Attēlos:

Tā, Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums atzina, ka bez saskaņošanas ar vietējām pašvaldībām, sākot ar šī gada 1. aprīli, sāks darboties Valsts zemes dienesta Zemgales nodaļa, tādējādi papildinot jau līdz šim pēc aptvertās teritorijas pilnīgi atšķirīgo veidojumu rindu — Viduslatvijas slimokases darbība sasaista Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu ar Jūrmalas pilsētu, savukārt kopīga apgabaltiesa sasaista šo teritoriju ar Aizkraukles rajonu.

Viedokļu dažādība parādījās, sarunas dalībniekiem apspriežot arī pašvaldību finansēšanas un finansu izlīdzināšanas principus.

Limbažu rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Bakmaņa un Skrundas pilsētas padomes priekšsēdētāja Valda Dannenberga teiktajā izskanēja pašvaldību vadītāju bažas par biežajām un neprognozējamajām izmaiņām likumdošanā, kas regulē pašvaldību finansiālo bāzi. Šis apstāklis rada grūtības gan pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas plānošanā, gan izdevumu daļas izpildē.

Savi iebildumi pret pašreizējo finansu izlīdzināšanas kārtību bija gan to pašvaldību pārstāvjiem, kuras saņem citu finansiālo atbalstu, gan pašvaldību — naudas donoru — runasvīriem.

Tā, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs vēlējās ieviest stingru kontroli pār to līdzekļu izlietojumu, kurus pašvaldības saņem no finansu izlīdzināšanas fonda, un tiesības pašvaldībām — devējām — finansēt tikai konkrētu mērķtiecīgu mazāk turīgo pašvaldību projektu īstenošanu, vienlaikus pieprasot saņēmēju līdzdalību to realizācijā kopfinansējuma formā. Šādus finansu izlīdzināšanas principus, pēc A. Lemberga domām, būtu iespējams īstenot, izveidojot īpašu lielāko donorpašvaldību padomi.

Ventspils pilsētas galvam bija savs viedoklis arī par Latvijas pašvaldību reformas norisi. Kā atzina A. Lembergs, līdz šim tā noritējusi mazefektīvi, "bez skaidriem mērķiem un uzdevumiem". Tādēļ, kā uzsvēra A. Lembergs, būtu skaidri jāformulē dažādu līmeņu pašvaldību funkcijas un pašas reformas mērķis.

A.Lembergs ierosināja arī piešķirt reģionālā līmeņa pašvaldībām likumdošanas iniciatīvas tiesības un veicināt valdības un pašvaldību dialogu, arī plašu pašvaldību reformu apspriešanu, tādējādi likvidējot barjeru, kas pašlaik šķir centrālo valsts pārvaldi no pašvaldībām un ko, pēc viņa domām, radījusi situācija, kad vienīgais oficiālais valdības sarunu partneris ir Latvijas Pašvaldību savienība.

Kā tikšanās noslēgumā atzina Ministru prezidents, "par šīs valdības darbu spriedīs nevis pēc tā, kā tā spēj centralizēt varu, bet gan pēc tā, kā attīstīsies valsts reģioni". Tieši tādēļ V. Krištopans pauda apņēmību jau tuvākajā laikā kopā ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem rīkot plašu semināru, kurā tiktu apspriesti administratīvi teritoriālās pašvaldības mērķi un uzdevumi, kā arī ik mēnesi rīkot šādas sarunas ar lielāko Latvijas pilsētu un rajonu padomju pārstāvjiem.

Sanāksmes dalībnieki pēc V. Krištopana aicinājuma piedalījās arī aptaujā par, viņuprāt, labāko pašvaldību lietu valsts ministra amata kandidātu. No 29 tikšanās dalībnieku iesniegtajām atbildēm tikai divās bija minēta Jāņa Ruško kandidatūra, visi citi pašvaldību darbinieki par labāko ministra kandidātu bija atzinuši Jāni Bunkšu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore