Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 24. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 24.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu E.Cilinska, I.Parādnieka, Dz.Rasnača, J.Dombravas, I.Laizānes un G.Bērziņa jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.4/J10)

“Par A/S “Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”  

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Urbanoviča, S.Dolgopolova, V.Orlova, M.Zemļinska, I.Klementjeva, I.Zujeva, R.Rubika, V.Grigorjeva, J.Tutina un V.Nikonova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.5/J10)

“Par likumprojektu sagatavošanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 21.februārī

Pielikums

Par A/S “Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem

Plānotais elektroenerģijas izmaksu pieaugums ir radījis būtisku sabiedrības neapmierinātību un inflācijas kāpumu risku. Vienlaikus uzņēmēji bažījas par konkurētspējas zudumu un papildu izmaksu ietekmi uz inflācijas pieaugumu. Diemžēl līdzšinējie korupcijas skandāli valsts AS “Latvenergo” sabiedrībā nerada uzticību, ka jaunie tarifu plāni ir objektīvi un pamatoti. Vēl jo vairāk – saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veikto tās biedru aptauju korupcijas problēmas bieži norādītas uzņēmēju ziņojumos, kas liecina, ka korupcijai Latvenergo sistēmā varētu būt sistemātisks raksturs.

Saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2010.gada 17.februāra padomes lēmumu Nr.60 “Par obligātā iepirkuma komponentēm un diferencēto tarifu saistītajiem lietotājiem vidējo svērto vērtību no 2010.gada 1.aprīļa” tika noteiktas šādas obligātā iepirkuma komponentes galalietotājiem – tirgus dalībniekiem:

– obligātā iepirkuma komponente, pērkot no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 0,0094 Ls/kWh;

– obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus – 0,0021 Ls/kWh.

Šajā situācijā sabiedrībai rodas iespējams maldīgs iespaids, ka tarifu pieaugumā lielākā loma ir atjaunojamo energoresursu atbalstam, kaut arī patiesībā atbalsts Latvijas energoneatkarību mazinošajai dabas gāzes koģenerācijai varētu sastādīt ievērojami lielāku daļu. Diemžēl šie skaitļi nav pilnīgi pieejami patērētājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Cik lieli ir izdevumi laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim, veicot maksājumus ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, tai skaitā, cik lielu summu no šiem maksājumiem sastāda izdevumi ražotājiem, kas koģenerācijas procesā izmanto fosilos energoresursus? Kādi šajā laika periodā ir AS Latvenergo ieņēmumi no elektroenerģijas atbalsta koģenerācijā?

2. Cik lieli ir izdevumi laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus?

3. Vai jūs uzskatāt par nepieciešamu pirms tarifu paaugstināšanas veikt neatkarīgu starptautisku AS Latvenergo finansiālās darbības auditu, kas varētu mazināt sabiedrības neuzticību un veicinātu efektīvāku uzņēmuma darbību?

4. Kādu inflācijas pieaugumu varētu radīt plānotā tarifu celšana un vai Ekonomikas ministrija izvērtē iespēju samazināt PVN likmi elektroenerģijai, ja tarifi tomēr tiks celti?

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai kompensētu iespējamo tarifu pieaugumu maznodrošinātajiem, it īpaši daudzbērnu ģimenēm?

6. Kādi pasākumi un kad tiks veikti korupcijas riska mazināšanai AS Latvenergo?

10.Saeimas deputāti: E.Cilinskis, I.Parādnieks, Dz.Rasnačs,
J.Dombrava, I.Laizāne, G.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 16.februārī

Par likumprojektu sagatavošanu

Ministru kabinets Saeimā bieži iesniedz likumprojektus, kuri paredz tikai redakcionālus grozījumus, piemēram, likumprojekti par grozījumiem vairākos likumos, aizstājot visā likumā vārdus “Nacionālā radio un televīzijas padome” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome” (attiecīgā locījumā), vai precizējot kādas ministrijas nosaukumu. Ar šo rīcību tiek pārkāpta 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.¹ punktā minētā norma: “Normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.”

Turklāt Saeimā bieži vien vienlaikus tiek iesniegti likumprojekti par grozījumiem vienā un tajā pašā likumā, piemēram, Saeimas 2011.gada 10.februāra kārtējās sēdes darba kārtībā tika iekļauti divi Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Abi likumprojekti tika akceptēti vienā Ministru kabineta sēdē š.g. 25.janvārī.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, Saeimas izdevumi viena likumprojekta izskatīšanai sastāda apmēram 20 tūkstoši latu.

Sakarā ar iepriekšminēto un pazīstot Jūs kā stingras finanšu disciplīnas piekritēju, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatojama Ministru kabineta rīcība, pārkāpjot savus izdotos noteikumus?

2. Kādus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt, lai izvairītos no valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas likumprojektu sagatavošanas un virzības procesā?

10. Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, S.Dolgopolovs, V.Orlovs,
M.Zemļinskis, I.Klementjevs, I.Zujevs, R.Rubiks,
 V.Grigorjevs, J.Tutins, V.Nikonovs

Rīgā 2011.gada 16.februārī