Par izmaiņām profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 1.martā sprieda par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumiem profesionālās izglītības programmu finansēšanai, nododot šo programmu īstenošanu pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm.

Vairākas pašvaldības ir izvēlējušās no valsts pārņemt to teritorijās esošās profesionālās izglītības iestādes, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāda būs šo skolu finansēšanas sistēma. Komisija iepazinās ar vairākiem iespējamiem finansēšanas modeļiem par valsts un pašvaldību iesaisti profesionālās izglītības nodrošināšanā.

Patlaban Latvijā izglītības iestādēm ir ļoti atšķirīga finansēšanas sistēma, kas būtu jāpadara skaidrāka un tāda, kas veicina pašvaldību ieinteresētību novadu ietvaros plānot vienotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīklu, raksturoja IZM pārstāvis Jānis Gaigals.

Komisijas deputāti rosināja diskutēt par iespējām ieviest pašvaldību savstarpējos norēķinus par bērniem, kuri izglītību izvēlas iegūt citas pašvaldības teritorijā esošā skolā. Tāpat deputāti aicināja no valsts budžeta segt papildu izmaksas, kas pašvaldībām rodas, īstenojot specifiskas un tehniski sarežģītākas profesionālās izglītības programmas.

Deputāti noskaidroja, ka savulaik Latvijas Pašvaldību savienība noraidījusi savstarpējo norēķinu ieviešanu, jo pašvaldībām šai funkcijai nebija paredzēts papildu finansējums. Savukārt IZM pārstāvji skaidroja, ka jau šobrīd pašvaldības savstarpēji norēķinās par skolēniem, kuri vispārējo izglītību iegūst citas pašvaldības skolā, un būtu saprātīgi šo sistēmu attiecināt arī uz profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem.

Deputāti norādīja, ka pašvaldībām vajadzētu saņemt valsts līdzfinansējumu, ja tās izvēlas savās skolās īstenot profesionālās izglītības programmas, kas ir salīdzinoši dārgākas, piemēram, mākslas, inženierzinātnes vai būvniecības programmas.

Saeimas preses dienests