Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 3. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 3.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu Ņ.Ņikiforova, V.Agešina, J.Tutina, I.Zujeva, A.Jakimova, J.Urbanoviča, I.Ribakova, S.Fjodorova, I.Pimenova un V.Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.6/J10)

“Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi” 

(Pilns jautājuma teksts pielikumā)

2. Deputātu I.Pimenova, B.Cileviča, I.Ribakova, V.Kravcova, A.Holostova, I.Klementjeva, A.Rubika, A.Burunova, M.Zemļinska un V.Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (jautājumu reģistra Nr.7/J10)

“Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 28.februārī

Pielikums

Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi

2010.gada 11.februārī Saeimā tika pieņemts Arhīvu likums, kurš stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Minētā likuma Pārejas noteikumos Ministru kabinetam tika doti vairāki uzdevumi:

– līdz 2010.gada 30.augustam izstrādāt nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu šā likuma normas ar citu likumu normām, un attiecīgos likumprojektus iesniegt Saeimai;

– līdz 2010.gada 30.septembrim izdot šajā likumā minētos Ministru kabineta noteikumus.

Nevienu no minētajiem uzdevumiem Ministru kabinets likumā noteiktajā termiņā nav izpildījis.

Tikai 2011.gada 18.februārī, tātad vairāk nekā pēc gada pēc Arhīvu likuma pieņemšanas, Saeimā tika iesniegti divi likumprojekti (“Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” un “Grozījumi Bibliotēku likumā”), kuros ietverti tikai tehniska rakstura grozījumi. Izsauc pamatotas šaubas, ka šādu likumprojektu izstrādei nepieciešams tik ilgs laiks.

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums Saeimas doto uzdevumu nepildīšanai?

2. Kā tiek organizēta Saeimas doto uzdevumu kontrole un kādus pasākumus plānots veikt, lai novērstu šādu pārkāpumu izdarīšanu turpmāk?

10.Saeimas deputāti: Ņ.Ņikiforovs, V.Agešins, J.Tutins,
I.Zujevs, A.Jakimovs, J.Urbanovičs, I.Ribakovs,
S.Fjodorovs, I.Pimenovs, V.Orlovs

Rīgā 2011.gada 24.februārī

Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu

Vispārējās mazākumtautību pamatizglītības un vidējās izglītības programmas apgūst mazākumtautības valodā, latviešu valodā vai bilingvāli atbilstoši saņemtām programmu īstenošanas licencēm un saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs 2010.gada 30.decembrī pieņēma Kārtību Nr.10 “Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana un norise”, kuras 14.punkts nosaka, ka “Otrā posma olimpiādes uzdevumus sagatavo latviešu valodā”. Līdz ar to skolēnu iespējas, kuri apgūst priekšmetu saturu savā dzimtajā mazākumtautības valodā, ir ierobežotas, skolēniem piedaloties olimpiādēs, jo viņi var nesaprast uzdevumu precīzi un tāpēc pieļaut kļūdas uzdevumu risinājumos. Tādējādi viņi tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar bērniem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Šādai atšķirīgai attieksmei nav leģitīma mērķa un likumiska pamata.

Pieņemtā kārtība arī rada olimpiāžu dalībnieku papildu stresu, nedod iespēju atklāt bērnu radošās dotības un tādēļ neļauj sasniegt olimpiādes mērķi – “apzināt talantīgus izglītojamos, kuri parāda izcilas spējas mācību priekšmetu apguvē”. (Kārtības 2.punkts)

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu:

Pamatojoties uz kādām normām Valsts izglītības satura centrs pieņēma Kārtību, kura ierobežo skolēnu iespējas saņemt mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumus attiecīgā priekšmeta mācībvalodā?

10.Saeimas deputāti: I.Pimenovs, B.Cilevičs, I.Ribakovs,
V.Kravcovs, A.Holostovs, I.Klementjevs, A.Rubiks,
A.Burunovs, M.Zemļinskis, V.Orlovs

Rīgā 2011.gada 24.februārī