Finanšu ministrija: Par akcīzes nodokļa un PVN izmaiņām dabasgāzei

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi aprēķinus par nodokļu izmaiņu iespējamo ietekmi uz vidējo Latvijas mājsaimniecību saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņām dabasgāzei.

Izmaiņas akcīzes nodokļa piemērošanā dabasgāzei paredz no 2011.gada 1.jūlija samazināt akcīzes nodokļa likmi kā kurināmajam no 15,6 latiem uz 12 latiem jeb par 23,1% par 1000 m³. Tāpat arī valdības lēmums paredz no 1.jūlija atcelt dabasgāzei samazināto PVN likmi (12%) un piemērot pamatlikmi (22%).

Ja nosacīti pieņem, ka izlīdzinātais dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu līdz 500 kubikmetriem (pamatā mājsaimniecības gāzes plīts lietotājas) ir 5,6 kubikmetri mēnesī (67,20 kubikmetri gadā), tad reālais maksājums pieaugs par 32 santīmiem mēnesī un gadā tas būtu 3,84 lati ar PVN.

Savukārt, ja nosacīti pieņem, ka izlīdzinātais dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu no 0,5 līdz 25 000 kubikmetru (mājsaimniecības, kas izmanto dabasgāzi arī apkurei) ir 186,75 kubikmetri mēnesī, tad maksājumu pieaugums būtu 7,48 lati mēnesī un gadā 89,76 lati ar PVN.

Aprēķinos ņemti vērā Latvijas Gāzes tarifi, kas apstiprināti šā gada 1.janvārī.

Akcīzes nodokli dabasgāzei kā kurināmajam 15,6 lati par 1000 m³ sāka piemērot 2010.gada 1.jūlijā. No 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 30.jūnijam tika atlikta akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei. Līdz ar to, ja MK ierosinātās izmaiņas netiks pieņemtas un iekļautas likumā, dabasgāzei kā kurināmajam no 1.jūlija būs jāpiemēro tā akcīzes nodokļa likme, kas pašlaik ir noteikta likumā, tātad 15,6 lati par 1000 m³.

Dabasgāzes cena mājsaimniecībām galvenokārt ir atkarīga no dabasgāzes cenas un apstiprinātās dabasgāzes tirdzniecības galatarifa. Taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā ir paredzēts samazināt līdzšinējo akcīzes nodokļa dabasgāzei kā kurināmajam likmi par 23,1%. Tādējādi arī nodokļa ietekmei uz dabasgāzes cenu mājsaimniecībām vajadzētu būt mazākai, nekā ja piemēro līdzšinējo nodokļa likmi.

Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas ļoti gausi iesaistījās valsts budžeta konsolidācijas procesā, FM sākotnēji piedāvāja valsts budžeta konsolidācijas pasākumus uz izdevumu samazināšanas rēķina. Taču pret izdevumu samazinājumiem kategoriski iebilda valdības koalīcijas partneris – Zaļo un Zemnieku savienība. Tā kā netika sniegti alternatīvi priekšlikumi izdevumu samazināšanai, valdībai nācās īstermiņa risinājumam izlemt par atsevišķu nodokļu pārskatīšanu. Nodokļu celšana paredzēta pamatā tikai tajos gadījumos, kas nodrošina konkrēto nodokļu izlīdzināšanu starp Baltijas valstīm, vai arī to izmaiņas tuvākajā laikā noteiktu Eiropas Savienības prasības. Tāpat pārskatīti ir tikai patēriņa nodokļi, lai nepalielinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, tas ir, nav aiztikti ienākumu nodokļi.

Aleksis Jarockis,
finanšu ministra preses sekretārs