Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pagājušās nedēļas nogalē, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis Vācijā apmeklēja Berlīnes starptautisko tūrisma gadatirgu. Izvaicājām ministru, ko tūrisma attīstībā, mācoties no Vācijas un citām pasaules valstīm, vajadzētu darīt Latvijā.

— Berlīnē no 6. līdz 10. martam notiek lielais tūrisma gadatirgus, kas ir viens no plašākajiem visā Eiropā. Kopējā izstādes platība ir 160 000 kvadrātmetru jeb 160 hektāru. Šogad gadatirgus teritorija tikusi palielināta, jo iepriekšējās izstādēs dalībniekiem dažkārt pietrūcis vietu. Lielākās valstis bija aizņēmušas pat veselus paviljonus.

Latvija šajā gadatirgū piedalījās jau septīto reizi. Mēs atradāmies vienā paviljonā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju.

Par Latvijas stendu nevajadzēja kaunēties, jo tas bija labi noformēts, un to varēja pamanīt, jau ienākot zālē. Motīvs bija Dziesmu svētki ar skaistiem koru attēliem. Bija arī karte, lai izstādes apmeklētājiem būtu absolūti skaidrs, kur šī valsts atrodas, un citu valstu cilvēki nejauktu terioriālās vietas ziņā, piemēram, Latviju ar Lietuvu.

Latviju tūrisma gadatirgū pārstāvēja astoņas sabiedrības. Galvenokārt tas bija saistīts ar viesnīcām. Piemēram, viesnīca "Hotel de Rome" un citas ievērības cienīgas mūsu galvaspilsētā, arī Jūrmalas pilsētas Tūrisma birojs un vēl dažādas kompānijas. Ļoti žēl, ka nepiedalījās "Air Baltic Corporation". Jau pirmajā gadatirgus dienā Igaunijas rīkotajā preses konferencē man uzdeva jautājumus par "Air Baltic".

Preses konferencē interese par Baltijas valstīm un Latviju bija liela. Es pats vairāk gan runāju par valsts atbalstu tūrismam, par Tūrisma likumu, Tūrisma aģentūru un lietām, kuras es kā ministrs vēlētos paveikt. Runāja arī tūrisma asociācijas viceprezidente Gundega Zeltiņa, lai iepazīstinātu klausītājus ar Latvijas tūrisma firmām un mūsu valsts tūrisma statistikas datiem, arī ar tūristu skaitu Latvijā no Vācijas. Parādījām daudz vizuālu materiālu datora ekrānā. Cilvēki atzinīgi novērtēja sniegto informāciju par tūrisma attīstību Latvijā.

Lietuvā tūrisms saistīts ar Reformu ministriju, tādēļ piedalījās šīs ministrijas ministre. Igauniju pārstāvēja ekonomikas ministrs, kaut gan Igaunijā tieši tajā dienā notika vēlēšanas. Par tūrisma aktivitātēm kaimiņzemē informēja Igaunijas Tūrisma pārvaldes pārstāvis.

Pēc tam tika uzdoti jautājumi, un tos visvairāk adresēja Latvijai. Savā runā uzsvēru, kas varētu mainīties, ieviešot bezvīzu režīmu ar Šengenas valstīm no šā gada 1. marta. Vācijas žurnālistus interesēja, kā turpmāk rīkosies Latvijas valdība, lai būtu lielāks ārvalstu tūristu pieplūdums Latvijā. Tad arī sapratu, cik daudz darāmā ir ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet visām ministrijām kopumā. Uzsvēru, ka Tūrisma aģentūras darbs varētu ietekmēt aktivitātes tūrismā. 81. panta kārtībā esam iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Tūrisma likumā, jo gribam, lai Tūrisma aģentūra nav valsts iestāde, bet gan akciju sabiedrība. Tas dotu iespēju bez valsts budžeta līdzekļiem piesaistīt arī pašvaldību finanses. Ar nopietnu finansējuma daļu jāpiedalās arī Rīgai, jo gandrīz puse valsts iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā. Protams, jāpiesaista arī privātais kapitāls, tas varētu būt no Viesnīcu asociācijas un tūrisma firmām. Tā mēs kopīgi varētu izmantot finanses un piedalīties arī visās izstādēs, izdot informatīvus materiālus.

Šogad noteikti ir jāizgatavo tūrisma informācijas zīmes. Pašvaldības piekrīt uzsākt šo darbu, ir izgatavoti pat vairāki projekti. Tiesa, tūrisma informācijas zīmēm visā valstī jābūt pēc vienota principa, un šis jautājums jāatrisina sadarbībā ar Satiksmes ministriju.

Izpelnījāmies arī pārmetumus. Tos izteica cilvēki, kuri daudz ceļojuši pa Latviju, tādēļ tika norādīts uz mūsu valsts ceļu slikto kvalitāti. Ja ceļi būs slikti un bedraini, mums būs grūti piesaistīt tūristus. Atbildē sniedzu argumentus par to, ka valdības politika ir vērsta uz ceļu kvalitātes uzlabošanu. Tādēļ arī ir paaugstināts akcīzes nodoklis, no kura 60 procentus saņems Satiksmes ministrija, lai līdzekļus ieguldītu Ceļu fondā, lai remontētu automaģistrāles un mazākas nozīmes šosejas un ceļus. Iespējams, jāņem arī kredīti, lai sakārtotu maģistrāles starptautiskiem pārvadājumiem. Daudz darba ir Rīgas pilsētas pašvaldībām un domei, jo lielākās bedres redzamas tieši galvaspilsētas ielās un uz tiltiem. Man, protams, bija žēl, ka tūrisma gadatirgū Berlīnē nepiedalījās Rīgas dome. Mūsu rīcībā bija tikai informatīvi un ilustratīvi dažādu pašvaldību materiāli. Uzskatu, ka tieši Rīgai, tuvojoties pilsētas 800. jubilejai, nopietni jādomā par tūrisma attīstību. Vācijas tūristus noteikti varam ieinteresēt ar vēsturiskiem kultūras pieminekļiem un senatnīgām ēkām. Nākamgad šādā izstādē noteikti vajadzētu būt atspoguļotai arī Rīgas 800 gadu jubilejai, jo tās pašvaldība nav nabaga.

Pārmetumi bija arī par "Air Baltic", jo nav reisu uz Berlīni, bet Rīgas lidosta salīdzinājumā ar Eiropas valstu lidostām ir dārga.