ATSAUCĒ IETVERT:
Par iedzīvotājiem novadu pagātnē un nākotnē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.03.1999., Nr. 73/74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22673
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par iedzīvotājiem novadu pagātnē un nākotnē
Turpinājums
no 1.lpp.
Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"
1.tabula
Pusgadsimts Latgali skāris vissmagāk
Demogrāfiskā situācija Latgalē ir daudz draudīgāka nekā citos Latvijas lauku novados. Tādēļ kaut nedaudz jānoskaidro, kā demogrāfiskie procesi Latgalē norisa vēl tikai pirms pusgadsimta un kā nonāca pie tā, kas vērojams pašreiz 3. Šim nolūkam izstrādājām datus par Latvijas lauku iedzīvotāju demogrāfisko vitalitāti 1938.gadā (2. tabula), kas visumā ir salīdzināmi ar 1997.gada datiem (1.tabula). 1938.gads ir izvēlēts kā pēdējais, kurā vēl maz bija jūtama Otrā pasaules kara tuvošanās, kas jau 1939.gadā varēja ietekmēt tautas vitalitāti. 1938.gadā nav izdalīts Pierīgas novads, bet tas iekļauts Vidzemes novadā.
Pēc 1938.gada datiem ir redzams, ka pirms pusgadsimta Latgale ir bijusi demogrāfiski visvitālākais novads Latvijā. Dzimstība Latgalē - 23,6 bērni gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, - ir bijusi augstāka nekā pārējos Latvijas novados, īpaši Vidzemē un Kurzemē. Savukārt mirstības intensitāte Latgalē bijusi vismazākā, kaut gan atšķirība no pārējiem Latvijas novadiem nav liela.
Rezultātā tolaik Latgale ir devusi aptuveni divas reizes lielāku tautas pieaugumu nekā Zemgale un apmēram trīs reizes lielāku nekā Vidzeme. Pieaugumu mēra ar intensitātes relatīvajiem lielumiem, izslēdzot novadu lielumu pēc iedzīvotāju skaita.
Laulībā stāšanās intensitāte 1997.gadā, salīdzinājumā ar 1938.gadu ir samazinājusies 2,0 - 2,5 reizes un novadu atšķirības šajā ziņā ir mazākas nekā vērtējot mirstības un dabiskā pieauguma rādītājus.
Kā galvenie cēloņi jeb faktori, kas izraisa demogrāfiskās vitalitātes lielās atšķirības Latvijas novados, prioritāri būtu pētāmi šādi:
• atšķirības iedzīvotāju vecumsastāvā, šo atšķirību rašanās un nozīme;
• atšķirības dzīves apstākļos un dzīves līmenī, dzīve zem iztikas minimuma;
• medicīniskās palīdzības pieejamība.
Šajā rakstā nedaudz pieskarsimies vecumsastāva īpatnībām. Par dzīves līmeņa īpatnībām ceram lasītājus informēt kādā no turpmākajiem rakstiem, bet par medicīniskās palīdzības pieejamību būtu jāaicina izteikties medicīnas un veselības apdrošināšanas statistiķi.
Latgalē maz bērnu un daudz sirmgalvju
Vispārēju priekšstatu par iedzīvotāju vecumsastāvu sniedz grupējums, kur visi iedzīvotāji sadalīti trīs pamatgrupās: līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma. Iedzīvotāju sadalījums šādās grupās (procentos) ir parādīts 3.tabulā.
Vislielākais īpasvars pirmajai grupai, ko veido bērni un jaunieši, ir Kurzemes laukos, bet vismazākais - Pierīgā un īpaši Latgalē, kur tas tikai nedaudz pārsniedz pusi no iedzīvotāju skaita.
Lielas atšķirības Latvijas novados uzrāda veco ļaužu īpatsvars. Tas ir relatīvi mazs Zemgalē un Pierīgā: zem 20 % Bauskas, Dobeles Rīgas un Ventspils rajona laukos. Ļoti augsts veco ļaužu īpatsvars ir Latgalē; Ludzas rajona laukos tas sasniedz 32,7% no iedzīvotāju skaita, Preiļu laukos - 31,7 %, Rēzeknes - 28,7 %, Krāslavas - 27,8 %, kas ievērojami pārsniedz kaimiņnovadu un arī valsts vidējo.
Iedzīvotāju novecošanos, kas atspoguļojas augstos veco ļaužu īpatsvara rādītājos, veicina divi faktori:
• nepietiekama paaudžu nomaiņa, kad dzimušo skaits nesasniedz mirušo skaitu;
• starpnovadu migrācija, kā arī jauno cilvēku migrācija no laukiem uz pilsētām.
Kā jau bija minēts, mirušo skaits Latvijā pārsniedz dzimušo skaitu kopš 1991.gada, bet latviešu tautības iedzīvotājiem kopš 1992.gada.
Taču diezin vai tas ir vienīgais faktors, kas nosaka lauku iedzīvotāju novecošanos, īpaši Latgalē, kur dzimstības intensitāte, kaut ļoti zema, tomēr daudz neatšķiras no dzimstības Pierīgas laukos. Tādēļ šajā rakstā vēl sniegsim dažas ziņas par migrāciju, kas varētu būt dominējošais faktors vismaz nesenā pagātnē.
Galvenā migrācija notikusi agrāk
Migrants saskaņā ar statistikā pieņemto definīciju ir persona, kas maina pastāvīgo dzīvesvietu. "Migrācijas saldo - starpība starp dotajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un no tās uz citu pastāvīgās dzīvesvietu izbraukušo skaitu noteiktā laika periodā"4. Mēs izmantojām datus par administratīvo rajonu lauku daļu (pagastiem). Tādēļ saskaņā ar definīciju "administratīvā teritorija" ir katra rajona lauku daļa. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot starpnovadu migrāciju, bet ir jāizmanto dati, kuros ietverta arī migrācija no viena rajona uz otru tā paša novada ietvaros, arī migrācija no laukiem uz pilsētām viena rajona ietvaros vai uz citu rajonu. Mūsu pētījumam šādi dati ir pieņemami.
Kā rāda 4. tabulas dati, migrācija Latvijas lauku teritorijās 1997.gadā nav bijusi liela. Pierīgas un arī Latgales lauki pat ir saņēmuši iedzīvotājus no citām vienībām (pilsētām vai rajoniem).
Lielāks negatīvais migrācijas saldo vērojams vienīgi Kurzemē, ko izraisīja starpvalstu migrācija sakarā ar militāro objektu slēgšanu Saldus rajonā.
Šāda migrācija nevarēja krasi pasliktināt demogrāfisko situāciju Latgalē. Tādēļ cēloņi jāmeklē nedaudz tālākā pagātnē.
Dati par pašreiz demogrāfiski visvairāk apdraudēto novadu - Latgali - 1971. -1997.gada periodā parādīti 5. tabulā. Šajā periodā iedzīvotāju migrācijas dati nav publicēti par 1981. un 1995.gadu, bet vienīgi par starprepubliku migrāciju - 1988. un 1989.gadā. Mūsu vajadzībām par šiem gadiem daži aprēķināti tuvināti, izmantojot interpolāciju. Šī apstākļa dēļ, kā arī lai vienkāršotu tabulu, migrācijas saldo par 1971.-1995.gada piecgadēm uzrādīts tūkstošos cilvēku.
Ir redzams, ka Latgales lauki iedzīvotājus ir zaudējuši galvenokārt 1971. -1980. gadā, iespējams, arī sešdesmitajos gados, par kuriem mums nav datu. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados uz Latvijas lielpilsētām plūda darbaspēks ne vien no citām bijušajām PSRS republikām, bet arī jaunieši no zilo ezeru zemes laukiem. Šī procesa sekas vēl liek sevi manīt.
Astoņdesmitajos gados migrācija no Latgales laukiem pakāpeniski samazinājās un deviņdesmitajos gados apstājās. Pēdējos gados Latgale savus iedzīvotājus zaudē vienīgi "dabiskā" (vajadzētu gan teikt - nedabiskā) ceļā, mirstībai ievērojami pārsniedzot dzimstību.
Vēl pēc dažiem gadiem laulībā stāsies jaunieši, kuru paaudzi migrācijas pali vairs nebūs skāruši. Tad zudīs pēdējais pamats dažādu nokrāsu politiķu iemīļotajam sakāmvārdam, ka pie visa sliktā, kas pašreiz notiek Latvijā, ir vainojamas "sociālisma atliekas ekonomikā un cilvēku apziņā".
Jau tagad ir jāpētī, kā demogrāfisko krīzi uztur un padziļina hroniskais bezdarbs, nabadzība, izlikšana no mājokļiem, dzīves nedrošība plašā un šaurā nozīmē, pašreiz un nākotnē. Un ar izpēti vien nepietiek. Ir jāveic kompleksi, neatliekami pasākumi tautas vitalitātes atjaunošanai ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Tas vairs nav zinātnieku uzdevums. Šādu rīcību tauta gaida no tiem, kuriem uzticējusi augstāko varu valstī.
1 LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 1998.gadā. - R.: LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, 1999. - 90.-91.lpp.
2 Piemēram, "Mājsaimniecības budžets 1997.gadā". - R.: VSK, 1998. - 151. lpp.
3 Plašāki pētījumi ir jāveic Latvijas Zinātnes padomes akceptētās programmas "Latgales ekonomiskās un sociālās attīstības optimizācija " ietvaros. Šie jautājumi jāskar arī vairākos projektos, kas veltīti reģionālās attīstības pasākumiem
4 Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1998. - 178. lpp.
Lauku iedzīvotāju demogrāfiskā vitalitāte
Latvijas vēsturiskajos novados 1997.gadā *
| Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem | |||||
| dzimuši | miruši | dabiskais | noslēgto | šķirto | |
| pieaugums | laulību | laulību | |||
| skaits | skaits | ||||
| Pierīga** | 8,6 | 12,6 | -4,1 | 3,5 | 2,0 |
| Kurzeme | 9,9 | 14,3 | -4,4 | 3,1 | 1,2 |
| Vidzeme | 9,8 | 14,6 | -4,8 | 3,0 | 1,5 |
| Zemgale | 9,7 | 15,3 | -5,6 | 3,3 | 1,7 |
| Latgale | 8,6 | 20,8 | -12,2 | 4,1 | 1,6 |
| Vidēji | |||||
| Latvijas laukos | 9,3 | 15,7 | -6,3 | 3,4 | 1,6 |
*Aprēķināts pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1998. -R.: CSP, 1998. - 58.-61.lpp. Novadi sakārtoti demogrāfiskās vitalitātes dilstošā secībā - rēķinot, par cik mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu
** Rīgas, Ogres, Tukuma rajons
2.tabula
Lauku iedzīvotāju demogrāfiskā vitalitāte
Latvijas vēsturiskajos novados 1938.gadā *
| Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem | ||||
| dzimuši | miruši | dabiskais | noslēgto | |
| pieaugums | laulību skaits | |||
| Latgale | 23,6 | 13,4 | 10,2 | 7,1 |
| Zemgale | 19,3 | 13,9 | 5,3 | 8,5 |
| Kurzeme | 18,6 | 14,2 | 4,4 | 7,4 |
| Vidzeme | 18,5 | 14,9 | 3,6 | 8,0 |
| Vidēji | ||||
| Latvijas laukos | 20,7 | 14,1 | 6,6 | 7,7 |
*Aprēķināts pēc Latvijas statistikas gada grāmatas 1939. - R.: VSP, 1939. - 8.,9.,12. lpp. Novadi sakārtoti demogrāfiskās vitalitātes dilstošā secībā - rēķinot pēc dabiskā pieauguma
3.tabula
Lauku iedzīvotāju sadalījums galvenās vecuma grupās
1998.gada sākumā, procentos *
| Līdz darbspējas | Darbspējas | Virs darbspējas | |
| vecumam | vecumā | vecuma | |
| Kurzeme | 24,1 | 53,9 | 22,0 |
| Vidzeme | 23,9 | 53,5 | 22,5 |
| Zemgale | 23,8 | 55,3 | 20,9 |
| Pierīga | 21,4 | 57,6 | 20,9 |
| Latgale | 20,1 | 51,7 | 28,2 |
| Vidēji | |||
| Latvijas laukos | 22,6 | 54,3 | 23,1 |
*Aprēķināts pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas 1998. -R.: CSP, 1998. - 42.-44.lpp. Novadi sakārtoti līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara dilstošā secībā
4.tabula
Lauku iedzīvotāju migrācija,
rēķinot uz 1000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem 1997.gadā*
| Iebrauca | Izbrauca | Migrācijas saldo | |
| Pierīga | 23,0 | 19,7 | 3,3 |
| Latgale | 25,9 | 23,3 | 2,6 |
| Vidzeme | 22,4 | 20,8 | 1,6 |
| Zemgale | 16,7 | 20,8 | -4,1 |
| Kurzeme | 18,1 | 37,3 | -19,1 |
| Vidēji Latvijas laukos | 21,4 | 23,8 | -2,4 |
*Aprēķināts pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas 1998. -R.: CSP, 1998. - 35.-37.lpp.; 155.-158.lpp. Novadi sakārtoti migrācijas saldo dilstošā secībā
5.tabula
Latgales lauku iedzīvotāju migrācijas saldo*
| Rajonu lauki | Tūkst. cilv. | Cilvēki | |||||
| 1971.- | 1976.- | 1981.- | 1986.- | 1991.- | 1996. | 1997. | |
| 1975. | 1980. | 1985. | 1990. | 1995. | |||
| Balvu | -1,8 | -2,4 | -1,3 | -0,6 | -0,1 | 13 | -47 |
| Daugavpils | -1,1 | -2,0 | -0,9 | 0,2 | 0,2 | 23 | 80 |
| Krāslavas | -2,9 | -2,6 | -1,1 | -0,7 | -0,4 | -103 | -82 |
| Ludzas | -3,0 | -2,9 | -0,7 | -0,5 | 0,2 | 95 | 177 |
| Preiļu | -1,7 | -1,3 | 0,0 | -0,1 | -0,3 | -137 | 56 |
| Rēzeknes | -3,0 | -3,3 | -2,1 | -0,8 | 1,0 | 271 | 251 |
| Kopā | -13,5 | -14,5 | -6,0 | -2,5 | 0,7 | 162 | 435 |
* Datu avoti: Tabulā ietverto gadu Demogrāfijas gadagrāmatas un analogi valsts statistikas izdevumi