Saeimas 2011.gada 24.februāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 13.laidienā („LV”, Nr.33, 01.03.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

[Turpinās debates par lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. – Red.]

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es gribu pateikt paldies Šadurska kungam, kurš drosmīgi atzina, ka šie kandidāti ir politiski virzīti. Es domāju, tā bija godprātīga atzīšanās, un paldies par to.

Šinī gadījumā gan gribētos tomēr apšaubīt domu, vai šis ir tas amats, kur politiskie kandidāti būtu virzāmi, pat neskatoties uz to, ka kādreiz „tēvzemieši” ir politiski virzījuši kandidātus dažādos amatos. Šaubos, vai šis arguments būtu tas īstais.

Bet Čepānes kundze savukārt ir ļoti veiksmīgi sākusi – turklāt pamatotu! – pārbaudi dažādiem protokoliem. Tas arī ir labs darbs, un noteikti to vajag darīt. Bet šinī sakarā es gribu arī paskatīties, kā tad ir ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas protokolu, jo šeit stāv rakstīts, ka Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas darba kārtībā un izskatīt šo jautājumu sēdē, šīsdienas sēdē, kaut arīdzan komisija, kā Šlesera kungs pastāstīja, patiešām nobalsoja ar 6 balsīm „par” un 5 atturoties par šīm kandidatūrām. Komisija nekādi nebalsoja par šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā (No zāles: „Ooo!” Dep. A.Šķēle: „Kas par viltojumiem?”), un es patiešām domāju, ka mums, frakcijām, būs jāatrod pienācīgs laiks, lai šos kandidātus sīkāk uzklausītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man ir jāpiekrīt kolēģim Rasnača kungam, ka mēs šodien runājam par principiem, kā mēs veidojam vienu neatkarīgu iestādi, kurai būtu jānosaka tarifi daudzās tautsaimniecības nozarēs. Protams, es esmu nonākusi ļoti neērtā situācijā un nepatīkamā situācijā, jo daudzos gadījumos es esmu spiesta uzklausīt bijušās, iepriekšējās, koalīcijas nievas un arī varbūt pašreizējās koalīcijas pārmetumus.

Taču es gribu, runājot par regulatoru, pirmām kārtām teikt, ka regulators šajā gadījumā, līdzīgi kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir valsts iestāde, nevis kapitālsabiedrība vai sabiedrība ar... tātad akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tiesiskais statuss šeit ir citādāks, šī neatkarīgā iestāde ietilpst valsts pārvaldē. Es joprojām atgādinu un visus kolēģus vienmēr esmu aicinājusi, ka, nosakot gan šajās iestādēs, gan arī valsts kapitālsabiedrībās amatpersonas... tātad gan akciju sabiedrībās, gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, rūpēties, lai šeit strādātu neatkarīgi, profesionāli cilvēki.

Šeit tika organizēts konkurss. Es zināmā mērā varu piekrist oponentiem, ka šāds ministrijas iekšēji organizēts konkurss vienmēr metīs ēnu un opozīcija pārmetīs un teiks, ka šajā gadījumā jūs esat paņēmuši tikai politiskos ielikteņus. Taču tajā pašā laikā es vienmēr esmu uzsvērusi, ka visās lielajās valsts akciju sabiedrībās, tāpat, iespējams, arī šajos neatkarīgajos regulatoros, tāpat arī FKTK, būtu nepieciešams šiem kandidātiem iziet cauri neatkarīgai personāla atlases kompānijai. Šajā gadījumā vismaz bija konkurss.

Es varu piekrist tam, ka, iespējams, ekonomikas ministram vajadzēja dot iespēju opozīcijas partijām iepazīties ar šiem cilvēkiem. Tas, protams, manuprāt, šajā gadījumā neliecina par mūsu varbūt koalīcijas labu darbību labas pārvaldības jomā, taču, runājot par šo neērto situāciju... Protams, mūsu koalīcijas partneri, Brigmaņa kungs un visi pārējie, nekad jau nav slēpuši, ka viņi šajos visos „atslēgas” amatos bez jebkāda konkursa var ielikt tiešām šīs personas, kurām viņi uzticas. Es arī, no otras puses, nevarētu teikt, ka šos tātad kādām politiskajām apvienībām, partijām piederošus cilvēkus vajadzētu diskriminēt. Absolūti nē! Jo pretējā gadījumā gudri, izglītoti cilvēki nekādā ziņā neiesaistīsies politiskajās partijās. Taču – kas notika tajos treknajos gados? Man patiešām ir ļoti apjomīgi pētījumi šajā jomā. Visas šīs kapitālsabiedrību valdes un padomes faktiski bija tādi perversi veidojumi, jo to sastāvā bija bez jebkādiem konkursiem, bez jebkādu nepieciešamo profesionālo kritēriju ievērošanas iecelti tikai savi cilvēki.

Mums vakardien bija frakcijas sēde. Mēs frakcijas sēdē runājām ar Kampara kungu par to, ka mums ir jāatrod kāda izeja. Mums ir jārunā ar koalīcijas partneriem, kā šo lietu atrisināt, jo pretējā gadījumā mēs mētājamies šeit ar apvainojumiem atkarībā no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā.

Pašlaik es aicinu Bērziņa kungu, kurš ievēlēts no Vidzemes (laikam saku pareizi): jūsu komisijā guļ likumprojekts – paredzētie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To iesniedza Ministru kabinets. Es aicinu šo likumprojektu izskatīt un virzīt tālāk pirmajam lasījumam uz Saeimu, lai mēs varētu iesniegt priekšlikumus par to, kādā veidā šo sāpīgo problēmu atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vienmēr, kad mēs runājam par amatpersonām un konkrētiem cilvēkiem, izceļas konkrēti strīdi vai konkrēti argumenti par to, kā, kur un kāpēc viņi ir nonākuši.

Ja mēs apskatāmies šo konkrēto gadījumu, tad jāatceras, ka šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā darbojas Edvīns Karnīša kungs, kurš ir Tautas partijas biedrs. Tautas partija nekad nav kautrējusies. (No zāles dep. A.Šķēle: „Es arī! Viņš ir profesors!”) Es īstenībā viņam neko nepārmetu, jo viņš ir ļoti kompetents, viņš ir profesors. Tik tiešām! Viņam ir doktora grāds, viņš ir ar izcilām zināšanām apliecinājis sevi darbā. Tāpat strādā šobrīd pienākumu izpildītāja vietā arī Aināra... Šlesera kungs, jūsu bijušais palīgs Ivars Zariņš, kurš pilda pienākumus šobrīd kā vadītājs. Par viņa kompetenci, protams, mēs varētu vairāk diskutēt – vai viņš ir atbilstošs vai nav. Taču viņš ir nostrādājis divus sasaukumus, tieši tāpat kā Karnīša kungs. Un vienkārši likums neļauj viņiem atkārtoti kandidēt par padomes locekļiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tātad desmit gadus viņi ir tajā nostrādājuši un vairs diemžēl nevar būt tās locekļi.

Kā mēs Ekonomikas ministrijā nonācām pie šīm kandidatūrām? Neviens politiķis nepiedalījās konkursa atlases kārtībā, neviens politiķis nebija konkursa komisijā, kura lēma par šiem kandidātiem.

Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi... Tur ir ne tikai Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai Ekonomikas ministrijas atbildīgās personas, bet arī citu ministriju pārstāvji, kurus diemžēl, lai kā arī politiski mēs to gribētu, iespaidot mums nav izdevies. Katrai ministrijai ir savi cilvēki, pārstāvji un tamlīdzīgi. Nevar būt runa par kādu politisku ietekmi uz šiem cilvēkiem. Viņi savos lēmumos ir patstāvīgi. Viņi tos pieņem, izvērtējot konkrēto cilvēku dzīvesgājumu, – apskata CV, izvērtē pieredzi, izglītību un tamlīdzīgi.

Ja mēs runājam par konkrētiem cilvēkiem, tad jāteic, ka Valdis Lohenbahs ir, tieši tāpat kā Karnīša kungs, doktors, vadījis lielu uzņēmumu, dibinājis otro akciju sabiedrību Latvijas vēsturē – akciju sabiedrību SWH. Šobrīd tā sabiedrība, protams, ir... Ja runājam par IT industriju, tad jāteic, ka tā ir pāraugusi pēc tam par „Exigen” grupu, kas šobrīd ir. Pirms tam tā bija DATI grupa. Viņš bija īpašnieks, viņš bija prezidents, pēc tam – viceprezidents. Pēc tam strādājis „Lattelecom Technology” kā valdes priekšsēdētājs, ieņēmis virkni vadošu amatu sabiedriskajās organizācijās, vēl aizvien ir „Eiropas kustības Latvijā” viceprezidents. Par ko mēs šeit runājam? Vai šinī gadījumā biedra kartes esamība ir nosacījums, kura dēļ šis cilvēks nav derīgs šim amatam? Tieši tāpat, kā es nepārmetu Karnīša kungam, ka viņš tiešām... Labi, desmit gadus ir strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā kā kompetents cilvēks, kurš jomu saprot un zina. Tieši tāpat, kolēģi, aicinu nepārmest arī tiem cilvēkiem, kuriem ir atbilstošs CV un kuri nekautrējas no savas politiskās pārliecības, tieši tāpat kā jūsu biedri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Cilinska kungs! Ar jūsu otro uzstāšanos te būs noticis tā, kā savulaik rakstīja Rūdolfs Blaumanis, – ka te ir notikusi „zināma alošanās”. Es nevienu mirkli neesmu piekritis tam, ka „Vienotība” vai valdošā koalīcija virza politiski motivētus kandidātus. Es savā runā gribu tikai uzsvērt augsti ētiskos principus, ka „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar savu partiju, piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu, un tas apliecina viņa augsto profesionalitāti. (Zālē smiekli.)

Otrs jautājums, ko mans kolēģis Rasnača kungs minēja, – par kritērijiem. Pirmajam kritērijam – profesionalitātei – es absolūti piekrītu. Es domāju, ka tam piekrīt ikviens šeit sēdošais. Otrs kritērijs, ko Rasnača kungs minēja, – politiskā atbildība. Es gan vairāk piekrītu Čepānes kundzes teiktajam: papildus profesionalitātei – lojalitāte. Lojalitāte pret iestādi, ja tā ir valsts iestāde, vai lojalitāte pret savu kapitālsabiedrību, ja tā ir kapitālsabiedrība, vai lojalitāte pret kapitāldaļu turētāju kapitālsabiedrības gadījumā, citiem vārdiem sakot, pret valsti. Tas ir svarīgi papildus profesionalitātei.

Partijas piederība, kā mēs visi labi saprotam, nedrīkst būt bonuss, bet nedrīkst būt arī diskreditējošs faktors. Ja mums ir pārliecība par to, ka mūsu virzītais kandidāts pirmām kārtām ir profesionālis un lojāli pildīs tos darba pienākumus, kas viņam ir jāpilda, tad tā ir mūsu izšķiršanās, lai atbalstītu šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamā Čepānes kundze!

Lojalitāte... Tikko to teica Kārlis Šadurskis... pats Kārlis Šadurskis... Lojalitāte... Lojalitāte – kam? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Iestādei!”) Es esmu jau šodien pateicis... Lokenbahs ir profesionāls cilvēks, bet viņš ir bijis Ētikas komisijas vadītājs „Vienotībā”... „Jaunajā laikā”, es atvainojos! Tā ir cita organizācija. Es gan nezinu, kurai organizācijai viņš ir naudiņu ziedojis: „Vienotībai”, „Jaunajam laikam” vai kam... Bet naudu viņš ir ziedojis.

Jautājums ir tāds... Ja es izmantotu to retoriku, kuru jūs izmantojat daudzu gadu garumā, tad jautājums ir tāds: vai gadījumā viņa ziedojums nav maksa par šo amatu, ko viņš saņems? Un, ja mēs runājam par korupciju, tad šeit parādās pilna korupcijas ķēde, kādā veidā „Jaunais laiks”, „Vienotība” realizē iespēju likt amatos „savus” cilvēkus, kuri nodrošinās, kā teica godājamais Šadurska kungs, lojalitāti. Un jautājums ir tāds: cik tad šī komisija bija lojāla, pieņemot pareizo lēmumu. Te tika nosaukts valsts sekretārs, kurš, redziet, it kā ir nepolitisks. Protams, viņam laikam nav „Vienotības” biedra karte kabatā, bet viņš ir Jaunupa klasesbiedrs, un šīs saiknes ir vēl ciešākas. Tas nozīmē to, ka pelēkais kardināls Edgars Jaunups šajā gadījumā būs galvenais noteicējs, kādi tarifi būs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Visiem, kas tajā klasē, jābrauc uz ārzemēm – te nav ko darīt!”)

Bet ir viena labā lieta tomēr. Godājamie Saeimas deputāti! Tas, ka „Vienotība” atklāti šoreiz liek amatā savus cilvēkus, vismaz uzliks reālu atbildību uz „Vienotības” pleciem par to, ka elektrība kļūs dārgāka, jo reālā lieta ir tāda, ka jūs varēsiet lojāli pieprasīt pildīt tos uzdevumus, kurus valdība liks darīt. Tā ka es ceru, ka vismaz sabiedrība tagad zinās, ka par jaunajiem elektrības tarifiem beidzot būs atbildīga „Vienotība” ar saviem partijas biedriem, kurus kontrolēs...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ... godājamais Jaunupa kungs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates!

Vārds deputātam Borisam Cilevičam,

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Olšteina kungam par to, ka viņš tik veiksmīgi uzstājās kā Lokenbaha kunga advokāts, bet nekādas vajadzības nav. Runa nav par to, vai Lokenbahs ir labs vai slikts. Es arī piekrītu, ka viņš ir ļoti spēcīgs kandidāts. Tas ir cits jautājums.

Kāpēc tagad tie cilvēki, kas veido veiksmīgu karjeru biznesā, vēlas strādāt valsts pārvaldē? Cik lielā mērā tas ir saistīts ar krīzi, ar to, ka biznesā tagad nu daudziem neklājas viegli, bet tas ir cits jautājums. Patiešām mums ir vajadzīgi cilvēki ar labu izglītību, ar labu pieredzi arī biznesā, valsts pārvaldē. Bet runa ir par ko citu.

Saskaņā ar likumu regulatoru apstiprina Saeima. Saeima ir ne tikai koalīcija, bet arī opozīcija. Mēs iebilstam pret to, ka jūs mums piedāvājat gatavu risinājumu un nedodat pat iespēju pašiem uzklausīt šos kandidātus, uzdot viņiem jautājumus. Varbūt tad, ja mums būtu šāda iespēja, mēs pilnībā jums piekristu un balsojums varētu būt simtprocentīgi atbalstošs, bet jūs nedodat mums šādu iespēju. Kāpēc?

Nu, man nav ko piebilst tam, ko Šķēles kungs teica. Viņš izsmeļoši izskaidroja šo situāciju. Jums ir iekšējas problēmas koalīcijā, jūs neuzticaties viens otram. Šeit es gan negribētu lietot tādus vārdus, kādus lieto daži „Vienotības” līderi, – vārdus par politisko tirgu, bet man šķiet, ka šeit patiešām tie būtu vietā daudz vairāk, nekā runājot par tiesībsarga izvirzīšanu. Un tas nevienam nav noslēpums.

Šadurska kungam ir taisnība, ka cilvēkam jābūt lojālam pret valsti. Bet vai šajā gadījumā ir runa par lojalitāti pret valsti? Runa ir par lojalitāti pret konkrēto valdību, kas pieņem galīgo lēmumu un nedod opozīcijai iespēju vienkārši izveidot savu viedokli par to. Tātad kārtējo reizi tā ir problēma ar opozīcijas līdzdalību parlamenta darbā. Ja jūs atstājat mūs pilnīgi malā, ja jūs uzskatāt, ka jūs vienojāties koalīcijas iekšienē un mūsu viedoklis jūs neinteresē, tad nu esiet godīgi un to arī atzīstiet! Bet jūs runājat visus tos skaļos un cēlos vārdus par demokrātiju un par to, ka jūsu darbs kvalitatīvi atšķiroties no iepriekšējo valdību darbības. Piedodiet, tā tas nav!

„Saskaņas Centrs” nebija iepriekšējās koalīcijās. Mēs, opozīcija, neredzam, ka „Vienotība” šajā valdībā kaut ko patiešām radikāli mainītu. Jūs turpināt tieši tās pašas tradīcijas, kuras jūs kritizējāt pirms vēlēšanām, un uz tā rēķina jūs vēlēšanās ieguvāt tautas atbalstu. Atzīstiet to!

Tātad, es domāju, vēl nav par vēlu, jo, kā Šķēles kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, laika ir diezgan. Organizēsim beidzot procesu tā, kā tas ir pieņemts demokrātiskajās valstīs! Dosim visiem deputātiem iespēju uzdot nepieciešamos jautājumus visiem kandidātiem un izveidot savu viedokli un beidzot domāsim par to, kā organizēt koalīcijas un opozīcijas sadarbību normālā veidā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Borisam Cilevičam par manu priekšlikumu atbalstīšanu. Būtu labi, ja mēs visi varētu vienoties par šo pieeju, ka tos cilvēkus, kuru amata pilnvaras stājas spēkā ar 2.jūliju... ka mēs varētu šodien neturpināt skatīt šīs kandidatūras un varētu gūt iespēju tomēr frakcijās uzklausīt viņus.

Es gribu pateikt savu viedokli, kas dažos jautājumos ir atšķirīgs no tās modes lietas, kas ir šobrīd. Es esmu pretējās domās, es uzskatu, ka ministram nav jāmēģina vienmēr slēpties aiz konkursiem. Ministram ir tiesības iecelt un aicināt darbā, un lūgt apstiprināt paša izraudzītus cilvēkus. Ir svarīgi, protams, lai viņi ir profesionāļi. Tādā ziņā es pret nevienu ministru, kurš ir aicinājis profesionālu cilvēku un iestājies par viņu politiski kā ministrs, nekad neesmu iebildis. Es drīzāk gribētu runāt šodien no tribīnes par to, ka šeit tika lietots vārds „perversi”... laikam tas, jā. Es gribētu runāt par šīm perversijām, kas notiek tieši caur šiem konkursiem... Kur tas nesmukums veidojas? Tas nesmukums veidojas tajā ziņā, ka tiek izveidotas komisijas, tā sauktās, kuras ir lojālas ministram, ļaujot ministram tādā veidā noslēpties no politiskās atbildības. Un tas ir nesmuki, un tas ir varbūt perversi. Tad labāk, lai ministrs tieši un atbildīgi iestājas par šīm personām un nes politisko atbildību, un tad nesaņemsiet no manis personīgi – vismaz jūs ne – kritiku. Bet tagad ir šī spēle „Spēlēsim godīgos”. Izveido komisiju, kurā ir salikts... Jūs apskatiet to komisijas sastāvu! Klāvs Olšteins varbūt nāks kā nākamais debatētājs un izstāstīs... Apskatiet komisijas sastāvu! Nav nekādu šaubu, ka tā komisija ir bijusi speciāli izveidota kā lojāla, lai spēlētu „godīgās spēlītes”. Es esmu par tiem ministriem, kas uzņemas politisko atbildību, ieceļ un nes atbildību, nevis spēlē godīgos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Es gribu īsi paskaidrot to, kāpēc mēs neesam devuši tiesības „Saskaņas Centra” frakcijai uzaicināt regulatora padomes kandidātus.

Mēs, „Vienotības” frakcija, rādījām priekšzīmi, uzaicinot kandidātus publiski uz „Vienotības” frakciju, iztaujājot viņus, uzdodot jautājumus dažnedažādos rakursos. Viņi ieradās, atbildēja. Arī jums bija dotas šāda veida tiesības – uzaicināt, iztaujāt, sagaidīt atbildes un pēc tam paust savu viedokli. Jūs to nedarījāt! Nu, es nekādā veidā nevaru jūs piespiest uzaicināt padomes locekļus uz savu frakciju (No zāles dep. B.Cilevičs: „Kad tad mēs varējām uzaicināt?!”)... Nē, tas bija izdarāms! (No zāles dep. V.Orlovs: „Šodien sēdē jau bija iekļauts darba kārtībā!”) Tas bija izdarāms visas nedēļas laikā. Veselu nedēļu šis jautājums ir diskutēts... Es atvainojos, ja...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi un Šķēles kungs! Jūs neesat mani pareizi sapratis. Es iepriekš runāju, es pateicu... Patiešām es jums varētu arī piekrist, ka šīs ministrijās organizētās konkursa komisijas, ministrijās izstrādātie nolikumi, manuprāt, patiešām ir slēpšanās, maskēšanās, lai fiktīvi dažkārt iedabūtu iekšā vienu vai otru cilvēku. Es teicu, ka šeit, šajās lielajās valsts akciju sabiedrībās... visās nē pie tam... Nu, protams, mums ir „Latvenergo”, ir „Latvijas Dzelzceļš”, lidosta un tā tālāk... Tāpat arī iespējams, ka šajās ļoti svarīgajās iestādēs šo funkciju varētu nodot profesionālām personāla atlases kompānijām, kā tas notiek, piemēram, privātajā sektorā. Privātajā sektorā nekad neviens neņems darbā cilvēku, kaut arī viņš ir radinieks vai draugs, vai drauga draugs, vai bijusī draudzene, vai tamlīdzīgi... Privātajā sektorā, lai varētu dabūt labu cilvēku, kandidāti iziet cauri personāla atlases kompānijai, piemēram, 100 cilvēki... Pēc tam paliek 10, un tad tos 10 vislabākos atlasītos liek priekšā valdei, attiecīgajai privātkompānijai, lai tā izvēlas... Vai no pieciem... Es runāju par to!

Es ceru, ka jūs sapratāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, kolēģi! Iepriekšējais... noslēdzošā debatētāja parādīja izcilu piemēru tam, kā cilvēki atraujas no reālās pasaules. Cilvēks, kurš pats ir parlamentārais sekretārs, laikam domā, ka katra deputāta pienākums būtu zināt, kas notiek kādā vienā vai otrā ministrijā vai Ministru kabinetā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Jā, protams, ka vajadzētu!”) Ziniet, vakar tikai Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisijā šīs personas pirmo reizi izskanēja! Mums nebija nekādas iespējas viņas uzaicināt un apspriest. Mūsu pienākums nav reaģēt 24 stundu laikā, un, ja kāds to nesaprot, tad ir ļoti žēl.

Taču, kas attiecas uz Šadurska kunga izteikto aizrādījumu par to... pamatoti izteikto aizrādījumu, ka kāds iepriekšējā Saeimā – partijas, organizācijas vai kolēģi – ir rīkojušies nekorekti... Es aicinu nemēģināt sacensties kretīnismā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 40, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 42, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”.

Ir saņemts 40 deputātu – Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu – iesniegums, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150.panta prasībām lūdz izveidot šādu Saeimas izmeklēšanas komisiju.

Tā kā saskaņā ar Satversmes 26.pantu ne mazāk kā viena trešdaļa parlamenta lūdz šādu komisiju izveidot, tā ir izveidojama, bet formāli ir nepieciešams Saeimas balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tātad varu jūs informēt, ka tiks sasaukta Frakciju padomes sēde (par laiku jūs tiksiet informēti atsevišķi), lai saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu lemtu par pārstāvju skaitu no katras frakcijas un par to, līdz kuram laikam ir jāiesniedz kandidatūras, lai izveidotu šo komisiju, un tad parlaments apstiprinās šīs komisijas sastāvu.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.192/Lp10).

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Dacei Reinikai.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, izvērsās diskusija par 4.maija nosaukuma maiņu no „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” uz „Neatkarības atjaunošanas diena”. Šodien gribu vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma. Daudz par to domāju, pārlasīju dokumentus, tikos ar vēstures skolotājiem. Jā, 1991.gada 21.augustā ir pieņemts likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Jā, tā paša gada, 1991.gada, pavasarī bija tautas aptauja (īstenībā – referendums) par to, vai mēs gribam neatkarīgu valsti, un tauta teica: „Jā!” Arī es biju starp viņiem. Jā, pēc likuma pieņemšanas sākās Latvijas neatkarības atzīšanas vilnis. Juridiski 21.augusts ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Un tomēr arī es esmu par to, ka 1990.gada 4.maijs tiek nosaukts par Neatkarības atjaunošanas dienu. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām tas ir cilvēku dēļ. Cilvēku vēsturiskās atmiņas dēļ. Jo tagadējie četrdesmitgadnieki un tie, kas vecāki par viņiem, ļoti labi atceras, cik daudz Latvijas cilvēku toreiz atradās pie tagadējā Saeimas nama, kur notika Augstākās padomes sēde, kurā deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Mēs atceramies atvērtos logus, deputātu teikto „par” vai „pret”, jo balsoja atklāti, visiem dzirdot. Mēs atceramies sadotās rokas, skaļi skaitot par neatkarību nodotās balsis, mēs atceramies emocijas un asaras, kad tika sasniegts nepieciešamais balsu skaits. Mēs atceramies, kā no sēdes ārā nāca nobalsojušie deputāti ar uzvaras žestā paceltām rokām. Tie bija svētki, tā bija uzvara! Turklāt 4.maija deklarācijā ietvertais teksts būtiski neatšķiras no 1991.gadā pieņemtā likuma teksta. Tas bija ceļa sākums uz nosprausto mērķi – neatkarīgu Latvija.

Otrais iemesls, kāpēc saku „jā” 4.maijam, saistās ar 1918.gada 18.novembri. Nevienam neienāk prātā apšaubīt šo datumu, lai gan tie, kas interesējas par vēsturi, zina, uz cik nedrošiem pamatiem tika pasludināta šī neatkarība. Tajā dienā tūkstoši nestāvēja pie Nacionālā teātra durvīm, lai uzzinātu, vai izdosies nodibināt savu valsti. Un tomēr mēs atzīmējam šo datumu kā svētkus, tāpēc ka, neskatoties uz nedrošiem pamatiem, tā bija liela uzdrīkstēšanās un arī slēpta sapņa piepildījums.

Netika meklēti citi datumi, lai gan tādus varēja atrast, – kaut vai 1920.gada 11.augustu, kad, noslēdzot Miera līgumu, Krievija oficiāli atzīst Latvijas neatkarību de iure.

Nākamais iemesls par labu 4.maijam ir pavisam vienkāršs. Cilvēki 4.maiju tīri emocionāli uztver kā neatkarības atjaunošanas dienu. Toties ļoti daudziem 1991.gada augusts saistās ar apvērsumu un barikādēm Krievijā, ar Jeļcina vārdu, jo tajās dienās jautājums par neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu izšķīrās Krievijā.

Tāpēc esmu par 4.maiju kā Neatkarības atjaunošanas dienu, nevis 21.augustu, lai gan 18.novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, bet 4.maijs – Neatkarības atjaunošanas diena, lai gan arī 21.augusts tāpat kā 26.janvāris tiek pieminētas kā vēsturiski ļoti nozīmīgas dienas.

Kā teica mana bijusī kolēģe, vēstures skolotāja, viņai ļoti gribētos, lai deputāti nevis strīdētos, kurš divdesmit gadu sens notikums ir svarīgāks, bet sekotu līdzi tam, kā masu mediji atspoguļo svarīgus notikumus Latvijas vēsturē. Pagājušais bija rets gads, kad daudz patriotisku raidījumu bija gan 11., gan 18.novembrī, gan Barikāžu atceres dienā. Tas ir ļoti labi, un viņa atgādināja, ka tā ir jābūt vienmēr, jo tas ir viens no veidiem, kā jauno paaudzi audzināt par patriotiem.

Nobeigumā gribu pateikt dažus vārdus tiem, kurus satrauc jautājums par skolu vēstures grāmatām. Pārsaucot 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, nu nebūs taču jāpārraksta vēstures grāmatas, jo šā nosaukuma maiņa nenozīmē vēstures pārrakstīšanu.

Lūdzu deputātus balsot par komisijas atbalstīto priekšlikumu, ka 4.maijs ir svētku diena – Neatkarības atjaunošanas diena.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Es domāju, ka pirmajā lasījumā gana daudz par šo jautājumu esam debatējuši, un šķiet, ka šodien vēlreiz atkārtot to nevajag.

Es pilnīgi piekrītu kolēģei Dacei Reinikai un praktiski lielākajai daļai tam, ko viņa teica. Te jautājums ir par principu – vai mēs emocionāli vēsturisko nostādām augstāk par vēsturiski juridisko. Te mēs dalāmies divās dažādās daļās, un acīm redzams vairākums ir par labu pirmajam.

Es piekāpjos šim vairākumam, taču aicinu atcerēties vienu lietu. Ja mēs grozām šīs dienas mūsu kalendārā, tad mēs radām vēl lielāku jucekli mūsu sabiedrībā, jo tas pats skolēns, lasot vēstures grāmatu, sapratīs, ka neatkarības atjaunošana ir bijusi 21.augustā, bet kalendārā viņš redzēs, ka, izrādās, tas noticis 15 mēnešus ātrāk. Var jau mainīt vēstures grāmatā rakstīto, bet vai mēs mainīsim to, ko ir izveidojuši mūsu kinodokumentālisti? Un viens spilgts piemērs ir 1.februārī Latvijas televīzijā rādītā dokumentālā filma „Atjaunotāji”. Šīs filmas varoņi ir Latvijas pirmie ārlietu ministri, diplomātiskā korpusa pārstāvji. Viens no viņiem ir arī šeit zālē... vismaz viens – godājamais Ojārs Kalniņa kungs... Un šajā filmā, manuprāt, režisore Maija Birzniece ļoti spilgti parādīja šo smago neatkarības atjaunošanas ceļu, kas vilkās... kas nosacīti ilga no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada septembrim, kad beidzās šis plašais atzīšanas process. Šī filma, manuprāt, ļoti precīzi gan emocionāli, gan faktoloģiski, gan vēsturiski, gan arī juridiski parādīja, ka šis smagais ceļš prasīja milzīgu, milzīgu darbu no mūsu diplomātiskā korpusa. Un šī filma neapstrīdami parādīja arī to, ka neatkarību, faktisko neatkarību, mēs esam atjaunojuši 21.augustā, piecpadsmit mēnešus vēlāk pēc 4.maija.

Es necentīšos pārliecināt jūs par to, ka juridiski vēsturiskais faktors ir svarīgāks, es aicināšu jūs būt juridiski precīziem un, ja jūs tiešām šādas izmaiņas virzāt, tad izdarīt izmaiņas arī citos likumos, kuros ir ierakstīta šī patiesība (tādi likumi ir), – šī patiesība, ka neatkarība faktiski tika atjaunota 1991.gada 21.augustā un 1990.gada 4.maijā tika deklarēta, pieņemot deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man personīgi ļoti pievilcīgi šķiet Dzintara Rasnača iesniegtie priekšlikumi – 1. un 4.priekšlikums. Jo, ja mēs padomājam mazliet dziļāk par to, kā mēs saucam savas svētku dienas, tad patiesībā būtu ļoti svarīgi, lai tas, kas ir ierakstīts kalendārā, tiktu arī tautā, sadzīvē lietots. Līdz ar to svētku dienas nosaukumam ir jābūt vienkāršam.

Man ļoti pievilcīgs šķiet nosaukums Amerikas Savienoto Valstu svētku dienai – „Pateicības diena”. Nekas konkrēti nav pateikts šajā nosaukumā, bet katram amerikānim viss ir absolūti skaidrs, un katrs amerikānis tieši tā arī šo dienu sauc. Bet neviens Latvijas pilsonis nekad sadzīvē nav nosaucis 21.augustu par konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu. Es domāju, ka nekad un neviens. Un, no šā viedokļa, 4.maijs – „Neatkarības deklarācijas diena” un 21.augusts – „Neatkarības atjaunošanas diena” – ir gan juridiski precīzi, gan ļoti vienkārši nosaukumi, kas ļoti viegli varētu iedzīvoties tautā un ar to veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu. Tas man šķiet ļoti pareizi, jo saglabāt juridisku precizitāti ir būtiski. Un tāpēc diez vai vajadzētu mainīt mūsu neatkarības atjaunošanas datuma, svētku dienas, nosaukumu, un diez vai mums vajadzētu sekot šai otrā lasījuma redakcijai. Mums ir priekšā trešais lasījums, izdiskutēsim šo lietu vēl un šajā diskusijā nevadīsimies pēc viena aspekta – kurš to ir izdomājis un kuram ļoti gribas savu izdomāto ierakstīt Latvijas kalendārā! Šeit autorība galīgi nav svarīga, šeit ir svarīgs vienkāršs, pareizs, tautā lietots nosaukums. Un, no šā aspekta, man ļoti patīk Rasnača piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribu izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem, ar kādiem es balsošu. Es pilnībā pievienojos Dzintara Rasnača priekšlikumam.

Ir jābūt savā garā acīmredzot ļoti lielam, lai mēģinātu pārrakstīt vēsturi. Vēstures pārrakstīšana un dažādu dienu pārsaukšana, pārkristīšana pārsvarā ir bijusi raksturīga personām ar diezgan autoritatīvu vēlmi veidot kaut kādā mērā sev saprotamu vienu vēstures atspoguļojumu. Es pilnībā piekrītu arī Kārļa Šadurska teiktajam, ka svētku dienu nosaukumiem ir jābūt īsiem, lai cilvēki varētu viegli atcerēties un lai viegli identificētu, nejaucot šos notikumus. Mēs zinām jau šobrīd, ka, veicot aptaujas... un tas neko labu neliecina par tiem vēstures skolotājiem, par kuriem runāja arī kolēģe no Zaļo un Zemnieku savienības, kad aptaujā bērnus un jautā, kas ir 11.novembris vai kas ir 4.maijs. Jūs dzirdat, ka tiek minēti šaušalīgi... šaušalīgas interpretācijas katram mums, kas zina, kas šajās dienās ir noticis, un kas vēsturi vairs nemācās... Jau 45 gadus es nemācos vēsturi, bet tie, kas ir tikko mācījušies, tie to nezina.

Tāpēc palīdzēsim arī vēstures skolotājiem, lai viņiem atkal nav jāmeklē jauni skaidrojumi, jauni līčloči, jāmēģina atkal kaut ko pārgrozīt savā iepriekš stāstītajā. Veidosim vienkāršus nosaukumus! Veidosim ļoti precīzus nosaukumus, saistītus ar konkrēto notikumu, veidosim tos tādus, kas dzīvos ilgstoši, un tad nebūs vajadzības nevienam nākt klajā ar priekšlikumiem tos atkal grozīt. Lai nerodas tāds kārdinājums, kad ir atkal kāda cita koalīcija, kad ir kāds cits spēku salikums Saeimā, nākt klajā atkal ar jauniem pārgrozījumiem. Ar šiem diviem Rasnača kunga priekšlikumiem, kas iezīmē 21.augustu un 4.maiju, es domāju, mēs varētu pielikt punktu – vēlams, uz visiem laikiem – vēstures pārsaukšanai.

Es aicinu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Vidzemes.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Vidzemes v/a).

Cienījamie kolēģi! Šodien tāda nemierīga diena... Un man viss šis punkts it kā atgrieza to situāciju, kāda bija toreiz. Tā nebija vienkārša. 4.maijs tiešām bija jauka pacēluma un skaista, vēsa diena, turpretī 21.augusts katrā gadījumā bija, nu, priekš manis ļoti tāda diena... un droši vien mums, tikai cilājot arhīvus, parādīsies tā īstenība.

Es nebalsoju tajā 21.augustā tāpēc, ka es biju šajā namā no rīta... Man piezvanīja, ka Valmierā armijas daļas komandieris ir paziņojis, ka viņš ir pārņēmis varu. Tā kā es tajā laikā biju arī Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, tad es devos uz turieni, jo viņš jau bija uzaicinājis pie sevis... tajā laikā viņu sauca par milicijas priekšnieku... arī pilsētas galvu un, protams, arī Valsts drošības komitejas vadītāju... Ierodoties tur Valmierā, izpildkomitejā, tā ziņa bija tāda, ka līdzīgi tai, kāda tā bija jau arī Rīgā pacēlusies, kas tik tā tika pieminēts... ka saraksti ir sastādīti, kapi ir izrakti. Jautājums – kuriem?

Tāda bija situācija. Nu, es, protams, devos uz to karaspēka daļu, mēs tur sēdējām tādā jocīgā... Tur bija jauns ukraiņu puisis, kas bija pārņēmis varu... Tas, kurš ir dienējis armijā, ļoti labi zina, kā ukraiņu oficieri... nu, kāda ir viņu uzvedība un kāda slava bija tajā laikā Padomju armijai... Nu, es baidos, ka tā situācija bija vairāk kā nevienkārša. Ja nebūtu pienākusi ziņa no Maskavas, ka tur viss ir beidzies, tad grūti pateikt, vai es te vēl stāvētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu runājis par šo jautājumu no šīs tribīnes, bet jāatgriežas... esmu spiests atgriezties. Pašā sākumā es uzsvēršu, ka es atbalstu Rasnača, Šadurska un Šķēles priekšlikumu, ka nevajag neko mainīt un jaukt, un likt klāt kaut ko šiem priekšlikumiem. Bet es vēlreiz atkārtošu savus argumentus, jo es esmu bijis klāt vēl pirms Bērziņa kunga... ātrāk.

Tātad Tautas frontes kongress, 1988.gada 8.oktobris. Kā no Madonas ievēlētam pārstāvim man deva vārdu, un es... tas ir iespiests grāmatā, to vairs, kā krievi saka, ar cirvi neizcirtīsi... es paziņoju, ka Latvijā jādod pilsonība tikai par nopelniem Latvijas valsts labā un ka krievu valodai nevajag piešķirt nekādas citas privilēģijas kā visām pārējām valodām, un uzskaitīju daudzas tautas, kas tajā brīdī Latvijā dzīvoja. Tas nu šiem Tautas frontes vadoņiem bija nepieņemams, jo notika pēc nedēļas nākamā sēde... Tautas frontes dibināšanas sēdē ievēlē 100 domniekus, un šie 100 domnieki sanāk Latvijas Valsts televīzijā, un to, ka visi šie 100 domnieki runā, parāda tajā pašā vakarā Latvijas televīzija, bet neparāda Jāni Rukšānu un Visvaldi Lāci. Kādēļ? Tādēļ, ka šie divi Tautas frontes locekļi, domes locekļi, pateica, ka jāiet nekavējoties uz neatkarību. Bet Īvānam, Kalnietei, Škaparam un pārējiem Tautas frontes vadoņiem tas šķita nepieņemami, un viņi parādīja savu nedemokrātismu.

Es aizbraucu mājās, un man sieva sacīja: „Tu nerunāji.” – „Kā tā, es nerunāju? Es runāju!” – „Nē, tu nerunāji. Divus izslēdza.” Un šie paši kungi un dāmas, protams, 1990.gada 4.maijā bija tikpat gļēvi un mīkstčaulīgi, nolēma, ka viņi izvirzīs un teiks tikai to, ko viņi grib, un neko citu. Un aizmirst. Un Dace Reinika nezina to, ka pieņēma Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ar atlikšanu. Demokrātiskā valstī nepieņem ar atlikšanu... Un arī toreiz, 1918.gada 18.novembrī, Tautas padome un Kārlis Ulmanis nepieņēma Latvijas valstiskumu ar atlikšanu, ar pārejas periodu, jo tas būtu bijis ārkārtīgi bīstami, kā to juridiski raksturoja laikrakstā „Atmoda” autoritatīvais Eiropas mēroga jurists Egils Levits. Nu nevajag aizmirst! Nevajag neko sagrozīt! Nevajag ne ko slavēt, ne ko... Viss ir pateikts precīzi šajos trijos, varētu teikt, punktos, ko šeit vēlreiz uzsvēra – pareizi uzsvēra! – Rasnačs, Šadurskis un Šķēle – dažādu partiju pārstāvji. Atbalstīsim viņu priekšlikumu! Tā būs vēsturiska patiesība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilsts?

I.Circene. Paldies kolēģiem par debatēm. Es tikai vēlos atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs esam atbalstījuši, ka 4.maijs ir Neatkarības atjaunošanas diena, un tas parāda, ka šo 20 gadu laikā 4.maijs ir kļuvis par simbolu tautai. Tā bija tautas griba – atjaunot savu brīvo Latvijas valsti, un mēs tieši kā simbolu to arī uztveram. Un līdz ar to komisijā debašu laikā mēs neesam atbalstījuši šo ierosinājumu – vēlreiz nākt ar jaunu priekšlikumu par jaunu nosaukumu. Un komisijas lēmums bija – neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 27, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, kolēģi! Pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks, 1941.gadā sarkanais terors izvērsa represijas pret latviešu tautu. Toreiz divu gadu vecumā uz Sibīriju deportēja diemžēl šodien klāt neesošo Ulmaņa kungu. Represijas skāra arī citu šeit esošo deputātu ģimenes. Piemēram, Hiršas kundzei nācās pasaulē nākt Igarkā. Lai apturētu atkārtotas sarkanā terora represijas, daudzi Latvijas iedzīvotāji Latviešu leģionā karoja par brīvu Latviju. To skaitā bija toreiz gados jaunais Lāča kungs. Cik var secināt no 2005.gada 20.augusta intervijas „Vakara Ziņās”, leģionā karoja arī Alfrēda Rubika patēvs. (No zāles dep. A.Rubiks: „Nu un?!”) Daudzi latvieši iesaistījās latviešu leģionā, lai apturētu atkārtotās represijas pret mūsu tautu.

Jūs šodien varat smieties. Toreiz vīri gāja cīņās, viņi nebija gļēvuļi. Latviešu leģionāru pašaizliedzīgā cīņa deva iespēju daudziem klātesošajiem paglābties no atkārtotām represijām. Piemēram, 1944.gada rudenī, kad leģionāri sekmīgi atvairīja Sarkanās armijas pārspēku, aizsargājot Siguldas līniju pie Mores, tikmēr divus gadus jaunais Atis Lejiņš kopā ar ģimeni pameta karā iznīcināto savu dzimto pilsētu Jelgavu, lai dotos trimdā.

Līdzīgi nesalaužamais nacionālo karavīru kaujas gars deva iespēja bēgļu gaitās doties Kalniņa, Kārkliņas un Lieģa vecākiem, ļaujot viņu bērniem, kuri ir pārstāvēti Saeimā, piedzimt ārpus dzelzs priekškara.

Tas ir mūsu pienākums pret mūsu nacionālajiem karavīriem – spēt pateikt viņiem lielu paldies par viņu paveikto.

Aicinu ne tikai 16.martu iekļaut kalendārā kā atzīmējamu dienu, balsojot „par”, bet arī Saeimas deputātiem 16.martā izrādīt cieņu mūsu karavīriem, piedaloties Nacionālo karavīru biedrības organizētajos pasākumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien vēlreiz!

Bieži no oponentiem... tiem, kas aicina neiekļaut 16.martu kā piemiņas dienu kalendārā, ir dzirdēts: „Mums taču ir 11.novembris, kam mums vēl 16.marts!” Taisnība! 11.novembris mums ir, un mēs ar to lepojamies. 11.novembris – Lāčplēša diena – ir diena, kad mēs godinām brīvības cīņu dalībniekus. Gan tos, kas cīnījās pirmās brīvvalsts armijas rindās, gan tos, kas par savas tautas brīvību cīnījās pret svešinieku tīkojumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Simboliski – Lāčplēsis pret Melno Bruņinieku. Tā ir diena, kad mēs atceramies katru karavīru, kas cīnījās par savu zemi zem savas tautas karoga.

16.marts – Latviešu nacionālo karavīru diena. Laika griežos latviešu karavīri ir bijuši spiesti cīnīties zem sveša karoga ne tikai pret naidnieku, bet arī brālis pret brāli un tēvs pret dēlu. Tā tas bija Otrajā pasaules karā, kad latviešu leģionāri cīnījās par savas valsts brīvestību, esot ienaidnieka armijas rindās, lai uzvarētu vēl lielāku ļaunumu. Bet viena daļa nacionālo karavīru tika iekļauta Sarkanajā armijā. Tā tas bija arī Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu kara laikā, kad latviešu strēlnieki cīnījās abās frontes pusēs. Ar Padomju armijas zīmotnēm latvieši krita arī Afganistānas zemē.

16.marts ir diena, kad godināsim to mūsu nacionālo karavīru varonību, kuri cīnījās par savu un savas tautas brīvību, atrodoties svešzemnieku armijas rindās. Tā ir diena, kas simbolizē latviešu karavīru cīņas sparu, spītu, mērķtiecību, vienotību un arī traģismu.

Šodien darba kārtībā vēl ir 3.priekšlikums šajā likumprojektā, kur, es ceru, mēs nobalsosim par kādu jaunu atceres dienu – 17.maiju, Ugunsdzēsēju un glābēju dienu. To, ko tikko mans kolēģis Jānis Dombrava stāstīja... viņš stāstīja par to, kādi bija mūsu karavīri un ko viņi glāba.

Ja mēs atbalstām savus varoņus – ugunsdzēsējus un glābējus, tad atbalstīsim, protams, arī savus varoņus karavīrus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilst?

I.Circene. Paldies jums par šo priekšlikumu, jo arī es pilnīgi noteikti atbalstu latviešu nacionālo karavīru nopelnus brīvas Latvijas veidošanā un aizstāvībā. Mēs komisijā šo jautājumu skatījām, un es vēlos arī jums minēt tos argumentus, kuru dēļ mēs neatbalstījām.

Spēkā esošajā likumā (No zāles dep. J.Dombrava: „Tas ir 1990.gada likums!”) ir 22.jūnijs – Varoņu piemiņas diena, 11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, un 11.novembris – Lāčplēša diena. Jautājums, protams, varētu būt par to, vai Latvijas brīvības cīnītāji un latviešu nacionālie karavīri... vai ir tik ļoti būtiski atšķirīgi dienu nosaukumi... Iespējams, ka mums ir jādiskutē par to, ka mums ir vajadzīgs jauns likums, kur mēs apvienotu pēc būtības vairākas šādas atceres vai piemiņas dienas, un tādā gadījumā mums nebūs ar līdzīgiem nosaukumiem vairākas dienas kalendārā. Tas, iespējams, rada dažādu izpratni par šo svētku svinēšanu.

Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šķēles kungs, debates ir jau beigušās. Par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet, mikrofonu deputātam Šķēlem!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Man būtu priekšlikums: kad komisijas vārdā ziņojat, savu personīgo viedokli nepaudiet, bet stingri turieties pie tā, ko ir nolēmusi komisija, un paudiet tikai komisijas viedokli! Pretējā gadījumā lūdzu debatēt kā atsevišķam debatētājam. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tas ir arī frakcijas viedoklis.”)

Paldies.

I.Circene. ...Cienītais Šķēles kungs, es nosaucu argumentus...

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Circenes kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 32, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

3. – deputātu Māra Dzelzskalna un Vitālija Orlova priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. – deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Neatkārtošu to, kas jau bija runāts, vienkārši minēšu to, ka es tik un tā uzstāju uz balsojumu, jo tik un tā ir... jo šis vēl ir otrais lasījums. Man ir ļoti žēl, ka par redakcionāli maksimāli precīzo variantu netika nobalsots. Šis variants bija pieskaņots... Arī par 4.maiju un par 21.augustu... Arī otrs bija pieskaņots tam stilam, kāds ir gan ziemeļos – Igaunijā –, gan dienvidos – Lietuvā. Tas bija tas vienkāršotais stils, kurš bija 4.maija apzīmējumā un arī šeit – 21.augusta apzīmējumā. Diemžēl Kārtības rullis neļaus uz trešo lasījumu man iesniegt šos priekšlikumus un tos vēlreiz aizstāvēt. Būs kaut kas jāmaina, bet nez vai tik precīzu redakciju izdosies aizstāvēt... Tomēr es aicinu balsot par šo.

Ir saņemts arī dažu mūsu kolēģu juristu atzinums jeb viedoklis, ka 21.augustu varētu saukt par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atzīšanas dienu, bet man šķiet, ka tur atkal sanāk kārtējais juristu kalambūrs.

