Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 24. februāra sēdes

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki jautājumi, un daži no tiem bija ļoti svarīgi – Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010.gadā, par kuru tika ļoti nopietni debatēts, un tiesībsarga ziņojums par 2010.gadu.

Es domāju, ka par šiem jautājumiem noteikti runās kolēģi un jūs varēsiet par tiem uzzināt gan presē, gan televīzijā.

Es gribētu runāt par kādu citu – par likumprojektu, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā. Un kāpēc?

Šobrīd ārā ir ziema, naktī pat mīnus 30 grādi dažos Latvijas reģionos. Un ko tas nozīmē? Ka situācija kļūst arvien bīstamāka. Un kāpēc? Cilvēki mēģina sasildīties, cilvēki mēģina vairāk lietot elektriskos sildītājus un kurināt krāsnis, un tad nu mēs atceramies par to, ka tā ir riska situācija, jo mums palielinās ugunsgrēku skaits. Tad nu mēs atceramies telefona numuru “112” un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Kāpēc es runāju par šo likumprojektu? Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”’, kas tika atbalstīts šodien otrajā lasījumā. Un tika atbalstīts priekšlikums noteikt 17.maiju kā atzīmējamo dienu – Ugunsdzēsēju un glābēju dienu. Kāpēc 17.maiju? Tāpēc, ka tajā dienā 1865.gadā tika reģistrēts pirmais brīvprātīgo ugunsdzēsēju izbraukums uz ugunsgrēku Vecrīgā. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji – tie ir cilvēki, kas strādā bez atalgojuma un pašaizliedzīgi, gatavi riskēt ar savu dzīvību un veselību. Arī profesionālajā dienestā nekad atalgojums nav bijis konkurētspējīgs un cilvēki strādā ne jau atalgojuma dēļ.

Es pats esmu nostrādājis Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā desmit gadus un zinu, kāds ir iekšējais satraukums, kad tu dzirdi kārtējo trauksmes signālu, neatkarīgi no tā, uz kādu gadījumu ir jābrauc, – vai tas ir meža ugunsgrēks, vai tas ir ugunsgrēks dzīvoklī, vai tie ir glābšanas darbi uz ūdens, vai tas ir sprādziens universālveikalā, kas šobrīd saucas “Galerija Centrs”... No personīgās pieredzes zinu, ka šajā dienestā strādā pašaizliedzīgi cilvēki, sava darba un profesijas
fanātiķi.

Un šajā sakarā gribu minēt dažus skaitļus. No 1990.gada līdz 2010.gadam, tas ir, 20 gadu laikā, nelaimes gadījumos, veicot ugunsgrēku dzēšanu, ir cietuši 355 ugunsdzēsēji... 355 personas. Un 4 ugunsdzēsēji ir gājuši bojā.

Uzskatu, ka, balsojot par šo likumprojektu un nosakot šo atzīmējamo dienu – 17.maiju –, tā tika izrādīta cieņa gan šiem cietušajiem cilvēkiem, gan arī visiem, kas strādā šajā dienestā, – gan brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, gan profesionālajā dienestā strādājošajiem.

A.Loskutovs (frakcija “Vienotība”):

Manuprāt, bija divas lietas, kuras noteikti var pieskaitīt pie aktuālajām.

Viena no tām – šodien komisijām tika nodots frakcijas “Vienotība” piedāvātais likumprojekts, kas attiecas uz dubultpilsonības problēmu risināšanu. Es domāju, ka šis likumprojekts ārkārtīgi svarīgs īpaši trimdas latviešiem, lai nodrošinātu viņu saikni ar viņu dzimto zemi vai viņu senču dzimto zemi. Es domāju, ka, apvienojot prātus un mēģinot atrast pašu labāko variantu no frakciju priekšlikumiem, un ievērojot Valsts prezidenta priekšlikumus, izdosies panākt pašu labāko risinājumu.

Protams, mūsu frakcija uzskata par aktuālu arī to problēmu, ko izdevās konstatēt Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei un man kā Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājam, proti, iespējamo Juridiskās komisijas sēdes protokola viltošanu, kas notikusi iepriekšējās Saeimas darbības laikā.

Es nerunāšu par iespējamo kriminālatbildību. Manuprāt, pats svarīgākais šajā jautājumā ir tas, ko laiku pa laikam piesauc varbūt bez konkrētiem piemēriem, bet kas ir pelnījis pietiekami skaļu nosaukumu – “valsts sagrābšana”. Manuprāt, ja apstiprināsies, ka sēdes protokols tika viltots, mēs tiešām varēsim izmantot šo skaļo nosaukumu – “valsts sagrābšana”, jo sanāks, ka viens vai vairāki cilvēki bija uzurpējuši Saeimas deputātu varu lemt par to, vai virzīt vai nevirzīt izskatīšanai Saeimā konkrēto likumprojektu.

V.Agešins (SC frakcija):

Es vēlos jūs informēt par to, ka politiskās apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija vērsusies pie Ministru prezidenta Dombrovska ar prasību paskaidrot, kāpēc valdībā ignorē Ministru kabineta izdotos Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumus. Lieta ir tā, ka daudzi likumprojekti, ko izskatīšanai Saeimā iesniedz Ministru kabinets, satur tīri tehniskas redakcionālas izmaiņas, nevis labojumus pēc būtības.

Dažkārt Saeimas sēdes darba kārtībā tiek iekļauti pat vairāki likumprojekti par grozījumiem likumā ar vienu un to pašu nosaukumu, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, turklāt nevienā no šiem dokumentiem nav paredzētas būtiskas likuma izmaiņas, runa ir tikai par redakcionāliem labojumiem.

Mēs uzskatām, ka valdība, noslogodama Saeimu ar šāda satura likumprojektiem, pārkāpj Ministru kabineta izdoto Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumu normas. Tajās noteikts, ka normatīvajos aktos grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Savukārt redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.

Diemžēl Ministru kabinets šos noteikumus ignorē, tāpēc deputātiem nākas zaudēt laiku gan komisijās, gan frakciju sēdēs, gan Saeimas sēdēs, izskatot pēc būtības tukšus likumprojektus. Turklāt šāds bezjēdzīgs darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc aptuveniem aprēķiniem, viena likumprojekta izskatīšana Saeimā nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 20 tūkstošus latu. Tāpēc esam vērsušies pie premjerministra Valda Dombrovska ar lūgumu paskaidrot, kāpēc valdība ignorē Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumus un vai Ministru kabinets kaut ko darīs, lai novērstu šādu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Apvienība “Saskaņas Centrs” ir pārliecināta, ka nesamērīgais daudzums likumprojektu, kuri satur tikai redakcionālus labojumus, pirmkārt, liecina par neorganizētību, otrkārt, pēc būtības ir darbības imitēšana, taču tas ir nepieļaujami, ņemot vērā to, cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija):

Šodien deputāti, iepriekš saņēmuši kritiku par to, ka Saeimas sēdes ir pārāk īsas, bija ļoti aktīvi runātāji un centās veikt savu darbu tā, kā tas nākas tiešām tautas priekšstāvjiem, publiski paužot viedokli visos jautājumos, kuri ir aktuāli sabiedrībai.

Mūsuprāt, šodien atkal Saeimas vairākums nobalsoja par to, ka tiek grozīta Latvijas vēsture un ka Latvijas neatkarības atjaunošanas diena tiek pārcelta par 15 mēnešiem – no 1991.gada 21.augusta uz 1990.gada 4.maiju. Mūs, protams, neapmierina šāda vēstures falsifikācija, taču mēs vēl pastrādāsim uz trešo lasījumu un aicināsim talkā visu to Latvijas vēsturnieku daļu, kas ir citādās domās nekā viens galma vēsturnieks, kurš ierodas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un atbalsta dažu bijušo Augstākās padomes deputātu iniciatīvu.

Otra lieta, kas noteikti vēlētājiem būtu jāzina, ir tā, ka šodien pulksten 17.00 “Radio NABA” viļņos tiešraidē varēs dzirdēt ekonomikas ministra Kampara atbildes uz nacionālās apvienības deputātu jautājumu par “Latvenergo” tarifu veidošanos. Mūs neapmierina šī situācija, ka “Latvenergo” ir nolēmis paaugstināt savus tarifus, pie tam vēl ievērojami. Tas skars 95 procentus mājsaimniecību, pamatīgi skars! Mēs uzskatām, ka pievienotās vērtības nodokļa paaugstinājums no 10 uz 22 procentiem jau ir ievērojams sitiens pa ikvienas vidēji vai mazāk turīgas mājsaimniecības finanšu līdzekļiem. Tātad aicinām klausīties, ko tad ministrs atbildēs pulksten 17.00 “Radio NABA”.

Un visbeidzot. Gribu informēt visus, ka 26.februārī, šosestdien, no pulksten 10.00 līdz 18.00 praktiski visā Latvijā kultūras namos būs zvērināti notāri un ikvienam būs iespēja parakstīties par izglītību valsts valodā. Tas ir pēdējais, izšķirošais posms pirmajā stadijā, tātad referenduma ierosināšanas stadijā, un mēs ļoti, ļoti lūdzam un aicinām ikvienu piedalīties šajā pasākumā sestdien, aicināt draugus, paziņas, radus. Precīzāku informāciju par ikvienu ģeogrāfisko vietu jūs saņemsiet mājaslapā sargivalodu.lv, tātad www.sargivalodu.lv.

E.Zalāns (PLL frakcija):

Šīsdienas sēde sākās ar tādu pietiekami sausu premjera ziņojumu par nacionālo drošību 2010.gadā. Šis ziņojums tiešām bija tāds, kas izraisīja pietiekami lielas debates, jo ziņojumā patiesībā netiek redzētas Latvijas problēmas, ziņojums nav ticis veidots uz pietiekami lieliem... tādiem, nu, patriotiskiem nacionālas valsts pamatiem.

Kaut vai viena detaļa: tiek runāts par energodrošību, taču valdība pat nespēj ierakstīt, ka sašķidrinātās gāzes terminālis, par ko valdība beidzot ir izlēmusi, varētu tikt būvēts Latvijā, bet saka, ka tas varētu būt būvēts Baltijā.

Nav ne vārda par bankām, par banku drošību, kuras patiesībā... kuru darbība patiesībā ir novedusi Latviju zināmā mērā tieši tādā krīzes punktā, kādā mēs esam.

Nav ne vārda par informatīvās telpas noturēšanu nacionālas valsts interesēs, un tā tālāk.

Tāpēc bija ļoti labi, ka bija debates. Tas, kas varbūt nebija labi, – ka šis ziņojums... Jau piekto gadu šāds ziņojums tiek gatavots. Un jāteic, ka šajā ziņojumā bija attiecīgie funkcionāri un darbinieki ierakstījuši vai vienkārši iekopējuši lietas jau no piecus gadus veca ziņojuma; viņi tā arī nesaprot, ka šādam ziņojumam tomēr var piešķirt daudz mūsdienīgāku un sabiedrībai svarīgāku – nu, vismaz tās pieejamās daļas ietvaros – saturu. Premjers gan solīja, ka uz nākamo gadu tas tiks labots. Redzēsim, vai pēc gada būs kaut kas mainījies.

Jā, diskusija par svētku dienām, svētku un atceres dienām bija pietiekami gara. Jāteic, ka mēs bijām tā frakcija, kas atbalstīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai//LNNK” frakcijas priekšlikumu, konkrēti, deputāta Dzintara Rasnača, kurš tikko runāja, priekšlikumu – tomēr tās divas dienas, 4.maiju un 21.augustu, noteikt atbilstoši, pietiekami kodolīgi un skaidri, atbilstoši tam, kas toreiz notika. Mēs atbalstījām priekšlikumu, ka 4.maijs būtu jāsauc par Neatkarības deklarācijas dienu, un 21.augusts – par Neatkarības atgūšanas dienu... atjaunošanas dienu. Tas, mūsuprāt, bija pietiekami konkrēti.

Diemžēl jāsaka, ka tā koalīcijas “balsošanas mašīna” šobrīd strādāja bez domāšanas. Ja koalīcija būtu kaut nedaudz padomājusi, par ko balso, tad, iespējams, nevis tiktu pārrakstīta vēsture, kā kāds te mēģina varbūt teikt, bet tiešām īstās dienas iegūtu īstos nosaukumus.

Garas debates bija arī par regulatoru, tātad par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Mūsuprāt, koalīcijas attieksme bija vienkārši... nevis nekorekta pret opozīciju – tas ir jau pierasts –, bet... tur tā dubultā morāle vienkārši izpaudās visspilgtākajās savās izpausmēs, un patiesībā komisijā tika ielikti cilvēki, kuri ir tieši saistīti ar partijām. Tas nebūt nav varbūt tas sliktākais, jo partijas jau no tā it kā nekad nebaidās, vismaz mēs par to nekaunamies. Tas, kas nav labi, ir tas: tad, kad iet uz vēlēšanām, saka, ka tā nedarīs, un arī pēc vēlēšanām vēl kādu laiku saka, ka tā nedarīs un ka ir slikti visi tie, kas tā dara, kas liek savus cilvēkus padomēs. Bet tad, kad jāliek regulatorā, kas pēc būtības tiešām ir neatkarīga institūcija, kurai jādarbojas sabiedrības interesēs... Kad jāliek tur cilvēki, kas ir neatkarīgi, tad tieši “Vienotības” virzītais cilvēks kļūst par šīs iestādes vadītāju! Mūsuprāt, tas ir vērsts nevis tajā virzienā, lai uzlabotu sabiedrības uzticību politiķiem, bet tieši pretēji – lai turpinātu samazināt. Un jāsaka, ka tiem, kas daudz moralizēja par citām lietām, ko darīja iepriekšējā valdība, šobrīd vairs nav nekādu tiesību moralizēt pašiem pēc šādas rīcības. Tas ir diezgan bēdīgi.

Un jāsaka pēdējā lieta, ka... uz ko arī te aicina TB/LNNK pārstāvji, runājot par latviešu valodu valsts skolās. Acīmredzot kaut kādā... katrā laikā ir sava noteiktā dienas kārtība. Un mēs redzam, ka šos 10 tūkstošus parakstu jau nevar mēnešiem savākt. Tajā pašā laikā pret jauno “Latvenergo” noteikto elektroenerģijas tarifu ir gandrīz 30 tūkstoši parakstu savākti divās trijās nedēļās. Tā ir šī dienas kārtība! Manuprāt, tiem, kas strādā valdībā, vajadzētu nevis rakstīt sausus un nepatriotiskus ziņojumus, bet tiešām redzēt tās problēmas, kas ir mūsu sabiedrībā, un uz tām adekvāti reaģēt.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā