Saeimā:

2001 gada 18. janvāra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1 . 1. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.765) (dok.nr.2615; nr.2615A)

Deputāts Māris Grīnblats, Dzintars Kudums, Juris Dobelis, Dzintars Rasnačs, Jānis Gailis, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Aida Prēdele, Imants Kalniņš

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.766) (dok.nr.2616; nr.2616A)Deputāts Māris Grīnblats, Dzintars Kudums, Jānis Gailis, Dzintars Rasnačs, Juris Dobelis, Palmira Lāce, Juris Sinka, Roberts Jurdžs, Aida Prēdele, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš

3. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". (Reģ.nr.767) (dok.nr.2617; nr.2617A) Deputāts Juris Dobelis, Dzintars Kudums, Māris Grīnblats, Dzintars Rasnačs, Jānis Gailis, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Aida Prēdele, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.768 ) (dok.nr.2618; nr.2618A) Deputārs Romāns Mežeckis, Guntis Dambergs, Palmira Lāce, Ingrīda Ūdre, Jevgenija Stalidzāne, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Ērika Zommere

5. 5. Likumprojekts " Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ". (Reģ.nr.769 ) (dok.nr.2619; nr.2619A)Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai" . (Reģ.nr.770) (dok.nr.2620; nr.2620A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu "". (Reģ.nr.771 ) (dok.nr.2621; nr.2621A) Ministru kabinets

8 . 8. Likumprojekts " Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ". (Reģ.nr.772) (dok.nr.2622; nr.2622A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts " Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" . (Reģ.nr.773 ) (dok.nr.2630; nr.2630A) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts " Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". ( Reģ.nr.774 ) (dok.nr.2631; nr.2631A) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts " Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". ( Reģ.nr.775 ) (dok.nr.2632; nr.2632A) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts " Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" . ( Reģ.nr.776 ) (dok.nr.2633; nr.2633A) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts " Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" . ( Reģ.nr.777 ) (dok.nr.2634; nr.2634A) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts " Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri" ". ( Reģ.nr.778 ) (dok.nr.2636; nr.2636A) Deputāte Kristiāna Lībane, Aija Poča, Kārlis Leiškalns, Ivars Godmanis, Jānis Gaigals

15 . 15. Likumprojekts " Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā ". ( Reģ.nr.779 ) (dok.nr.2637; nr.2637A) Ministru kabinets

16 . 16. Likumprojekts " Grozījumi Civilprocesa likumā" . ( Reģ.nr.780 ) (dok.nr.2638; nr.2638A) Ministru kabinets

17 . 17. Likumprojekts " Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai" . ( Reģ.nr.781) (dok.nr.2639; nr.2639A) Ministru kabinets

18 . 18. Likumprojekts "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem" . ( Reģ.nr.782 ) (dok.nr.2640; nr.2640A) Ministru kabinets

19 . 19. Likumprojekts " Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam" ". ( Reģ.nr.783 ) (dok.nr.2641; nr.2641A) Deputāts Romans Mežeckis, Jānis Leja, Jevgenija Stalidzāne, Modris Lujāns, Imants Burvis, Pāvels Maksimovs, Ainārs Šlesers

20 . 20. Likumprojekts " Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā "". ( Reģ.nr.784 ) (dok.nr.2642; nr.2642A) Deputāts Romans Mežeckis, Jānis Leja, Jevgenija Stalidzāne, Modris Lujāns, Imants Burvis, Pāvels Maksimovs, Ainārs Šlesers

21 . 21. Likumprojekts " Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu ". ( Reģ.nr.78 5) (dok.nr.2643; nr.2643A) Ministru kabinets

22. 22. Likumprojekts " Grozījumi Zvejniecības likumā" . ( Reģ.nr.786 ) (dok.nr.2644; nr.2644A)Deputāts Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Juris Sokolovskis, Andrejs Klementjevs, Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners

I. Prezidija ziņojumi

23. 23. Likumprojekts " Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Repblikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā "". ( Reģ.nr.787 ) (dok.nr.2647; nr.2647A) Ministru kabinets

24. 24. Likumprojekts " Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" ". ( Reģ.nr.788 ) (dok.nr.2648; nr.2648A) Ministru kabinets

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

25. Deputātei Ingrīdai Ūdrei . (dok.nr.2654)

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

 

26. 1. Lēmuma projekts " Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Revīzijas komisijas sastāva ". (dok.nr.2652) Deputāte Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Pēteris Tabūns, Ingrīda Ūdre, Guntars Krasts, Andris Bērziņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Dobelis, Juris Galerijs Vidiņš, Jānis Gailis

27. 2. Lēmuma projekts "Par deputāta Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" . (dok.nr.2651) Deputāte Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Pēteris Tabūns, Guntars Krasts, Andris Bērziņš, Anna Seile, Andrejs Panteļējevs, Juris Dobelis, Juris Galerijs Vidiņš, Jānis Gailis

28. 3. Lēmuma projekts " Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā". (dok.nr.2653) Deputāte Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Pēteris Tabūns, Ingrīda Ūdre, Guntars Krasts, Andris Bērziņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Dobelis, Juris Galerijs Vidiņš, Jānis Gailis

III. Likumprojektu izskatīšana

 

29. 1. Likumprojekts " Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . ( Reģ.nr.549 ) (3. lasījums) (dok.nr.2623) Juridiskā komisija

30. 2. Likumprojekts " Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". ( Reģ.nr.747 ) (Alternatīva likumprojektam "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas baptistu draudžu savienībai" Reģ.nr.544, dok.nr. 1853) (1. lasījums) (dok.nr.2572) Juridiskā komisija

31. 3. Likumprojekts " Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" ". ( Reģ.nr.731 ) (2. lasījums) (dok.nr.2439; nr.2603) Aizsardzības un iekšlietu komisija

32. 4. Likumprojekts " Detektīvdarbības likums" . ( Reģ.nr.672 ) (2. lasījums) (dok.nr.2260; nr.2604) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 5. Likumprojekts " Grozījums Ārstniecības likumā" . ( Reģ.nr.754) (1. lasījums) (dok.nr.2590; nr.2628)Sociālo un darba lietu komisija

34. 6. Likumprojekts " Grozījums Farmācijas likumā ". ( Reģ.nr.752 ) (1. lasījums) (dok.nr.2588; nr.2629) Sociālo un darba lietu komisija

35. 7. Likumprojekts " Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem ". ( Reģ.nr.764 ) (1.lasījums) (Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2614; nr.2645) Sociālo un darba lietu komisija

36. 8. Likumprojekts " Par piesārņojumu" . ( Reģ.nr.619 ) (2. lasījums) (dok.nr.2142; nr.2649) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

37. 9. Likumprojekts " Darba likums ". ( Reģ.nr.519 ) (2. lasījums) (dok.nr.1746; nr.2650) Sociālo un darba lietu komisija

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Plenārsēdes stenogramma

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 2001.gada ziemas sesijas pirmo Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 29.punkta likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" iekļaut likumprojektu "Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu — lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Veterinārmedicīnas likums" trešajam lasījumam". Vai ir iebildumi? Nav iebildes.

Desmit deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Saimnieciskās komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Vai ir iebildumi par lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi" par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kuduma, Dobeļa, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nu sāksim jaunu, skaistu dzīvi. Tā kā šādā dzīvē nu galīgi neiederas visādi mošķi, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir nolēmusi Saeimai piedāvāt dažus grozījumus vairākos likumos, lai ieviestu lielāku noteiktību tajos lauciņos, kas skar prasmi uzvesties Latvijas valstī. Tātad likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

1.grozījums runā par stingrāku attieksmi pret tādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kas vai nu nav reģistrētas, vai arī izbeigušas savu darbību. Piemēri nav tālu jāmeklē. Jau ilgāku laiku pastāvīgi pulcējas un klaigā tā sauktā Latvijas komunistu savienība, traucējot mieru sabiedriskās vietās. Tagad galviņas pacēluši vēl kaut kādi tur jaunie boļševicēni, un arī Saeimā parādījušies daži sīki varonīši — boļševisma atkritumu pārstāvji, un līdzšinējā kodeksa norma paredzēja naudas sodu līdz 250 latiem. Bet mēs laipni piedāvājam ieviest stingrāku pieeju, paredzēt administratīvā aresta piemērošanu līdz 15 diennaktīm. Pasēdēs, pamocīsies rūgtās pārdomās un secinās, ka boļševisms nemaz nav tik labs.

Otrs mūsu grozījums runā par neatļautas simbolikas publisku lietošanu. Arī šeit ir jāievieš lielāka skaidrība un kārtība, lai dažādos saietos no katra stūra nerēgotos visādi ļeņini, staļini, beriji un tamlīdzīgi mūdži — miljonu cilvēku nelaimju cēloņi. Šeit arī jāpiemetina piezīme par to mūžīgo liekulīgo gaušanos par cilvēktiesību pārkāpumiem. Redziet, katram esot tiesības publiski nēsāt to, ko viņš grib. Bet kā ir ar to cilvēku izjūtām, kuri paši vai kuru tuvi cilvēki ir cietuši no šo neliešu izdarībām? Vai šādiem cilvēkiem nav viņu tiesības pieprasīt, lai neliešu bandas vadoņi, kuri ir sagandējuši miljoniem godīgu cilvēku likteņus, nerēgotos kā putnu biedēkļi ar saviem atbaidošajiem deģenerātu mūļiem Latvijas galvaspilsētā Rīgā un citās mūsu valsts vietās? Varētu runāt par zināmiem precizējumiem mūsu piedāvātajā tekstā, ko varētu attiecināt uz apzīmējumiem — raksturojošie elementi vai cita simbolika. Taču ne jau jebkuru jautājumu var uzreiz simtprocentīgi precīzi atrisināt. Tāpēc jau arī trijos lasījumos tekstu varam pielabot.

Pie reizes es gribu atgādināt tiem Austrumu gudrajiem, kas runāja, ka nevarot likumā iestrādāt normu — klajas necieņas izrādīšana — tad, kad spriedām par attieksmi pret valsts valodu. Taču tieši šāda norma jau darbojās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 201.44.pantā, kas attiecas uz klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai. Tik daudz jau prasmes jābūt tiesībsargājošo iestāžu pārstāvim, lai varētu pietiekami skaidri redzēt, kas ir klaja necieņa. Līdzīgi arī, runājot par simboliku, var pietiekami saprotami izlemt, kāda simbolika ir vai nav pieņemama. Skaidram jābūt vienam — Latvijā pakāpeniski jāveido noteikta attieksme pret pamatvērtībām, viena no kurām ir cieņa pret mūsu valsti un tās likumiem. Un ja Latvijas sabiedrībā grozās visādu pārpratumu rezultātāno citām pasaules malām iekļuvuši blandoņi, tad viņu vieta ir tur, kur pienākas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Vai tie tur ir tādi boļševiki, vai šitādi boļševiki, lieli vai mazi, visiem viņiem pārkāpējiem ir viena vieta — vai nu Latvijas cietumā, vai arī kādā citā vietā ārpus Latvijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Reiz dzīvoja tāds valsts darbonis kā Josifs Džugašvili. Viņš izvirzījis ģeniālo tēzi par to, ka, tuvinoties sociālisma uzvarai, klašu cīņai jāsaasinās. Šīs teorijas īstenošana maksāja mūsu valstij un tautai daudz dzīvību. Šodien, desmit gadu pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās, miermīlīgos apstākļos mūsu cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas ir izvirzījuši virkni likumprojektu, kuri paredz bargāk sodīt par politiska rakstura pārkāpumiem un citiem noziegumiem. Piedodiet, bet mums tāda rīcība atgādina biedra Džugašvili uzvedību, bet varbūt, protams, farsa veidā. Mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu un varētu nozīmēt, ka cienījamie "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas kolēģi kapitulēja, risinot ekonomiskas problēmas valdošās koalīcijas ietvaros. Viņi nevar apkarot nabadzību, korupciju, un tā vietā viņi cenšas pārnest uzmanību uz cīņu ar politiskajiem pretiniekiem. Ir vēl viens tīri praktiskais apstāklis vai aspekts, jo likumprojekts, kurš ies ar nr.1, paredz sodīt par padomju simbolu lietošanu publiskajās vietās. Ja mēs šodien nobalsosim par tādu priekšlikumu, tas varētu nozīmēt, ka būs jāsoda par padomju ordeņu un medaļu publisku lietošanu. Pirms trim mēnešiem Saeima ar vairākumu nobalsoja pret līdzīgu priekšlikumu, un es ierosinu būt uzmanīgiem, pievērst savu uzmanību, apdomāt. Jā, kādas būs sekas, ja vairākums šodien atbalstīs tādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 15, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kuduma, Dobeļa, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Otrais jautājums tātad par grozījumiem Krimināllikumā. Kāpēc mūsu frakcija redz šādu grozījumu pamatu? Galvenais iemesls ir tas, ka, analizējot likuma pašreizējo tekstu, kurš it kā paredz plašas iespējas vērsties pret personām, kas darbojas par valsts varas gāšanu ar aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību gan publiskā veidā, gan ar organizatorisku darbību, vai arī graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tomēr redzam, ka ir zināma disonanse starp likuma tekstu un likuma faktiskās piemērošanas iespējām. Par to mēs pārliecinājāmies, vērojot situācijas, kurās notiek publiski aicinājumi nepildīt Latvijas likumus, konkrēti, nepildīt Valsts valodas likumu vai citas izaicinošas darbības, par kurām jau minēja arī iepriekšējais runātājs, tajā pat laikā gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadītāji, viesojoties mūsu frakcijā, atzīst, ka viņiem būtībā grūti šīs normas piemērot jebkurā gadījumā un ierosināt tālāku darbību. Citiem vārdiem sakot, mēs redzam, ka situācijās, kurās starp valsti un pretvalstiskiem elementiem vai pretvalstiskām organizācijām rodas konfliktsituācija, likums bieži vien tiek tulkots par labu pretvalstiskiem elementiem, nevis valstij. Šajā sakarībā mūsu frakcija iesniedza precizējumus Krimināllikumā, kas sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir sakarā ar rīcību, kas kvalificējama kā publisks aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tas nekādā gadījumā nav tulkojams kā viedokļa izteikšana par esošajiem likumiem, kura, protams, var būt kritiska vai negatīva un izteikta vai no Saeimas tribīnes vai mītiņos, vai avīžu rakstos, vai karikatūrās, vai citā formā. Šāda kritiska attieksme parasti ir vērsta uz to, ka tiek apšaubīta kādas normas lietderība vai tiek ieteikts kāds cits risinājums. Turpretī aicinājums nepildīt likumu, lai cik plašai auditorijai tas nebūtu izteikts, grauj arī demokrātiskas valsts tiesiskos pamatus, un neviena normāla demokrātiska valsts šādu praksi nepieļauj.

Otrā daļa attiecas uz organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz Latvijas Republikas valsts varas gāšanu vai valstiskās neatkarības likvidēšanu, vai teritoriālās vienotības graušanu. Bieži vien šo personu līdzdalība šajās sabiedriskajās organizācijās, kuras vai nu nav reģistrētas, vai kuru darbība jau ir likvidēta tiesas ceļā, vai apturēta tiesas ceļā, ir grūti pierādāma, jo tām arī nav attiecīgu biedru reģistru, tās arī oficiāli it kā nemaz neskaitās. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas izrādīs atbalstu šīm organizācijām, vai nu piešķirot telpas, vai dodot materiālu atbalstu, vai pavairojot viņu uzsaukumus vai tekstus, kas neapšaubāmi ir šādas pretvalstiskas darbības veicināšana. Turklāt mūsu formulējums paredz gan to, ka šo organizāciju mērķi ir tādi, kas saistīti ar valsts pamatu graušanu, gan arī viņu praktiskā darbība ir tāda. Iespējams, ka tās ir cita veida organizācijas, kuras it kā vērstas varbūt uz pagātnes vai vēstures pētīšanu, taču būtībā apskata Latviju kā kādas citas valsts sastāvdaļu vai kādas citas valsts guberņu, vai tamlīdzīgi. Tādi ir šie mūsu precizējumi, kas tikai nāktu pretī Latvijas drošības un tiesībsargājošām iestādēm efektīvāk cīnīties ar katrai demokrātiskai valstij pilnīgi nepieņemamiem pretvalstiskiem elementiem, pretvalstiskām organizācijām, un ar šādām organizācijām ir jācīnās neatkarīgi no tā, vai vēlēšanas ir tuvu vai tālu. Mūsu frakcija aicina šādus grozījumus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šis likumprojekts parādījās, un arī skaidrs, kāpēc tas parādās tieši tagad. Varbūt, ka iesniedzēji uzskata — Latvijas cietumos ir pārāk daudz brīvu vietu vai ka tiesām nav ko īpaši darīt, bet principā viss ir skaidrs. Ļoti gribas kādu ievietot cietumā, arī varbūt kādu no klātesošajiem. Diez vai šajā likumprojektā ir domāti aicinājumi zagt vai aicinājumi ņemt kukuļus. Kā zināms, valdība cīnās pret kukuļiem ar aicinājumiem. Varbūt ar kriminālatbildību varētu cīnīties pret aicinājumiem ņemt kukuļus, nu diez vai tas notiks. Skaidrs, ka šeit ir runa tikai par iespējām izrēķināties ar politiskajiem oponentiem. Es domāju, ka normāli būtu jāsoda par likumu pārkāpumiem. Vai aicinājums nepildīt likumu pats par sevi ir jau likuma pārkāpums — tas ir ļoti interesants juridisks jautājums. Nu, protams, tā kā parakstītāju vidū ir arī mūsu bijušais tieslietu ministrs, varbūt ka tā tas ir, bet interesanti, kādās valstīs Eiropas Savienībā ir līdzīgas normas. Es zinu... (No zāles deputāts J. Dobelis: "Krievijai...") Jā, paldies. Es nezināju, ka Krievija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet jums labāk zināms. Tātad otrā daļa ir pieņemamāka, kaut gan tā dublē jau tās normas, kas jau šobrīd ir Krimināllikumā. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Bet mani drusciņ samulsina, ko nozīmē atbalsts šajā kontekstā, vai šeit tiek domāts arī morāls atbalsts, un ja jā, tad kādā veidā jāizpaužas šim morālajam atbalstam? Ja, piemēram, kādam ir aizdomas, ka es jūtu līdzi tiem pašiem, nezinu, pērkonkrustiešiem, piemēram, un tas cilvēks liecina tiesā, vai tas nozīmē, ka man var piemērot kriminālatbildību?

Īsi runājot, es teiktu tā, ka visās totalitārās valstīs, kur ir politieslodzītie, visas politiski ieslodzītās personas ir ieslodzītas, pamatojoties tieši uz tādām pašām normām. Nevienā totalitārā valstī nav normu, kas aizliegtu, piemēram, politisko opozīciju vai tā tālāk. Ja jūs gribat, lai arī Latvijā parādītos politiskie ieslodzītie, tad balsojiet par, bet jebkurā gadījumā es stipri šaubos, ka šī norma, kuru jūs acīmredzot atbalstīsit, tiks piemērota praksē, jo tomēr tie cilvēki tiesībsargājošos orgānos, kas nodarbojas ar praktisko darbu, es domāju labāk apzināsies visas sekas, kas var tādiem lēmumiem būt. Paldies! (No zāles deputāts J. Dobelis: "To vēl redzēs!")

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 16, atturas— nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kuduma, Grīnblata, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Minētais grozījums ir pēc apjoma pavisam neliels, taču tā būtība ir visai nozīmīga. Mēs ierosinām papildināt 34.pantu ar jaunu 5.apakšpunktu un iekļaut šajā apakšpunktā Satversmes aizsardzības biroja direktoru kā vienu no subjektiem, kam būtu tiesības ierosināt tiesā jautājumu par sabiedriskās organizācijas vai to apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu. Šāds priekšlikums izveidojās, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Drošības policijas vadītāja sniegto informāciju mūsu frakcijā par to, ka likumā noteiktie instrumenti ir visai ierobežoti un šīs iestādes nevar pilnībā realizēt tos uzdevumus, kuri ir noteikti likuma mērķos. Tātad likuma mērķos ir diezgan svarīgi uzdevumi, taču likuma instrumenti neļauj šos uzdevumus realizēt. Šis būs viens no instrumentiem, kas palīdzēs turpmāk novērst tādas situācijas, ka Saeimā ar deputātu gādību ierodas nacionālboļševiku pārstāvji, vai līdzīgas situācijas. Un es domāju, ka tiem deputātiem, kuri to izdarīja, vajadzētu nest arī atbildību jau šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežecka, Damberga, Lāces, Ūdres, Stalidzānes un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par runās deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Katram cilvēkam sev kādreiz jāuzdod jautājumi, un arī es sev reizēm tādus uzdodu: kurp mēs ejam? It kā virzāmies augšup uz cerīgāku dzīvi, uz NATO, uz Eiropas Savienību, uz zelta zvaigznēm zilā karogā. It kā dzīve iet augšup, bet varbūt īstenībā mēs ejam lejup pa augšupejošām kāpnēm. Jo ir cita realitāte. Bet šī realitāte ir daudz briesmīgāka. Šī realitāte ir daudz briesmīgāka par narkomāna halucinācijām. 20 cilvēki ir gājuši bojā Jāņos, 20 saspridzinājušies Ziemassvētkos, vairāki simti miruši autoavārijās, vairāki simti noslepkavoti. Bet šodien es runāšu par tiem 113, kuri pagājušajā gadā miruši no narkotiku pārdozēšanas.

Gribētu pastāstīt jums kādu gadījumu. Neilgi pirms Ziemassvētkiem es aizvedu kādu savu draugu, kuram tādu vai citādu iemeslu dēļ gadījās pārlieku daudz iedzert, uz medicīnas iestādi, kur cilvēkiem palīdz iziet no šī stāvokļa. Un šīs iestādes maksas nodaļā tikai vēl vienam slimniekam bija problēmas ar alkoholu, bet 14 pārējos ārstēja no narkotiskās atkarības.

Es neesmu daudz runājis no šīs tribīnes, bet tagad es pateikšu kaut ko tādu, par ko daudzi no jums dzirdēs pirmo reizi. (No zāles deputāts J. Dobelis "Dod vaļā!") Runājot ar dažu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, es dzirdēju viedokli, ka katrā Rīgas skolā, un vēl vairāk, gandrīz katrā klasē ir narkodīleri. Diemžēl nākas secināt, ka narkotiku tirgotāji saistīti arī ar varas struktūrām. Atcerēsimies, ar ko beidzās policijas operācija Mazajā Kalna ielā. Tie ir iemesli, kāpēc arī sagatavoti šie grozījumi. Gribētu teikt, ka tie ir sagatavoti, izmantojot Narkotiku apkarošanas biroja ieteikumus.

Kāda ir to būtība? Pirmkārt, tie paredz paaugstināt atsevišķos Krimināllikuma pantos par narkotiku tirdzniecību, piespiešanu lietot un citos soda sankcijas apakšējo robežu. Kāpēc? Arī šobrīd sodi ir bargi, bet tā kā apakšējā robeža nav noteikta, tad narkotiku tirgotāji izmanto šo spraudziņu likumā un nereti tiek attaisnoti. Piedāvāto normu ieviešana lielā mērā novērstu iespēju narkotiku tirgotājiem izvairīties no soda.

Otrkārt, labojumi paredz paaugstināt sodu par narkotiku tirdzniecību nepilngadīgajiem skolās, to tuvumā un citās sabiedriskajās vietās. Ir jāizspiež narkotikas ārā no skolām. Mani oponenti teiks, ka soda paaugstināšana nemazina noziegumu skaitu, bet ir reizes, kad arī tas nostrādā.

Es pieļauju, ka kāds, dziļi acīs ieskatoties, pagrozīs pirkstu un teiks: esi uzmanīgs, nespļauj pret vēju. Es domāju, ka lielākā daļa, iespējams, atmetīs ar roku un teiks, ka narkomānija un narkotiku tirdzniecība pastāv visās valstīs, ka pret to cīnīties ir bezjēdzīgi un ka šie grozījumi neko daudz nemainīs. Bet tomēr, tomēr, tomēr. Izdarīsim vismaz šo mazumiņu, ko mēs varam izdarīt, un mazumiņš nav nemaz tik mazs. Aicinu izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par visiem komisijām nododamajiem likumprojektiem, kas ir darba kārtībā no 9. līdz 13. numuram. Un konkrēti, tie ir saistīti likumprojekti, jo paredz no likumiem Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums, Ventspils brīvostas likums, Rīgas brīvostas likums, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums izslēgt tās normas, kas regulē nodokļu piemērošanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, un visas šīs normas sakoncentrēt likumprojektā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās".

Vēl vairāk. Likumprojekta "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 1. pantā ir precīzi noteikts, ka visi šie termini ir saskaņoti ar likumiem "Par muitas likumu", "Par pievienotās vērtības nodokli", "Par uzņēmumu ienākumu nodokli". Šeit ir minēti arī sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumi, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanas un tā tālāk, un tā tālāk atvieglojumi. Pēc būtības tas ir jautājums par nodokļiem. Un līdz ar to, ka arī šobrīd mēs izskatām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā likumprojektu "Grozījumi muitas likumā", mēs tieši atlikām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai saņemtu šos likumprojektus, lai mēs varētu vērtēt un sabalansēt visas šīs normas, es tomēr lūgtu Saeimu nozīmēt kā atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsot par atbildīgās komisijas maiņu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — noteikt par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 18, atturas — 23. Par atbildīgo noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu!

Par — 70, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Nedzirdu. Neviens neiebilst. Par likumprojekta nodošanu komisijām arī nav iebildumu. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Par likumprojekta nodošanu komisijām arī nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nodokļu piemērošanu brīvostas un speciālajās ekonomiskajās zonās" , nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Počas, Leiškalna, Godmaņa, Gaigala iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Šonedēļ mēs atzīmējam barikāžu desmitgadi. Un visi mēs atceramies, kā mēs piedalījāmies šajās barikāžu dienās, stāvējām barikādēs un skaidri zinājām, kurā pusē mēs stāvam. Man jāsaka, ka šobrīd Latvijas Republikā un it īpaši Rīgā atkal veidojas barikādes. Un šīs barikādes veidojas starp divām mūsu Latvijas valsts iedzīvotāju kategorijām — namīpašnieki un dzīvokļu īrnieki. Un jāsaka, ka katram savā barikāžu pusē stāvošajam ir sava taisnība. Un jautājums ir tiešām ārkārtīgi sarežģīts, un par to arī liecina tas, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" gadu jau ir Saeimā. Tur ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, un ir ārkārtīgi sarežģīti mēģināt sabalansēt šīs namīpašnieku un dzīvokļu īrnieku attiecības. Jāsaka, ka, tiekoties ar Rīgas iedzīvotājiem un analizējot likumprojektā iesniegtos priekšlikumus, mēs saskatījām, "Latvijas ceļš" saskatīja, ka ir šobrīd vēl viena iedzīvotāju kategorija, par kuru tiesībām šobrīd netiek runāts. Un tie ir īrnieki, kuriem ir vai nu faktisku maldu rezultātā, vai arī tiesisku maldu rezultātā noslēgti terminētie dzīvokļu īres līgumi, un viņiem burtiski, lielai daļai burtiski šajās dienās, ņemot vērā, ka septiņu gadu termiņš, kas bija ieviests, sociālo garantiju termiņš beidzas, ir jāatbrīvo dzīvojamās telpas bez papildu dzīvokļu ierādīšanas.

Un jāsaka, ka šis likumprojekts, ko mēs esam sagatavojuši, ir priekšlikums ierosināt diskusiju atbildīgajās komisijās un izdiskutēt iespējas saglabāt tiesības uz dzīvojamo telpu lietojumu neatkarīgi no īres līguma termiņiem. Es runāju tikai par termiņiem tiem īrniekiem, kuriem pašreizējos termiņu līgumos bija ietvertas saistības atbrīvot dzīvojamo telpu pēc termiņa izbeigšanās. Un tas attiecas tikai uz to iedzīvotāju un īrnieku kategoriju, es vēlreiz gribu to akcentēt, kuri godprātīgi pilda savas saistības pret namu īpašniekiem, kuri maksā gan īres nomu, kuri maksā komunālos pakalpojumus, kuriem nav nekādu parādu saistību un kuri vēlas šīs attiecības turpināt.

Jautājums varbūt nebūtu tik smags, ja pašvaldībām būtu brīvs dzīvokļu fonds. Šobrīd šāda situācija ir, godīgi sakot, bezcerīga. Un jāizsaka te ir zināms pārmetums arī pašvaldībām, kas nav savā laikā domājušas par to, kā nākotnē nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvojamām telpām. Bet šobrīd es "Latvijas ceļa" vārdā lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām, lai komisijas speciālisti, Juridiskā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtē šos priekšlikumus un lai mēs varam beidzot sagaidīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" Saeimā trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš runās pret.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Līdzīgus priekšlikumus kā frakcijas "Latvijas ceļš" kolēģi pirms neilga laika iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs ministrijas vārdā. Tikai šis priekšlikums bija pilnīgi pretējs. Šis priekšlikums, kurš oficiāli iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, saka sekojošo, ka visi tie desmitiem tūkstošu beztermiņu īres līgumi, kas noslēgti līdz šim, ja šo parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu pieņemtu, tiek uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz pieciem gadiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šo priekšlikumu izskatot, kategoriski noraidīja to, ka likumdevējs būtu tiesīgs iejaukties voluntāri divu pušu noslēgtajās līguma attiecībās.

Cienījamā Aija Poča šeit runāja par smago sociālo problēmu. Jā, Rīgā un citās lielās pašvaldībās ir smagas sociālās problēmas. Bet cienījamie likumprojekta iesniedzēji acīmredzot absolūti neorientējas par tiem cēloņiem un par to īsto sociālo stāvokli Rīgā un citās pašvaldībās. Nevis kapitālā remonta problēma Rīgā pastāv kā pati galvenā. Nevis terminētie līgumi, godātie kolēģi, ir paši galvenie, kas rada dzīvokļu problēmas, bet pavisam cita problēma. Un, proti, ka 91,1% no visām lietām, no visām 7091 lietām, kas šobrīd ir pilsētu, Rīgas pilsētas un priekšpilsētu tiesvedībā, ir lietas par īrnieku izlikšanu sakarā ar parādiem, par trūcīgo īrnieku izlikšanu sakarā ar parādiem. Ja jūs, Počas kundze, esat rūpīgi iepazinusies ar rīdzinieku problēmām, tad jums jāzina, ka nevis kapitālremontu vai terminēto līgumu problēma ir galvenā, bet gan trūcīgo īrnieku problēma. (Starpsauciens: "Tie nav "Latvijas ceļa" vēlētāji!")

Līdz šim ir radīts maldīgs priekšstats, ka namīpašnieki masveidā izliek īrniekus. Tie ir meli, un tā ir apzināta sabiedrības maldināšana. Galvenais izlicējs, trūcīgo īrnieku izlicējs Rīgā, ir nevis namīpašnieki, bet gan Rīgas pašvaldība.

Es minēšu konkrētus oficiālus skaitļus, ko mēs esam saņēmuši no Rīgas tiesām. No 296 prasībām, kuras Kurzemes priekšpilsētas tiesvedībā ir šobrīd, tikai 23 jeb 7,8% ir cēluši privātīpašnieki. Visas pārējās — Rīgas pašvaldība, tie, kas vārdos aizstāv trūcīgos īrniekus.

Zemgales priekšpilsētā šobrīd tiesvedībā ir 725 lietas par īrnieku izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tikai 33% no šīm lietām ir tādas, ko ir cēluši privātīpašnieki, Počas kundze! Cik tad daudz ir lietu par terminētiem īres līgumiem, par kapitāliem remontiem? Minēšu oficiālus skaitļus. Ziemeļu priekšpilsētā no 311 lietām, kas ir celtas, tikai četras ir par kapitāliem remontiem. Neviena nav par terminētiem līgumiem, godātie kolēģi! Visas pārējās ir par trūcīgu īrnieku izlikšanu. Kāpēc jūs necīnāties par šiem cilvēkiem?

Godātie kolēģi deputāti! Mums ir jāstrādā profesionāli, mums ir jāstrādā tā, lai mēs atrisinātu problēmas, nevis jātēlo, ka mēs aizstāvam kādas grupas intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt par atbildīgās komisijas maiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Lūdzu kā atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem iebildumu nav. Vai ir nepieciešams balsot par likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 19, atturas — 19. Likumprojekts komisijām nodots, par atbildīgo nosakot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežecka, Lejas, Stalidzānes, Lujāna, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par runās deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tā kā mēs esam pagarinājuši dažu papīrīšu, ko cēlā vārdā sauc par sertifikātiem, derīguma termiņu, tad kāpēc mēs nevarētu pagarināt termiņu vēl daudz nopietnākām lietām? Pagarināt no 7 līdz 12 gadiem termiņu, kura laikā namīpašnieks nevar izlikt no dzīvokļa īrnieku, neierādot citu dzīvojamo platību. Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no svētā kara starp namīpašnieku un īrnieku no frontes denacionalizētās mājas pagalmā.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ja tā padomā, tad tik tiešām taisnība ir tiem, kuri saka, ka ar deputātiem tāpat kā ar baložiem: līdz vēlēšanām ēd no rokas un saldi dūdo, pēc vēlēšanām — taisa uz galvas. Jau šīs 7.Saeimas laikā LSDSP frakcija ir piedāvājusi jums vairākas reizes izskatīšanai pietiekami daudz likumu grozījumu, kuri stimulētu Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī jūsu vēlētāju, sociālo aizsardzību.

Runa gāja gan par grozījumiem Satversmē, gan likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", gan, protams, likumu paketē, kas ir saistīta ar dzīvokļu likumdošanu. Bet līdz pašvaldību vēlēšanām bija tik tālu, ka jūs nedzirdējāt ne opozīcijas ierosināto, ne jūsu vēlētāju sāpes. Nu gadās. Tagad jūs esat kļuvuši krietni dzirdīgāki. Es gan šaubos, bet man ir prieks tomēr par jums. Pieņemot savu lēmumu 14.jautājumā pēc Počas kundzes iniciatīvas, jums automātiski pašlaik būtu jāatbalsta arī šis — Mežecka kunga priekšlikums. Ceru, ka jūs arī turpmāk priekšlikumus no opozīcijas puses, priekšlikumus ar sociāldemokrātisku piegaršu, nevis ar liberālo ideoloģiju, atbalstīsiet jau pirmajā piegājienā — tad, kad tie noskanēs no opozīcijas puses, nevis no valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

Bet vai mēs varam cerēt uz to, ka liberālā ar konservatīvo valdošā koalīcija ir sapratusi beidzot, ka viņu piedāvātais valsts attīstības ceļš, tajā skaitā arī dzīvokļu politikā, ir nāvējošs vienkāršiem Latvijas iedzīvotājiem. Spriežot pēc Lagzdiņa kunga uzstāšanās, laikam jau nē. Un tātad būtībā šobrīd atkal ir nostrādājis vēlēšanu tuvums. Manā skatījumā varbūt ir vērts izdiskutēt un pieņemt vēl vienu lēmumu par to, ka Latvijā ik pēc pusgada ir jābūt kādām vēlēšanām, jo tad valdošās koalīcijas deputāti ne tikai saldi dūdos kā baloži, bet laiku pa laikam būs spiesti pieņemt arī kaut kādus lēmumus, kas aizstāvēs vēlētāju tiesības. Jo var jau gadīties arī tā, ko es ļoti baidos sagaidīt drīz nākotnē, un tas jau ir bijis, ka pēc vēlēšanām valdošās koalīcijas pārstāvji, it kā valsts stabilitātes labā, ne jau runājot par vēlētājiem, bet par valsts labumu, atkal groza šos likumus, bet tikai šoreiz pretējā virzienā. Tāpēc piedāvāju uzreiz visiem tiem, kuri pēc vēlēšanām atkal nomainīs savu domāšanu no pirmsvēlēšanu sociāldemokrātiskās uz savu pastāvīgo — liberālo ideoloģiju, balsot pret. Lai jau šodien, pirms pašvaldību vēlēšanām jūsu vēlētāji zin, kā jūs vēlēsit otrā dienā pēc vēlēšanām. Kā jau tas baložiem ir pieņemts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 39. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Mežecka, Lejas, Stalidzānes, Lujāna, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai es pareizi jūs sapratu, deputāt Mežecki, ka jūs iesniedzēju vārdā noņemat šo likumprojektu? Tātad vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 4, atturas — 40. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Solovjova, Sokolovska, Klementjeva, Mitrofanova, Plinera iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par runās deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Zvejnieki un rūpnieki! Labākie novēlējumi jaunajā tūkstošgadē, lai tā būtu patīkamāka nekā aizgājušā. Latvijas jaunie likumi desmit gadu laikā ir veikuši daudz laba, bet arī daudz slikta. Likumus rakstot, valdībai un mums, deputātiem tos pieņemot, vienmēr ir jāredz Latvijas Republikas iedzīvotāji, viņu intereses, Latvijas nacionālās intereses, Latvijas prestižs un Latvijas tēls. Diemžēl tā reālā dzīvē nenotiek. Es nerunāju par Krimināllikumu, kuru priekš sevis uzrakstīja mūsu advokāti. Ja skatāmies uz slaveno Komerclikumu, kurš novedīs Latvijas Republiku daudzos jautājumos tādos strupceļos, ka, es domāju, nākamos piecos gados būs ļoti daudz darba. Protams, pilnīgi nesaprotams ir likums "Par dzīvesvietas deklarāciju" un arī citi likumi, kurus izstrādā, ne vienmēr domājot, kā tie darbosies. Un kurš likums ir ļoti labs priekš mūsu lauksaimniekiem vai zemniekiem? Tajos var atrast visu, bet ne Latvijas ražotāju, iedzīvotāju, zemnieku vai zvejnieku aizstāvēšanu.

Vai Latvijas valdība pietiekami aizstāv mūsu zvejniekus? Nē, tā viņus neaizstāv. Pirmajā lasījumā šajā zālē tika nobalsots, ka 540 kvadrātkilometru ekskluzīvās jūras teritorijas mēs atdodam citai valstij, tajā skaitā arī to, ka šinī rajonā ir ļoti labas nozvejas vietas un zvejnieki no turienes gadā nozvejo vairāk par 2 miljoniem zivtiņu. Tātad mēs esam zaudējuši, un Ārlietu ministrija pateica, ka Latvijai ir ļoti daudz jūras teritorijas, un tad var jau kaut ko atdot arī citiem, tikai tie citi mums neko nedod. Valdība nozvejoja kuģi vraku, par kuru pienāksies mūsu zvejniekiem, tajā skaitā arī pārstrādātājiem, maksāt daļu no tā 2,1 miljona latu. Redziet, atkal mēs zaudējam. Jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, 2000.gada pēdējā sēdē nobalsojāt un noraidījāt Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto Jūras tiesību konvenciju, tas bija neprāts. Kā tiks aizstāvēti visi jautājumi, kuri skar jūrlietas, zvejlietas, kuģniecību un sevišķi dabas bagātību izmantošanu teritoriālās un ekskluzīvās zonas ūdeņos, un to, kas atrodas zem ūdens? Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālisti un juristi no citām valstīm 20 gadus strādā pie šī ļoti svarīgā likuma, lai noregulētu starpvalstu attiecības jūrlietu jautājumos. Jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, to ignorējāt. Ārlietu ministrijas darbinieki vienmēr atpaliek, izstrādājot Latvijas Republikai svarīgus dokumentus. Kā ir noteikti iekšējie Latvijas Republikas ūdeņi Rīgas jūras līcī? Viņi nezina, ka ir Kolkas bāka, un tas arī ir atskaites punkts mūsu iekšējo ūdeņu noteikšanā. Diemžēl, neievērojot šo jautājumu, mēs pazaudējam no 10 līdz 14 kvadrātkilometru iekšējo ūdeņu. Līdz šim nav noteikts Rīgas jūras līča kā iekšzemes ūdens akvatorijas nolikums, te mēs atpaliekam no igauņiem, un nav brīnums, ka pēc kāda laika pie Daugavgrīvas vai Zvejniekciema zivtiņas zvejos Eiropas valstu kuģīši un tad atkal mēs kaut ko meklēsim, meklēsim vainīgo un ķersim melnu kaķi svešā, tumšā istabā.

Cienījamie kolēģi! Vai nav laiks tieši strādāt Latvijas interesēs? Pieņemot tikai 1999.gadā iekšējā tirgus aizsardzības likumu, mēs novedām strupceļā mūsu rūpniecību un lauksaimniecību un šis likums līdz pat šim laikam nestrādā. Latvijas Republikas zvejniekiem jāpalīdz. Deviņi zvejas apstrādes uzņēmumi Latvijā ir sertificēti, un tie var pārdot savu produkciju Eiropas un citu valstu tirgū. Diemžēl vieni zvejnieki to nevar izdarīt.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Vienu minūti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bojāra kungs, vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Tā kā iebildumi ir izskanējuši, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai piešķirtu deputātam Leonam Bojāram vēl vienu minūti argumentācijai. Lūdzu, rezultātu! Par — 44, pret — 6, atturas — 15. Lūdzu jūsu rīcībā viena minūte.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jānodod komisijām, un tas ir jāatbalsta, un redziet, jūs paskatieties, ko dara Zviedrijas valdība. Kaut gan tie komersanti, kas atveda to kuģi, izdarīja nepatīkamu lietu, bet viņus aizstāv, tāpēc mums ir jāaizstāv mūsu zvejnieki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zvejniecības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 47. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Tālāk mums jāizskata deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.janvārī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Revīzijas komisijas sastāva". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". Ņemot vērā to, ka deputāts Andrejs Panteļējevs, kurš bija parakstījis šo lēmuma projektu, ir atsaucis savu parakstu zem šī lēmuma projekta un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 78.panta prim daļu citu parakstu pievienošanu dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama, līdz ar to šo lēmuma projektu mēs izskatīt nevaram un arī desmit deputātu iesniegums līdz ar to pēc būtības nav izskatāms.

Bet tikko Saeimas Prezidijs saņēma desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". Par šo iesniegumu viens var runāt par, viens — pret. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — iekļaut šo lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā darba kārtības beigās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 36, atturas — 11. Lēmumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šodien mēs ar lepnumu atzīmējam barikāžu epopejas 1991. gadā janvārī notikumus un varonību, kas vienoja toreiz visu tautu. Bet ir palicis viens nepadarītais darbs, viens parāds — rūpes par toreiz un arī augusta notikumos bojā gājušo bērniem, sakarā ar ko ir ierosināts šis likumprojekts, kurš būtu jāizskata tagad pirmajā lasījumā. Bet pirms tam es lūgtu izteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Ražuks. Aicinātu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Ražuks. Un es lūgtu tad cienījamos Saeimas deputātus noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — vienu stundu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — viena stunda. Un izskatīšanu šīsdienas sēdē.

R.Ražuks. Un izskatīšanu šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", reģistrācijas nr.549, Saeimas dokuments nr.2623. Likumprojekts tiek izskatīts Saeimā trešajā lasījumā. Ir iesniegti un Juridiskajā komisijā ar rezultātiem izskatīti šādi priekšlikumi.

1. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — papildināt 23. pantu Saeimas Kārtības rullī, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. — deputāta Oskara Grīga priekšlikums — izslēgt 85. panta 5. daļas otro punktu, kas attiecas uz anotācijām. Netika atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka šāda te motivācija ir nepieciešama un tā ir arī prakse daudzās valstīs, no kurienes mēs esam smēlušies šo anotāciju ideju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2. priekšlikumu. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es te gribētu uzdot jautājumu komisijas vadītājam Muciņa kungam: cik svarīgas ir šīs konsultācijas un kāds tām konsultācijām ir spēks, teiksim, pie likumprojekta grozījumu vai papildinājumu iesniegšanas? Nu labi, es varētu pateikt, ka es esmu konsultējies ar van der Stūla kungu, ar Romas pāvestu, ar Birznieces kundzi Eiropas lietās, ļoti lielu speciālisti, ar Haritonovu... Nu kura ir tā persona, kura ir tā institūcija, kas uzliks to "jā" vārdu vai to punktu, to garantiju, ka nu, ja deputāts ir iesniedzis, ir konsultējies, ka šis likumprojekts var aiziet tālāk savā apritē parlamentā. Nu motivējiet man, lūdzu, precīzi! Es uzskatu, ka šī ir tikai tāda dekoratīva forma. To, ka pasaules praksē tas ir... Nu, pasaules praksē tagad ir eitanāzija arī. Vai tāpēc mums būtu jāpieņem Latvijā eitanāzija? Kāpēc mēs vienmēr tā dīvaini vieglprātīgi izturamies pret nopietnām lietām? Ja būtu skaidri pateikts, jā, ka tur, teiksim, agrārais institūts vai tur — nu, kaut vai Ministru kabinets vai partija lielākā, tad es vēl saprastu. Bet tā es uzskatu, ka tā ir vienkārši tāda dekoratīva forma. Tas, kas ir pieņemts pasaulē, nav viss jāpieņem šeit Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šī norma ir ieviesta pavisam vienkārša iemesla pēc, jo tie, kas konsultēsies ar Haritonovu, diezin vai rakstīs iekšā anotācijās par to, ar ko viņi ir konsultējušies. Un šajā gadījumā nav runa arī par van der Stūlu. Runa ir par normālas pilsoniskās sabiedrības izveidi Latvijā, kas pēdējos gados acīmredzami notiek. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudzas nevalstiskās organizācijas, pilsoņu apvienības, asociācijas, kas pārstāv noteiktu interešu grupu. Ekonomikā tie ir atsevišķu nozaru pārstāvji, sabiedriskajā dzīvē tās ir dažādas sabiedriskās kustības, un tā ir vispār pieņemta likumdošanas veidošanas prakse. Ja jūs gribat veidot likumu, kas attiecas uz kādu grupu, jums ar šo grupu jārunā, kā tā tiks ietekmēta, un tā ir vienkārša prakse, ka jūs vienkārši paprasāt, pakonsultējaties par to, kādā veidā sabiedrības dzīvi ietekmēs jūsu veidotie likumi. Šī vienkāršā prakse ir vajadzīga tikai tāpēc, lai likumi, ko mēs veidojam, ir tuvāki dzīvei.

Tā kā nekas slikts šajā praksē nav, tā ir vispārpieņemta Eiropā, tā ir vispārpieņemta tajās valstīs, kas ir ar ilgām likumdošanas tradīcijām, un nekā aizdomīga šajā normā nav.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Nav zālē. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Kolēģi! Es varētu jums piekrist, Inkēna kungs. Tādā gadījumā man priekšlikums būtu: pieņemsim, ja būtu vēl viens lasījums šim likumprojektam, izņemt no Kārtības ruļļa ārā steidzamību. Ja jūs uzskaitījāt jau, es saklausīju kādas 10 sabiedriskās organizācijas, un tagad vēl "Delna" būs, kas sēdēs Ministru kabinetā. Es piekrītu, ka tas tā varētu būt — informēt sabiedrību par topošajiem likumiem, atklātība, caurspīdīgums un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Tādā gadījumā vajadzētu izņemt steidzamību ārā no Kārtības ruļļa, jo iedomājieties, kā tas tehniski izdarāms, ja mums ir jāizved konsultācijas ar desmitām un desmitām sabiedriskajām organizācijām, kas taps vēl nākotnē. Tad būtībā ar katru vēlētāju mums ir jākonsultējas. Iedomājieties, kāda tad tam likumprojektam būs virzība, cik ilgā laika posmā. Nu varbūt es piekrītu tā, kā Anglijas parlamentā, kur par vienu vārdu spriež piecus gadus. Varbūt ka tas tā arī ir vajadzīgs, bet Anglijas parlamenta tradīcijas ir simtgadīgas. Mums nav tik lielu tradīciju. Varbūt ka tad tā ir jādara. Es nestrīdos pret to. Es uzskatu, ka tas nav nopietni pašreiz par šādu te likumu, teiksim, Kārtības rullī šādas normas ieviešanu. Es aicinu vienkārši to noraidīt. Tas nav vienkārši nopietni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Arī pašlaik, kad sagatavo likumprojektus, izskata tos Saeimā, notiek konsultācijas ar ļoti daudzām sabiedriskajām organizācijām un dažreiz pat ar Valsts prezidenti vai Ministru kabinetu, atsevišķām ministrijām vai pārstāvjiem. Bet šie viedokļi parasti mēdz būt dažādi — viens saka — jā, otrs — nē, un beidzot, likumprojektu izveidojot, izveidojas vidējs variants. Ja es uzskaitīšu savā sagatavotajā likumprojektā visus, ar kuriem es esmu konsultējusies, nenorādot, ko katrs par to ir teicis, es nonākšu ārkārtīgi lielās pretrunās. Un parasti likumprojektu taču gatavo kā tādu variantu, kas vairākumam ir pieņemams vai kur juridiskie noteikumi ir ļoti stingri jāņem vērā. Un, ja es ar pārkāpēju konsultēšos par to, vai vajag alkoholiķim ļaut braukt vai neļaut, viņš pateiks: nē, es labprāt brauktu, un lai man nebūtu jāmaksā lieka soda nauda. Tādus gadījumus varētu minēt ārkārtīgi daudz. Tāpēc šoreiz no veselā saprāta viedokļa, no loģikas viedokļa es neiesaku atbalstīt komisijas viedokli, bet jāatbalsta ir Grīga kunga viedoklis, lai nebūtu jānorāda šīs organizācijas, iestādes un privātpersonas, ar kurām katrā gadījumā izdara konsultācijas, kad iesniedz likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, mēs nedaudz neuzmanīgi lasām likuma un likumprojektu tekstu. Tātad attiecīgās personas šajā anotācijā, aizpildot to, ietver atbildes uz šādiem jautājumiem: kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Ja nekādas konsultācijas nav notikušas, mēs norādām, ka nav notikušas. Ja ir notikušas daudzas, mēs varam norādīt divas, trīs un teikt — un ar citām. Šeit ir tāda kārtība, ka tas nav nepieciešams noteikums, lai vispār iesniegtu likumprojektu, šādas konsultācijas, un tā tālāk. Es aicinu jūs drusku izņemt galvu no smiltīm un paskatīties apkārt.

Atcerēsimies, kas tikko notika Čehijā. Es aicinu noraidīt deputāta Grīga priekšlikumu un balstīties uz likumprojekta šo te piedāvāto tekstu, jo tas ir svarīgi, dialogs ir svarīgs ar sabiedriskajām organizācijām, ar citām dažādām profesionālām organizācijām, jo šeit parādās šī tendence, kas noveda pie krīzes Čehijā, ka mēs tikai politiski gribam lemt jautājumu. Ir jāuztur dialogs ar citām pilsoniskās sabiedrības daļām, organizācijām, veidojumiem, kuri arī ir spējīgi teikt, un viņiem pat pienākums ir teikt savu viedokli par likumprojektu.

Ja tas ir jāizskata steidzamības kārtā, jā, tas nav tad obligāti. Mēs norādām, ka nav notikušas konsultācijas, tā arī mēs ierakstām. Paldies! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš . 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums precizē attiecīgi 85.panta piektās daļas 2.punktu šeit redakcionālā veidā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 4. — deputātu Inkēna un Birznieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Faktiski mēs šo jautājumu rūpīgi izdiskutējām jau otrajā lasījumā un vēlreiz tātad palikām pie šā viedokļa, ka komisijas lemj par jautājumiem, kas ir nodoti to kompetencē. Atcerēsimies, ka mums ir arī tiesības Ārlietu komisijā lemt par sūtņiem. Ir tiesības Nacionālās drošības komisijā lemt atsevišķus jautājumus. Tādēļ šeit mēs juridiski saistībā ar Saeimas Juridisko biroju un tā tālāk palikām pie šā viedokļa, ka tieši šādam formulējumam ir jābūt, jo vārds "apstiprina" tomēr Juridiskajai komisijai likās ne visai precīzs termins, tādēļ arī mēs noraidījām šo deputātu 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildes neceļ. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš . 5. — deputāta Baldzēna priekšlikums par to, ka frakcijai piešķirt tādas pašas tiesības kā komisijai, tika noraidīts, jo mēs uzskatījām, ka tas, kas ir pieejams katram deputātam, to var, pats par sevi saprotams, izmantot arī frakcija, bet tas, kas ir komisijai, tas ir jāizmanto komisijai. Šeit frakcijas tiesības nebūtu paplašināmas tādā veidā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 22, atturas — 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš . 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums, sakārto attiecības ar budžetu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . Aicinu balsot par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Romualda Ražuka un par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā".

Vai ir iebildumi pret lēmuma projektu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā", iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 16, atturas — 25. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu attiecīgajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 15, atturas — 27. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Izskatām likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei" , pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātu sagatavoto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas baptistu draudžu savienībai". Izskatot šo projektu, komisija uzklausīja arī Baptistu draudžu savienības atbildīgo amatpersonu, kā arī ieguva visu nepieciešamo informāciju un konstatēja, ka nepieciešams sagatavot alternatīvu likumprojektu, ar kuru tiktu atjaunotas — atjaunotas, nevis nodotas, īpašumtiesības Jūrmalciema baptistu draudzei. Jāpiezīmē, ka Baptistu draudžu savienības atbildīgā amatpersona piekrita šādam risinājumam. Tādējādi komisijas uzdevumā Juridiskais birojs sagatavoja šo alternatīvo projektu, kuru komisija ir atbalstījusi, un šodien liek priekšā jums izvērtēšanai un balsošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Tā varētu būt nākamā otrdiena. Tikai man nav kalendāra klāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētu datumu.

Dz.Rasnačs. 23.janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"". Šeit nebija ienācis neviens priekšlikums. Līdz ar to mēs komisijā atbalstām, un mēs lūgtu arī parlamentu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums . 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. 25.janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Detektīvdarbības likums" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 19.decembra sēdē izskatīja likumprojektu "Detektīvdarbības likums" otrajam lasījumam. Mēs bijām saņēmuši ļoti daudz priekšlikumu no Juridiskā biroja.

Un 2.pantā 1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . 2.priekšlikumu arī Juridiskā biroja, lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums tiek noraidīts?

Dz.Kudums . Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . Vēl par 2.pantu Juridiskais birojs ir iesniedzis 3., 4., 5., 6. un 7.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti šie priekšlikumi.

Dz.Kudums . 3.pantā 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums . Arī 9. — Juridiskā biroja priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 4.pantā 10.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — tiek iestrādāts 12. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . 5.pantā 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — 13., 14. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Atvainojiet, atklājam debates par 15.priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pievērst jūsu uzmanību tādam nelielam humoristiskam tekstam, kādu jūs esat atstājuši 5.panta redakcijā. Tātad licenci ir aizliegts izsniegt detektīvsabiedrībām, kurās vēlētos amatos strādā, lūk, tās sliktās personas, par kurām ir dažādas nejaukas ziņas. Bet ja tur ir personas, kas strādā nevēlētos amatos, vai tad tādas personas nav jāierobežo? Es katrā ziņā domāju, ka vajadzētu uz trešo lasījumu izņemt ārā šos divus vārdus "vēlētos amatos". Jo, ja jau tur ir personas, par kurām ir ziņas, ka šāda persona varētu piederēt pie organizētās noziedzības grupējumiem, pie nelikumīgiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, kā arī varētu piederēt pie tādām organizācijām, kas nelikumīgi darbojas, tad vai tā ir vēlēta persona vai nevēlēta persona, tādai personai nav vietas detektīvsabiedrībā. Tā ka acīmredzot es iesniegšu uz trešo lasījumu priekšlikumu — izņemt šos divus vārdus "vēlētos amatus" ārā, jo tas vairs nav svarīgi. Ja ir šāda persona, tad šādai sabiedrībai licence nav jāizsniedz.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies Dobeļa kungam par ierosinājumu. Mēs ceram, ka saņemsim arī rakstiskā veidā priekšlikumu, un es lūgtu arī pārējos deputātus pievērst šim likumprojektam uzmanību. Mēs pieņemsim tādu garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu, līdz ar to būtu lūgums visiem izlasīt nopietnāk. Bet šobrīd mēs lūdzam atbalstīt šo 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dobelis uztur balsojumu par 15.priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nē, es viekārši izteicu savu domu!") Neuztur. Vai jūs uzturat balsojumu par 15.priekšlikumu? Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . 6.pantā Juridiskais birojs ir iesniedzis 16., 17. un 18.priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 20. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . 21. — Maksimova kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 22. — Maksimova kunga priekšlikums — arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 23. — deputāta Maksimova kunga priekšlikums — ir ņemts vērā 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 26. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . Arī 27. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . Un arī pārejas noteikumos Juridiskā biroja priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums . Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Detektīvdarbības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums . Kā jau iepriekš teicu, lūdzu frakcijas pievērst uzmanību arī šim likumprojektam. Un mēs gaidām jūsu priekšlikumus līdz 19.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pirms pārtraukuma daži ziņojumi un paziņojumi.

Deputāts Andris Šķēle ir iesniedzis ziņojumu Prezidijam, ka viņš kļūdījies balsojumā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Viņš vēlējās balsot pret likumprojekta nodošanu izskatīšanai ko-misijās.

Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģi Ēriku Zommeri, 35 gadu jubilejā Aleksandru Bartaševiču, 55 gadu jubilejā Antonu Seikstu un 65 gadu jubilejā Raimondu Paulu. (Aplausi). Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Starpbrīža laikā notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (LSDSP). Cienījamie Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komisijas locekļi! Lūdzu jūs pulcēties Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zālē uz sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ērika Zommere, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Deputāti! Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, lūgums vēlreiz izņemt un ievietot balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Ārstniecības likumā", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grozījums Ārstniecības likumā tiek izdarīts sakarā ar Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu, kas saistās ar personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā, un šis grozījums paredz kārtību, kādā veidā ārzemju speciālisti varētu iegūt sertifikātu darbam Latvijas Republikā. Grozījums ir atbalstāms, vienīgi pašā tekstā es ceru, ka tiks iesniegti labojumi, jo ir atsauce, ka prakses kārtība, tiesības uz speciālistu praksi iegūst Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Īstais likums, uz kuru varētu atsaukties, ir likums par reglamentētajām profesijām, kurš arī šobrīd tiek izskatīts komisijās. Es lūgtu atbalstīt komisijas vārdā šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Farmācijas likumā" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Deņisovs.

O.Deņisovs (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam pie dokumenta nr. 2588, likumprojekts "Grozījums Farmācijas likumā". Pašreizējā Farmācijas likuma redakcija ierobežo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu tiesības atsevišķu farmācijas jomu darbību veikšanā. Šie ierobežojumi jāatceļ ne vēlāk kā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Likumprojekts paredz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem tādas pašas prasības un tiesības kā Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāpēc mūsu komisijā pirmajā lasījumā ir pieņemts, un lūgtu arī Saeimas deputātiem atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Farmācijas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

O.Deņisovs. 8.februāris.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par piesārņojumu" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2649 "Par piesārņojumu". Es jau sākumā gribu pateikt, ka šajā dokumentā ir ļoti daudz redakcionālu labojumu, bet tādu ļoti būtisku labojumu nav, izņemot pārejas noteikumus.

Tātad 1.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Redakcionāls precizējums šī paša 1.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile . Un 2.priekšlikumu ir iesniedzis Jirgena kungs ar ierosinājumu izslēgt 1.panta 4.punktu, tas ir, skaidrojumu, jo šis skaidrojums ir jau tekstā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Tālāk ir 5.punktā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile . Un 3.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lūdz skaidrot vārdu "operators". Komisija šo prasību neatbalsta, jo vārds "operators" Latvijas likumdošanā ir lietots pietiekami bieži un arī skaidrojums, kas ir sniegts, ir izsmeļošs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par 3. priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seile . 4.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. To komisija ir atbalstījusi un tikai nedaudz redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Tālāk šajā pašā pantā seko daudzi redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile . 5.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī ir zināmā mērā redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 6.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Precizēt terminu lietošanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 7.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs ar lūgumu precizēt terminu, un komisija to ir izdarījusi savā 8.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Tālāk seko vesela rinda redakcionālu priekšlikumu, bet 9.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, labojot vai, pareizāk sakot, precīzāk izsakot panta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 10.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Komisija neatbalsta 11. — Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nedaudz precizējusi, ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumu savā 12.priekšlikumā, kuru lūdzam Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

A.Seile . Tālāk atkal seko redakcionāli precizējumi un 13. — parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile . 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi tekstu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 15.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs, kas ir atbalstīts, tikai nedaudz redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 16.priekšlikums. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens, praktiski tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 17.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs, komisija to atbalsta un nedaudz precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . 18.priekšlikums. Iesniedz Jirgena kungs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Paldies! 19.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, precizē virs-rakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 20.priekšlikumu un 21.priekšlikumu, nē, jāsaka atsevišķi. 20.priekšlikumu iesniedz Jirgena kungs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . 21.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 22.priekšlikumu iesniedz Jirgena kungs, komisija atbalsta un precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 23.priekšlikums par atsevišķas panta daļas izslēgšanu, ierosina Jirgens, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . 24.priekšlikumu komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Komisija atbalsta arī 25. — parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Tālāk seko vesela rinda redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile . Mēs pārceļamies uz 15.lappusi, kur ir 26.priekšlikums. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Arī 27., 28. un 29.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile . 30.priekšlikumu un 31.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs, komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Tālāk 32.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, papildinot pantu ar jaunu daļu par Ministru kabineta pienākumiem un tiesībām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Tālāk ir ļoti daudz redakcionālu priekšlikumu un 33.priekšlikums ir 19.lappusē. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi komisija un aicina Saeimu at-balstīt.

Sēdes vadītājs. Saeima atbalsta.

A.Seile . Tālāk 21.lappusē 34.priekšlikums, iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Un 35.priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskais birojs, arī tiek at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 36.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs, tas ir burtiski redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 37.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 38. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs un lūdz sakārtot pantu numerāciju. Tas ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 39. priekšlikums. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Arī 40. — Jirgena priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . 41. priekšlikumu sagatavojusi pati atbildīgā komisija, precizējot virsrakstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 42. priekšlikums — arī sagatavojusi komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 43. — iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisijā at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Un 44. priekšlikumu arī ir sagatavojis parlamentārais sekretārs, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Tāpat komisija ir atbalstījusi 45., 46., 47. un 48. — parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile . 49. priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Arī 50. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija at-balsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile . Tāpat 51.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . Un 52. priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile . Bet 53. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija, rūpīgi izvērtējot vecā likumprojekta, tas ir, spēkā esošā likumprojekta tekstu, tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile . Tālāk seko daudzi redakcionāli labojumi, un ir atkal 54. priekšlikums, kur komisija precizē panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 55. priekšlikums. Komisija precizē 45. panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Un tālāk ir 56. priekšlikums jau 43. lappusītē, kurā Juridiskais birojs ierosina lēmumu pārsūdzēšanas kārtības norisi precizēt. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . 57. priekšlikums. Arī Juridiskais birojs precizē pārsūdzību nosacījumus, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . 58. priekšlikums, Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile . 59. priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgena kungs un ar šo priekšlikumu iesākas pārejas noteikumu izskatīšana. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile . Un 60. priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka Jirgena kunga priekšlikumu par spēkā stāšanās kārtību pārcelt uz šī likumprojekta pašām beigām, un to arī komisija ir izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

A.Seile . 61. priekšlikums ir Razminoviča kunga priekšlikums. Ir daļēji komisijā atbalstīts.

62. priekšlikumu ir izteicis Jirgena kungs, bet 63. priekšlikumā komisija ir apvienojusi abus šos priekšlikumus un izteikusi tādā kopējā visaptverošā redakcijā, sadalot pa punktiem. Aicinu atbalstīt komisijas variantu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 61., 62. un 63. priekšlikumu.

A.Seile . 64.., 65. un 66. priekšlikumu par pārejas noteikumiem, ko iesniedzis deputāts Jirgens, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile . Tālāk. ir 67. priekšlikums, kuru ir iesniedzis Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi it kā daļēji, bet šis priekšlikums ir skatāms saistībā ar 68. un 69. priekšlikumu.

Komisija nav atbalstījusi Jirgena priekšlikumu, tas ir, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra 68. priekšlikumu ar balsu vairākumu. Tomēr jāsaka, ka gan pēc tam, konsultējoties gan Ministru kabinetā, gan ar speciālistiem, tika nolemts, ka būs kļūdaini, ja mēs Jirgena kunga priekšlikumu neatbalstīsim visā pilnībā. Tomēr komisijas viedoklis ir bijis tāds. Tāpēc es aicinu balsot par šo 68. priekšlikumu un izšķirt šeit plenārsēdē balsojumu par to.

Es varu nedaudz paskaidrot arī lietas būtību. Tātad "a" kategorijas uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams darbošanās procesā izdarīt arī piesārņojošas darbības, šiem uzņēmumiem ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikts grafiks līdz 2007. gada 1. oktobrim. Tāda ir Jirgena priekšlikuma būtība. Komisijas priekšlikuma būtība ir tāda, ka viņi pagarina šo termiņu līdz 2015. gadam, tas ir 69. priekšlikumā, bet tomēr šis garais termiņš neatbilst Eiropas Savienības prasībām un neatbilst arī Latvijas iedzīvotāju interesēm, jo pārāk būtiski var ietekmēt vidi un cilvēku veselību. Tāpēc es lūdzu izskatīt jautājumu par 68. priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis ir jautājums, kas ir tieši saistīts ar sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo šis būs viens no punktiem, kas, protams, gala rezultātā, sarunu nobeigumā būs tajā strīdīgajā paketē, kas parasti izveidojas no visiem neatrisinātajiem jautājumiem.

Un, pagarinot šo pārejas periodu līdz 2015. gadam, mēs nonākam relatīvi neizdevīgā salīdzinājumā ar visām pārējām valstīm, kas pašreiz ir sarunās. Jo neviens no jums nevar apgalvot, ka Latvijas un Igaunijas vai Latvijas un Lietuvas rūpniecība tik ļoti atšķiras, lai būtu nepieciešams tik krass un atšķirīgs pārejas periods. Ne lietuvieši, ne igauņi šajā jautājumā savās oficiālajās sarunu pozīcijās nav pieprasījuši šādu pārejas periodu. Pat vēl vairāk. Latvijas Ministru kabinets, pieņemot šo pozīciju, arī apmierinājās ar 2007. gadu. Tas nenozīmē, ka šajā jomā nav problēmu. Bet tas nozīmē tikai to, ka pagarināta pārejas perioda vietā ir jāizmanto citi instrumenti, un proti, acīmredzot šīs nozares jeb šīs kategorijas rūpniecības nozares problēmu risināšanā uz to ir jākoncentrējas valdībai, un tas ir valdības jautājums, attiecīgie Eiropas Savienības finansu instrumenti, mums būs pieejami līdz 2007. gadam daudz lielākā apjomā nekā šodien.

Un, protams, otrs instruments ir jaunā likumdošana, kas ir saistīta ar valsts atbalstu, un valsts atbalsts — jaunā likumdošana — atļauj mums tieši šajā jautājumā sniegt konkrētu un tiešu palīdzību šiem uzņēmumiem. Un tāpēc nav nepieciešamības pēc tik gara pārejas perioda, kas vienkārši apgrūtina mūsu sarunas ar Eiropas Savienību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es vēlētos jūs aicināt šajā jautājumā respektēt valdības viedokli un atbalstīt 68. priekšlikumu, savukārt neatbalstot 69. — Tautsaimniecības komisijas — priekšlikumu. Pretējā gadījumā šis likumprojekts nonāks pretrunā ar Latvijas valdības apstiprināto pozīciju sarunām ar Eiropas Komisiju.

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka atļauju pieprasīšana līdz 2007. gadam pati par sevi nenozīmē, ka nevarētu atsevišķiem uzņēmumiem arī tikt noteikts ilgāks pārejas periods labāko tehnisko paņēmienu ieviešanai. Šis likumprojekts 20. pantā tieši paredz to, ka šādi pārejas periodi varētu tikt noteikti, bet būtu ļoti grūti sarunās ar Eiropas Komisiju pamatot, kādēļ pašu atļauju pieprasīšanu ir nepieciešams pagarināt līdz 2015. gadam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu aizrādīt Seiles kundzei, ja viņa runā komisijas vārdā, viņai būtu nepieciešams aizstāvēt komisijas viedokli, nevis savu personīgo. Komisijas viedoklis ir, ka komisija paudusi atbalstu 69.priekšlikumam.

Tāpat gribētu norādīt gan Inkēna kungam, gan Jirgena kungam, ka atbildīgā komisija savā 69.priekšlikumā, ja jūs skaidri izlasīsit redakciju, nevis runāsit riņķī apkārt, tad tur ir teikts, ka atļaujas esošajām "A" kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku. Tātad Ministru kabinetam būs tiesības noteikt šo grafiku līdz 2015.gadam. Līdz 2015.gadam! Tātad tas nav precīzi ierakstīts ... pēc 2015.gada šīs atļaujas tikai stājas spēkā. Ministru kabinetam ir tiesības skatīties, saistīt to kopā ar investīcijām un tad noteikt grafiku, pēc kāda tiks izsniegtas šīs "A" kategorijas atļaujas. Aicinu atbalstīt 69. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile . Cienījamie deputāti! Komisija šo 68.priekšlikumu tiešām nav atbalstījusi. Lēmumu, pieņemot ar balsu vairākumu, aicinu izšķirt sēdē!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Razminovičs uztur balsojumu par 67.priekšlikumu? Neuztur. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 68. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 6, atturas — 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Seile . Cienījamie deputāti! Līdz ar to balsojums par 69.priekšlikumu atkrīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile . Tālāk ir 70.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile . Tālāk likumprojektā ir tikai redakcionāli precizējumi. Līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu to atbalstīt otrajā la-

sījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par piesārņojumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 3, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seile . 2.februāris.

Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputātu Mārtiņa Emsiņa un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā . Vai ir iebildumi par lēmuma iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav.

Ir iesniegts arī desmit deputātu lūgums — iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Dzintara Rasnača un Pētera Tabūna iekļaušanu šajā komisijā, taču nav sagatavots lēmuma projekts. Tā kā lūdzu, kolēģi, sagatavojiet, un tad mēs to varēsim izskatīt.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut pēc 37.darba kārtības jautājuma likumprojektu "Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem" izskatīšanai otrajā lasījumā. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Darba likums" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Cienījamie deputāti! Sagatavosimies drusku ilgākam darbam un atgādināsim, ka Darba likums pirmajā lasījumā tika pieņemts vēl pirms vasaras brīvdienām. Sociālo un darba lietu komisija ļoti ilgi, sākot ar augusta mēneša otro pusi, līdz decembra beigām strādāja ar Darba likumu otrajā lasījumā.

Protams, ka likumprojekta otrais lasījums sagādāja diezgan lielas grūtības, tādēļ ka likumprojekta pieņemšanai otrajā lasījumā bija nepieciešams panākt sabalansētas sociālo partneru — darba devēju un darbinieku — tiesības un pienākumus, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši ratificēto SDO konvenciju un Eiropas Savienības direktīvu darba tiesību jomā minimālajām prasībām, kā arī — lai saskaņotu likumprojektu ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši ar Civillikumu, kas darba tiesībās piemērojams kā vispārējais tiesību avots, kamēr likumprojektā ietvertas speciālās darba tiesību normas.

Pavisam tika izskatīti vairāk nekā 300 priekšlikumi, kuri pamatā ir gan atbildīgās komisijas priekšlikumi, gan arī atsevišķu deputātu un frakciju priekšlikumi. Tātad sāksim ar 1.priekšlikumu. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 2. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

H.Soldatjonoka. 3. priekšlikums nav atbalstīts, bet precizēta redakcija ir iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H. Soldatjonoka. 4.priekšlikums — deputātes Rugātes priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 5. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 6. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 7. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 8. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 9.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 10. — deputātu Cileviča, Klementjeva, Mitrofanova priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 11.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 12. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 13. priekšlikums — labklājības ministra priekšlikums — daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 14. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, LSDSP frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 16. priekšlikums ir atbalstīts, bet mainīta pantu turpmākā numerācija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 17. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 18.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 19.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 20.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 21. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 22. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 23. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 24. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 25. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 26. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 27. — komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 30.priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 31.priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 32. priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 33.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 34. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 35.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 36. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 37., 38. un 39. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 40.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 41. un 42. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

H.Soldatjonoka. 43.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 44. priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44. un 45.priekšlikumu.

H.Soldatjonoka. 46.priekšlikums daļēaji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 47. priekšlikums daļēji atbalstīts. Un 48. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 49.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 50., 51. un 52.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 53.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 54.priekšlikums un 55.priekšlikums ar mainītu turpmāko pantu numerāciju ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 56.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 57.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 58. priekšlikums — daļēji atbalstīts. Un 59. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 60.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 61.priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 62. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 63. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 64. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 65. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 66. un 67. — atbalstīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vineta Muižniece vēlas debatēt par šiem priekšlikumiem? Nē. Paldies! Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

H.Soldatjonoka. 68.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 69.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 70.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Un 71. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 72., 73. un 74.priekšlikumi ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 75.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 76. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 77. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts. 78.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 79. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 80. priekšlikums — atbalstīts daļēji.

81. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 82. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 83. — labklājības ministra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 84.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 85. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 86. un 87. — atbalstīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 88. ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 89.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 90.priekšlikums nav atbalstīts, precizēts panta trešās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 91.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 92.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 93.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts 94.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. Un 95.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 96.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 97.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 98.priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 99.priekšlikums — atbalstīts ar precizētu pantu re-

dakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 100. un 101.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

H.Soldatjonoka. 102. — deputātes Rugātes priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 103. — Juridiskā biroja labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 104.priekšlikums — atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 105. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 106. — komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 107. un 108.priekšlikumi arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 109.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 110. — Rugātes priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 111. — sociāldemokrātu priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 112.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 113. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 114. — sociāldemokrātu priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 115. — komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 116. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 117.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 118. un 119.priekšlikums ir atbalstīts ar precizētu re-dakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 120.priekšlikums un 121.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 122.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 123. un 124.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 125.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 126.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 127.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 128., 129. un 130.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir arī 131.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 132.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir precizēta redakcija šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

H.Soldatjonoka. 133. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 134.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 135. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 136. ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 137. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 138. un 139. ... Es atvainojos, 138. priekšlikums ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 139. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 140.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 141. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 142. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 143.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 144.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 145. un 146. priekšlikumi nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 147.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 148. priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 149.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

H.Soldatjonoka. 150.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 151. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 152. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 153. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 154. priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 155. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 156. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 157. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par 156. priekšlikumu atklājam debates.

H.Soldatjonoka. Jā, atvainojos.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Par 156. vai ir iebildumi? Nav. Atklājam debates par 157.priekšlikumu. Roberts Judžs.

R.Jurdžs. Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Tātad šajā priekšlikumā, ko piedāvā sociāldemokrātu frakcija, ir šāds teksts: "Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu." Tātad darba ņēmēju arodbiedrības un valdības puse ir saskaņojušas šo tekstu Nacionālajā trīspusējā padomē un vienojās, ka pastāvēs esošā kārtība, ka šo minimumu nosaka valstī Ministru kabinets, par šī minimuma noteikšanu notiek diskusijas, tiek izskatīta visa procedūra, un, kā jūs zināt, pašlaik minimālā alga ir 50 lati, un ar lielām grūtībām ir panākta vienošanās, ka no šī gada 1.jūlija minimālā darba alga būs 60 lati. Un tātad šis likums nosaka, ka jebkuram darba devējam ir jāmaksā šī noteiktā minimālā alga.

Ja mēs pievienojam vārdu "iztikas", kā šeit piedāvāts, tad mēs nonākam pretrunā, jo iztikas minimumu nosaka statistika un iztikas minimumu nosaka pēc 90.gadu sākumā izveidotās metodoloģijas, pēc izveidotā pārtikas groza. Un, kā zināms, statistiski noteikts, ka pagājušajā gadā šī iztikas minimuma robeža ir bijusi ap 89 latiem. Un šis skaitlis tātad mainās katru gadu statistiski. Ja mēs likumā ievietojam šādu terminu "iztikas minimums", tad mēs destabilizējam situāciju darba tirgū un tātad šis process tiek novērtēts caur statistiku, tātad neatkarīgi no valdības lēmumiem un esošās ekonomiskās situācijas. Arodbiedrībām un arī darba devējiem ir šīs tiesības cīnīties par minimālās darba algas palielināšanu vai samazināšanu, un šis process norit veiksmīgi, un process ir izstrādāts. Es piekrītu, ka minimālā darba alga nav liela, apzinīgie darba devēji tāpat var maksāt lielāku minimālo darba algu, un Darba devēju konfederācija ir arī vienojusies, ka uzņēmumos, kuri ietilpst Darba devēju konfederācijā, minimālā darba alga jau no pagājušā gada janvāra ir 65 lati, tā ka es domāju, ka mums, deputātiem, nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav saistīts ar tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem, ar fiskāliem procesiem, un ir izteikta labā vēlme, labā griba ar vienu ierakstu palielināt algu, bet tur neko neuzlabojot, nenorādot avotus un neuzlabojot mehānismus ekonomikā. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Mēs šodien ļoti daudz un nopietni runājam par to, lai, piemēram, īrniekiem būtu iespējams godprātīgi samaksāt par īres un komunālajiem pakalpojumiem. Un tajā pašā laikā mēs gribam, lai šī minimālā darba alga būtu 50 lati un lai arī demogrāfiskās problēmas tiktu risinātas. Kolēģi, šie vārdi ar darbiem nesaskan, tāpēc mēs uzskatām, ka ir nepieciešams neapšaubāmi šo minimālo darba algu tomēr noteikt tādā līmenī, kāds būtu reālam iztikas minimumam. Un, ja valdības partijas pašreiz nevar atrast finansu līdzekļus, tad noteiksim to, piemēram, ar nākamā gada 1.janvāri vai ar nākamā gada 1.jūliju. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pie labas gribas varētu šos jautājumus atrisināt, jo savulaik mums ir bijušas ar kolēģiem Rīgas domē, arī no "Latvijas ceļa" strīdi par šiem pašiem īrnieku jautājumiem, bet tagad mēs redzam šo lielo, nu, teiksim, progresu īrnieku tiesību aizsardzības spējā un pat ar likumdošanas iniciatīvām nāk mūsu kolēģi. Nu tādā gadījumā neaizmirsīsim arī medmāsas, neaizmirsīsim arī skolotājus, neaizmirsīsim arī citus cilvēkus, kas strādā valsts iestādēs un institūcijās, kur vajadzētu tomēr arī šo jautājumu risināt, lai būtu tomēr iespēja vismaz to pašu darbinieku apģērbt, paēdināt un viņam samaksāt īres un komunālos maksājumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC) . Cienījamie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 158.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 159.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 160.priekšlikums — sociāldemokrātu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 161.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 163. un 164.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 166.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 168.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 169.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 170.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 171., 172.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 173.priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 174.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 176.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts sociāldemokrātu 177.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

H.Soldatjonoka. 178.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts 179.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts arī 180. un 181.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 182.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Precizētā redakcijā atbalstīts 183.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 184.priekšlikums. Atbalstīts 185.priekš-likums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 184. un 185.priekšlikumu.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīti 186. un 187.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 188.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 189.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 190.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 191. un 192.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Neatbalstīts ir 193.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 194.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 195.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 196.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 197.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 198.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 199.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 200. un 201.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts arī 202. un 203.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 204., 205, 206.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 207.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 208.un arī 209.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir 210.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Bet nav atbalstīts 211.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 212.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 213. un 214.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 215.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts 216.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 217.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 218.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 219., 220. un 221.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts... piedodiet, nav atbalstīts 222.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 223.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 224.un 225.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 226.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 227.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 228.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklājam debates par 228.priekšlikumu. Vārds Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt šoreiz komisijas viedokli un noraidīt sociāldemokrātiskās frakcijas un deputāta Deņisova priekšlikumu, jo pirmā lasījuma redakcija paredzēja situāciju, ka bez uzskaitītajiem konkrētajiem iespējamiem pārkāpumiem, ko varēja būt izdarījuši darbinieki, tik būtiskiem, lai varētu notikt viņu atbrīvošana no darba, bija paredzēts vēl speciāls gadījums, ka ne tikai šajos konkrēti uzskaitītajos gadījumos, bet var gadīties vēl arī citi neparedzēti gadījumi, caur tiesu ir iespējams pieprasīt darbinieka atlaišanu. Piemēra pēc, teiksim, pie Deņisova kunga es varētu griezties, ja darbinieks sistemātiski un rupji lamājas, aizskarot, pieņemsim, sievietes darbavietā. Nav uzskaitīts tāds darba pārkāpums. Nav uzskaitīts tāds, tad iznāk, ka tādu atlaist nevar, ja kaut vai kolektīvs nāk un prasa, un nāk viena sieviešu brigāde un saka: saprotiet, šis te vīriešu kārtas pārstāvis ļoti rupji aizskāra mūs diendienā un diendienā to atkārtoti dara. Tad šobrīd, ja nobalsosim par komisijas viedokli, iznāk, ka viņu atbrīvot nevar, jo viņš godprātīgi ierodas darbā, viņš ir laikus, viņš ir precīzs, viņš ir tīrā halātā, bet viņš uzvedas vienkārši cūcīgi. Šādā gadījumā varētu caur tiesu, pieaicinot attiecīgi aizskartās personas, tomēr šādu darbinieku atbrīvot.

Varbūt tas ir nedaudz vulgārs piemērs, ko es minu, varbūt tas ir nedaudz pārspīlēti, bet es aicinātu atteikties no tādas pieejas, ka mēs ceram likumdošanā uzskaitīt tikai konkrētus gadījumus, par kuriem ir iespējama atbrīvošana no darba. Mēs nekad nespēsim uzskaitīt visus tos gadījumus, kādi varētu reālā dzīvē izveidoties, lai darbinieks un darba devējs varētu kārtot savas darba attiecības. Savā laikā prūšu tiesībās bija mēģinājums reglamentēt visu, cik vien sīki varētu, par ko un kam vajadzētu atbildēt. Tas nonāca līdz absurdam, ka beigu beigās konstatēja, ka nav iespējams visas reālās dzīves situācijas aprakstīt.

Tādēļ man ir lūgums atstāt šo pirmā lasījuma redakciju spēkā, kā valdība to bija iesniegusi, paredzot iespēju darba devējam caur tiesu arī konkrēti neminētos likuma panta gadījumos pieprasīt darbinieka atbrīvošanu, caur tiesu dot šādas tiesības pieprasīt darbinieka atbrīvošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi! Es izprotu Andra Šķēles bažas, ka varētu notikt zināmas nelāgas rīcības arī no darbinieku puses pret citiem darbiniekiem, ne tikai no darba devēja puses pret darba ņēmējiem. Bet es šeit gribētu uzsvērt vienu, ko Šķēles kungs, manuprāt, ir palaidis garām, ka citi likumi paliek spēkā arī pēc Darba likuma pieņemšanas. Tā kā es domāju, ka šeit nav nepieciešams paplašināt šīs iespējas izņēmuma kārtā darba devējam kādu atlaist no darba, pamatojoties uz tikumības un savstarpējās taisnprātības apsvērumiem. Citi likumi paliek spēkā, arī jautājumā, kas regulē iespējamo seksuālo uzmākšanos. Tā kā tas nebūt nebūtu tas, kas būtu mums šeit jāuzklausa un jāatbalsta, ko teica Šķēles kungs.

Es gribētu uzsvērt to, ka ar šo tikumību un morāles apsvērumiem var būt ļoti dažādi gan darbinieku vidū, gan arī, teiksim, darba devēju vidū. Un, ja mēs ļausim, balstoties uz neviendabīgas tikumības izpratni, atlaist darba devējam, es domāju, ka tas nav nopietni. Lai spēkā paliek likuma norma, kas šīs attiecības risina. Nesāksim šeit pielāgot katra atsevišķa darba devēja morāles kritērijiem un līmeņiem visu mūsu attiecības darba ņēmēju un darba devēju vidū.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas sievietes! Es gribētu teikt, ka šī norma runā par tēmu, kas īstenībā Latvijas sabiedrībā un Latvijas likumdošanā un arī varbūt Latvijas politikā nav diskutēta, jo tā ir ļoti delikāta tēma. Un faktiski atklāti par šo tēmu neviens nerunā. Bet šobrīd darba tirgū sievietēm ir ļoti sarežģīti atrast darbu, it sevišķi, ja viņai ir varbūt ne tāds vecums, ir... Vīrieši varbūt runātu par šo diskrimināciju no dzimumu viedokļa, bet šīs attiecības, kas mēdz pastāvēt, un tāpēc ļoti bieži pieņem darbā tieši gados jaunākas sievietes un nepieņem gados vecākas sievietes, ir balstītas uz to, ka paralēli tiešajiem darba pienākumiem varbūt netiešā veidā priekšnieks lūdz izdarīt arī kādus citus papildu pakalpojumus vai vismaz dod tādus mājienus par to. Un faktiski tā ir darba devēja atbildība, kāds ir morālais klimats šajā iestādē, un kāpēc kādam no darba ņēmējiem būtu jācieš no sava tiešā priekšnieka kaut kādām uzmācīgām idejām. Un līdz ar to es domāju, ka, patiesību sakot, tas, ja es kā persona varētu celt prasību tiesā, tas ir viens jautājums, bet otrs, es domāju, jebkuram darba devējam ir pienākums radīt normālu klimatu viņa iestādē, uzņēmumā, un šinī gadījumā es atbalstītu viedokli, ka šī norma no likuma nebūtu izslēdzama.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, pēc Dobeļa kunga lūguma es jums atgādinu — tuvojas 8. marts. Dobeļa kungs arī sola, ka šoreiz, protams, pasniegs ziedus visām frakcijas sievietēm. Tas ir iesākumam, izpildot Dobeļa kunga lūgumu.

Un tagad atgriezīsimies pie šī jautājuma, ko mēs diskutējam. Ilgstoši strādājot arī arodbiedrību sistēmā, es saskāros ar to, ka tādi jēdzieni kā tikumība un savstarpējās saites ar saprātības apsvērumu ir ļoti peldošas normas. Un, kā norādīja Počas kundze, no vienas puses, tās var tikt pielietotas aizsargājot, no otras puses, — tās var tikt pielietotas kā represīvi mehānismi.

Un šinī brīdī tieši negribu runāt par to, ka tās aizsargās sievietes. Tikpat labi arī administrācija var pielietot tās pret viņām, uzskatot, ka, lūk, viņas uzvedas nepiedienīgi, un savstarpēji taisnprātības apsvērumi... tas man ir ļoti interesanti... ja kāda sieviete pieteiks darbā streiku, vai viņa būs taisnprātīgi rīkojusies pret savu darba devēju? Un līdz ar to var atrast ļoti peldošas normas. Un es aicinu atbalstīt Deņisova kungu, jo šeit šī norma nesargās sievietes no, lūk, seksuālās uzmākšanās, bet priekš tam ir jābūt Kriminālkodeksā vai citos likumos, Administratīvajā kodeksā, daudz pieņemamāka atbildība. Es aicinu atbalstīt Deņisova kungu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Zinot to, ka mums ir skaista korupcija valstī, tā ir atzīta. Nesen Vācijas žurnāls ļoti labi aprakstīja, kas notiek pie mums... Zinot to, ka mums ir pārdota valsts... tiesas lēmumu nu lielam uzņēmējam saņemt, lai tiktu vaļā no nepatīkamiem cilvēkiem, nu pēc viņa uzskata... protams, ka tie ir arī taisnīgi cilvēki, tā nav problēma. Tāpēc ierosinājums, tas, ko ierosināja sociāldemokrātu frakcija un deputāts Deņisovs, tas ir jāatbalsta, un arī komisija pilnīgi pareizi atbalstīja.

Un kas attiecas uz tikumību, nu, ziniet, tur ir ļoti daudz jautājumu. Un ja izskata visās valstīs to un ja mums paskatās, kā ar to tikumību ir un kas ir patīkams darba devējam un kas ir nepatīkams, tad tur ir daudz problēmu. Un tāpēc šo atstāt nevar, tas ir jāizņem laukā.

Lai atbrīvotu cilvēku, ir ļoti daudz dažādu iemeslu, bet vēl pieņemsim klāt arī to sievieti... ar tiesas lēmumu, tas nav korekti un nav labi. Un tāpēc es aicinu neievest te baigās debates, bet tas ir jāizslēdz laukā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecībā par 228. priekšlikumu šeit nebūt nebūtu strīds par to, vai var vai nevar atlaist un uzteikt darba devēji šādos aprakstītajos gadījumos darba līgumā. Loģiski, ka var uzteikt un pat varbūt vajag uzteikt. Un varbūt ne tikai vīrieši uzmācas sievietēm, bet nu mums ir dzimumu līdztiesība. Bet es aicinu tomēr to lietu apskatīties juridiski.

98. panta 1. daļa skaidri un gaiši pasaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpis noteikto darba kārtību. Jautājums nav iekš tā, ka pēkšņi parādās šāda izņēmuma kārtība, ko neviens iepriekš nezina, kāds to uzskata par būtisku, šo te "svarīgi iemesli"... papriekšu pirms tiesas to izdomās un uzskatīs darba devējs. Tātad šeit ir vairākas nezināmas pakāpes, par kurām darbinieks neko nezina. Tāpēc eksistē šī 98.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā darba kārtība, kura ir jāpieņem, kura ir pirms tam jādara zināma darbiniekam un līdz ar to, ja viņš to pārkāpj, tad attiecīgi seko uzteikums. Tāda ir sistēma, un tāda ir cilvēciska un tāda ir juridiska loģika. Nevis pēkšņi sāk runāt — izņēmuma kārtība. Jautājums par svarīgu iemeslu un vēl 16 nekonkrētu formulējumu, kurus var savirknēt katrs savā izdomātā kārtībā un pēc sava izdomāta priekšlikuma, ja viņš grib uzteikt darba līgumu un tikt no kāda vaļā. Lūdzu, ja tā ir viesnīca, darbiniekiem ir jābūt formās. Ja tā ir institūcija, kur strādā ar klientiem, viņiem ir jābūt skaidrā. Ja tās ir biroja attiecības, tad tām ir jābūt korektām, pieklājīgām, bez rupjības un tā tālāk. Izdodiet šos noteikumus, dariet tos zināmus pirms darba līguma, izkariet tos pie sienas, un par pārkāpumu jūs mierīgi pēc šī 1.panta atlaidīsiet, atlaidām, un vienmēr tādi cilvēki ir atlaisti no darba. Bet ne šādā veidā ar šādu strīdīgu formulējumu, kas tiesām visās trijās instancēs radīs tūkstošiem strīdīgas lietas un simtiem dažādus viedokļus un tikai noslogos mūsu tiesu sistēmu. Likums šeit ir pietiekami normāli uzrakstīts 98.panta pirmās daļas 1.punktā, tikai varbūt trešajā lasījumā ir jārunā par noteiktu darba kārtību, tātad kaut kā varētu vēl precizēt šeit, vai tiem ir jābūt kaut kādiem noteikumiem, tādiem, kas ir jādara zināmi, vai kaut kā citādāk.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit jāsaka pavisam vienkārši, ka šinī gadījumā mēs ne tik daudz aizstāvētu Aijas Počas piesauktās sieviešu tiesības pret nekaunīgo vīriešu uzmākšanos, kā vienkārši darba devēja tiesības traktēt tikumību un morāli un pēc tam atlaist izņēmuma kārtībā gan sievieti, gan arī vīrieti atkarībā no vajadzības. Kaut vai situācijā, ja būs kāda vientuļā māte un viņai būs, piemēram, attiecīga situācija, ka dažs vērtēs, ka viņa varbūt ir pārkāpusi kādu tikumības normu. Var būt, ka viņas mīļotā persona, teiksim, ir bijusi precēts vīrietis. Un tad viņu varēs tagad atlaist izņēmuma kārtā. Es domāju, ka šeit nav norma, kas sargātu vai saudzētu sievietes vai vīriešus, vienalga, vai kādu citu. Šeit ir vienkārši nepieļaujama pati sistēma, ka Kriminālkodeksa normas mēs ieviešam Darba likumā.

Sēdes vadītājs. Aija Poča — otro reizi.

A.Poča (LC). Jā, es varbūt nebūtu runājusi, ja Baldzēna kungs nebūtu teicis vārdus: sociāldemokrāti īpaši neuztraucas par sieviešu problēmām. Es līdz šim domāju, ka sociāldemokrāti uztraucas par visu iedzīvotāju problēmām, tajā skaitā arī sieviešu. Šinī sakarībā es gribu teikt, ka es tiešām atvainojos visiem vīriešiem par to, ka es nekomentēju to, ka attiecības, par kurām es runāju pirmajā uzstāšanās reizē, varētu būt arī otrādas, ka arī varbūt kāds vīrietis var ciest no līdzīgām problēmām. Bet jautājums par šo iemeslu, kāpēc varētu atlaist? Nezin kāpēc mēs atkal visu to noreducējam tikai uz dzimumu attiecībām, bet šīs lietas var būt pavisam ikdienišķas. Tādas, kas sadzīvē gadās katru dienu. Vienkārši man ļoti nepatīk Jānis vai Pēteris, Anna vai Marija, un tāpēc es viņai katru dienu cukura vietā kafijā ieberu sāli. Vai vienkārši regulāri, teiksim, paņemu viņas mapi ar dokumentiem vai regulāri izdaru vēl kaut kādas citas, nu, es gribētu teikt, pilnīgi neadekvātas rīcības, kas, godīgi sakot, vispār normālam cilvēkam neliekas iespējamas tikai tāpēc, ka vienkārši normāls cilvēks par tādām izdarībām nespēj iedomāties. Un nekad tas netiks aprakstīts kaut kādā iekšējā darbības instrukcijā, kārtībā vai nolikumā. Nu būsim reālisti! Mēs ikdienā saskaramies ar dažādām situācijām, kur mums vienkārši nolaižas rokas, jo likumdošana mums tās neatļauj risināt. Ir aizskartas cilvēku jūtas vai gods, vai cieņa, un nav nekādu instrumentu, ar kuriem vispār darboties.

Pie tam, ja jūs ļoti uzmanīgi izlasīsiet šo trešo daļu līdz beigām, ir jau arī teikts, ka jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata. Nu nav tā, ka darba devējs ir tas, kurš vienkārši var atlaist. Viņš viena mēneša laikā var celt prasību tiesā...

Sēdes vadītājs. Laiks...

A.Poča . Un jautājumu izšķir pēc sava ieskata tiesa.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi un cienījamā Počas kundze! Nu nav taisnība, ka sociāldemokrāti nemīl sievietes. Nu, goda vārds, nav tā!

Šķēles kungs, es gribētu jūsu minēto piemēru pagriezt otrādi. Pieņemsim, ka tas pats notiek otrādā situācijā. Ja sāk lamāties nepieklājīgi darba devējs. Ko tādā situācijā lai dara darba ņēmējs? Vai viņš var atlaist darba devēju? Nevar. Tātad tādā gadījumā laikam būtu jāatceras tas uzraksts, kas bija virs tā krēsla, kurā jūs sēdējāt: "Viena taisnība visiem."

Nu es saprotu, ka tas ir viens no tādiem šā laika smalkākajiem jokiem. Bet nu tomēr vajag to atstāt kā tādu horizontu "dullajiem daukām", lai paliek šī cerība uz vienu taisnību visiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es patiesībā nesaprotu, kā var tā strīdēties? 95% strādājošo. Ja viņi jūt kādu vainu vai viņi nevar neko, viņi mierīgi aiziet no darba un nav nekādas tiesas tur vajadzīgas. Bet ir atbalstīti īpaši cilvēki un ekskluzīvi gadījumi Latvijā, un tik tiešām bija, tas laikam bija Nekustamā īpašuma aģentūrā, Izglītības un zinātnes ministrijā un citās iestādēs, kur tik tiešām viņš aiziet un pēc tam viņš pietiesā ļoti lielas naudas summas, un to iekš viena miera nomaksā mūsu cilvēki, kuri maksā savus nodokļus. Tas ir cits jautājums, bet atstāt tādu formulējumu, kā tas ir iestrādāts, nu, tas ir ļoti pazemojoši mūsu cilvēkiem.

Atklāti sakot, vai tas attiecas uz darbiniekiem, vai uz sievieti, vai uz vīrieti, bet šādu formulējumu nevar atstāt. Un es pilnīgi piekrītu savu kolēģu viedoklim un arī komisijas viedoklim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Te tika minēti daudzi argumenti par šīs sadaļas atstāšanu likumā un daudzi pret. Lasot precīzi, redakcionāli, kā likumprojekta veidotāji šo sadaļu ir izstrādājuši, ir jāteic, ka šī likuma daļa diemžēl ir formulēta ārkārtīgi nekonkrēti. Šie formulējumi būtu derīgi ētikas kodeksam. Šie formulējumi būtu derīgi arodbiedrību līgumam ar darba ņēmēju, ar darba devēju, piedodiet, bet nekādā gadījumā tik vispārīgus principus mēs nedrīkstētu iestrādāt likumā.

Mēs zinām, ka katram cilvēkam, kas atrodas šajā zālē, katram cilvēkam, kas pašlaik klausās šo Saeimas plenārsēdi, ir pilnīgi citādi priekšstati par tikumību, par savstarpēju taisnprātību, proti, tieši tie jēdzieni, kas būs tie kritēriji, kas noteiks, kā rīkoties šajā gadījumā darba devējam. Proti, iesūdzēt tiesā darba ņēmēju vai ne. Līdz ar to katrs cilvēks un tajā skaitā jebkurš darba devējs šo normu varēs traktēt ārkārtīgi plaši, jo tikumības un taisnprātības jēdziens — tā ir morāles kategorija, un likumā kā konkrēta norma tā nebūtu iestrādājama. Tas arī bija galvenais mērķis sociāldemokrātiem — nepieļaut tik brīvu traktējumu šajā gadījumā, un tas arī ir mūsu galvenais mērķis, kādēļ mēs aicinām izņemt to ārā. Es lūdzu ieklausīties, un, ja kāds pastāv uz šo normu, tādā gadījumā būs iestrādājami ļoti precīzi šie kritēriji noteikti tā, kā tas mūsu likumos parasti tiek darīts. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Arī komisiju apspriešanas laikā satrauca šis te formulējums "izņēmuma kārtā". Kāpēc citos pantos nav tāda teikuma "izņēmuma kārtā". Un, protams, ka pārskaitīt visus tos pārkāpumus, tikumības pārkāpumus, kas varētu būt un kas ierobežotu cilvēku tiesības un tā tālāk, un iedomājieties tās tiesas, kas tagad nodarbosies ar šiem te jautājumiem, kuras jau tā ir pārslogotas mūsu valstī. Un tāpēc es personīgi tomēr atbalstu komisijas viedokli un aicinu balsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 228. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 21, atturas — 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 229.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts ir 230. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 231. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts arī 232. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 233. — deputātu Cileviča, Klementjeva un Mitrofanova priekšlikums, diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. — deputātu Cileviča, Klementjeva un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

H.Soldatjonoka. 234. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

H.Soldatjonoka. 235.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 236. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 237.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas runāt par 237.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates par 237.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Saeimas priekšsēdētāj! Es šeit gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums ir diezgan vētraini diskutēts mūsu Sociālo un darba lietu komisijā. Un praktiski par to ir balsots četras līdz piecas reizes. Un dažādi grozīti gan ar atbalstu, gan bez atbalsta, un tāpēc es arī uzskatu, ka ir mans pienākums zināmā mērā par šo 237.priekšlikumu uzstāties un pateikt galveno, kas šeit ir.

Pirmām kārtām jau vairāk nekā desmit Latvijas, neatkarīgās Latvijas gadus ir bijušas arodbiedrībām lielākas tiesības, kas prasīja tādā gadījumā, ja darba devējs grib atbrīvot darbinieku, un tas nav bijis ne dzēruma, ne narkotiku, nedz uzņēmuma likvidēšanas gadījumā un citos izņēmuma gadījumos, atlaist kādu darbinieku, arodbiedrības biedru, tad ir vajadzīga arī arodbiedrības piekrišana. Latvijā šāda norma ir strādājusi kopumā jau vairāk nekā 50 gadus. Un es gribētu uzsvērt to, ka šī norma lielā mērā ir devusi iespējas tieši samazināt daudzus tiesu darbus un atvieglot tiesu darbību, jo arodbiedrība vienmēr ir izskatījusi šo jautājumu pēc būtības. Ja darba devējam ir šī taisnība, tad neko nevar darīt. Tad ir tik tiešām jāpiekrīt šī arodbiedrības biedra atlaišanai. Taču gadījumos, kad ir bijuši strīdīgi jautājumi, šīs tiesības ir devušas iespēju šo konfliktu zināmā mērā noregulēt ar konsultācijām un saskaņošanu pirms tam. Un bieži vien šie lēmumi nav pieņemti karstumā, bet nopietni izdiskutējot šī lēmuma nepieciešamību.

Kolēģi! Es gribētu atzīmēt to, ka par šo normu, lai būtu iepriekšējā, pirmā lasījuma norma, būtu šī piekrišana no arodbiedrības puses, ir iestājusies Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kurā ietilpst arī Ministru kabinets.

Atbilstoši visiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes protokoliem mēs to varam apliecināt un parādīt. Tad nu jautājums kārtējo reizi ir — vai šinī gadījumā Saeimas deputāti no valdības partijām piekrīt šai Ministru kabineta rakstiski apliecinātai pozīcijai vai balso pret? Tas ir viens.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šajā jautājumā ir panākusi principiālu vienošanos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Un arī viņa piekrīt šīs normas saglabāšanai. Tātad darba ņēmēji piekrīt, tātad viņu organizācijas piekrīt, Darba devēju konfederācija piekrīt, Ministru kabinets ir piekritis, mēs gribam revidēt. Es gribētu uzsvērt, ka daudzās, daudzās valstīs, tajā skaitā Eiropas Savienības valstīs, ir ārkārtīgi svarīgi tas, kāds ir bijis šis kompromisa rezultāts starp šo Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Un to respektēs tajā skaitā Saeimas politiķi, vismaz pamatprincipos.

Ko es vēl gribētu uzsvērt šeit? Kolēģi, ne reizi nav bijis tā, ka Eiropas Savienība būtu prasījusi mums samazināt tās garantijas, kuras ir Latvijas Republikas likumdošanā dotas darba ņēmējiem. Ne reizi! Tajā skaitā no Eiropas Savienības ekspertu puses. Šādu prasību nav.

Un līdz ar to es gribētu pateikt, ja mums kādā jautājumā ir bijušas lielākas tiesības nekā starptautiskajos tiesību aktos, tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības rekomendācijām, tas nav pretrunā ar to kārtību, kāda ir tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, uz kurām mēs tiecamies.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Tajās valstīs, piemēram, Vācijā, kur pašreiz likumdošanā nav šādu normu par arodbiedrību biedriem, tur ir mazliet cits likums — par darbinieku padomēm, kurās ar 80—90% pārsvaru vienmēr ir bijušas arī arodbiedrības. Un bez šīs darbinieku padomes piekrišanas, kas pārstāv darbiniekus, vienalga, vai tie būtu no darba ņēmēju arodbiedrības pārstāvji, vai vienkārši neatkarīgi darba ņēmēji, bez arodbiedrībām, bez viņu piekrišanas darbinieku atlaist nevar.

Tāpēc es aicinātu ņemt vērā arī šo Vācijas likumdošanas pieredzi, kas apliecina tikai vienu, ka mēs nedrīkstam pieļaut darba devēja patvaļu tādos gadījumos, kas var skart likumīgas darba ņēmēju tiesības.

Kolēģi! Es uzskatu, ka ir jāuzsver arī tas, ka šis lēmums ir politisks lēmums. Šis lēmums ir jautājums arī par to, vai mēs atbalstām Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, vai mēs respektējam arī šo padomes trīs pušu individuāli izteikto gribu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns . ...vai mēs vēlamies zināmā mērā pieņemt politisku lēmumu pret arodbiedrībām, ko es tādā gadījumā saistītu ar atriebšanos par "Latvenergo" un pensiju referendumiem.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (LC). Es gribētu faktiski uzstādīt jautājumu Baldzēna kungam un gribētu saņemt arī atbildi šeit, lai varētu pilnībā balsot par šādu piedāvāto komisijas redakciju. Un mani mulsina viena lieta. Pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir regulētas darba devēja un darbinieka arodbiedrības biedra attiecības, kuras var tikt saskaņotas ar arodbiedrību. Turpretī komisijas piedāvātajā redakcijā ir īpaši izdalītas arodbiedrības vēlētās institūcijas priekšsēdētāja tiesības, kas, manuprāt, nez kāpēc nostāda šīs vēlētās arodbiedrības priekšsēdētāju vai amatpersonas tiesības augstāk par citu arodbiedrības biedru tiesībām. Godīgi sakot, it sevišķi lielos uzņēmumos, kur ir tūkstošiem strādnieku, šādas vēlētas arodbiedrības vadītājs ļoti būtiski var ietekmēt savu arodbiedrības biedru uzskatus vai arī tiesības, vai lemtspēju un tamlīdzīgi. Es gribētu dzirdēt argumentāciju, kāpēc tas tieši izcelts īpaši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātais Prezidij! Saeimas deputāti! Es gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, jo tā ir reāli elastīgāka, bet aizsargā abas puses — darba devēju un darba ņēmēju. Un tas uzliek pienākumu arodbiedrībām nopelnīt darbinieku kolektīva uzticību, papriekš izveidot arodbiedrības tajā vietā. Un, ja mēs skatām atbildīgās komisijas redakcijas 2.pantu, tur ir rakstīts: darba koplīgumā var noteikt, ka darba devējam darbinieku arodbiedrības iepriekšējā piekrišana nepieciešama, arī uzteicot darba līgumu, tad tas ir arodbiedrības pienākums — noslēgt, panākt tādu koplīgumu, aizsardzību, bet nevis ielikt automātiski visiem ļoti neelastīgā veidā, ka automātiski veto tiesības. Ja mēs skatām pirmā lasījuma redakcijā pieņemtā 99.panta pirmo daļu, tur ir ļoti maz iemeslu, kad darba devējam nav jāprasa iepriekš arodbiedrības piekrišana par katru atlaišanu. Es domāju pat, vai nav šeit darba devēja pusē Baldzēna kungam piesaukt 50 gadu labo praksi šajā ziņā darba jomā Latvijā, es domāju, ka tie ir tie 50 gadi, ko es negribētu turpināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu atbildēt Aijai Počai, jo viņa uzstādīja ļoti nopietnu jautājumu, kā tas notiek, ka šeit atbildīgā komisija pēc šiem četriem pieciem balsojumiem arodbiedrības tiesības praktiski samazinājusi tuvu nullei, bet arodbiedrības vēlētās personas ir paaugstinājusi bezgala augstu. Es gribētu uzsvērt to, ka šis priekšlikums nāca no sociāldemokrātu oponentu viedokļa. Mēs to vairākkārt uzsvērām, ka mēs tādā gadījumā ļoti nopietni diskreditējam arodbiedrības, un arī tāpēc šo priekšlikumu kopumā neatbalstījām un balsojām pret, jo nevaram mēs — arodbiedrības šiem vairāk nekā 300 tūkstoš biedriem šīs tiesības praktiski samazināt būtiskā jautājumā un pēkšņi izdalīt kaut kādu arodbiedrības nomenklatūru, kurai ir tad kaut kādas dievišķas īpašības, kura var, teiksim, darīt daudz vairāk nekā arodbiedrības biedri. Tāpēc es arī aicinātu kolēģus iestāties par šo pirmā lasījuma redakciju, kas ir nācis ļoti nopietnā un grūtā darbā, piedaloties visu partiju pārstāvjiem, un nav bijis tā, ka par šo pirmā lasījuma redakciju Sociālo un darba lietu komisijā būtu bijušas kādas asas debates.

Otrkārt. Es vēlreiz gribētu atgādināt to, ko es teicu, piemēram, par Vācijas likumdošanu. Tur tik tiešām ir likums par darbinieku padomēm, šīs darbinieku padomes ievēl paši darbinieki un tikai darbinieki, tur ir lielākoties arodbiedrību pārstāvji, bet ne tikai, protams, ja tur kādā darbavietā nav arodbiedrības, tad vispār arī nav arodbiedrību pārstāvju, tas arī ir skaidrs, bet arī darbinieku pārstāvis. Un tad bez šīs padomes piekrišanas nu nekādi nevar atlaist šo darbinieku, tādā gadījumā ir jāsāk vest šīs tiesas darbu lietas. Es aicinātu kolēģus būt racionāliem un tomēr skatīties, ko mēs darām.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam. Nav zālē. Aijai Počai. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde tagad Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Laikam par agru, bet Tautsaimniecības komisijai kopā ar Budžeta un finansu komisiju pulksten 14.00. Es atgādinu — pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 237.priekšlikumu. Vai Modris Lujāns vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Cienījamie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi par 237.priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 237. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 27, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 238. — sociāldemokrātu priekšlikums — ir atbalstīts.

Un 239.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 240.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 241.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 242. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 243.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 244.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 245.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 246. un 247.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 248.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 249.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 250.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 251.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 252.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 253.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 254.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 255.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 256.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 257. un 258.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 259.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 260. un 261.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 262.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 263.priekšlikums ir atbalstīts, un 264.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 265.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 266.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 267.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 268.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 269.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 270.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 271.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 272.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 273.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 274. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 275. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 276. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 277. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 278. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 279. un 280. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 281. priekšlikums atbalstīts. 282., 283. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 284. un 285. priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav... atvainojiet... Atklājam debates. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus atšķirt attiecīgo panta redakciju, tātad 284. priekšlikums, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un izlasiet ļoti uzmanīgi. Es saprotu, ka, protams, deputātu pienākumi mums, kas ir jāpilda, ir ļoti specifiski, un mums nav jāzina, kas notiek reāli ražošanā. Un lielākā daļa droši vien ir skatījušies, kā strādā konveijeri, rūpnīcas, dzelzceļš pa televīziju. Iedomājieties situāciju, ja tiek atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un ir pienācis pusdienlaiks dzelzceļa pārmijniekam, un viņam nav atnācis tas cilvēks, kas nomaina viņu, tad, atbilstoši ieteiktajai redakcijai, dzelzceļa pārmijnieks dodas pusdienās. Un viss.

Nu nevar būt tāda situācija ļoti daudzās specifiskās ražošanās. Tur, kur strādā nepārtrauktas darbības konveijeri, tur, kur ir paaugstinātas bīstamības objekti, kā dzelzceļš, aviācija un tā tālāk un tā tālāk. Nav ļauts noteiktas kategorijas darbiniekiem brīvi no sava prāta, nesagaidot nomaināmo personu, nesagaidot īpašu atļauju no uzraugošā atbildīgā darbinieka, doties pusdienu pārtraukumā.

Es aicinu palikt pie pirmā lasījuma redakcijas, kurā ir skaidri un precīzi uzrakstīts, ka darbinieks ir tiesīgs atstāt savu darba vietu tikai tad un tādā veidā, ja tas nav kaut kādā veidā specifiski aizliegts vai noteikts darba līgumā, darba uzdevumā un tā tālāk.

Es ļoti lūdzu jūs palikt pie pirmā lasījuma redakcijas. Padomāsim reāli, kas notiek rūpnīcās, kas notiek uzņēmumos un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 28, atturas — 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 285. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 285. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 23, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 286. priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 287. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 288. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 298. un 290. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 291. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 292. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 293. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 294. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 295. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 296. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 297. priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 298. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 299. priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 300. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 301. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 302. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 303. un 304. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 305. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Darba likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

H.Soldatjonoka. 20. februāris.

Sēdes vadītājs. 20. februāris. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, ir saņemts vairāku deputātu iesniegums ar lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu.

Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12 deputātu iesniegumu — izsludināt pārtraukumu sēdē uz vienu stundu! Lūdzu rezultātu!

Par — 47, pret — 28, atturas — 19.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 12 deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 40, atturas — 8. Pārtraukums līdz pulksten 14.40.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais — likumprojekts "Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojāgājušo personu bērniem" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Paldies, godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību jums izdalītajam likumprojektam ar attiecīgajiem priekšlikumiem, kurus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un akceptēja. Paredzētajā un mūsu nozīmētajā laikā nekādi citi priekšlikumi, izņemot šos trīs pašas atbildīgās komisijas priekšlikumus, nav ienākuši.

Tātad atbildīgā komisija precizēja 1. pantu. Un tā kā jums izdalītajā dokumentā ir nelielas neprecizitātes bērnu dzimšanas datumos, es atļaušos nolasīt pareizo, precīzo tekstu... Jo kas tad ir šie bērni? Svetlana Gomonoviča — dzimusi 1982.gada 10.janvārī, Larisa Gomonoviča — dzimusi 1986.gada 21.martā, Vitālijs Gomonovičs — dzimis 1988.gada 10. septembrī, Pāvels Konoņeko — dzimis 1986.gada 1.janvārī, Edgars Salmiņš, dzimis 1981.gada 21.martā, Ramona Salmiņa — dzimusi 1984.gada 5.maijā, Anna Slapiņa — dzimusi 1986.gada 27.janvārī, Andris Slapiņš — dzimis 1991.gada 18.septembrī, Una Zvaigzne — dzimusi 1984.gada 15.novembrī un Krišjānis Zvaigzne — dzimis 1990.gada 5.janvārī.

Es uzreiz pateikšu, ka tikai astoņi no šiem desmit nosauktajiem varēs saņemt šos pabalstus, jo pārējie divi jau ir sasnieguši pilngadību, 18 gadus. Taču, ja būs tā, kā tas ir paredzēts šeit, 6. pantā, ja viņi turpinās mācīties, tad viņi varēs saņemt šo pabalstu līdz 24 gadu vecumam.

Tātad 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija to precizēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 2.priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Atbildīgā komisija to ierosināja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 3.— atbildīgās komisijas priekšlikums — arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tas būtu viss. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo likum-

projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojāgājušo personu bērniem" otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jālemj par ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms ir desmit deputātu iesniegts priekšlikums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Pētera Tabūna un Dzintara Rasnača ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tālāk ir desmit deputātu ierosinājums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Silvijas Dreimanes un Andra Bērziņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 25, atturas — 24. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par desmit deputātu ierosinājumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Silvijas Dreimanes un Andra Bērziņa iekļaušanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā". Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 27, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk ir desmit deputātu ierosinājums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātu Egila Baldzēna un deputāta Pētera Salkazanova iekļaušanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā". Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49... (zālē liels troksnis), pret — 27, atturas — 21. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Tālāk ir desmit deputātu ierosinājums "Par deputāta Jāņa Bunkša un deputātes Kristiānas Lībanes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā". Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 24, atturas — 9. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Tālāk ir desmit deputātu ierosinājums "Par deputātu Andreja Klementjeva un Jura Sokolovska ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā". Vai ir iebildumi? (Zālē liels troksnis.) Iebildumu nav.... Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 30, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk ir deputātu grupas ierosinājums: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu ierosinām izsludināt šīsdienas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm , lai šajā laikā sasauktu Frakcijas padomes sēdi, kurā izskatītu jautājumu par frakciju pārstāvniecību Parlamentārās izmeklēšanas komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 48, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Veterinārmedicīnas likums" trešajam lasījumam"". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Veterinārmedicīnas likums" trešajam lasījumam līdz šā gada 15.februārim". Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā"" . Vai ir iebildumi par to, ka tiek balsots par lēmuma projektu par abām kandidatūrām kopā? Ir iebildumi? (Zālē troksnis.). Tā kā ir iebildumi, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai lemtu par abu kandidatūru atstāšanu lēmuma projektā. Atvainojiet! Tātad balsošanas motivācija. Balsosim par to, vai tiks balsots par katru kandidatūru atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 42, atturas — 8. Tiks balsots par abām kandidatūrām vienlaikus.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu "Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumu sastāvā". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 39. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" . Debatēt vēlas deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir ļoti svarīgs instruments, lai pārraudzītu tautai tik svarīgo privatizācijas procesu. Un 4.novembrī 1999.gadā plenārsēdē 35 opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu, kuru Saeima atbalstīja un nobalsoja gandrīz vienbalsīgi par šādas komisijas izveidošanu. Bet kas notika pēc tam? Pēc tam tika ierosināts, lai tiktu sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Un es citēju toreizējo stenogrammu. Jānis Straume, kurš vadīja sēdi, saka tā: Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Rezultāts: 79 — par, 1 — pret un 2 — atturas. Lēmums ir pieņemts.

Šīsdienas sēdes pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par pārstāvības normām, par kandidatūrām un par šīs komisijas sastāva apstiprināšanu. Tālāk kas seko? Seko šī Frakciju padomes sēde kopā ar Prezidiju. Un lēmums vai, pareizāk sakot, informācija par Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdi 4.novembrī ir tāda, ka Frakciju padome un Prezidijs nolēma, ka katra frakcija izvirza divas kandidatūras iekļaušanai Parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Un kandidatūras ir iesniedzamas līdz noteiktam laikam. Tas arī tika izdarīts, un Parlamentārās izmeklēšanas komisijā tika izvirzīti 12 deputāti — pa diviem no katras frakcijas. Manuprāt, ļoti demokrātiska norma — visu frakciju pārstāvji ir ievēlēti Saeimā. Šajā mirklī, kad ir iesniegts tik daudz priekšlikumu, lai papildinātu Saeimas izmeklēšanas komisiju, ir jābažījās, vai šī komisija vairs būs spējīga strādāt. Ievēlot Ūdri un Stirānu, mēs likumsakarīgi esam pildījuši toreizējo Frakciju padomes lēmumu, jo ir izveidota jauna frakcija, un šīs frakcijas divi pārstāvji ir nonākuši šeit. Vienīgā pretruna ir tā, ka šajā izmeklēšanas komisijā nav atsaukti divi deputāti, kuri vairs nav frakciju pārstāvji, un tie ir deputāts Šlesers un deputāte Stalidzāne. Ja mēs šo nesaprašanos likvidētu, tad komisija atkal varētu turpināt savu darbu. Tieši šī iemesla dēļ mūsu frakcija nolēma atkārtot šo procedūru un vēlreiz sanākt kopā Prezidijā, toreiz Prezidijs un Frakciju padome pat iepriekš jau apstiprināja vai izskatīja, pareizāk laikam ir teikt — izskatīja frakciju iesniegtās kandidatūras. Un tikai pēc divām nedēļām šis jautājums atkal tika atkārtoti skatīts Saeimas sēdē.

Es aicinu pārdomāt šo jautājumu, nesavēlēt nesamērīgi daudz cilvēku izmeklēšanas komisijā. Tas liek domāt par kādām īpašām interesēm, kura frakcija kuru pārbalsos. Bet šī komisija ir lietišķa. Tajā ir daudz jāstrādā, un ne tikai par kuģniecību. Es gribu atzīmēt, ka tās līdzšinējā vadība Počas kundzes personā un arī iepriekšējais vadītājs Slaktera kungs ļoti demokrātiski vada šo komisiju, un mēs esam panākuši jau daudzu lēmumu pārskatīšanu, tajā skaitā par Bulduru dārzkopības vidusskolas neprivatizāciju un tajā skaitā arī... Godmaņa kungs, lūdzu klusāk, es nevaru pārkliegt jūs, tajā skaitā arī par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Un tāpēc man ir ļoti žēl, ka netika atbalstīts mūsu frakcijas priekšlikums, kas ierosināja sasaukt šo Frakciju padomes sēdi. Es aicinu turpmāk nebalsot ne par vienu, neievēlēt nevienu kandidatūru, lai nepadarītu šo sēdi smieklīgu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Anna Seile jau pateica, bet viņa ir pieklājīga sieviete un nepateica līdz galam diemžēl. Viņa jau pateica precīzi — Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija būtībā ir izzagšanas... atvainojiet, privatizācijas procesa kontrole Latvijā. Un tādā gadījumā bija sava loģika, veidojot šo komisiju kā katru spēka pilnu pārstāvniecību neatkarīgi no frakciju lieluma ar tādu aprēķinu, lai pozīcijai un opozīcijai būtu vienāds spēka samērs šinī komisijā. Kāpēc bija nepieciešams šīs spēku samērs? Tikai viena iemesla pēc, lai jebkuri politiski strīdi komisijā nogrimtu, un paldies tieši Aijai Počai par to, ka viņa mācēja vadīt šo komisiju tādā veidā, un atgādināšu, ka pirms viņas vadīja Atis Slakteris, kurš vadīja šo komisiju tādā veidā, lai politiskie strīdi neietekmētu komisijas darba rezultātu, lai runa būtu tikai un vienīgi par saimnieciskās darbības izvērtēšanu Latvijā.

Šobrīd, skatoties, kas notiek pirms pašvaldību vēlēšanām, un saprotot arī to, ka "Latvijas kuģniecībai" kasē ir pārāk daudz brīvas naudas, kuru viena otra koalīcijas pārstāvniecības partija ļoti vēlas izmantot savai priekšvēlēšanu kampaņai Rīgā, ir, protams, skaidri saprotama situācija, kāpēc viens otrs vēlas iegūt pārsvaru pār opozīciju. Atgādināšu to, ko teica ļoti klusi, un jūs to nesadzirdējāt, jo viens otrs runājot traucēja Annai Seilei, ka bija pieņemts lēmums, ka pārstāvniecība būs no frakcijām, ka šinī parlamentārā izmeklēšanas komisijā nebūs neatkarīgo deputātu, kuri pārstāvēs tikai savu viedokli. Un šobrīd tā situācija ir izmainījusies, jo, nostādot šos noteikumus tādā veidā, protams, bija cerēts, ka opozīcijas frakcijas dalīsies un pozīcijas frakcijas papildinās savas rindas. Noticis ir pretējais process. Pozīcijas frakcija ir izmainījusi savu sastāvu, un pieci cilvēki pārstāv to sarakstu, ko ievēlēja šeit vēlētāji, un trīs cilvēki būtībā ir neatkarīgā frakcija. Pareizāk, tā nav frakcija, tie ir neatkarīgi deputāti. Spēku samērs ir samainījies. Ja tiek ievēroti spēles noteikumi, tad, protams, tagad atkal no katras frakcijas proporcionāli nav, ir runa par to, ka atkal ir jābūt vienādam spēku samēram no katras frakcijas. Negribas šos spēles noteikumus ievērot. Bet tad ir jāsaprot, un es ceru, ka vēlētāji to sapratīs tieši šinī priekšvēlēšanu cīņā, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija tiek pārvērsta ar šo brīdi par vēlēšanu regulatoru, kurš piekļūs pie brīvās naudas Latvijā, kurš būs tiesīgs atklāt vai aizklāt izzagšanas mēģinājumu, vēlētāju apzagšanas mēģinājumu, kurš būs tiesīgs maksāt no vēlētāju kabatām par vēlēšanu kampaņu Rīgā. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es neesmu par to, ka ir vajadzīgs starpbrīdis, bet jebkurā gadījumā, man liekas, ir jādomā no citām kategorijām, vai mēs gribam redzēt parlamentāro izmeklēšanas komisiju kā komisiju, kas papildina Valsts kontroles darbu, Ģenerālprokuratūras darbu ar parlamentārām metodēm, vai mēs to gribam redzēt kā politisku rungu opozīcijai, oponentiem un vēlētājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, kārtējo reizi man jāklausās no netīrām mutēm runas par valdības gāšanu. Un tāpēc es šeit skaidri pasaku: jebkurš neģēlis, kas runās, ka mēs taisāmies te kaut ko šūpot vai gāzt, ir netīrs provokators, ļoti netīrs provokators. Tagad pateikšu tālāk.

Tā kā turpiniet vien šito, tie netīreļi, kas saņem naudu par šādām baumām. Tagad tālāk es pateikšu, vai mums kaut ko nozīmē Kārtības rullis jeb nenozīmē neko. Tas ir mūsu jautājums, tas ir mūsu frakcijas jautājums. Tātad — kas ir pateikts Kārtības rullī par Frakciju padomi. Izlasiet, es domāju, ka jums visiem tas ir. Un tālāk es runāšu par to, kas ir noticis. Par to, ko runāja Anna Seile, kuru jūs nevēlējāties klausīties nezin kāpēc. Daži "pieklājīgi " vīrieši, kas te pirms tam briesmīgi daudz ko runāja, nezin kāpēc Annas Seiles uzstāšanās laikā vienkārši atļāvās bezkaunīgi uzvesties. Lūk, tātad runa ir vienkārša, ja ir Frakciju padomes lēmums par noteiktu sastāvu, kam ir tiesības pārkāpt šo lēmumu? Tas ir mans jautājums. Jā, pa šo laiku ir notikušas izmaiņas. Jaunajā partijā gan nosaukums ir mainījies, gan ticība ir mainījusies, daži tur ir kļuvuši kristīgi, daži ir citādi kļuvuši, bet tās ir izmaiņas, ir izmaiņas notikušas frakcijā. Tad, lūk, par šīm izmaiņām bija arī jārunā Frakciju padomē. Par ko jūs, kolēģi, esat šodienas sēdi tālāk pārvērtuši? Tā taču ir kaut kāda vienreizēja izākstīšanās. Nu turpināsim, nākamajā plenārsēdē mūsu frakcija iesniegs vēl desmit pārstāvjus no savas frakcijas, beigu beigās būs ģeniāls priekšlikums, ka šajā izmeklēšanas komisijā strādāt piedāvājam visiem Saeimas deputātiem. Un es vēl piedāvāšu — no Saeimas budžeta nevienu santīmu un strādāt lai iet uz ielas un neizmanto Saeimas telpas vispār, jo vispār šīs komisijas darbs ir pārvērsts par unikālu ākstīšanos un par tukšu naudas šķērdēšanu. Tāpēc arī bija mūsu frakcijas priekšlikums — pārtraukt šitos kumēdiņus šodien un sasaukt Frakciju padomes sēdi. Es jums gribētu atgādināt no Kārtības ruļļa arī pantu: "Frakciju padomes sēdes ir jāsasauc, ja to prasa padomes locekļi, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu no Saeimas sastāva." Tātad kaut vai tie, kas pārstāv 20 deputātus, var ierosināt Frakciju padomes sēdes sasaukšanu. Par sasaukšanu un darba kārtību, protams, pēc tam lemj Prezidijs. Tāds bija mūsu priekšlikums, lai pieliktu punktu šodien šitam idiotismam, kas te notiek. Ja jūs vēlaties ākstīties tālāk, balsojiet, balsojiet iekšā, balsojiet ārā, skaitiet balsis, skatieties uz īkšķiem viens otram, labu ceļa vēju, bet godu Saeimai tas nedara, tāpat kā nedara godu tie okšķeri, kas te vazājas riņķī un skatās — gāzīsiet šito valdību vai negāzīsiet, ko tad nu jūs tālāk te darīsiet. Tā ka es aicinu jūs nākt pie prāta.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs turpinām debates, es tomēr gribētu kolēģiem atgādināt Saeimas Kārtības ruļļa 192.pantu: "Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši." Nākamajam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Protams, Latvijas Republikas kuģniecība ir ļoti liels un savtīgs kumoss. Desmit gadu laikā viņu grauza un deldēja, no 108 kuģiem ir palikusi puse. No redzesloka nozuda Latvijas Republikas upju flote. Tie nebija tie mazie kuģīši, kas braukā pa Daugavu, bet kuģi, upe—jūra tipa, zemessmēlēju palīgflotes kuģi. Protams, "ļoti labi" izrīkojas, izsaimniekojot okeāna zvejas floti. Šie kuģi pārcēlās darbam uz Āfriku, Jaunzēlandi un Dienvidameriku, pelna valūtu nabaga cietējiem citās valstīs. Sūrojamies, ka Latvijas Republikas budžetā nav naudas. Ar plāno Latvijas Republikas iedzīvotāju nodokļu maciņu nevar apmierināt ministriju apetītes — dot vairāk un vairāk un katru gadu vairāk. Ja analizē ierēdņu algu līmeņa kāpumu, tad ir tikai nožēla, ka desmit gadu laikā nav izstrādāta sistēma, cik un kādam ierēdnim un par kāda darba apjomu jāmaksā. 20.gados tas tika aprēķināts divu triju gadu laikā. Jāmācās no vecās paaudzes. Sirmā Privatizācijas aģentūra ar mīnus 60% reitingu no Latvijas iedzīvotājiem nav spējusi atrast kādu kārtējo tiltu vai jumtu ar statūtkapitālu 30—50 tūkstoši dolāru, tāpēc tagad mums ir jāmokās.

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas gods un slava kā jūras valstij ir jūras flote. Atdot par centu vai vienu latu floti nevar, bet tādi joki jau ir bijuši, atkārtot nevaram. Tai jāstrādā kā valsts uzņēmumam Latvijas Republikas iedzīvotāju labā. Uz kuģiem ir jābūt Latvijas Republikas karogiem. Es domāju, ka neviens no jums neiebildīs, visi jūs, cienījamie kolēģi, esat taču Latvijas Republikas patrioti. "Latvijas kuģniecībā" ir iestrādātas darba nišas, to vērtība gadā pārsniedz 20 miljonus dolāru, tā ir zelta ādere. Kāpēc tā ir jāatdod citiem? Mums taču jāmaksā kredīti, to daudzums ir sakrājies 600 miljoni uz šo gadu, tāpēc pie "Latvijas kuģniecības" jautājumiem ir jāstrādā mums visām simt gudrajām galvām. Un varbūt nestrīdēsimies un izrīkojamies tādā veidā. Diemžēl privatizācijas riņķa dancis prominentām personām jau ir devis miljonu, es domāju, ka pietiek, un jāatstāj jau arī kaut kas pensionāriem, jo viņi ar savu darbu ir kaut ko nopelnījuši, tāpēc Latvijas Republikas kuģniecība tik tiešām būs atbalsts, un mēs te nesūrosimies, ka mūsu pensionāriem nav par ko maksāt naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu ieklausīties Annas Seiles un Jura Dobeļa vārdos, jo tajos skanēja pietiekami daudz taisnības, un taisnība ir sekojošā, ka šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju privatizācijas jautājumos par kuģniecību un citiem nozīmīgiem stratēģiskiem objektiem veido frakcija. Un tas, ka mēs iebalsojām nupat Ingrīdu Ūdri un Imantu Stirānu no valdības partiju vidus, no frakcijas, kas atbalsta premjerministru un šo Ministru kabinetu, bija likumsakarīga situācija. Ja mēs kaut ko gribam risināt, tad mums, kolēģi, vajadzēja sanākt kopā Frakciju padomē un attiecīgi spriest par jautājumu, kāds būs statuss neatkarīgiem deputātiem — Šleseram Aināram un Stalidzānei Jevgenijai, tātad tas būtu arī tas jautājums — par ko vajadzētu spriest. Es domāju, ka valdības partijām šeit nevajadzētu tā grezni priekšvēlēšanu kampaņas laikā izkauties, apliecinot savu nevienprātību, bet tajā pašā laikā sociāldemokrāti līdz tam brīdim, kamēr šīs, manuprāt, jezgas iniciatori, kuri ierosināja no savas frakcijas tomēr divus vēl papildu locekļus, "Latvijas ceļš" nenoņem savus kandidatūras, tikmēr mēs būsim spiesti arī uzturēt savas kandidatūras, jo arī tāds balsojums par vēl kādām jaunām kandidatūrām tai frakcijai, kurai jau ir divi locekļi, nozīmē balsojumu gan pret šo Frakcijas padomes lēmumu, gan arī Saeimas lēmumu.

To es arī gribētu uzsvērt un aicināt "Latvijas ceļu" noņemt savas kandidatūras, tad arī sociāldemokrāti noņems savas papildu kandidatūras. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" . Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 25, atturas — 23.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsosim par lēmuma projektu par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 25, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" .

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 17, atturas — 31.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par lēmuma projektu par Monikas Zīles ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas — 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 23, atturas — 25. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" .

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 22, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" . Atklājam debates. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija atsauc savus priekšlikumus, jo uzskata, ka nav lietderīga komisijas skaita palielināšana.

Sēdes vadītājs. Vai Juris Dobelis vēlas? Lūdzu! Priekšlikums ir atsaukts. Ko jūs vēlaties vēl teikt? Tātad tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Dzintara Rasnača un deputāta Pētera Tabūna ievēlēšanu izmeklēšanas komisijā.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" . Lūdzu, vārds Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Sociāldemokrāti noņem savas papildkandidatūras.

Sēdes vadītājs. Tātad tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Egila Baldzēna un deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu izmeklēšanas komisijā.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā" . Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). "Latvijas ceļš" atsauc abus nākamos lēmuma projektus.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Jāņa Bunkša un deputātes Kristiānas Lībanes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Tātad visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Komisijas sēde sakarā ar īres likumprojektu pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Aijai Počai.

A.Poča (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopīgā sēde 15 minūtes pēc sēdes beigām Tautsaimniecības komisijas telpās. Tikšanās ar Eiropas Komisijas ekspertu, kas sniegs mums skaidrojumu par valsts atbalsta metodēm atbilstoši Eiropas Savienības norādījumiem.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas... Ā, atvainojiet, vēl viens paziņojums deputātei Aijai Počai.

A.Poča (LC). Es ļoti atvainojos, otrs paziņojums. Jaunievēlētie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā locekļi, jūs varat saņemt pie komisijas konsultanta 207. telpā komisijas darba kārtību un materiālus, kas ir iesniegti pirmdienas komisijas sēdei, tajā skaitā tur ir arī Privatizācijas uzraudzības komisijas ziņojums par maksāšanas līdzekļu maiņu, kas bija izveidota Ekonomikas ministrijā.

Sēdes vadītājs. Rihardam Pīkam.

R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi, kas pierakstījās un izteica vēlēšanos darboties sadarbības grupā ar Kuveitu, lūdzu tepat Dzeltenajā zālē uz brīdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Oskars Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, sēde slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 18.janvāra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labvakar, pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ekonomikas ministra atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu "Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 13.12.2000. gada vēstuli Nr.1-1319." Lūdzu, Kalvīša kungs.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Cienījamie deputāti, es sniedzu rakstisku atbildi, un man īpaši nebūtu ko piebilst. Varbūt jums būtu kādi jau-tājumi?

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde ir saņemta un izdalīta deputātiem. Papildjautājumu nav. Uzskatām, ka atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamā ir ekonomikas ministra Aigara Kalvīša atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu "Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 02.01.2001. vēstuli Nr.1-9". Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Tātad arī uz šo vēstuli ir sniegta rakstiska atbilde. Man īpaši ko piebilst nav. Varbūt jums ir kādi papildu jautājumi?

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildu jautājumu nav. Atbilde sniegta. Paldies!

Vai Ministru prezidents ir pilnvarojis jūs atbildēt arī uz vēl kādu jau-

tājumu? Papildu jautājumam vārds Imantam Burvim. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Tātad es tomēr gribētu saprast, kāpēc Ekonomikas ministrija uzskata, ka ekonomikas attīstības stratēģija nav Ekonomikas ministrijas funkcija, kāpēc tā uzskata, ka pilnvarnieku izvēlēšanās nav jāsaskaņo ar viņu iepriekšējo darbību un nav jāskatās, kā šī darbība ir devusi labumu vai sliktumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un kāpēc būtībā Ekonomikas ministrija atsakās no jebkurām funkcijām šajā virzienā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kalvītis. Protams, vienā daļā jautājuma es jūs nesapratu, bet, ja runājam par pilnvarnieku izvēlēšanu, tad, kā jūs zināt, koalīcija izvirza kandidātus atsevišķiem pilnvarnieku amatiem, un, ja viņi nav pārkāpuši likumus noteiktajā kārtībā un nav konstatēti nekādi citi pārkāpumi, tad Ekonomikas ministrijas kompetence nav kaut kādā veidā izvērtēt viņu atbilstību, teiksim, ieņemamajam amatam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl ir papildu jautājums? Lūdzu!

I.Burvis. Es sapratu, ka profesionālā sagatavotība, profesionālās zināšanas absolūti nav svarīgas, ka pareizākā argumentācija ir politiskā piederība privatizācijas procesa laikā.

A.Kalvītis. Tātad, ja runājam par politisko piederību, tad, protams, politiskās partijas, izvirzot atbilstošus kandidātus uz pilnvarnieku amatiem, izvērtē viņu profesionalitāti un nes pilnu politisko atbildību par viņu spējām pildīt noteiktus pienākumus. Ekonomikas ministrija atbild par to, ja tās nozīmētie pilnvarnieki izdara kādus pārkāpumus, un, protams, Ekonomikas ministrija nes pilnu atbildību par to, ka tā šādus pilnvarniekus iecēlusi. Tajā pašā laikā viņa izvēlas šos pilnvarniekus pēc noteiktiem kritērijiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildes arī uz trīs papildu jautājumiem ir sniegtas.

Vai jūs, Kalvīša kungs, esat pilnvarots atbildēt uz jautājumu par valsts atbalstu akciju sabiedrībai "Dambis"?

A.Kalvītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu " Par valsts atbalstu akciju sabiedrībai "Dambis"". Ministru prezidenta vārdā — ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Arī uz šo jautājumu ir sniegta gara, izsmeļoša rakstiska atbilde, un man īpaši par to nebūtu vairāk ko piebilst. Ja jums būtu kādi papildu jautājumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Nav skaidrs, kāpēc vienos gadījumos privātam uzņēmumam valsts dod garantijas, dod iespējas dabūt kredītus, palīdz, citos gadījumos ne, ņemot vērā, ka starpība ir tikai tāda, ka vienā gadījumā sēž bijušie ministri amatos šajos uzņēmumos, ir kaut kādas ietekmīgas figūras, un citos gadījumos tā tas nav. Tāpēc gribētos saprast tomēr šeit Ekonomikas ministrijas nostāju principiāli, neskatoties uz uzvārdiem un uzņēmumiem, vai ir jāatbalsta tautsaimniecības attīstība, vai ir jāatbalsta zināmas vai nepazīstamas personas. Paldies!

A.Kalvītis. Pirmām kārtām, es gribētu atbildēt ar to, ka šo lēmumu pieņēma Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija bija tikai virzītājs Ministru kabineta sēdē.

Otrām kārtām, Ekonomikas ministrija nepieņēma lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu šim uzņēmumam, to izdarīja Komisija par valsts atbalsta piešķiršanu, nobalsojot ar sešām balsīm "par" un divām "pret", pieņemot lēmumu un ierosinot Ekonomikas ministrijai šo jautājumu virzīt uz Ministru kabinetu. Tā kā Ekonomikas ministrijas kompetencē nebija vienpersoniski pieņemt lēmumu pēc šīs komisijas atzinuma, mēs arī pēc procedūras to novirzījām uz Ministru kabinetu, kur Ministru kabinets, vienam cilvēkam balsojot pret, pārējiem — par, pieņēma šo lēmumu.

Tā ka šeit nekādā veidā nevar uzskatīt, ka kaut kā tika dalīts pēc deguniem vai pēc kādām iepriekšējām pazīšanās pazīmēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir vēl papildjautājumi? Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Ņemot vērā mutisko atbildi, tad būtībā Ekonomikas ministrija ir kā tīrs izpilddarbības instruments, varbūt būtu lētāk valstij un valsts budžetam, ja likvidētu Ekonomikas ministriju un šīs funkcijas uzdotu Valsts kancelejai. Veismanes kundze tikpat veiksmīgi tiks ar šo darbu galā.

A.Kalvītis. Tas, protams, tātad, Burvja kungs, ir jūsu viedoklis, bet ja runājam par to, kā citi uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, viņiem tādā pašā veidā, ja viņiem ir pamatotas prasības, ir jāgriežas Valsts atbalsta komisijā, kurā var izskatīt katra konkrētā uzņēmuma piedāvājumu, un ja viņš šīs komisijas atbalstu saņems, tad, protams, Ekonomikas ministrija noteiktā kārtībā atbilstoši likumam "Par valsts atbalstu" virzīs šī uzņēmuma, teiksim, jautājuma izskatīšanu uz Ministru kabineta sēdi. Tieši šāda ir procedūra, jo Ekonomikas ministrija nav pilnvarota šādus lēmumus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Trešajam papildjautājumam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, paldies! Kā var savienot ģimenes attiecības un uzņēmuma atbalstu no valsts budžeta? "Dambja" jautājumā tas ir tik tiešām ģimenes jautājums — sadarbība un saņem valsts budžetu. Tajā pašā laikā Ventspils, teiksim, nesaņēma.

A.Kalvītis. Es gribētu, lai jūs precizētu jautājumu. Kādā sakarībā ir ģimenes uzņēmums?

J.Bojārs. Nu kā, vīrs strādā vienā uzņēmumā, un radinieki tuvākie, tie strādā, man liekas, Finansu ministrijā. Tā man uzdeva jautājumu iedzīvotāji.

A.Kalvītis. Es, protams, nevaru komentēt šo jautājumu, ko jums uzstādīja iedzīvotāji, bet es tad jūs gribētu informēt par to, ka Valsts atbalsta komisijas sastāvā tieši divi esošie Finansu ministrijas pārstāvji nobalsoja "pret". Tā ka šeit es nekādā veidā nevarētu apstiprināt jūsu pieņēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Atbilde uz jautājumu "Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā" tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.87 — dok. Nr.2664

Par LR Ekonomikas ministrijas 2000. gada 13. decembra vēstuli Nr.1-1319

Atbildot uz jūsu š.g. 4. janvāra jautājumu Nr.87, paskaidroju sekojošo.

Kā jau tika paskaidrots mūsu 2000. gada 13. decembra vēstulē Nr.1-1319, konstatēt faktu par to, vai valstij ir vai nav nodarīti zaudējumi, ir tiesībsargājošo institūciju, nevis ministrijas kom-petencē.

Ministrijas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka kāds no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts pilnvarniekiem būtu pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu. Ja šāda informācija tiks saņemta, tad izskatīsim jautājumu par attiecīgās personas atbilstību valsts pilnvarnieka amatam.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ministrs par savu darbību atbild Saeimai. Ministriju iekārtas likums nosaka, ka ministrijas darbu politiski vada ministrs un ekonomikas ministrs uzņemas politisko atbildību par valsts politiku tautsaimniecībā.

Ar cieņu, —

2001. gada 16. janvārī ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

 

 

Ministrs A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.88 — dok. Nr.2667

Par valsts atbalstu akciju sabiedrībai "Dambis"

Ekonomikas ministrija Ministru prezidenta uzdevumā izskatīja Saeimas deputātu jautājumu (reģistra Nr.88) par valsts atbalstu a/s "Dambis" un paskaidro sekojošo.

Likums "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", kas Saeimā pieņemts 1998. gada 26. februārī un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem, nosaka valsts un pašvaldību institūciju tiesības sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ja šīs institūcijas ievēro attiecīgus nosacījumus.

Atbilstoši šī likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktam valsts atbalsts var izpausties kā pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas un racionalizācijas plāna ietvaros un ir paredzēts tā ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

Lai izvairītos no uzņēmuma likvidācijas, 1998. gada pirmajā pusē Krievijas finansu krīzes ietekmē nonākusī a/s "Dambis" izstrādāja uzņēmuma pārstrukturēšanas projektu augstas tehnoloģijas produktu ražošanai Rietumu tirgum, kuru akceptēja Valsts atbalsta uzraudzības komisija 1998. gada 24. augustā. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 600 tūkstoši, t.sk. uzņēmums pats finansē Ls 200 tūkstošus. Valsts atbalsta uzraudzības komisija, izskatot atkārtoti 2000. gada 14. jūnija sēdē jautājumu par valsts atbalstu a/s "Dambis", konstatēja, ka uzņēmējsabiedrība joprojām atbilst likuma "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" 13. pantā izvirzītajiem nosacījumiem, un nolēma atstāt spēkā 1998. gada 24. augusta lēmumu par valsts atbalstu a/s "Dambis". Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valde, savā 2000. gada 12. decembra vēstulē izvērtējot situāciju nozarē un perspektīvo izaugsmi, lūdza Ekonomikas ministriju sagatavot nepieciešamos dokumentus izskatīšanai Ministru kabinetā.

A/s "Dambis" regulāri maksā kārtējos nodokļus un dzēš vecos nodokļu parādus. Kaut arī uzņēmējsabiedrība strauji attīstās, joprojām ir vērojama saspringta finansu situācija, kas saistīta ar vecajiem nodokļu parādiem, kuri izveidojušies pirms uzņēmuma privatizācijas. Sekmīgi turpinot uzsākto uzņēmējsabiedrības modernizāciju, būtiski kāpinot augstas tehnoloģijas produktu ražošanas apjomus, a/s "Dambis" spēs nokārtot arī vecos nodokļu parādus, kur vislielākais īpatsvars ir sociālajam nodoklim. Pretējā gadījumā iespējams uzņēmējsabiedrības bankrots, ap 300 darba vietu samazināšana, stabila starptautiski pazīstama sadarbības partnera zaudēšana, nozares konkurētspējas pazemināšanās, rezultātā valsts var zaudēt iespēju atgūt pilnā apmērā vecos nodokļu parādus.

Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sastāda aptuveni 99% no visiem darbojošamies uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkuras aktivitātes, kas vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vistiešākā mērā skar MVU. Savukārt spēcīgi lielie uzņēmumi rada iespēju veidoties un attīstīties MVU gan kā piegādātājiem attiecīgajā nozarē, gan kā pakalpojumu sniedzējiem saistītās nozarēs. Tiešs valsts atbalsts MVU galvenokārt saistīts ar nodokļu atvieglojumiem, kas paredzēti likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli". 1999. gada novembrī Ministru kabinets akceptēja MVU kreditēšanas projektu, kura mērķis ir paaugstināt Latvijas MVU konkurētspēju un atrisināt finansu problēmas uzņēmējdarbības uzsācējiem. 1999. gadā projekta realizācijai ir apstiprināts valsts galvojums 10 milj. latu apjomā. Projekta īstenotājs ir Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB). 2000. gadā valsts izsniedza garantijas MVU kreditēšanas projekta ieviešanai 3,2 milj. latu apjomā. Līdz 2000. gada 1. jūnijam LHZB bija piesaistījusi vēl papildus 5 miljonus eiro ārpus valsts garantijām. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem būs pieejami papildu finansu līdzekļi. LHZB šīs programmas ietvaros ir finansējusi 89 projektus, nodrošinot šiem uzņēmumiem investīcijas 3,5 milj. latu apmērā un radot aptuveni 300 jaunu darba vietu.

Parakstot līgumu starp "Nordic Investment Bank" un Hansabanku, ir uzsākta pirmā programma sieviešu uzņēmēju atbalstīšanai. Šī programma tiks īstenota visās Baltijas valstīs, un kopējā šo kredītresursu summa ir 1 miljons eiro. Uz kredītiem, kas tiek piedāvāti šīs programmas ietvaros, var pieteikties uzņēmumi, kuru īpašniece ir sieviete vai arī kuru vadībā ir sieviete, kas piedalās stratēģisko lēmumu pieņemšanā.

Šobrīd ir sākusies MVU attīstības Nacionālās programmas izstrāde 2002.–2006. gadam. Galvenie pasākumi paredzēti valsts atbalsta fondu struktūras unificēšanai, kā arī MVU attīstības nacionālās programmas pilnveidošanai.

Caur ERAB biznesa konsultāciju fondu MVU ir pieejams finansiāls atbalsts, lai nosegtu 50% no konsultāciju pakalpojumu izmaksām. Ar Reģionālā fonda palīdzību īpaši atbalstāmajos reģionos tiek sniegts valsts atbalsts vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

2001. gada 17. janvārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

 

Ministrs A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.89 — dok. Nr.2663

Par LR Ekonomikas ministrijas 2001. gada 2. janvāra vēstuli Nr.1-9

Atbildot uz jūsu š.g. 8. janvāra jautājumu Nr.89, paskaidroju sekojošo.

Saskaņā ar 1997. gada 19. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.304 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1.1. punktu, viens no ministrijas galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un īstenot valsts politiku tautsaimniecībā. Noteikumu 2.1. punktā ir noteiktas ministrijas galvenās funkcijas tautsaimniecības stratēģijas un struktūrpolitikas jomā. Minēto noteikumu punkts 2.6.1. nosaka, ka ministrijas viena no funkcijām privatizācijas jomā ir izstrādāt privatizācijas politiku un metodoloģiski vadīt tās īstenošanu.

Uzskatām, ka ministrijas 2000. gada 2. janvāra vēstulē Nr.1-9 ir pareizi informēts par to, ka viena valsts īpašuma objekta — privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas stratēģijas noteikšana nav Ekonomikas ministrijas, bet gan Ministru kabineta kompetencē. To apstiprināja 2000. gada 19. decembrī Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.627 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumiem".

Ar cieņu, —

2001. gada 16. janvārī ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Kopsavilkums

2001. gada 18. janvāra sēdē 3.lasījumā pieņēma likumu:

— " Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . ( Reģ.nr.549 ) (dok.nr.2623) Balsojums: 91 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

 

— " Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojāgājušo personu bērniem ". ( Reģ.nr.764 ) (dok.nr.2684) Balsojums par steidzamību: 86 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 89 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 95 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— " Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" ". ( Reģ.nr.731 ) (dok.nr.2439; nr.2603) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

— " Detektīvdarbības likums" . ( Reģ.nr.672 ) (dok.nr.2260; nr.2604) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— " Par piesārņojumu" . ( Reģ.nr.619 ) (dok.nr.2142; nr.2649) Balsojums: 87 par, 3 pret, 0 atturas.

— " Darba likums ". ( Reģ.nr.519 ) (dok.nr.1746; nr.2650) Balsojums: 95 par, 1 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— " Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". ( Reģ.nr.747 ) (dok.nr.2572) Balsojums: 87 par, 0 pret, 2 atturas.

— " Grozījums Ārstniecības likumā" . ( Reģ.nr.754) (dok.nr.2590; nr.2628)Balsojums: 66 par, 1 pret, 1 atturas.

— " Grozījums Farmācijas likumā ". ( Reģ.nr.752 ) (dok.nr.2588; nr.2629) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.765) (dok.nr.2615; nr.2615A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.766) (dok.nr.2616; nr.2616A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". (Reģ.nr.767) (dok.nr.2617; nr.2617A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.768 ) (dok.nr.2618; nr.2618A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— " Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ". (Reģ.nr.769 )  (dok.nr.2619; nr.2619A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai" . (Reģ.nr.770) (dok.nr.2620; nr.2620A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Ārlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu "". (Reģ.nr.771 ) (dok.nr.2621; nr.2621A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— " Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ". (Reģ.nr.772) (dok.nr.2622; nr.2622A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" . (Reģ.nr.773 ) (dok.nr.2630; nr.2630A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". ( Reģ.nr.774 ) (dok.nr.2631; nr.2631A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". ( Reģ.nr.775 ) (dok.nr.2632; nr.2632A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" . ( Reģ.nr.776 ) (dok.nr.2633; nr.2633A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" . ( Reģ.nr.777 ) (dok.nr.2634; nr.2634A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri" ". ( Reģ.nr.778 ) (dok.nr.2636; nr.2636A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— " Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā ". ( Reģ.nr.779 ) (dok.nr.2637; nr.2637A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— " Grozījumi Civilprocesa likumā" . ( Reģ.nr.780 ) (dok.nr.2638; nr.2638A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— " Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai" . ( Reģ.nr.781) (dok.nr.2639; nr.2639A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem" . ( Reģ.nr.782 ) (dok.nr.2640; nr.2640A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam" " . ( Reģ.nr.783 ) (dok.nr.2641; nr.2641A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā "". ( Reģ.nr.784 ) (dok.nr.2642; nr.2642A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— " Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu " . ( Reģ.nr.785) (dok.nr.2643; nr.2643A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā "" . ( Reģ.nr.787 ) (dok.nr.2647; nr.2647A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— " Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" " . ( Reģ.nr.788 ) (dok.nr.2648; nr.2648A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— " Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Revīzijas komisijas sastāva " . (dok.nr.2652) Balsojums: 90 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Par deputāta Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". (dok.nr.2675) Balsojums: 50 par, 9 pret, 39 atturas.

— " Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā". (dok.nr.2653) Balsojums: 94 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas". (dok.nr.2672) Balsojums: 94 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". (dok.nr.2673) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— " Grozījumi Zvejniecības likumā". ( Reģ.nr.786 ) (dok.nr.2644; nr.2644A) Balsojums: 33 par, 11 pret, 47 atturas.

Nepieņēma lēmumus:

— "Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". (dok.nr.2676) Balsojums: 48 par, 25 pret, 23 atturas.

— "Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". (dok.nr.2677) Balsojums: 48 par, 16 pret, 32 atturas.

— "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". (dok.nr.2680) Balsojums: 47 par, 23 pret, 25 atturas.

— "Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā". (dok.nr.2681) Balsojums: 47 par, 22 pret, 26 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Ādamsona, J.Čevera un O.Grīga jautājumu par LR Ekonomikas ministrijas 13.12.2000. vēstuli Nr.1–1319. (dok.nr.2664)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Ādamsona, J.Čevera un O.Grīga jautājumu par valsts atbalstu a/s "Dambis". (dok.nr.2667)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Ādamsona, J.Čevera un O.Grīga jautājumu par LR Ekonomikas ministrijas 02.01.2001. vēstuli Nr.1–9. (dok.nr.2663)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 18. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M. Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien tika sperts zināms solis uz priekšu darba devēju un darba ņēmēju attiecību harmonizācijas jomā. Tas ir saistīts ar Darba likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Protams, likumprojektā palika neatrisinātas dažas problēmas, piemēram, ar arodbiedrībām. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" izvirzīs jaunus priekšlikumus trešajam lasījumam, lai atrisinātu šādas problēmas.

Šodien bija nepatīkams brīdis, kad komisijām tika nodoti trīs likumprojekti, kuri paredz administratīvās un pat kriminālās atbildības ieviešanu vai pastiprināšanu par tā saucamajiem politiskajiem notikumiem. Slikti ir ne tikai tas, ka šie grozījumi ir vērsti pret opozīciju, pret mums, pret kreisām un krievu partijām. Opozīcija izdzīvos un piedalīsies politiskajā dzīvē jebkuros apstākļos. Sliktākais ir tas, ka politisko represiju pastiprināšana liecina par to, ka mūsu oponentiem no valdošās koalīcijas neveicas ar ekonomiku. Priekšvēlēšanu kampaņas gaitā valdošās partijas nevar iepriecināt tautu, savus vēlētājus ar sasniegumiem ekonomikā, nevar paaugstināt pensijas. Lai aizpildītu tukšumu, viņi cenšas iebaidīt, izmantojot paņēmienus no pavisam cita laikmeta. Tā bija Staļina laikā, kad ar katru gadu politiskās represijas kļuva bargākas. Daļa no tautas arī aplaudēja un atbalstīja politisko ienaidnieku vajāšanu. Ar ko tas viss beidzās, mēs visi labi atceramies — ar represijām pret represiju atbalstītājiem.

M. Grīnblats (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien komisijām tika nodota vesela virkne likumprojektu. Tajā skaitā vairāki, kas sagatavoti mūsu frakcijā. Viens no šiem likumprojektiem skar būtisku jautājumu par valsts drošības iestāžu un tiesu iestāžu efektīvāku cīņu pret organizācijām un personām, kuras aicina publiski nepildīt Latvijas likumus vai kuru darbība ir vērsta uz valsts varas gāšanu Latvijā, valstiskās neatkarības likvidēšanu vai teritoriālās vienotības graušanu. Domāju, ka starp Saeimā pārstāvētajām frakcijām tādiem politiskiem spēkiem nevajadzētu būt. Šeit ir runa par klaji pretvalstiskiem elementiem, jo izteikt viedokli par spēkā esošu likumu no tribīnes, mītiņā, karikatūrā, feļetonā, kritiskā rakstā, aicinot šo likumu grozīt, protams, drīkst katrs, un demokrātiska valsts to nekad neapšaubīs. Tajā pašā laikā publiski aicināt nepildīt Valsts valodas likumu, kas ir viens no būtiskākajiem likumiem mūsu valstī, ir uz Satversmē noteikto valsts pamatu graušanu vērsta darbība.

Tāda pati ir dalība sabiedriskajās vai politiskajās organizācijās, kuras nav reģistrētas vai kuru darbība jau apturēta vai aizliegta tiesas ceļā. Diemžēl drošības iestādēm, kā pārliecinājāmies no drošības policijas vadītāja un Satversmes aizsardzības biroja vadītāja teiktā, esošā likumdošana ne vienmēr ļauj ar šādām personām efektīvi cīnīties. Tāpat šāda veida organizācijas, finansiāli vai kā citādi stimulējot, atbalsta personas, kas nav šādu organizāciju biedri. Kā zinām, vairumā gadījumu šīm organizācijām biedru reģistri nepastāv.

Otrs, par ko vēlos informēt, ir mūsu frakcijas sagatavotie priekšlikumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas skar trīs ļoti būtiskas pozīcijas.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka valstī jārada vienādi nosacījumi pašvaldībām un citām uzņēmējsabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus komunālajā saimniecībā, tai skaitā ūdensapgāde, kanalizācija, kas šobrīd daļēji ir, daļēji nav aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, kas rada neizdevīgākus nosacījumus tiem, kas dzīvokli jau privatizējuši.

Otrkārt, pievienotās vērtības nodokļa attiecināšana uz latviešu valodā izdotajām grāmatām, jo šobrīd šie izņēmumi pastāv tikai dažām grupām, tai skaitā atbilstoši kārtībai, kādu noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Mēs gribam atcelt pievienotās vērtības nodokli visai latviešu oriģinālliteratūrai, nenosakot birokrātiskus ierobežojumus arī atkārtotiem oriģinālliteratūras izdevumiem, jo to nav pārāk daudz. Uzskatām, ka būtu jāveicina plašāka latviešu literatūras izdošana.

Treškārt, daudziem janvārī kļuvuši pamanāmi līzinga līgumu papildmaksājumi jeb procentu aplikšana ar 18% pievienotās vērtības nodokļa, kas bijis nepatīkams pārsteigums.

Tie ir trīs nopietni likuma grozījumi, ko mūsu frakcija piedāvās izskatīt koalīcijas partneriem, jo tas attiecas arī uz budžetu, uzskatām, ka valstij tie daži simti tūkstoši latu, ko saņem šādā veidā, ir nesamērojami ar to kaitējumu, kas tiek nodarīts līzinga tirgum, grāmatu tirgum, namu apsaimniekošanas tirgum un kas nedara godu pašreizējiem spēkiem, kas ir pie varas un diemžēl ir ceļā uz šādu kļūdainu rezultātu.

Vēl gribu pieminēt pagaro un juceklīgo balsošanu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā papildināšanu, kas bija pretrunā ar agrāk pieņemto Saeimas frakciju vienošanos, ka komisijā strādā tikai divi pārstāvji no katras frakcijas. Mūsuprāt, bija loģiski, ka Jaunā frakcija to papildina ar diviem saviem pārstāvjiem. Neloģiski bija tas, ka "Latvijas ceļš" ierosināja sacensību, kurai frakcijai šajā komisijā būs vairāk deputātu. Mums ir prieks, ka šī sacensība tika izbeigta, un mēs arī bijām pirmie, kas noņēma savus kandidātus pēc tam, kad bija redzams, ka šādā veidā komisiju nevar papildināt. Saeimas pieredze liecina, ka lielas komisijas ne vienmēr ir spējīgas strādāt, un šajā gadījumā pa divi pārstāvji no katras frakcijas ir samērā optimāls variants.

J. Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir gandarīta, ka šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā tika pieņemti divi svarīgi likumprojekti, viens nodots izskatīšanai komisijām, un ka turpmāk nebūs pieļaujama pretvalstisko organizāciju nesodīta darbība valstī. Tika iesniegta vesela likumprojektu pakete, lai novērstu šo nelabvēlīgo parādību.

Otrkārt, mēs esam gandarīti par to, ka beidzot, neatkarības 11. gadā, mēs esam sākuši nopietni strādāt pie Darba likuma, kuru šodien pieņēmām otrajā lasījumā.

Smagākais jautājums, ko Tautas partija aizvadītajā nedēļā risināja, bija īres problēma. Sabiedrībā radies maldīgs priekšstats par to, kādas šobrīd ir galvenās problēmas dzīvokļu saimniecībā. Dažu bezatbildīgu Rīgas vadošu amatpersonu dēļ valda uzskats, ka īres problēmas radušās galvenokārt tādēļ, ka namīpašnieki terorizē īrniekus, izliek viņus uz ielas. Mūsu rīcībā ir no Latvijas tiesām saņemta oficiāla informācija, statistikas pārskati par to, ka 91% no visām prasībām, kas iesniegtas tiesā par īrnieka izlikšanu uz ielas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas Rīgas pilsētā, cēlušas nevis privātfirmas vai privātīpašnieki, bet gan Rīgas pilsētas pašvaldība. Katrā Rīgas priekšpilsētā ir tikai daži desmiti lietu, kurās prasītājs ir denacionalizētās mājas pārvaldnieks vai īpašnieks.

Sabiedrībā, un it īpaši Rīgas domes dzīvokļu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs, kurš vārdos it kā aizstāv īrnieka tiesības, bet faktiski tādējādi maldina sabiedrību, runā par to, bet kapitālā remonta dēļ prasības, piemēram, Ziemeļu priekšpilsētā pagājušā gadā celtas tikai četros gadījumos, kas ir tikai 1,3% no visām lietām. Latgales priekšpilsētā ir viens šāds gadījums, tas ir 0,2%, Vidzemes priekšpilsētā bijušas septiņas šādas lietas par īrnieku izlikšanu sakarā ar kapitālo remontu, un sešos gadījumos, vēršu īrnieku uzmanību uz to, tiesas ir noraidījušas namīpašnieku prasības. Bažas, ka namīpašnieku patvaļa varētu vērsties plašumā un ka tā ir vispārīga, ir veltas.

Ko darīt, lai atrisinātu smago dzīvokļu problēmu? Tautas partijas pozīcija ir vienkārša. Ar vistaisnīgākajiem un labākajiem likumiem mēs nevienu māju, dzīvokli neuzbūvēsim. Tātad jāpiešķir ievērojami pašvaldības finansu līdzekļi lielo pilsētu sociālo un lētu īres dzīvokļu būvniecībai.

Otrkārt, ar jauno īres likumu ilglaicīgi jānodrošina sociālās garantijas darba nespējīgām un trūcīgām personām. Treškārt, jāatslogo namīpašnieki, piešķirot tiem dažādus nodokļu atvieglojumus, kā arī citas iespējas remontēt un uzturēt savā īpašumā esošās dzīvojamās mājas.

Īres maksājumu jautājums jārisina pārdomāti, lai tuvākajos gados mūsu valstī sabalansētu maksu par šo pakalpojumu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien bija trīs nopietni jautājumu kompleksi. Pirmais attiecas uz īrnieka un namīpašnieka attiecībām, it īpaši uz īrnieka tiesībām. Gribu uzsvērt, ka jau kopš 1997. gada Rīgas domes Sociāldemokrātu frakcija nemitīgi piedāvājusi valdības koalīcijas pārstāvjiem, tieši "Latvijas ceļam", toreiz Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam, iespējas realizēt normālu, nopietnu politiku, kas ņemtu vērā īrnieku tiesības. Tā ieteikusi censties neprivatizēt visu pašvaldības dzīvojamo fondu, saglabājot kaut daļu, lai būtu ietekme uz dzīvokļu tirgu un lai arī mazturīgākajiem rīdziniekiem būtu iespēja saņemt dzīvokļus un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Gribu uzsvērt galveno problēmu, kas pastāv ne tik daudz centienos pieprasīt no pašvaldībām līdzekļus, protams, dzīvokļi ir jāceļ, arī pašvaldībām, cik mēģināt pārvarēt iedzīvotāju zemo maksātspēju, kas īstenībā ir pietiekami ilgas politikas rezultāts. Tikai tad var prasīt nopietnu maksātspēju un godprātīgu savu saistību izpildi. Bažas rada kaut vai piedāvājums Rīgas centrā diferencēt īres maksu, nosakot to krietni augstāku, nekā Rīgas nomalē. Skaidrs, ka tā rezultātā daudziem gados vecākiem cilvēkiem vajadzēs mainīt dzīves stilu savas dzīves beigu posmā. Daudzus rīdziniekus gaida smaga traģēdija, ja šī politika tiks īstenota.

Vēl gribu uzsvērt, ka mums izdevās pārliecināt Saeimas vairākumu, ka nevajag ierobežot arodbiedrības un darbinieku tiesības. Ja darba devējs bez nopietna pamata mēģina atbrīvot no darba arodbiedrības biedru, kurš nav pieļāvis ne disciplīnas, ne darba pienākumu pārkāpumus, tad jautājums jāizskata kopā ar arodbiedrību un ar to jāsaskaņo. Tas dod iespēju samazināt darba devēju patvaļu. Šādi nosacījumi ir arī Vācijā, kur ir darbinieku padomes. Tās nav gluži arodbiedrības, bet parasti šajās darbinieku veidotajās padomēs 80–90% ir tieši arodbiedrību pārstāvji. Patīkami, ka sociāldemokrātiem izdevās pārliecināt arī daļu valdības partiju, ka šīs nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, tātad arodbiedrība, būtu jāņem vērā darba devēju un valdības lēmumu īstenošanā, nevis jāmēģina nepārtraukti mazināt darba ņēmēja tiesības, tādējādi it kā nākot pretī darba devējam. Domāju, ka nevajag nākt pretī ne uz viena rēķina.

Šodien sociāldemokrāti iesniedza Saeimā jaunu pensiju likuma grozījumu, kas, mūsuprāt, ir tieši pareizā brīdī. Valdības partijas dodas uz pašvaldību vēlēšanām, un mums ir cerība, ka patiesības balss un situācija, kādā ir pensionāri, tiks sadzirdēta. Mums ir ekonomiskais pamatojums, ko iesniegsim kopā ar anotāciju, kā to prasa Saeimas Kārtības rullis, ja šie lēmumi tiks nodoti komisijām. Galvenais priekšlikums — strādājošajiem pensionāriem jāsaņem pilna pensija. No 2001. gada 1. janvāra šī prasība valdībai jāpilda, jo tā ir Valdības deklarācijas prasība. Diemžēl valdība par to drūmi klusē.

Otrkārt, pensiju indeksācija jāveic vismaz divas reizes gadā, un tai jābūt saistītai ar algu izmaiņām valstī. Protams, tas attiecas arī uz iespēju saņemt lielākas pensijas. Pašreiz 30% Latvijas iedzīvotāju — jauno pensionāru — saņem niecīgas pensijas 30 latu apmērā.

Saeimas preses dienests