Noslēgumā es gribu pateikt, ka, ja te kāds atsaucas uz vēsturniekiem, tad jāatgādina, ka vēsturnieku vidū nav bijusi nopietna diskusija par to, kā šos datumus dēvēt. Ir visu laiku viens un tas pats vēsturnieks Zundas kungs (pareizi es pateicu, jā?) aicināts uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, lai gan Ēriks Jēkabsons, kas arī ir profesors, ir pilnīgi pretējās domās. Arī vēl vairāki citi vēsturnieki ir pilnīgi pretējās domās. Tā ka mēs vadāmies zināmā mērā pēc „galma vēsturnieku” atziņām. Un man brīžam ir vienkārši bažas, ka tajā komisijā, kas skatīs Latvijas un Krievijas attiecību vēsturi, arī var gadīties kāds vēsturnieks, kurš piekāpjas iespējai grozīt to vēsturi, kādu ir piedzīvojusi mūsu tauta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nāku vēlreiz tribīnē tādēļ, ka, klausoties Dzintaru Rasnaču, kurš neapšaubāmi kā jurists labāk par mani pārzina Kārtības rulli, mani satrauca tas viņa teiktais, ka mēs nevarēsim trešajā lasījumā – arī ja šoreiz jūs noraidīsiet – viņa ļoti precīzo, skaidro priekšlikumu iesniegt. Un tādēļ mēs būsim palaiduši garām vēsturisku iespēju lietot kārtīgu, tautai saprotamu, vienkāršu un precīzu svētku dienas jeb atceres dienas nosaukumu. Tādēļ es aicinu jūs visus – visus! – vēlreiz apdomāt, vai nevajag šajā brīdī tomēr atbalstīt Dzintaru Rasnaču. Un, ja nu tad, debašu sakarā pieaicinot visa veida vēsturniekus, izdosies panākt citādāku risinājumu un vairākums izšķirsies tomēr noraidīt iespējamo pieņemto Rasnača kunga priekšlikumu, nu, tad to Saeima ar balsojumu izšķirs. Es aicinu jūs nepalaist garām šo iespēju!

Otra lieta. Nupat runāja deputāts Andris Bērziņš no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kurš izstāstīja 21.augusta notikumus, un viņam tie saistās tiešām acīmredzot ar neatkarības atgūšanas dienu, jo tie notikumi bija tādi, kur izšķīrās: būt vai nebūt. Atšķirībā varbūt no 4.maija, par kuru, man liekas, lielākajai daļai šaubu nebija, ka Tautas frontes ievēlētais vairākums pozitīvi nobalsos. Tur bija gan jūsma, gan pacilātība, gan pārliecība par darāmo.

Es jums varu pastāstīt par 1991.gada 20. un 21.augustu manā dzīvē. Es tobrīd pildīju lauksaimniecības ministra pienākumus, tādēļ ka ministrs bija ārpus Latvijas un Ministru prezidents, šodienas terminoloģijā runājot, Ivars Godmanis bija devis skaidrus un precīzus uzdevumus, kas ir jādara mums 20., 21.augusta sakarā, saprotot, ka apvērsums varētu arī... pieņemot, ka apvērsums varētu arī izdoties. Es 20.augustā biju izsaukts šeit uz parlamentu. Man jāsaka, ka Augstākā padome šeit bija pustukša, šeit bija burtiski daži cilvēki 20.datumā. Mēs, Zemkopības vai kā tā komisija tobrīd saucās... Augstākās padomes deputāti formulēja arī savu viedokli un savus uzdevumus, kurus es pārprasīju arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Un bija skaidrs, ka lauksaimnieki, pārtikas pārstrādātāji darīs visu, lai armija nevarētu otrā dienā paēst, tādēļ ka mēs novērtējām un ļoti precīzi orientējāmies, un saskaitījām, cik liels laiks ir vajadzīgs, lai Padomju armija varētu izvērst savas pārvietojamās maizes ceptuves un visas pārējās lietas, lai varētu piekļūt klāt tiem pārtikas krājumiem, kas ir viņiem operatīvajā rīcībā varbūt viegli pieejami. Un bija skaidrs, ka mēs spēsim vismaz uz 4 vai 5 dienām paralizēt Padomju armiju.

Skaidrs, ka 21.augustā, jau gūstot pilnīgi citu notikumu... redzot, ka gūst pārsvaru progresīvie spēki un ir cita notikumu gaita, arī manā atmiņā ir palicis viss tas posms kā tiešām gatavošanās vissliktākajam, bet, iegūstot un atgūstot, un nosargājot to, par ko bija balsojuši deputāti 4.maijā. 22.augustā Padomju armija nebūtu dabūjusi ne kripatas maizes, jo viss tika izdarīts, lai pārtikas pārstrādātāji, lauksaimnieki un zemnieki, kas bija iesaistīti šajā lietā, neatdotu neko par velti.

Es aicinu ieviest sakarīgus, saprotamus un viegli uztveramus, un vēsturiski precīzus nosaukumus. Aicinu atbalstīt – vēlreiz aicinu atbalstīt! – deputāta Rasnača priekšlikumu otrajā lasījumā. Ja vairākumam nepatiks, labojiet to trešajā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Ingrīda Circene... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 27, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

Priekšlikumi trešajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jāatbalsta otrajā lasījumā likumprojekts.

Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. 8.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.212/Lp10).

Runa ir par tiesiskā regulējuma mērķi. Mērķis ir nodrošināt nodokļu administrēšanas efektivitāti. Likumprojekts paredz paplašināt likuma „Par nodokļiem un nodevām” spēkā esošo tiesisko regulējumu, nosakot nodokļu administrācijai pienākumu uzturēt arī komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību un citu privāto tiesību juridisko personu, Latvijas rezidentu un nerezidentu, maksājumu kontu vienotu reģistru.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja (tas ir dokuments Nr.428 un dokuments Nr.489) un atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. 2011.gada 4.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 4.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātais Prezidij un cienījamie deputāti, labdien! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” (Nr.220/Lp10). Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā Ministru prezidenta 2010.gada 20.februāra rezolūciju, kas uzliek par pienākumu iestādēm pašām iegūt informāciju nepieciešamo lēmumu pieņemšanai, nevis pieprasīt to no privātpersonām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.marts.

I.Pimenovs. 18.marts.

Sēdes vadītāja. 18.marts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Runa ir par likumprojektu Nr.228/Lp10. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi. Šeit ir runa par pierobežas satiksmi. Lūdzam likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Un pēc tam, kad tiks pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri saskaņos terminoloģiju, skatīsim to tālāk – otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. 1.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Otrajā lasījumā strādāsim ar dokumentu Nr.493 – tas ir likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”.

Otrajam lasījumam komisija tika saņēmusi tikai vienu priekšlikumu no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, kuru izskatīja un pieņēma lēmumu atbalstīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Komisija ir nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nozīmēt uz 1.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.marts.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 16.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” un pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Pašreizējā situācijā, skatoties pēc priekšlikumiem, termiņu, līdz kuram pilsētas zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē tieši šis nosauktais likumprojekts un likums „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.

Likumā paredzētie termiņi vairākkārt ir tikuši pagarināti, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri praktiski ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus – gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to –, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, tāpēc saskaņā ar spēkā esošo regulējumu viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto, kaut gan faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra.

Grozījuma būtība ir tāda, ka likumprojekts paredz atļaut personām, kuras ir izpildījušas visus likumā paredzētos nosacījumus līdz pirkuma līguma noslēgšanai, līdz 2011.gada 1.jūlijam noslēgt šo līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā par termiņu noteikt šā gada 10.martu.

Sēdes vadītāja. Šā gada 10.marts... Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir atbalstīts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad turpināsim izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.50 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēžu zālē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš no Vidzemes... Ir uz vietas. Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas sēdi.

Es atgādinu, ka mēs turpinām skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā 16.februāra sēdē un nolēma atbalstīt tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Es neatkārtošos, bet teikšu tikai to, ka likumprojekta būtība ir identiska tā likumprojekta būtībai, par kuru es ziņoju iepriekš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Lai padarītu aizsargājamo teritoriju sistēmu vieglāk saprotamu, paredzēts likvidēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonas, vienlaikus nosakot tās kā dabas liegumus. Atbildīgā komisija – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – izskatīja šos grozījumus un lūdz Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu ir izskatījusi savā 16.februāra sēdē un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība. Grozījumi ir saistīti ar to pašu, ko es teicu par iepriekšējiem likumprojektiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Saeimas kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – viena nedēļa, tātad 2011.gada 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, lieta ir ārkārtīgi vienkārša. Vēlēšanas vēl ļoti tālu, un komisija domā, ka šo jautājumu vajadzētu ļoti rūpīgi izskatīt. Gaidām lielāku aktivitāti gan no tiem, kuri ir „par” šādiem priekšlikumiem, gan arī no tiem, kuri ir „pret”.

Tāpēc mūsu lūgums Saeimai ir pagarināt līdz 15.martam priekšlikumu iesniegšanas termiņu gan likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, gan arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”.

Vai Juridiskās komisijas vārdā kāds kaut ko vēlas teikt? Nevēlas neko teikt?... Juridiskā komisija vēlas, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiktu pagarināts līdz šā gada 28.februārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Arī šā lēmuma projekta iesniedzēja ir Juridiskā komisija. Viņi ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.martam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums – Tiesībsarga ziņojums par 2010.gadu.

Vārds tiesībsargam Romānam Apsītim.

R.Apsītis (tiesībsargs).

Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi, pārējie Saeimas deputāti un klātesošie!

Četrus gadus pildu Saeimai un Latvijas tautai doto solījumu veikt tiesībsarga amata pienākumus godīgi un taisnīgi, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Atskatoties uz šo laiku un tā izaicinājumiem, vispirms vēlos pateikties ikvienam, kas devis savu artavu cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšanā Latvijā – gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan plašsaziņas līdzekļiem un ikvienam iedzīvotājam.

Tikai mērķtiecīgi sadarbojoties, varēsim panākt aizvien pilnīgāku cilvēktiesību izpratni, kā arī to ieviešanu ikdienas praksē. Daudzos gadījumos tiesībsarga ieteikumi un atzinumi tiek ņemti vērā, taču, manuprāt, vēl paies krietns laika posms, līdz tiesībsargs Latvijā kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir Ziemeļu valstīs, kur ombuda institūcijas darbojas vairākus gadu desmitus un pat simt gadu.

Lai arī tiesībsarga institūcijas atpazīstamība pieaug lēnām, ir vērojama arī pozitīva tendence, proti, kļūst arvien lielāka iedzīvotāju izpratne par to, kādos jautājumos var vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu pēc palīdzības. 2010.gadā kopumā Tiesībsarga birojā saņemti 1359 rakstveida iesniegumi, un dažkārt vienā iesniegumā ir minētas vairākas atšķirīgas problēmas, kas tiek skatītas kā atsevišķi jautājumi. Sniegtas apmēram 1840 mutvārdu konsultācijas klātienē vai pa tālruni, arvien biežāk personas izmanto e-pastu. Tātad kopumā cilvēki pie mums pagājušajā gadā ir vērsušies apmēram 3200 reižu.

Tiesībsarga biroja darbinieki arī pērn aktīvi piedalījušies dažādu ministriju darba grupās, komisijās, kā arī veikuši eksperta pienākumus. Esam snieguši atzinumus un viedokļus gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan privātpersonām un aizvien biežāk sadarbojamies ar Satversmes tiesu. Parasti Satversmes tiesas spriedumā minētie apsvērumi sakrīt ar tiesībsarga viedokli.

Pērn veiktas pārbaudes veselības aprūpes iestādēs, pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījās arī 10.Saeimas vēlēšanu novērošanā slēgtā un daļēji slēgtā tipa soda izciešanas iestādēs, vadīja lekcijas un seminārus, rīkoja tiesībsarga ikgadējo konferenci un tikās ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi darba apjoms Tiesībsarga birojam faktiski nav mazinājies. Tas ir pat palielinājies, jo klāt nākuši vēl divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ir vispārēja uzraudzība pār Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un, otrkārt, tā ir uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu.

Tiesībsarga likumā ir skaidri noteikta funkcija arī informēt un izglītot sabiedrību par cilvēktiesībām. Tam 2007. un 2008.gadā Tiesībsarga birojs pievērsa palielinātu uzmanību. Diemžēl sakarā ar neadekvātu budžeta līdzekļu samazināšanu Tiesībsarga biroja budžets 2010.gadā samazināts par 57 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu. Var pamatoti teikt, ka ir apdraudēta nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Lai arī 2007.gadā Tiesībsarga biroju izveidojām ar rūpīgi pārdomātu un darbam atbilstošu biroja struktūru un darbinieku skaitu, jau 2009., 2010.gadā, gadumijā, nepietiekamā finansējuma dēļ biju spiests Tiesībsarga biroju pilnībā reorganizēt, atstājot tikai divas nodaļas un likvidējot visus struktūrvienību vadītāju amatus, un atbrīvojot 24 procentus personāla, maksimāli gan saglabājot juristu štata vietas.

Manuprāt, ar šādu nodrošinājumu likumdevējs un valdība vistiešākajā veidā parāda attieksmi gan pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī, gan arī pret valsts institūciju, kurai uzticēts veikt atbilstošus pasākumus. Nedz Igaunijas, nedz Lietuvas parlaments pat ekonomiskās krīzes apstākļos nav samazinājuši finansējumu savu valstu ombudu institūcijām.

Biju Igaunijā, Tallinā, pie Igaunijas tieslietu kanclera, kur satikāmies arī ar savu kolēģi no Viļņas, Lietuvas, un tur mēs šos faktus noskaidrojām. Igaunijā, piemēram, tieslietu kanclera budžets 2011.gadā, tātad šogad, ir pat palielināts par 22,5 procentiem, jo viņiem tiek izveidota jauna, līdz šim nebijusi, tātad īpaša bērnu tiesību struktūrvienība.

Godātie klausītāji! Ņemot vērā to, ka esam iesnieguši Saeimai visai izvērstu rakstveida darba pārskatu par 2010.gadu un šis pārskats ir pieejams katram deputātam, ierobežotā laika dēļ šodien galvenokārt runāšu tikai par vienu no pagājušā gada darba prioritātēm – proti, par bērnu tiesībām.

Cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts. Bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka, no vienas puses, bērniem atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet, no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecumu, stāvokli ģimenē un citiem apstākļiem.

Bērnu tiesību definīcija izriet no pamatidejām, kuras nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Deklarācijas atsevišķā pantā, kas veltīts bērniem, ir noteikts, ka mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Harmoniskai personības attīstībai nepieciešams, lai bērns dzīvo un aug ģimenes vidē. Lai viņš aug laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā, tuvu un mīlošu cilvēku vidū. Pieaugušo uzdevums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, kā arī radīt bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai piemērotus dzīves apstākļus.

1989.gada 20.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā tika pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992.gada 14.aprīlī, un spēkā tā stājās pēc mēneša – tā paša gada 14.maijā.

ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktie vadošie tiesību principi un noteikumi tika nostiprināti 1998.gada 19.jūnijā pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos mūsu nacionālajos tiesību aktos.

Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par konvencijas izpildi (un tāds tiek pieprasīts), lūk, valdībai bija jāiesniedz ANO Bērnu tiesību komitejai 2009.gadā. Diemžēl tas netika izdarīts nedz 2009., nedz arī 2010.gadā.

Attiecīgais ziņojums ir nozīmīgs atskaites punkts valstij, tā ir iespēja pārskatīt un uzlabot savu darbību bērnu tiesību jomā.

Latvijā nav izveidots šāds amats – tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos. Savulaik, būdams Barselonā, kur notika, varētu teikt, Eiropas bērnu ombudu salidojums, es biju spiests konstatēt šo faktu, ka mums nav tāda speciāla ombuda. Mēs esam neliela valsts, mūsu iedzīvotāju skaits arī ir neliels, un tiesībsargs ir tas, kam jāpilda arī bērnu ombuda pienākumi.

Juristi, kas Tiesībsarga birojā strādā bērnu tiesību jomā, nodarbojas tikai ar bērnu tiesību jautājumiem. Tas ir viņu izpētes priekšmets. Visiem ir ilggadēja pieredze attiecīgajā jomā, un visi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvuši speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību, un tas palīdz efektīvi īstenot tiesībsarga funkcijas bērnu tiesību jomā.

2010.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 397 iesniegumi par bērnu tiesību jautājumiem, to vidū – arī par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. No tiem 77 ir rakstveida iesniegumi, bet pārējie – mutvārdu. Pēc personu iesniegumiem ierosinātas pārbaudes lietas par 41 tēmu, un par sešām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai vajadzēja ierosināt tiesībsargam.

Visbiežāk personas vērsušās Tiesībsarga birojā, lai saņemtu informāciju par bērnu tiesībām un noskaidrotu, kā rīkoties konkrētajā tiesiskajā situācijā. Lūgums sniegt informāciju izteikts aptuveni katrā trešajā iesniegumā.

Otrs lielākais iesniegumu skaits saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, par saskarsmes tiesību īstenošanu vecāku šķiršanās gadījumā, par tiesībām netikt šķirtam no vecākiem bez pamatota iemesla un tamlīdzīgi. Tāpat par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, piemēram, par uzturlīdzekļu piedziņu, ja laulība nav šķirta, par tiesībām lūgt tiesu pieņemt pagaidu lēmumu, par uzturlīdzekļu apmēru un tā grozīšanu, par tiesāšanās izdevumiem, spriedumu izpildi un tamlīdzīgiem jautājumiem.

Te ir arī jautājums par pamatizglītības iegūšanu. Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz pamatizglītību saistāms ar 2010.gadā notikušo izglītības iestāžu reorganizāciju. Iesniedzēji parasti uzskata, ka likvidējamā skola ir daudz labāka par piedāvāto skolu un ka piekļuve tai ir ērtāka, ka skolas slēgšana ir ekonomiski nepamatota un tādējādi ir pārkāptas bērnu tiesības iegūt pamatizglītību.

Izskatot pārbaudes lietas, tika vērtēts, kā lēmumi par skolēnu izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ietekmē skolēna tiesības iegūt izglītību. Tāpat tika vērtēts, vai pārmaiņas notikušas plānoti un skolēni un viņu vecāki par tām bijuši laikus informēti. Nevienā gadījumā gan netika konstatēts, ka lēmums ievērojami apgrūtina vai atņem skolēnam tiesības iegūt izglītību (piemēram, cita skola atrodas īpaši tālu no skolēna dzīvesvietas vai vispār nav iespējas nokļūt šādā ļoti attālā skolā, vai cita skola nepastāv vispār). Līdz ar to tika konstatēts, ka bērnu tiesības uz pamatizglītību tiek visumā nodrošinātas.

Tiesībsarga saņemto iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām veido lielāko daļu no kopējā saņemto iesniegumu skaita.

Taču iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām, kurās ievietoti nepilngadīgie, nesasniedz pat vienu procentu. Ņemot vērā atsevišķu ieslodzījuma vietu bērniem nepiemērotos uzturēšanās apstākļus, uz ko tiesībsargs ir norādījis jau iepriekš, un to, ka netiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem tajās ne no pašiem bērniem, ne no viņu likumiskajiem pārstāvjiem, rodas šaubas, vai attiecīgajās iestādēs bērnu tiesības tiek ievērotas. Tādēļ 2010.gada prioritāte bērnu tiesību jomā bija bērnu tiesību ievērošanas uzraudzība ieslodzījuma vietās, pievēršot vislielāko uzmanību daudziem jautājumiem.

Tiesībsarga biroja darbinieki 2010.gadā veica nepieteiktas monitoringa vizītes visās ieslodzījuma vietās, kurās vien atrodas bērni, piemēram, Daugavgrīvas cietumā, Liepājas cietumā, Rīgas centrālcietumā, Iļģuciema cietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”. Ieslodzījuma vietās tika konstatēti vairāki bērnu tiesību pārkāpumi gan saistībā ar izglītību un medicīnas pakalpojumu pieejamību, gan saistībā ar savstarpējo vardarbību, gan saistībā ar resocializācijas pasākumu trūkumu. Pozitīvs izņēmums ir Iļģuciema cietums. Tiesībsargs Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā pagājušā gada 1.jūnijā izteica pateicību Iļģuciema cietuma priekšniecei un darbiniecēm par ieguldīto darbu bērnu tiesību nodrošināšanā.

Monitoringa vizītes tika veiktas arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī un Rīgas apgabaltiesas (Abrenes ielā) konvoja telpās.

2010.gadā tiesībsargs turpināja sekmēt sabiedrības informētību par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Izmantojot interaktīvo spēli „Indriķa XIII gudrības”, tika rīkotas vairākas izglītojošas nodarbības bērniem, to vidū Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pasākums Iļģuciema cietumā, un nodarbību laikā bērni un jaunieši tika iepazīstināti ar informāciju par tiesībsargu un Tiesībsarga biroju, tā darbības jomām, ar attīstošu uzdevumu palīdzību apguva jaunas un nostiprināja esošās zināšanas par bērnu tiesību jautājumiem.

Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairākos informatīvos pasākumos, piemēram, Rīgas Skolēnu domes rīkotajā ikgadējā Zinību dienai veltītajā pasākumā ar nosaukumu „Zem viena jumta”. Tas notika 1.septembrī Rīgā pie tirdzniecības centra „Origo” vasaras skatuves un guva ļoti labas atsauksmes.

Sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatni tiesībsargs pagājušajā gadā piedalījās velotūrē „Ieminies par iecietību 2010”. Šie pasākumi notika vairākās Latvijas pilsētās – Saldū, Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Aizkrauklē un Rēzeknē. Pasākumu laikā bija iespēja konsultēties ar Tiesībsarga biroja juristiem par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, taču īpaša uzmanība tika pievērsta tieši bērnu tiesībām.

2010.gadā Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairāku normatīvo tiesību aktu un to grozījumu izstrādāšanā: darba grupā Tieslietu ministrijā – par normatīvā regulējuma izstrādi, lai noteiktu institūciju pilnvaras informēt ierobežotu personu loku par personas sodāmības faktu; darba grupā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā – par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidi; sniedza priekšlikumus jaunu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei par brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, kā arī sniedza ieteikumus tiesību aktu grozījumu veikšanai.

Tiesībsargs 2010.gadā sniedza vairākus nozīmīgus atzinumus bērnu tiesību jomā, piemēram, Satversmes tiesai atzinumu lietā par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110.pantam. Atzinumā ir secināts, ka valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmēra samazināšana neatbilst bērna interesēm un augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tika sniegts atzinums arī Valsts policijai par bērnu likumpārkāpumu profilakses darba organizēšanu. Atzinumā ir secināts, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem primāri ir pašvaldības kompetencē. Tika ieteikts pēc iespējas izvairīties no bērnu ņemšanas Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē, bet profilaktisko darbu ar nepilngadīgajiem īstenot galvenokārt kā vispārējo profilaksi, kā arī veicināt sabiedrības atbalstu likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem.

Tiesībsargs pēc Rīgas bāriņtiesas lūguma izņēmuma kārtā Tiesībsarga biroja darbiniecei atļāva veikt sevišķā aizbildņa pienākumus četrās administratīvajās lietās, nodrošinot bērnu interešu pārstāvēšanu administratīvajā tiesā. Lietu apstākļi prasīja steidzamu risinājumu, tādēļ kavēšanās ar sevišķā aizbildņa iecelšanu būtu pretēja bērna interesēm. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv mehānisms, kā nodrošināt bērna interešu pārstāvību tiesā, par sevišķo aizbildni var tikt iecelts, piemēram, citas bāriņtiesas loceklis, kā arī, ņemot vērā, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšana ir grūti savienojama ar Tiesībsarga biroja darbinieka darba pienākumu veikšanu, tiesībsarga institūcijas kā neatkarīgas institūcijas statusu un aizbildņa statusu, kas pakļauts bāriņtiesas uzraudzībai, minētā prakse netika vairs turpināta.

Pēc tiesībsarga iesnieguma par pārbaudē konstatēto bērnu tiesību pārkāpumu Valsts policija 2010.gada 4.janvārī uzsāka kriminālprocesu par iespējamu vardarbību pret bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, un iecēla Tiesībsarga biroja darbinieci par bērna likumisko pārstāvi kriminālprocesā. Tika norīkota tiesu medicīniskā ekspertīze, un tā atzina, ka bērna svara zudums veidojies nepietiekama uztura daudzuma saņemšanas rezultātā. Līdzīgu atzinumu sniegusi arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija.

2010.gada 1.decembrī kriminālprocess tomēr tika izbeigts. Uzskatot, ka lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu nav likumīga pamata, jo kaitējumu bērna tiesībām un likumiskajām interesēm pierāda Tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums, lēmums 2010.gada decembrī tika pārsūdzēts.

Izskatot pārbaudes lietas, tiesībsargs konstatējis trūkumus tiesību aktos un veicinājis šo trūkumu novēršanu. Kā trūkumu Tiesībsarga birojs saskata arī Pilsonības likuma 3.¹ pantā noteikto, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni nepieciešams iesniegt vēl īpašu iesniegumu par pilsonības iegūšanu. Uz šo nepilnību jau ir norādījis Valsts prezidents pavisam nesen – žurnāla „Jurista Vārds” šā gada 6.numurā 8.februārī, 12.lappusē. Pievienojamies Valsts prezidenta viedoklim, ka, ja reiz šiem bērniem ir likumā nostiprinātas tiesības uz pilsonības iegūšanu, nav pamatota prasība uzlikt papildu pienākumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni. Tādēļ, mūsuprāt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Pilsonības likuma 3.¹ pantā, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības. Izaug, nepatīk, var atteikties no pilsonības.

2011.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki pārbaudīs bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 2 gadu vecumam un bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam tiesību ievērošanu valsts sociālās aprūpes iestādēs. Plānots veikt visu aprūpes iestāžu monitoringu, pievēršot uzmanību plašam jautājumu lokam.

Lai konstatētu, kā tiek ievērotas tiesībsarga sniegtās rekomendācijas konstatēto pārkāpumu novēršanai un labas pārvaldības principu sekmēšanai, 2011.gadā atkārtoti tiks apmeklētas arī ieslodzījuma vietas un psihiatriskās slimnīcas, kurās ir ievietoti bērni.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija nav tā saukto labo laiku greznība, no kuras grūtos laikos varētu atteikties. Tiesībsargs uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un strādā, lai iespēju robežās aizsargātu katra Latvijas iedzīvotāja tiesības, kā arī sekmētu tiesisku valsts un pašvaldību rīcību. Cilvēktiesību aspektu pakārtošana ekonomiskās krīzes apstākļiem nav pieļaujama. To saka arī mūsu brāļi Lietuvā un Igaunijā.

Šo kā savu pēdējo ieteikumu tiesībsarga amatā iesniedzu Saeimai, lai likumdevējs, lēmumus un likumus pieņemdams, to turpmāk ņemtu vērā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies Apsīša kungam.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Liels paldies tiesībsargam par sniegto ziņojumu. Lai gan krīzes dēļ Tiesībsarga biroja finanses tiešām ir sarukušas vairāk nekā uz pusi, gribu pateikties Tiesībsarga birojam par milzu apjoma un teicamā kvalitātē veikto darbu.

Esmu pārliecināta, ka pēc īsāka vai garāka laika perioda arī Latvijā tiesībsargs, kā jau minēja Apsīša kungs, kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir gan Ziemeļvalstīs, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tas ir simbols cilvēktiesību aizsardzībai šajās valstīs.

No ziņojumā apkopotās informācijas redzams, ka paveiktais darbs ir sabiedrības interesēm būtisks. Tiesībsarga biroja darbinieki ir spējuši izskatīt vairāk nekā 3000 rakstveida un mutisku sūdzību, snieguši konsultācijas, piedalījušies darba grupās, kā arī sadarbojušies ar Satversmes tiesu. Turklāt tiešām gribu uzsvērt – un tas ir fakts –, ka Satversmes tiesas spriedumi lielākoties ir pilnībā sakrituši ar tiesībsarga viedokli, un tas norāda uz Tiesībsarga biroja augsto kvalifikāciju.

Darba apjoms ir pieaudzis tādēļ, ka papildus ir nācis klāt pienākums uzraudzīt arī Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu.

Mēs bieži esam atzīmējuši tiesībsarga būtisko lomu sabiedrības interesēs, vērtējot likumdošanu un tās piemērošanu. Reizēm mums ir licies, ka šīs aktivitātes ir bijis par maz. Kā jau tiesībsargs minēja, ziņojumā norādīta virkne iniciatīvu, kuras nopietni būtu jāanalizē gan valdībai, gan Saeimai. Varbūt atzīmēšu tikai dažus piemērus.

Apzinoties to, ka aizturētās personas tiesības uz advokātu ir minimālā garantija, kas valstij ir jānodrošina, tiesībsargs uzskata par nepieciešamu izpētīt šo jautājumu plašāk Kriminālprocesa likuma 63.panta interpretācijā. Jau 2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kura mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzību, taču šajā likumā nav minēti procesi saistībā ar Satversmes tiesu. Līdz ar to trūcīgai personai pašreiz ir liegta iespēja aizsargāt savas intereses Satversmes tiesā, un tiesībsargs aicina šo nepilnību novērst.

Tiesībsargs norāda arī uz to, ka jau vairākus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldē pielieto uzraudzību ar represīvām metodēm. Tieši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un viņa darbiniekiem būtu jāveido jauni priekšstati un jauni virzieni sodu izpildes jautājumos, to skaitā ieslodzīto nodarbināšanā un izglītošanā.

Līdzīgi tiesībsargs aicina izglītot policijas darbiniekus gan cilvēktiesību jautājumos, gan arī celt viņu kvalifikāciju likumu piemērošanā. Tas norāda uz tiesībsarga lomu sabiedrības drošības nodrošināšanā.

Tiesībsargs ir pētījis arī datu aizsardzības jautājumus, kā rezultātā vairāki secinājumi būtu ļoti nopietni jāvērtē iesaistītajām ministrijām. Kaut vai, piemēram, medicīnas personāla personas kodu plašā pielietošana medicīnas dokumentācijā. Šī informācija var veidot tiešu vai netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.

Līdzīgi tiesībsargs aicina diskutēt par grozījumu veikšanu Kriminālprocesa likuma 121.pantā par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, kas arī ir ļoti nopietns jautājums diskusijām mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Šie ir tikai daži no slēdzieniem sūdzību izskatīšanas gaitā, kas norāda uz nopietnu... uz mērķu sasniegšanu vērstu darbu.

Taču vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka sabiedrībā veicināt izpratni par cilvēktiesībām, labu valsts pārvaldi un citiem jautājumiem nav tikai tiesībsarga uzdevums. Es aicinu mediju pārstāvjus vairāk sekot līdzi tieši situāciju analīzēm, tiesībsarga ieteikumiem un to izmantot kā informācijas avotu. Varbūt tie varētu būt ekspertu komentāri, varbūt intervijas par aktuāliem jautājumiem, varbūt cita veida sadarbība, kā jau norādīts ziņojumā par tiesībsarga sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, Skolēnu domi un citiem. Varbūt šāda žurnālistu interese un cieša sadarbība veicinātu arī sabiedrības iecietību pret atšķirīgo, kā arī saliedētu sabiedrību.

Paldies tiesībsargam Romānam Apsītim un biroja darbiniekiem par nopietno darbu! Un novēlu, lai turpmāk iekšējās nesaskaņas nenovērš uzmanību no sasniegumiem un nemazina šīs tik svarīgās institūcijas nozīmību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Dārgie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šīs institūcijas milzīgo nozīmi jo vairāk tāpēc, ka pēc nedēļas mums būs jāvēlē jauns tiesībsargs. Un šī izvēle mums ir ļoti atbildīga un nozīmīga. Tā ir nozīmīga valstiskumam, tiesiskumam, demokrātijai un sociālajam taisnīgumam.

Es gribu arī norādīt, ka jums derētu vairāk apzināties tiesībsarga institūcijas lomu tādā sakarībā: kā mēs zinām, pie mums, deputātiem, bieži vēršas iedzīvotāji ar kaut kādu vajadzību vai ar kādu savu pārdzīvojumu, kādu pieredzētu netaisnību. Tad ļoti bieži mēs varētu viņiem teikt: ejiet meklēt palīdzību tiesībsarga institūcijā!

Kādā veidā šajā ziņojumā, gandrīz 200 lapaspusēs, ir parādīts, kas ir šīs pamattiesības un ko Tiesībsarga birojs līdz šim ir veicis, lai tās aizsargātu? Piemēram, pilsoniskās un politiskās tiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu, goda un cieņas aizskāruma novēršana, tādas būtiskas pilsoniskās brīvības kā pārliecības brīvība, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, kas bieži ir ļoti aktuāla mūsu demokrātijā... Runājot par sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, tiesībsargs aizstāv mūsu Satversmē noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Runājot par sociālo vienlīdzību un taisnīgumu, tiesībsargs aizstāv tiesisko vienlīdzību, viņš aizstāv gan mūs pašus, gan visus mūsu iedzīvotājus pret diskrimināciju. Ir runa par diskrimināciju vecuma dēļ, diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī diskrimināciju rases, ādas krāsas vai tautības dēļ.

Es gribu vēl uzsvērt, ka tiesībsargs īpaši daudz dara, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju vājās grupas – invalīdus un bērnus. Tā, piemēram, šodien tiesībsargs Apsītis minēja daudzus piemērus tieši par to, ka viņa iestāde ir spējusi aizstāvēt bērnu tiesības Latvijā.

Es gribu vēlreiz uzsvērt arī vienu citu nozīmīgu tiesībsarga darbību, proti, labas pārvaldes un labas pārvaldības aizstāvību. Arī tā visiem mūsu iedzīvotājiem ir būtiska vajadzība – aizstāvēt šīs tiesības, un arī šajā ziņā daudz ko var vēl vairāk panākt nākotnē.

Tā ka es jūs aicinu iepazīties ar šo tiesībsarga institūcijas darbu vispār, lasīt šo ziņojumu un jo sevišķi atkal pārdomāt, ka iedzīvotājiem, kas pie jums vēršas, jūs varat palīdzēt, norādot uz šo mums ļoti izpalīdzīgo un svarīgo iestādi. Un aicinu pie reizes arī pārdomāt, kā jūs visatbildīgāk varēsiet balsot pēc nedēļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieteicos debatēs tāpēc, ka es gribu teikt milzīgu paldies Apsīša kungam par uzņemšanos pildīt šā amata pienākumus četru gadu garumā. Es absolūti nepiekrītu tiem kritiķiem, kuri te bieži vien pārmet gan klusēšanu, gan varbūt neiejaukšanos kaut kādos konfliktos, gan kaut ko citu.

Man ir bijusi tā iespēja vērot kopš deviņdesmito gadu vidus šīs cilvēktiesību aizsardzības institūcijas attīstību. Sākotnēji tas bija Cilvēktiesību birojs, kas bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet pēc tam šis birojs ieguva neatkarību. Pēc tam Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aktivitāšu rezultātā tika pieņemts Tiesībsarga likums, un pēc tam tika izveidots Tiesībsarga birojs. Pirms šā biroja izveidošanas, protams, tas vēl bija Cilvēktiesību birojs.

Visiem vēl diezgan labā atmiņā tiesībsarga vēlēšanas: toreiz valdošās koalīcijas kandidāts bija Nils Muižnieks, kuru neievēlēja tāpēc, ka bija aizklātā balsošana. Tieši tāpēc neievēlēja viņu! Valdošās koalīcijas pārstāvji, liela daļa, tieši no Tautas partijas balsoja saskaņā ar sirdsapziņu, nevis tā, kā viņiem lika koalīcijas disciplīna.

Galu galā kompromisa figūra bija Apsīša kungs, un viņš piekrita. Viņš gan šodien saka, ka viņu gandrīz vai piespieduši, bet es tomēr viņam gribu teikt paldies – gan par to, ka viņš piekrita, gan arī par to, ka viņš, nu, vismaz atklāti, neņēma pie sirds īpaši to nepamatoto kritiku, kura publiski ir izskanējusi.

Pieteicos arī debatēs, lai atgādinātu, ka pastāv tomēr ļoti liela atšķirība starp diviem jēdzieniem: starp jēdzienu „cilvēka pamattiesības” un starp jēdzienu „tā sauktās pārprastās cilvēktiesības”. Bieži vien Latvijā Rietumos skoloti cilvēka pamattiesību speciālisti tieši aktivizējas šo pārprasto cilvēktiesību sakarā. Šīs pārprastās cilvēktiesības un likumdevēja tiesības tās ierobežot ir atrunātas Latvijas Republikas Satversmes – Čepānes kundze, lūdzu, klausieties, nerunājiet! – Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā. Un likumdevējam ir tiesības ierobežot šīs pārprastās cilvēktiesības, un likumdevējam tas ir jādara. Virzot jaunus kandidātus un, protams, arī balsojot par viņiem, mums tas būtu jāņem vērā.

Es tikai minēšu dažas šīs pārprastās cilvēktiesības, kuras mums ir tiesības ierobežot. Tās ir cilvēktiesības, kas tiek realizētas pretēji citu cilvēku tiesībām; tās ir pamattiesības, kas tiek realizētas pretēji demokrātiskai valsts iekārtai; tās ir cilvēka pamattiesības, kas tiek vērstas pretēji sabiedrības drošībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības labklājībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības tikumībai. Es vēl liktu klāt: tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji nācijas pašnoteikšanās tiesībām.

Protams, katrai nācijai ir savas tradīcijas, kas ir jākopj un jāattīsta, un pārprastās cilvēktiesības nedrīkst vērst pret garīgām vērtībām, nedrīkst vērst pret tautu tradīcijām un nedrīkst vērst pret tautu nemantisko kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši pret valodu.

Tā ka es aicinu visus nopietni izvērtēt nākamos divus kandidātus, viņu atbilstību, un es vēlreiz saku paldies Romānam Apsītim par to ieguldījumu, kuru viņš ir sniedzis. Viņš nav gozējies prožektoru saulītē, kā to varbūt daži gribēja, starmešu gaismā nav spīdējis un mirdzējis plašsaziņas līdzekļu priekšā. Viņš nav populistiski klaigājis kā daži drošības un aizsardzības iestāžu darbinieki pirms atbrīvošanas no amata. (Zālē smiekli, aplausi un starpsaucieni.) Viņš ir nopietni strādājis. Un es domāju, ka arī nākamais kandidāts strādās tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums bija iespēja klausīties Apsīša kunga ziņojumu, un es pievienojos arī iepriekš jau izteiktajiem pateicības vārdiem. Paldies par to darbu, ko viņš ir veicis!

Lai gan vienlaicīgi jāsaka: šis darbs ir bijis smags, un ļoti bieži Apsīša kungam bija jānostājas kādā visai sarežģītā situācijā un jāpieņem viens vai otrs lēmums. Un mēs arī zinām, ka ne jau vienmēr katrs viņa lēmums ir bijis ar aplausiem atbalstīts, jo ļoti bieži sanāk tā, ka tiesībsargam ir jāpieņem kāds ļoti būtisks, svarīgs lēmums, par kuru varbūt lielākā sabiedrības daļa uzreiz nebūs gandarīta.

Es atceros, ka mums ir bijuši tādi brīži Latvijas politikā, kad atsevišķi politiķi vienmēr ir mēģinājuši nostāties sabiedrības pusē, bet patiesībā viņus īstermiņā vilināja iespēja nostāties prožektoru gaismā un pieņemt kādu populāru lēmumu. Bet ne vienmēr šis populārais lēmums ir valstij bijis tik svarīgs.

Man šķiet, ka, klausoties šodienas ziņojumu, bija arī nopietni jādomā par to, kādam ir jābūt nākamajam tiesībsargam. Pašreiz ir divi kandidāti, par kuriem notiek debates, par kuriem domā partijas, frakcijas, politiķi. Un jāsaka tā, ka vakar mūsu frakcijā mums bija iespēja uzklausīt Kovaļevskas kundzi, kura atstāja ļoti profesionāla cilvēka iespaidu. Bet man viņai bija viens jautājums – viens jautājums, kas man personīgi bija svarīgs, lai varētu pieņemt lēmumu, vai viņu varētu ievēlēt par tiesībsargu, jo... Tas izriet no tā, ko teica arī Apsīša kungs. Ir daudzi smagi jautājumi. Un es esmu sabiedrības daļa, man ir savs viedoklis. Man ir svarīgi, vai tiesībsargs konkrētajā jautājumā nostāsies skaidrā pozīcijā. Proti, tiek runāts, ka Latvija esot nonākusi sarežģītā situācijā, kas ir saistīta ar cilvēktiesībām, bet patiesībā runa ir par procesu, kas ir saistīts ar viendzimuma laulībām. Man šķiet, ka šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks Latvijā, jo lielākā daļa Eiropas veco valstu jau ir „salūzušas” – piekritušas tam, ka viendzimuma laulības ir jālegalizē. Man šķiet, ka tiesībsargam būs skaidri jāpauž sava pozīcija, skaidri jāpasaka, kurā pusē viņš stāv, jo mēs gribam aizstāvēt tradicionālās vērtības, kristīgās vērtības, tātad ģimenes vērtības. Un man gribējās dzirdēt no Kovaļevskas kundzes vakar skaidru pozīciju, jo būs divas izvēles – iestāties vai nu par tradicionālajām ģimenes vērtībām, vai par viendzimuma laulībām. Kurā pusē viņa nostāsies? Viņa neteica, ka viņa nostāsies kādā no šīm pusēm. Viņa teica: „Jā, bet mums jāklausās, ko saka Eiropa.” Un, ziniet, šajā sakarā man rodas zināmas bažas, jo vēl pavisam nesen bija viens tāds godavīrs, vārdā Roko Butiljone... Es tieši tagad izlasīju viņa interviju, kura bija pirms kāda laika, un par šo cilvēku te ir rakstīts: Roko Butiljone, būdams kultūras ministrs, joprojām ir arī politisko zinātņu profesors Romas Sv. Pija V universitātē, viņa akadēmiskā darbība aptver filozofijas, ētikas, pa daļai arī ekonomikas un politikas tematus; īpaši atzīmējama viņa darbība Lihtenšteinas Starptautiskajā filozofijas akadēmijā, Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā) un tā tālāk. Viņš ir godājams cilvēks. Bet, kad viņš stingri iestājās par kristīgajām un ģimenes vērtībām, tad diemžēl tie cilvēki, kuri arī aicina uz iecietību, vienkārši iznīcināja viņu kā cilvēku! Viņam bija jāstājas tādā nozīmīgā amatā – jākļūst par Eiropas komisāru... Man šķiet, tas tikai parāda to, ka Latvijai arī jāizdara izvēle – kurā pusē mēs stāvam, kādas vērtības mēs aizstāvam. Vakar, klausoties arī ziņojumu par demogrāfiju valstī un tā tālāk, radās jautājums: kurā virzienā mēs ejam? Un ne visi jautājumi ir risināmi tikai un vienīgi ar naudu.

Man gribētos dabūt skaidru atbildi no tiesībsarga kandidātiem, kurā pusē viņi nostājas. Vismaz man, lai es atdotu savu balsi, tas ir svarīgi. Un tieši tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu – nākamo trešdien vēlreiz aicināt arī Jansona kungu, kurš jau ir bijis mūsu frakcijas sēdē, lai parunātu tieši par šo tēmu – kurā pusē viņš stāv. Un atkarīga no tā, kurā pusē katrs no šiem tiesībsarga amata kandidātiem nostāsies, būs mūsu partijas un apvienības pozīcija – tas, kā mēs lemsim. Man šķiet, ka tiesībsargs šajā gadījumā ir arī Latvijas pilsonis, kuram jāpasaka, par ko viņš stāv un ko viņš atbalsta, un kāda ir viņa pārliecība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Līdz ar to arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Es vēlos mūsu visu vārdā tiešām pateikties pirmajam Latvijas Republikas tiesībsargam Romānam Apsītim. Pirmajam vienmēr ir grūtāk, jo tas darbs ir jauns un pēc tā, kā tas uzsākts, arī vērtēs to visi. Es esmu pārliecināta, ka kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un arī pirms tam jūs visu to, ko jūs esat darījis, esat darījis, domājot par Latviju un par Latvijas cilvēkiem. Es esmu pārliecināta, ka tie daudzie tūkstoši cilvēku, kas ir vērsušies Tiesībsarga birojā, ir ne vien tikuši uzklausīti, bet arī lielākajā daļā gadījumu saņēmuši kvalificētu juridisku palīdzību. Un, lai arī jūs vairs neturpināsiet šo darbu, tiešām vēlos parlamenta vārdā jums vēlreiz pateikt paldies, novēlēt jums stipru veselību, ticību tam, ko jūs darījāt līdz tam, un tam, ko jūs darīsiet turpmāk. Es esmu pārliecināta, ka ikviens darbs, ko jūs darīsiet, būs veltīts mūsu valstij. Paldies jums! (Aplausi.)

R.Apsītis (tiesībsargs).

Ļoti godātie Latvijas tautas priekšstāvji! Es gribu teikt dažus vārdus jums no sirds.

Četri gadi ir pagājuši. Es bieži sev esmu pārmetis šajā laikā: nu kāpēc es toreiz piekritu... nu kāpēc es toreiz piekritu. Jo, redziet, es ielēcu pilnīgi svešā straumē praktiski. Daži domā: bet tu taču esi jurists, un tā jau ir jurista darīšana, tas ir jurista darbs. Bet jurisprudence ir ārkārtīgi sazarota zinātne, tāpat kā medicīna, un, ja tu esi zobārsts, tad diez vai tev aklo zarnu vajadzēs kādam operēt... Un man bieži vien bija šāda sajūta.

Šo četru gadu laikā es esmu kļuvis krietni sirmāks. Kad es paskatos spogulī, es sevi vairs nepazīstu, jo aiz manis ir palikušas ārkārtīgi daudzas negulētas naktis, uztraukumi, nervozēšana un bez tam arī viens otrs prieks par to, ka tu cilvēkam kaut ko tomēr esi devis.

Es vienmēr esmu kalpojis Latvijai, un man arī šos četrus gadus bija prieks kalpot Latvijai.

Es esmu ieklausījies kritiķos. Viņiem jau ir sava taisnība, protams. Es varu... es varu tagad atkal viņus kritizēt un minēt savus argumentus, bet tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs.

Es tikai atceros, ka pavisam nesen kādā no televīzijas raidījumiem viens pārgudrs žurnālists... ir gudri un ir arī pārgudri žurnālisti... teica: nu, ja jau viņam bija tik grūti, kāpēc tad viņš pašā sākumā nevarēja pēc pirmā vai otrā gada aiziet un pateikt, ka es nevaru? Es šim pārgudrajam žurnālistam un visiem citiem viņa piekritējiem gribu teikt tā, ka es esmu latvietis un ka latvietis plinti krūmos tik ātri nemet. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nepadodas!”) To ir pierādījuši divi pasaules kari... (Aplausi.)

Un es dažkārt jutos arī kā tādā slēpošanas trasē. Es maz esmu slēpojis, bet, esot padomju armijā, mums vajadzēja obligāti arī slēpot zināmās reizēs, kā es atceros... Un vienreiz es jūtu, ka es tūliņ nokritīšu, ka man vairs nav spēka... Un tad diez kur tas spēks atkal uzradās, tas nespēks pārgāja, un es gāju tālāk. Un, ja es esmu devis svinīgo solījumu... svinīgo solījumu jums, es esmu devis savai tautai svinīgo solījumu kalpot, tad man šis solījums ir jātur. Grūti vai ne grūti, bet jāiet ir līdz galam.

Paldies jums!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā... Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Ņikiforova, Agešina, Tutina un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Tāpat ir saņemts deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova, Holostova un citu jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu. Tātad šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram.

Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien ir paredzēta deputātu jautājumu un atbilžu sēde. Tātad bija uzdoti divi jautājumi – deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Dombravas, Laizānes un Bērziņa jautājums ekonomikas ministram Kamparam „Par valsts AS „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, tāpēc pulksten 17.00 ekonomikas ministrs būs ieradies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Pagājušajā nedēļā tika uzdots arī deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumprojektu sagatavošanu. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Tātad šodien pulksten 17.00 būs ministra Kampara atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu.

Bet tagad, lūdzu, zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Deviņi... nē, es atvainojos, astoņi deputāti nav reģistrējušies: Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Imants Viesturs Lieģis... Nav. Juris Silovs, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns. Silovs ir? Jā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 24.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.