Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.februārī

LM: Par grozījumiem Darba likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā

Lai pārņemtu divu Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvu prasības par pagaidu darba aģentūrām un par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina valstī nelegāli iebraukušos trešo valstu pilsoņus, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Darba likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā.

Iepriekšminētās izmaiņas četros likumos 22.februārī apstiprināja valdība. Tās vēl jāpieņem Saeimā.

Lai nodrošinātu direktīvas par pagaidu darba aģentūrām prasību pārņemšanu, plānots papildināt Darba likumu, nosakot to darbinieku tiesisko aizsardzību, kurus nodarbina ar pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Papildus tam likumā paredzēts noteikt tiesības un pienākumus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā darbiniekiem un darba devējiem, kuri ir minētā pakalpojuma saņēmēji.

Atbilstoši likumprojektā ietvertajiem noteikumiem par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem, ja darbinieks ir norīkots strādāt citā uzņēmumā, viņam ir jānodrošina tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi kā pastāvīgajam darbiniekam.

Pārņemot direktīvas par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina valstī nelegāli iebraukušos trešo valstu pilsoņus, prasības, Darba likumu paredzēts papildināt ar pienākumu darba devējam pieprasīt ārzemniekam pirms darba sākšanas uzrādīt vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja tāda ir nepieciešama. Darba devējam būs arī jānodrošina šo dokumentu uzglabāšana visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā, kā arī to uzrādīšana pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

Tāpat Darba likumā plānots noteikt, ka par nelegāli iebraukušā trešās valsts pilsoņa neizmaksātās darba samaksas izmaksāšanu ir atbildīgs ne tikai viņa tiešais darba devējs, bet arī ģenerāluzņēmējs, ja tas ir pilnīgi vai daļēji nodevis darba devējam sākotnējo līgumsaistību izpildi. Vienlaikus atbildīgi būs arī citi iesaistītie apakšuzņēmēji, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbinātību būs zinājuši.

Minētās izmaiņas Darba likumā ir saskaņotas ar sociālajiem partneriem Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Saistībā ar grozījumiem Darba likumā plānotas izmaiņas arī citos likumos. Sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt administratīvo sodu darba devējiem par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. Fiziskām personām sods plānots no 150 līdz 350 latiem, juridiskām personām – no 750 līdz 3000 latiem. Par vairāku (līdz piecu) šādu cilvēku nodarbināšanu paredzēts naudas sods fiziskām personām no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 3000 latu līdz 10 000 latu.

Vienlaikus plānots noteikt administratīvo sodu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs). Tāpat paredzēts samazināt sankciju apmēru par mazāk nozīmīgiem darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Grozījumi Krimināllikumā paredz atsevišķos gadījumos darba devējam noteikt kriminālatbildību par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. To plānots piemērot, ja nodarbināts nepilngadīgais, ja cilvēki nodarbināti īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris vai ja nodarbināti vairāk nekā pieci šādi cilvēki. Par šādiem pārkāpumiem darba devēju plānots sodīt ar arestu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā paredz, ka biedrības un nodibinājumi ar tā cilvēka, kurš nav tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, piekrišanu varēs vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt viņa tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar viņa nodarbināšanu.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

TM: Par lietvedības turpināšanas un tiesību atjaunošanas valsts nodevu Valsts preču zīmju reģistrā

22.februārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka, samaksājot attiecīgo valsts nodevu, personai gadījumā, ja tā ir nokavējusi likumā noteiktos termiņus, ir tiesības lūgt lietvedības turpināšanu vai attiecīgo tiesību atjaunošanu. Šādi, ļaujot personai izmantot likumā paredzētās procedūras, tiek samērotas preču zīmes pieteicēja, preču zīmes īpašnieka vai citas ieinteresētās personas, kas nav ievērojusi likumā attiecībā uz darbībām Patentu valdē noteiktos termiņus, intereses un Patentu valdes noteikto procedūru īstenošanai patērēto resursu segšanas nepieciešamība.

Valsts nodeva par lietvedības turpināšanu ir 30 lati un par tiesību atjaunošanu – 50 lati.

Jāņem vērā, ka iepriekšminētās darbības – lietvedības turpināšana un tiesību atjaunošana – prasa Patentu valdes resursu patēriņu, proti, Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Valsts preču zīmju reģistrā un publicē paziņojumu par tiesību atjaunošanu savā oficiālajā izdevumā.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VARAM: Par tiesisko regulējumu Latvijas teritorijas plānošanas jaunajai sistēmai

22.februārī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” (likumprojekts).

