Par sadarbību ar Nīderlandi ekonomikā un enerģētikā
24.februārī ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Nīderlandes Karalistes Groningenes provinces komisāru Maksu van den Bergu un pārrunāja aktuālās divpusējās ekonomiskās attiecības un iespējas paplašināt Latvijas un Nīderlandes sadarbību.
A.Kampars informēja komisāru, ka pēdējos divos gados Latvija ir veikusi vairākus pasākumus globālās ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai un tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai, kas pašlaik atspoguļojas pozitīvos Latvijas preču un pakalpojumu eksporta rādītājos.
Ekonomikas ministrs ar gandarījumu atzina, ka Latvijas un Nīderlandes divpusējā ekonomiskā sadarbība veiksmīgi attīstītās, tomēr Latvija saskata plašas iespējas tirdzniecības darījumu un investīciju plūsmas palielināšanai. A.Kampars informēja komisāru, ka Latvija ir identificējusi prioritārās tautsaimniecības nozares ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu – pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, elektrisko un optisko iekārtu ražošana un tās saskarnozares, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares – transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šajās nozarēs saskatām arī plašas iespējas ārvalstu investīciju piesaistīšanai. Ministrs arī norādīja: lai sekmētu investīciju piesaisti, Ministru prezidenta vadībā darbojas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kas šajā jomā koordinē sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām, NVO, uzņēmējiem u.c. iesaistītajām pusēm.
Pārrunājot sadarbības iespējas enerģētikas jomā, A.Kampars informēja, ka Latvija ir izstrādājusi jaunu Atjaunojamo energoresursu likumprojektu, ko valdība ir iesniegusi Saeimas vērtējumam, un cer uz drīzu tā pieņemšanu. Nīderlandes pārstāvji tika iepazīstināti arī ar Baltijas valstu kopīgiem reģionālajiem plāniem enerģētikas jomā un nesen panākto Latvijas un Lietuvas vienprātību par liela sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības projekta īstenošanu Rīgā. Ministrs informēja, ka Latvijas nacionālajai energokompānijai “Latvenergo” ir uzdots veikt projekta priekšizpēti, kuras rezultāti gaidāmi šā gada pirmajā pusē, kā arī uzsvēra, ka Latvijai ir priekšrocības šā projekta īstenošanai, kas būs nozīmīgs visa Baltijas reģiona mērogā.
Tikšanās laikā puses uzsvēra, ka ir atvērtas divpusējās sadarbības paplašināšanai un ka sadarbība ir jāveicina ne tikai politiskā līmenī, bet arī jāīsteno praktiski sadarbības projekti, piesaistot uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.
Sarunās piedalījās arī Nīderlandes vēstnieks Latvijā Juriāns Krāks, SNN organizācijas izpilddirektors Robs Engelsmans; SNN organizācijas programmu menedžeris Luks Hulsmans; Ziemeļnīderlandes provinču Tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Jākobs Emmelkamps, kā arī Nīderlandes vēstniecības Latvijā komercpadomnieks Juris Dreimanis.
2010.gada pirmajos deviņos mēnešos Nīderlande ierindojās 11.vietā Latvijas tirdzniecības partneru starpā (14.lielākais eksporta un 9.lielākais importa partneris).
Galvenās Latvijas eksporta preces uz Nīderlandi ir koksne un tās izstrādājumi, dzīvnieki un lopkopības produkcija, minerālie produkti, augu valsts produkti, metāli un to izstrādājumi u.c. Galvenās Latvijas importa preces no Nīderlandes ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, pārtikas rūpniecības produkti, augu valsts produkti, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, plastmasas un izstrādājumi no tām u.c.
Ekonomikas
ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa