Kultūras ministre: Par finanšu līdzekļu samazinājumu augstākajā izglītībā

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būs mehānisks un tam ir jābūt vērstam uz strukturālo reformu īstenošanu. Kultūras nozares trim augstskolām paredzētais finansējuma samazinājums proporcionāli ir gandrīz divas reizes lielāks nekā citām augstskolām, un tāpēc pašreizējais piedāvājums ir nepieņemams, un kultūras ministre kategoriski iebilst pret to, aicinot izstrādāt vienotu pieeju visām augstskolām finanšu līdzekļu konsolidācijā. Vienlaikus ministre izprot objektīvos apstākļus budžeta vietu skaita samazinājumu nepieciešamībai, piemēram, dublējošo studiju programmu izvērtēšana un demogrāfiskā situācija, samazinoties studējošo skaitam. Tāpēc S.Ēlerte ir gandarīta par Izglītības un zinātnes ministrijas sākto darbu pie dublējošo studiju programmu izvērtēšanas.

Šobrīd citas valsts augstskolas dublē kultūras nozares augstskolu augstā kvalitātē īstenotās studiju programmas. Piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas studiju programmai “Dizains” salīdzināmas studiju programmas piedāvā vēl piecās valsts augstākajās izglītības iestādēs. Vairākas no šīm studiju programmām ir izveidotas pēdējo gadu laikā, un dažām no tām nav pat iestājeksāmenu un nav vēl absolventu atšķirībā no kultūras nozares augstskolām, kurām ir vairāku gadu desmitu tradīcijas un kvalitāte. Vienlaikus kultūras nozares augstskolas īsteno 22 unikālas studiju programmas. “Ir iespējams finanšu un intelektuālo resursu racionālāks izlietojums valsts mērogā, saglabājot studiju vietas un novirzot finansējumu tām augstskolām, kam ir tam piemērotas programmas un pieredze to īstenošanā, kā arī visaugstākā kvalitāte,” uzskata S.Ēlerte. Viņa piebilst: lai īstenotu strukturālās reformas un efektīvāk izmantotu resursus, kultūras nozares augstskolas ir sākušas sadarbību kopīgu kursu pasniegšanā, kopīgas profesionālās doktorantūras izveidē un citos virzienos.

Izvērtējot finanšu līdzekļu samazinājumu, studiju programmu dublēšanos un nepieciešamās reformas augstākajā izglītībā, viens no vērā ņemamiem rādītājiem ir atbilstošu un darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošana. Kultūras nozares augstskolu 73% absolventu strādā ar specialitāti saistītā profesijā un gandrīz 90% ir nodarbināti. Kultūras ministrijas pakļautībā esošo augstskolu konkurētspēju un eksportspēju pierāda arī augstā apmaiņas programmu intensitāte. Kultūras nozares augstskolas var lepoties ar ievērojamu skaitu studentu un absolventu panākumiem prestižos starptautiskajos konkursos un festivālos. Kaut gan pēdējos divos gados samazinājums kultūras nozares augstskolām ir bijis par aptuveni 55%, tās spējušas saglabāt kvalitāti, tomēr tuvojoties kritiskajai robežai, kad tiktu apdraudēts viss Latvijas kultūras radošais process.

Kultūras ministrija ir īstenojusi un īsteno strukturālās reformas kultūras nozarē, pēdējo gadu laikā sekmīgi samazinot valsts pārvaldes izdevumus. Piemēram, valsts arhīvu reformas rezultātā šobrīd no 18 iestādēm, kurās bija nodarbināti 739 cilvēki, izveidota viena iestāde, kurā strādā 426 darbinieki. Tāpat mūzikas un mākslas skolās finansējums divu gadu laikā samazināts par 40%, bet, īstenojot reformas, šogad 1.septembrī tās spēs uzņemt par 650 audzēkņiem vairāk nekā pērn. Plānveidīgi veiktas reformas iespējamas un ir plānotas arī augstākajā izglītībā kultūras nozarē, piemēram, kopīgas profesionālās doktorantūras izveide, taču šobrīd iecerētais finanšu līdzekļu samazinājums apdraud ne tikai iecerēto reformu īstenošanu, bet arī augstskolu pastāvēšanu.

Andris Saulītis,
ministres preses sekretārs