Likumprojekts nosaka tiesisko regulējumu jaunajai teritorijas plānošanas sistēmai Latvijā. Tajā ir definēti visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, nosakot katram plānošanas līmenim savus uzdevumus.

Grozījumi likumprojektā izstrādāti, lai normatīvajos aktos novērstu normu pārklāšanos un ļautu pašvaldībām efektīvi un kvalitatīvi plānot savu attīstību.

Lai jaunā teritorijas plānošanas sistēma kalpotu vietējās pašvaldības attīstībai ilgtermiņā, tiek vienkāršots pašvaldības teritorijas plānojumu saturs. Tiks sagatavots MK noteikumu projekts “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas noteiks standartizētus funkcionālos zonējumus, kā arī izstrādāti vienoti nosacījumi apbūves parametru aprēķināšanai, vienlaikus ļaujot pašvaldībām tos arī detalizēt.

Likumprojekts piedāvā tuvināt plānošanas un būvniecības procesus, pieļaujot, ka detālplānojuma ietvaros var tikt izstrādāts arī būvprojekts. Paredzēts, ka turpmāk detālplānojums tiks izdots administratīvā akta veidā, kuru atbilstoši varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā. Apstrīdēšanas termiņš noteikts arī teritorijas plānojumam.

Tāpat tiek paredzēts jauns teritorijas plānošanas dokumenta veids – tematiskais plānojums, ko nepieciešamības gadījumā specifisku jautājumu risināšanai var izstrādāt visos plānošanas līmeņos.

Likumprojekts dod deleģējumu izstrādāt jūras telpisko plānojumu, kas ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa tematiskais plānojums. Tā mērķis ir saskaņot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā. Tā nepieciešamība izriet no ES un Baltijas jūras reģiona iniciatīvām.

Būtiska ir sadaļa par valsts interešu teritoriju un objektu noteikšanu sabiedrības interešu nodrošināšanai un valsts funkciju īstenošanai.

Paralēli likumprojektam VARAM strādā pie Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) izveides, kas kalpos par elektronisko vidi plānojumu izstrādei un to izmantošanai pašvaldību lēmumu pieņemšanā un savu autonomo funkciju nodrošināšanā, sabiedrības un uzņēmēju (attīstītāju) informēšanā, valsts institūciju sadarbības nodrošināšanā. TAPIS pēc vienotiem standartiem ģeotelpisko datu veidā uzturēs savstarpēji savietojamus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kuri internetā būs pieejami vienuviet. Interesenti informāciju par sava nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu varēs iegūt e-pakalpojuma veidā.

Lai saskaņotu terminoloģiju un veiktu redakcionālus precizējumus, MK akceptēja arī likumprojektus “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” un “Grozījums Satversmes tiesas likumā”.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem piena kvotu administrēšanas noteikumos

22.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos Nr.1040 “Piena kvotu administrēšanas noteikumi””, kuros noteikti atvieglojumi ražotājiem darījumos ar piena kvotām, kā arī lielāks piena kvotas daudzums jaunajiem zemniekiem.

Līdz ar normatīvā akta grozījumu stāšanos spēkā jaunie zemnieki varēs iegādāties no valsts rezerves lielāku piena kvotu, t.i., 85% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā vidējā izslaukuma republikā kalendārajā gadā. Iepriekš kvota bija noteikta 50% apmērā no CSP aprēķinātā vidējā izslaukuma republikā kalendārajā gadā. Tas dos iespēju jaunajiem zemniekiem aktīvāk iesaistīties lauksaimniecībā, attīstot ražošanu.

Tāpat noteikts, ka turpmāk, iesniedzot iesniegumu Lauksaimniecības datu centrā (LDC), lai pieteiktos uz papildu piena kvotu no valsts rezerves, iesniegumā būs jānorāda pieprasītās kvotas daudzums, tādējādi atvieglojot piena kvotas piešķiršanas procesu un neradot domstarpības starp ražotāju un LDC. Līdz šim iesniegumā nebija jānorāda pieprasītās kvotas daudzums.

Noteikumu grozījumos ir precizēti nosacījumi attiecībā uz svaigpiena tauku satura noteikšanu. Būtiski ir, ka svaigpiena tauku saturs būs jānosaka obligātajā svaigpiena paraugā, kas noņemts atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei. Šis nosacījums samazinās piena ražotāja izmaksas par paraugu testēšanu un svaigpiena kvalitātes rādītājus noteiks objektīvāk.

Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumi Nr.1040 “Piena kvotu administrēšanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā notiek piena kvotu administrēšana un kontrole, kā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, tostarp papildināta valsts rezerve un piešķirta valsts rezervē esošā piena kvota ražotājiem. Tāpat ir noteikts, kā notiek informācijas apmaiņa, iesniegumu un gada deklarāciju iesniegšana un kā tiek veikta samaksa par pārsniegto piena kvotu vai termiņā neiesniegtu kvotu gada deklarāciju.

Pēc LDC datiem, Latvijā ir 12 847 kvotu īpašnieki, no kuriem 11 462 ir piegādes kvotu īpašnieki, 775 tiešās tirdzniecības kvotu īpašnieki un 610 piegādes un tiešās tirdzniecības piena kvotu īpašnieki.

ZM: Par grozījumiem Zivju fonda nolikumā un valsts atbalsta piešķiršanā zivsaimniecības attīstībai

22.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumos Nr.388 “Zivju fonda nolikums”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumos Nr.215 “Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem””.

Grozījumi Zivju fonda nolikumā paredz, ka projektus izskatīšanai Zivju fonda padomē par pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, varēs iesniegt arī biedrība, kurai ir nomas līgums ar pašvaldību vai pašvaldībām par konkrētās ūdenstilpes apsaimniekošanu un kuras darbības mērķi saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību. Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā tiek paplašināts iespējamo Zivju fonda atbalsta pretendentu loks.

Tāpat Zivju fonda nolikuma grozījumi precizē dažādus ar Zivju fonda padomes iekšējo darbību saistītus jautājumus, piemēram, izmaiņas Zivju fonda padomes sastāvā sakarā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju u.c.

Savukārt noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem nosaka, ka, piesakoties pasākumam zivju resursu pavairošanai un atražošanai, biedrībai būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) nomas līguma kopija par konkrētās ūdenstilpes apsaimniekošanu un saskaņojums par projektu īstenošanu konkrētajā ūdenstilpē no pašvaldības vai pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe.

Projektu pilnvērtīgākas īstenošanas labad palielināts tās summas apmērs, kuru atbalsta saņēmējs var saņemt avansā (ne vairāk kā 50 procentus no kopējā projektam piešķirtā finansējuma). Tāpat arī atbalsta saņēmējam dota iespēja projekta izpildes gaitā saņemt starpmaksājumu ne vairāk kā 40 procentus no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, ja konkrētais projekta posms ir īstenots un pēc tā īstenošanas ir radusies auditējama vērtība (fiziski izmērāms veiktās darbības rezultāts, kas pamatots ar grāmatvedības dokumentiem) un šādus starpmaksājumus paredz ar LAD noslēgtais līgums.

Grozījumi precizē vairākus ar Zivju fonda finansējuma piešķiršanu saistītus jautājumus, piemēram, nosacījumus gadījumam, ja Zivju fonda padome pieņem lēmumu projekta īstenošanai piešķirt mazāku atbalsta apjomu, nekā pieprasīts projekta iesniegumā, u.c.

ZM: Par Lauksaimniecības datu centra pakalpojumu cenrādi

22.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumu cenrādi. LDC publisko maksas pakalpojumu cenrādis precizēts saskaņā ar likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto PVN likmi – 22%.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko Latvijas liellopu datubāze tiek atzīta par pilnībā funkcionējošu, no šā gada sākuma LDC vairs neizsniedz pases visiem liellopiem, bet tikai eksportam paredzētiem liellopiem. Līdz ar to jaunajā LDC pakalpojumu cenrādī izdarītas vairākas izmaiņas attiecībā uz liellopu pases sagatavošanu un izsniegšanu. Tāpat noteikumos tiek precizētas izmaksas par aitu un kazu elektronisko krotāliju nodrošināšanu eksportam paredzētajiem dzīvniekiem.

Jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk par suņa pavadoņa un suņa asistenta reģistrēšanu nebūs jāmaksā, jo šos suņus izmanto cilvēki ar īpašām vajadzībām. Taču no 2012.gada 1.janvāra suņa īpašniekiem būs jāmaksā 25,21 lats (ieskaitot PVN) par bīstama suņa reģistrāciju un apzīmēšanas komplekta sagatavošanu, ja suns ir atzīts par bīstamu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī prasībām bīstama suņa turēšanai.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa