Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Magda Papēde. Izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā

Ar šā gada 1.janvāri ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā (KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Grozījumi attiecas arī uz atsevišķiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem – autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, kā arī preču zīmju, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmju vai dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu. Rakstā sniegts ieskats jaunā regulējuma būtībā. Turpmāk autortiesību un blakustiesību krimināltiesisko aizsardzību nodrošinās viens Krimināllikuma pants, KL 148.pants, ar visaptverošu normas dispozīciju – autortiesību un blakustiesību pārkāpšana. Noziedzīgā nodarījuma pazīmes nav uzskaitītas; to noskaidrošanai ir jāvadās pēc Autortiesību likuma (AL). AL 68.panta pirmā daļa autortiesību un blakustiesību pārkāpumu definē kā darbību, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, un min atsevišķus pārkāpumu veidus.

• Anita Rektiņa. Jauns tiesisks regulējums starptautiska rakstura laulības šķiršanas lietās

2010.gada 20.decembrī Briselē Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu tiesību aktu – Padomes Regulu (ES) Nr.1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (turpmāk tekstā – Regula 1259/2010). Regula 1259/2010 ir piemērojama vienīgi starptautiska rakstura laulības lietās, un to sāks piemērot 2012.gada 20.jūnijā – astoņpadsmit mēnešus pēc Regulas 1259/2010 pieņemšanas dienas. Par starptautiska rakstura laulībām ir uzskatāmas laulības, ja tās noslēgtas starp dažādu valstu valstspiederīgajiem vai ja katrs laulātais dzīvo savā valstī, vai abi laulātie dzīvo kopā, bet ne savu pilsonību valstīs. Līdz ar Eiropas Savienības iedzīvotāju pieaugošo mobilitāti strauji palielinās laulību skaits (arī laulības šķiršanu skaits), kurās laulātie ir dažādu valstu pilsoņi vai pat katrs laulātais dzīvo savā dalībvalstī.

• Rolands Neilands. Galvenā parādnieka statuss galvojuma prasībā

Žurnālā “Jurista Vārds” pagājušā gada otrajā pusē (Nr.34, Nr.40 un Nr.45) starp cienījamo profesoru Dr.habil.iur. Kalvi Torgānu un autoru izvērsās polemika par galvenā parādnieka statusu prasībās, kas celtas pret ekspromisorisko galvinieku vai pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir maksātnespējīgs vai atrodas prombūtnē. Turpinot iesākto polemiku, šajā rakstā ir apskatīta galvojuma nozīme taustsaimniecībā, ekspromisoriskais galvojums atsevišķu ārvalstu likumos, tiesu prakse galvojuma lietās, kā arī galvenā parādnieka pieaicināšana galvojuma prasībās trešās personas statusā. Tautsaimniecībā viens no nozīmīgākajiem resursiem ir finanšu kapitāls. Domājams, ka jebkuram, pat bez priekšzināšanām ekonomikā, ir skaidrs, ka bez finansēm nevar pastāvēt ne valsts, ne tās tiesu sistēma, izglītības sistēma, sociālā un veselības aprūpe, kā arī uzņēmumi, kas tieši ģenerē finanses.

• Jānis Baumanis. Dekriminalizācija kā pirmstiesas izmeklēšanu ietekmējošs faktors

Jebkuru apjomīgu grozījumu ieviešana ir saistīta ar nostiprinātās sistēmas graušanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, ko rada likuma grozījumi. Raksta autors neiebilst pret Krimināllikuma tuvināšanu Eiropas Savienības sodu sistēmai, taču šādai tuvināšanai jābūt sistēmiski organizētai. Parasti tiek uzsvērts, ka “dekriminalizācija ir krimināli sodāmo nodarījumu juridiskā pārkvalifikācija un to pārcelšana administratīvo, disciplināro vai citu tiesībpārkāpumu kategorijā”. Jāatzīmē, ka nule sniegtais skaidrojums var tikt papildināts. Dekriminalizācijas rezultātā darbība vai bezdarbība, par kuru tika paredzēta kriminālatbildība, vispār var tikt izslēgta no tiesībpārkāpumu klāsta. Jēdziens “dekriminalizācija” bieži tiek minēts Krimināllikuma pilnveides kontekstā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv