Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kampars

Uz jaut nr.4/J10 – dok.nr.534

Par „AS Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas vēstuli Nr.12/2-5-n/30-2011 ar ekonomikas ministram adresētu deputātu jautājumu „Par „AS Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem” (jautājumu reģistra nr.4/10).

Ekonomikas ministrija sniedz šādas atbildes uz Jūsu jautājumiem:

1. Cik lieli ir izdevumi laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim, veicot maksājumus ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, tai skaitā, cik lielu summu no šiem maksājumiem veido izdevumi ražotājiem, kas koģenerācijas procesā izmanto fosilos energoresursus? Kādi šajā pašā laika periodā ir AS „Latvenergo” ieņēmumi no elektroenerģijas atbalsta koģenerācijā?

„AS Latvenergo” izdevumi, veicot maksājumus ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izdotajām atļaujām obligātajam iepirkumam, laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim bija 30 396 709 Ls. Visas koģenerācijas stacijas ražošanas procesā izmanto fosilos energoresursus.

Atšķirībā no citiem komersantiem, kas elektroenerģiju pārdod koģenerācijā, „AS Latvenergo” kā publiskais tirgotājs negūst tūlītējus ieņēmumus no koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārdošanas obligātajā iepirkumā par iepriekšējo norēķinu periodu. „AS Latvenergo” ieņēmumi no tās īpašumā esošu koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pārdošanas obligātā iepirkuma ietvaros par iepriekšējo kalendāra gadu tiek gūti no nākamā perioda (no 1.aprīļa līdz 31.martam) obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumiem. Laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim „AS Latvenergo” ieņēmumi no elektroenerģijas atbalsta koģenerācijā bija 31 172 610 Ls.

2. Cik lieli ir izdevumi laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus?

„AS Latvenergo” izdevumi, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim bija 15 782 338 Ls.

3. Vai Jūs uzskatāt par nepieciešamu pirms tarifu paaugstināšanas veikt neatkarīgu starptautisko „AS Latvenergo” finansiālās darbības auditu, kas varētu mazināt sabiedrības neuzticību un veicināt efektīvu uzņēmuma darbību?

Saskaņā ar Gada pārskatu likumu Latvenergo koncerna un tā atsevišķo sabiedrību sagatavotos gada pārskatus pārbauda zvērināts revidents atbilstoši likumam „Par zvērinātiem revidentiem”. Latvenergo koncerna un tā sabiedrību sagatavotos gada pārskatus ir pārbaudījuši neatkarīgi un starptautiski atzīti auditori.

Bez tam „AS Latvenergo” finansiālo darbību izvērtē starptautiskā reitingu aģentūra „Moody’s Investors Service” (turpmāk – „Moody’s”). Pašlaik Moody’s piešķirtais AS „Latvenergo” kredītreitings ir Baa3 ar stabilu nākotnes perspektīvu.

4. Kādu inflācijas pieaugumu varētu radīt plānotā tarifu celšana un vai Ekonomikas ministrija izvērtē iespēju samazināt PVN likmi elektroenerģijai, ja tarifi tomēr tiks celti?

Ekonomikas ministrijas speciālistu analīze rāda, ka elektroenerģijas tarifu izlīdzināšanas ietekme uz tautsaimniecību nebūs būtiska, jo maksa par elektroenerģiju no uzņēmuma kopējā apgrozījuma ir neliela. Prognozējams, ka kopējās ražotāju izmaksas palielināsies par 0,1%, realizācijas cenas pieaugs par 0,04%, bet peļņa var sarukt par 0,2%. Savukārt kopējais cenu līmenis palielināsies par 0,2%.

Kopumā mājsaimniecībām elektrības tarifi pieaugs caurmērā par 7-8%, kā rezultātā kopējais cenu līmenis palielināsies par 0,2%. Kopumā uzņēmumiem vidējā maksa par elektroenerģiju pieaugs par 7%.

Lielāko daļu uzņēmumu – 65% no visiem uzņēmumiem, tarifu izlīdzināšana neietekmēs. Lielie uzņēmumi jau pašlaik darbojas brīvā elektroenerģijas tirgū un slēdz individuālus līgumus ar piegādātājiem; viņiem pieaugs tikai sadales tarifs, kam nebūs būtiska ietekme uz kopējo maksājumu par elektroenerģiju. Vidējiem un mazajiem uzņēmumiem pēc šī gada 1.aprīļa, optimizējot elektroenerģijas patēriņu un izvēloties piemērotākos piegādes veidus, atbilstoši uzņēmuma vajadzībām un ražošanas jaudu noslodzei, būs iespēja pašiem regulēt izmaksu kāpumu.

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka izstrādāt un īstenot politiku valsts budžeta un finanšu vadības, nodokļu un nodevu sistēmas, komercdarbības atbalsta kontroles jomās saskaņā ar Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumiem Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums” ir Finanšu ministrijas kompetence. Līdz ar to PVN likmes samazināšana elektroenerģijai būtu Finanšu ministrijas kompetencē, kura veic objektīvu valsts ieņēmumu un izdevumu analīzi un ierosina izmaiņas nodokļos.

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai kompensētu iespējamo tarifu pieaugumu maznodrošinātajiem, it īpaši daudzbērnu ģimenēm?

AS „Latvenergo” nav juridisku tiesību tarifos iekļaut atlaides noteiktām sociālajām grupām, tādēļ tarifu projekts balstīts uz tarifu diferencēšanu pēc elektroenerģijas patēriņa. Izstrādājot tarifus, AS „Latvenergo” ir stingri vadījusies pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās metodikas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem elektroenerģijas tarifs mājsaimniecībām ir diferencēts atkarībā no patēriņa. Norēķinoties pēc tarifa T1, par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā starta tarifs – 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tiks piemērots pamata tarifs – 10,74 santīmi par kWh. Analogs tarifu piemērošanas princips atkarībā no patēriņa attieksies arī pārējiem mājsaimniecību tarifiem – T2 un T3.

Lai atbalstītu sociāli jutīgās grupas, AS „Latvenergo” plāno īstenot atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem, tādējādi turpinot un paplašinot vairākus gadus iepriekš uzsākto sociālā atbalsta akciju trūcīgajām mājsaimniecībām, kas tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Līdz ar plānotajām tarifa izmaiņām AS „Latvenergo” plāno veikt 500 kWh dāvinājumu mazturīgajām un trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. 500 kWh dāvinājums tiks veikts papildus 1200 kWh starta patēriņam, tādējādi tas vēl jo vairāk palīdzēs mazināt tarifa pieauguma ietekmi ģimenēm ar bērniem.

Savukārt visām Latvijas daudzbērnu ģimenēm AS „Latvenergo” plāno par 2400 kWh palielināt piemēroto starta patēriņa apjomu. Tas nozīmē, ka daudzbērnu ģimenes kopumā par 3600 kWh gadā varēs norēķināties par līdzšinējo tarifu – 8,25 santīmi par kWh.

Detalizēts sociālās programmas plāns un tā realizācijas process tiks izstrādāts līdz jauno tarifu spēkā stāšanās dienai, konsultējoties ar Labklājības ministriju.

6. Kādi pasākumi un kad tiks veikti korupcijas risku mazināšanai AS „Latvenergo”?

Ņemot vērā 2010.gada vasaras notikumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklēšanas ietvaros aizturēja vairākas AS „Latvenergo” vadošās amatpersonas, AS „Latvenergo” Akcionāru sapulces un Valdes uzdevumā tika veiktas atkārtotas pārbaudes par būtiskākajiem iepirkumiem noteiktos kapitālieguldījumu projektos, izvērtējot to atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem. Pārbaudes ietvaros tika sagatavoti un pagājušā gada otrajā pusē un šogad konsekventi tiek ieviesti priekšlikumi iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, tai skaitā korupcijas risku mazināšanai:

• centralizētu iepirkumu organizēšana un metodiska vadības grupas sabiedrībām;
• pastiprināta esošo iepirkumu procesu izpilde un kontrole;
• konkurences veicināšana un pretendentu skaita paplašināšana grupas sabiedrību izsludinātajos iepirkumos.

Lai mazinātu korupcijas riskus, AS „Latvenergo” izvērtēja un veica korekcijas AS „Latvenergo” iepirkumus regulējošos iekšējos normatīvajos aktos. AS „Latvenergo”, organizējot iepirkumus, fokusējas uz vienlīdzības un atklātuma principu iedzīvināšanu, kam viens no apliecinājumiem ir praksē ieviestā pretendentu piedāvājumu atvēršanas komisijas sēdes organizēšana ar pretendentu palīdzību. Papildus tiek plānots tuvāko mēnešu laikā nodrošināt ātrāku informācijas publiskošanu un aktualizēšanu par iecerētajiem Latvenergo grupas investīciju projektiem plānošanas laika periodā. Lai veicinātu konkurenci un vienlaikus mazinātu korupcijas riskus, AS „Latvenergo” ir izveidojis un pastāvīgi uztur kvalifikācijas sistēmu „Būvdarbi”. Vienotas kvalifikācijas sistēmas prasības ir publiski pieejamas AS „Latvenergo” mājaslapā visiem interesentiem, un tās ir iespējams izpildīt noteiktā laika periodā jebkuram potenciālajam pretendentam. Korupcijas risku mazināšanā būtisks faktors ir arī AS „Latvenergo” uzņēmumu grupas korporatīvā kultūra, kuras uzlabošanai visos darbinieku līmeņos tiek veicināta izpratne un neiecietība pret korupciju.

Ar cieņu, ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2011.gada 23.februārī

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut. nr.5/J10 – dok. nr.533

Par likumprojektu sagatavošanu

Atbildot uz Saeimas deputātu š.g. 16.februāra jautājumiem Nr.5/J10 par likumprojektu sagatavošanu, sniedzu šādu informāciju.

Likumprojektu izstrādei, saskaņošanai un virzībai ir paredzēti konkrēti mehānismi un prasības, kuras nosaka Ministru kabineta iekārtas likums, Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis”, Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”.

Lai nodrošinātu koordinētu likumprojektu virzību Ministru kabinetā, visi izstrādātie likumprojekti tiek pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē, kurā ieinteresētās ministrijas un citas institūcijas tiek informētas par izstrādāto likumprojektu un var pieteikties atzinuma sniegšanai, t.sk. izteikt viedokli par likumprojekta virzības lietderību. Ministru kabinets, izskatot Ministru kabineta locekļu iesniegtos likumprojektus, pēc iespējas lemj par to, vai likumprojektus par grozījumiem vienā likumā iespējams apvienot un iesniegt Saeimā vienā likumprojektā, vai arī, ja saeimā attiecīgais likums ir atvērts grozījumiem, par grozījumu iesniegšanu Saeimā priekšlikumu veidā attiecīgam likumprojektam.

Vēršu uzmanību, ka ne visi šķietami redakcionāli grozījumi uzskatāmi par redakcionāliem. Šādus grozījumus ne vienmēr ir iespējams apvienot vienā likumprojektā, jo tie var būt piesaistīti kādai noteiktai likumprojektu paketei, vai grozījumi, lai arī regulējuma ziņā ļoti lakoniski, var paredzēt izmaiņas pēc būtības. Tāpat katram atsevišķam grozījumam var būt atšķirīgs lēmuma pieņemšanas termiņš, piemēram, viena lēmuma pieņemšanas kavēšana var kavēt cita lēmuma pieņemšanas termiņu, kas var radīt nelabvēlīgas sekas valstij, īpaši tas attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu vai ieviešanu.

Vēl kā piemēru varu minēt iestādes nosaukuma maiņu likumā, kas arī ne vienmēr uzskatāma par redakcionālu grozījumu. Normatīvais akts tā adresātam gan piešķir tiesības, gan paredz pienākumus, līdz ar to normatīvajam aktam jābūt skaidram un nepārprotamam, lai adresātam būtu skaidras no tā izrietošās tiesības un pienākumi. Ja likumprojektā ir paredzēta kādas iestādes kompetence noteiktu jautājumu risināšanā, bet kompetentā iestāde tiek mainīta, ir nepieciešams veikt arī atbilstošas izmaiņas likumā, lai indivīdam būtu skaidri saprotams, kurā iestādē vērsties attiecīgā jautājuma risināšanai.

Norādu, ka Ministru kabineta locekļa kompetence un pat pienākums izstrādāt tā padotībā esošās nozares politiku un īstenot izstrādātās politikas virzību izriet no Latvijas Republikas Satversmes un Ministru kabineta iekārtas likuma, līdz ar to nevar aizliegt Ministru kabineta loceklim īstenot tam likumos noteiktās kompetences. Tāpēc uzskatu, ka Ministru kabinets nav pārkāpis savus izdotos noteikumus.

Lai nodrošinātu likumprojektu izstrādes koordināciju, kā arī valsts pārvaldes resursu efektīvu izlietošanu, jautājums par iespējamiem uzlabojumiem tiek regulāri aktualizēts, īpaši pilnveidojot Ministru kabineta kārtības rullī paredzētās projektu saskaņošanas un virzības procedūras. Vēršu uzmanību, ka pašlaik tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī un ar ministrijām atkārtoti tiks diskutēts, lai rastu risinājumu pēc iespējas centralizētai likumprojektu virzības nodrošināšanai.

Cieņā, Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2011.gada 23.februārī