Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 24.februārī

AM: Par grozījumiem aeronavigācijas informācijas sagatavošanā un izplatīšanā

24.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumos Nr.775 “Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība””.

Noteikumu projekts nosaka, kā tiek sagatavota un izplatīta aeronavigācijas informācija militāro (zemo) lidojumu veikšanai.

Aeronavigācijas informācija tiek iegūta no institūcijām un komersantiem, kas saistīti ar civilās un militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu, t.sk. no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Grozījumi atbilst Eiropas Komisijas regulai (ES) Nr.73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotā Eiropas gaisa telpā.

AM: Par valsts nekustamā īpašuma “Lidlauks Grīva” nodošanu Daugavpils novada pašvaldības īpašumā

24.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma “Lidlauks Grīva” Kalkūnes pagastā Daugavpils novadā nodošanu Daugavpils novada pašvaldības īpašumā”.

Rīkojums nepieciešams nekustamā īpašuma “Lidlauks Grīva” nodošanai bez atlīdzības Daugavpils novada pašvaldības īpašumā. Pašlaik īpašums ierakstīts Kalkūnes pagasta zemesgrāmatu uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, kā arī Nacionālo bruņoto spēku optimizāciju un administratīvo struktūru skaita samazināšanu, turpmāk konkrētais lidlauks valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams, tādēļ Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par īpašuma atsavināšanu.

Daugavpils novada pašvaldība lūdz nodot lidlauku “Grīva” viņu īpašumā, lai to izmantotu sportiskām aktivitātēm, kā arī attīstītu aviācijas un izpletņlēcēju sportu.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Lai izskaustu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no valsts budžeta, noteiks reverso (apgriezto) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. To paredz 24.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

Tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Savukārt par iekšzemē veiktajiem darījumiem ar metāllūžņiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā metāllūžņu saņēmējs (pircējs) vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs.

Šobrīd būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem, PVN piemēro likumā vispārnoteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Taču, kā liecina statistikas dati, gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par fiktīviem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts.

Lai izskaustu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, likumprojekts papildināts ar jauniem pantiem, kas nosaka reverso PVN piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem.

Noteiktā PVN piemērošanas kārtība attieksies uz jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku uzlabošanu (pārbūvi, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju), bet neattieksies uz inženierbūvēm.

Paredzēts noteikt, ka attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, reversā (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība būs piemērojama līgumiem, kas noslēgti, vai projektiem, kas uzsākti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju.

Tāpat grozījumi paredz nodrošināt atbrīvojuma no PVN piemērošanu valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumam (vēstuļu korespondencei līdz 2 kilogramiem un pasta pakām līdz 10 kilogramiem).

Likumprojektā ietverts arī regulējums, kas nodrošinās, ka zvejniecības uzņēmumi par svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm maksās PVN valsts budžetā un atskaitīs priekšnodokli saskaņā ar likumā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību – pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju (tā sauktais kases princips).

Grozījumus likumprojektā vēl izskatīs un par tiem lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā

24.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Likumprojekts paredz papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar normu, nosakot, ka iestāžu sadarbības priekšmets var būt materiālas vai tehniskas palīdzības sniegšana citai iestādei konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā.

Likumprojekts vēl paredz, ka šādas palīdzības sniegšanas gadījumā iestādes var vienoties par palīdzības sniegšanā radušos izdevumu kompensēšanu no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurai noteikto pārvaldes uzdevumu veikšanai palīdzība tika sniegta.

Pildot atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas, Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm. Šādas sadarbības ietvaros ne reti tās cita citai sniedz materiālu vai tehnisku palīdzību konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā. Normatīvajos aktos šāda palīdzības sniegšana citām iestādēm ir paredzēta tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, ārkārtas situācijās, veicot neatliekamos glābšanas darbus katastrofās un to seku likvidēšanā, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanu). Tomēr pastāv arī situācijas, kad iestādēm nākas sadarboties, bet šāda sadarbība nav paredzēta normatīvajos aktos.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai

Lai cilvēki paši varētu veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi jaunus noteikumus.

LM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi, termiņi un kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai” 24.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projekts paredz, ka cilvēkam, kuram darba devējs laikā no 2011.gada 1.janvāra nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, būs iespēja trīs mēnešu laikā pašam brīvprātīgi veikt iemaksas savas pensijas apdrošināšanai.

Lai aprēķinātu vecuma pensiju un noskaidrotu, vai darba devējs no šā gada janvāra ir veicis sociālās iemaksas, cilvēkam būs jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Gadījumā, ja sociālās iemaksas nebūs veiktas, cilvēks pats varēs izvēlēties veikt šos maksājumus. Šādā gadījumā VSAA informēs cilvēku par neiemaksāto summu un norādīs kontu, uz kuru un kādā laika periodā attiecīgie maksājumi būs jāveic.

Cilvēka brīvprātīgi veiktās iemaksas pensijas apdrošināšanai palielinās cilvēka pensijas kapitālu, un tās ņems vērā vecuma pensijas piešķiršanā un aprēķināšanā.

Vienlaikus ir paredzēti vairāki gadījumi, kad brīvprātīgi veiktās iemaksas būs iespējams atmaksāt.

Piemēram, ja darba devējs pats būs veicis sociālo iemaksu parāda nomaksu vai arī cilvēkam nebūs tiesību uz valsts pensiju nepietiekama apdrošināšanas stāža dēļ.

No 2011.gada 1.janvāra cilvēks ir sociāli apdrošināts pensijas aprēķināšanai, ja sociālās iemaksas ir veiktas faktiski.

Savukārt līdz 2010.gada 31.decembrim likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteica, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts no dienas, kad tas ieguvis darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai faktiski bija veiktas sociālās iemaksas.

Cilvēka vecuma pensijas apmēru neietekmēs laika periods līdz 2010.gada 31.decembrim, kurā darba devējs nebūs faktiski veicis valsts sociālās iemaksas.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

TM: Par apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi, uzturēšanu un informācijas apriti

24.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kā teikts anotācijā, pašlaik dati par apgrūtinātajām teritorijām, to robežām un apgrūtinājumus izraisošiem objektiem, kuriem nosaka apgrūtinātās teritorijas, atrodas dažādu institūciju pārziņā.

Tā kā valstī nav vienkopus pieejami aktuāli un detalizēti dati par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, personām nav iespējams saņemt pilnīgu informāciju par apgrūtinājumiem. Tas izraisa nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumus un iespaido nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko izmanto par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai.

Līdz šim nav noteikti vienoti principi datu par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām uzkrāšanai – atšķiras datu formāti, detalizācijas pakāpe, precizitāte u.c. Rezultātā informācijas apmaiņa ir apgrūtināta, dažkārt pat neiespējama, jo uzkrātā informācija nav savietojama bez papildu apstrādes, kam nepieciešami papildu resursu ieguldījumi.

Lai atrisinātu minētās problēmas, jāizveido centralizēta sistēma.

Šā noteikumu projekta mērķis ir noteikt informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. Izveidojot informācijas sistēmu, sākotnēji tajā paredzēts iekļaut Valsts zemes dienestā uzkrātos ģeotelpiskos datus par aizsargjoslām, kurus informācijas sistēmas pārzinis gatavos iekļaušanai informācijas sistēmā līdz 2014.gada 1.janvārim, datiem piešķirot unikālu identifikatoru.

Informācijas sistēmas pārzinis varēs nodrošināt sabiedrību ar aktuālu un publiski pieejamu informāciju, uzkrājot noteikta formāta, precizitātes un apjoma klasificētus ģeotelpiskos datus jebkādā specifikācijā. Datus par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām uzturēs centralizētā datubāzē.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VARAM: Par piecu jaunu aktīvo vielu iekļaušanu biocīdu sarakstā

24.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem””.

Noteikumu projekts, ietverot aktīvo vielu sarakstā piecas jaunas novērtētās aktīvās vielas, paredzēs iespēju biocīdu ražotājiem saņemt lietošanas atļaujas par līdz šim sarakstā neiekļautajām vielām. Šobrīd Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” aktīvo vielu sarakstā ir iekļautas 33 aktīvās vielas un viena zema riska aktīvā viela. Noteikumu projekta pielikumā, kas attiecas uz aktīvo vielu sarakstu, ir iekļautas tikai tās aktīvās vielas, kuras ir novērtētas Eiropas Savienības līmenī. Līdz ar to tirgū tiks laisti biocīdi, kuru ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir izpētīta.

Pēc pieņemšanas grozītie noteikumi attieksies uz komersantiem, kuru darbības joma ietver biocīdu laišanu tirgū un izplatīšanu, kā arī lietotāji, kuri izmanto biocīdus, lai apkarotu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra biocīdu bāzē ir reģistrēti aptuveni 220 uzņēmumi, kas Latvijā ražo un ieved biocīdus. Inventarizācijas numuri ir izsniegti vairāk nekā 1000 biocīdiem.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa