• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par divpusējo sadarbību ar Poliju izglītības jomā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.2011., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226755

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sadarbību ar Krieviju robežšķērsošanas jautājumos

Vēl šajā numurā

04.03.2011., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par divpusējo sadarbību ar Poliju izglītības jomā

2.martā izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks tikās ar Polijas izglītības viceministru, valsts sekretāra vietnieku Miroslavu Sielaticki, Polijas vēstnieku Latvijā Ježiju Mareku Novakovski, Polijas Izglītības ministrijas un Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem.

Sarunas gaitā atzinīgi tika novērtēta abu valstu sadarbība un tika uzsvērts, ka līdzšinējie rezultāti ir būtisks pamats turpmākajai sadarbībai. Polijas puse atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu un paveikto poļu izglītības pilnveidē un attīstībā, turklāt šo sekmīgo sadarbību augstu novērtējušas abu valsts visaugstākās amatpersonas. Kopš 1992.gada Latvijā tiek nodrošināta piecu izglītības iestāžu darbība, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas latviešu un poļu valodā, kurās mācās apmēram 1000 skolēnu. Savukārt R.Broks pateicās Polijas pusei par ilgstošu un pārdomātu atbalstu poļu skolām, kuru ministrs nosauca par labas prakses paraugu mazākumtautību izglītībā.

Sarunā ar ministru īpašu pateicību M.Sielatickis pauda par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar pašvaldību rasto risinājumu attiecībā uz Jēkabpils poļu pamatskolas darbību, veidojot to kā bilingvālu izglītības iestādi no 2011.gada 1.septembra. Savukārt vēstnieks atzīmēja, ka poļu skolu darbības kontekstā šis risinājums ir pasaules mēroga fenomens un labās prakses paraugs, kā nodrošināt un pilnveidot izglītību un kā veicināt sabiedrības integrāciju. Turklāt abas puses pauda pārliecību, ka šis risinājums ir optimāls šajā demogrāfiskajā situācijā un ir labs paraugs, kā risināt līdzīgus jautājumus.

Polijas puse apliecināja, ka turpinās atbalstīt Latvijā darbojošās poļu skolas – Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosaukto poļu pamatskolu, Rīgas Itas Kozakēvičas poļu vidusskolu, Daugavpils J.Pilsudska valsts poļu ģimnāziju un Rēzeknes valsts poļu ģimnāziju, kā arī Jēkabpils poļu pamatskolā īstenoto mazākumtautību programmu, kuru skolēni turpinās apgūt Jēkabpils pamatskolā, kurā tiks izveidota jauna struktūrvienība (filiāle) – Jēkabpils poļu pamatskola. Polijas puse arī turpmāk atbalstīs izglītības iestādes, gan nodrošinot ar mācību materiāliem, gan sniedzot atbalstu pedagogiem, gan arī bērniem dodot iespēju apmeklēt vasaras nometnes Polijā u.tml.

Ministrs teica, ka Latvijā ir stabilas mazākumtautību izglītības tradīcijas, kas vienlaikus veicina katras tautas integrāciju Latvijā un latviešu valodas apguvi, kā arī stiprina katras tautas vērtības.

Tāpat tika pārrunāti ar skolu darbību saistīti jautājumi, un tika secināts, ka Latvijā un Polijā ir līdzīgi izaicinājumi. Abas puses dalījās pieredzē, kā katrā valstī tiek risināti skolu tīkla jautājumi, tajā skaitā esošās un paredzamās demogrāfiskās situācijas kontekstā, piemēram, tiek nodrošināti skolēnu autobusi, tiek akcentēta skolas darbības atvērtības veicināšana, iespēju robežās tiek nodrošināts finansējums mazāk blīvi apdzīvotām teritorijām, tiek apvienotas izglītības iestādes utt.

Sarunas gaitā tika uzsvērta kvalitatīvas izglītības nozīme, tādēļ Polijas puse īpaši atzinīgi novērtēja Latvijas poļu skolu skolēnu augstos sasniegumus centralizētajos eksāmenos un pauda pārliecību, ka izglītības kvalitāte šajās skolās ir labā līmenī.

Arī augstākajā izglītībā abām valstīm ir līdzīgi izaicinājumi, kas saistīti ar tuvākajā laikā gaidāmo studentu skaita samazināšanos demogrāfiskās situācijas dēļ. Polijas puse lēš, ka vietējo studentu skaits tuvāko gadu laikā no apmēram 2 miljoniem samazināsies līdz apmēram 1,2 miljoniem. Tādēļ, līdzīgi kā Latvija, arī Polija strādā savas augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas un eksportspējas virzienā.

M.Sielatickis informēja arī par Polijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras plāniem, kas izglītībā paredzēti divos virzienos – izglītības atvērtības veicināšana austrumu virzienā un mobilitātes veicināšana. Polijas puse pauda viedokli, ka Latvija tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem partneriem šajās jomās, ievērojot mūsu pieredzi, ģeogrāfisko situāciju, kā arī nākotnes plānus un ieceres augstākās izglītības eksportspējas virzienā.

Noslēgumā vēstnieks atzīmēja, ka vairāki Polijā pazīstami cilvēki 20.gadsimta sākumā studējuši Latvijā, to skaitā divi bijušie Polijas prezidenti mācījušies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Latvijas un Polijas sadarbību izglītībā nosaka 2006.gada 29.martā parakstītais starpvaldību līgums starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā un izglītībā. Tajā ir noteikta arī skolēnu, studentu un mācībspēku apmaiņa. Līgums paredz iespēju Polijai un Latvijai noslēgt sadarbības programmu, kas šobrīd tiek izstrādāta, un tās ietvaros varētu tiks īstenotas vēl vairākas lietas. Piemēram: sniegts atbalsts poļu valodas un literatūras, vēstures, ģeogrāfijas un citu priekšmetu, kas tiek mācīti poļu valodā, pasniegšanai, kā arī interešu izglītības programmu īstenošanai poļu valodā Latvijā; sniegts atbalstu poļu minoritātes sociālo (nedēļas nogaļu) skolu darbībai Latvijā; atbalsts poļu valodā mācošo pedagogu profesionālajai pilnveidei; veicināta augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla pārstāvju apmaiņa; tiktu sekmēta latviešu valodas un literatūras un poļu valodas un literatūras speciālistu apmaiņa darbam augstākās izglītības institūcijās u.c.

Savukārt IZM Valsts izglītības satura centram izglītības satura jautājumos ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība ar Polijas izglītības speciālistiem. Rīgas Itas Kozakēvičas poļu vidusskolas poļu valodas skolotāji 2005.–2007.gadā piedalījās vidusskolas standarta izstrādē mācību priekšmetam “Mazākumtautību valoda un literatūra” un mācību priekšmeta “Poļu valoda un literatūra” programmas parauga izstrādē. Notika arī Polijā izdoto mācību grāmatu un mācību līdzekļu satura saskaņošana un pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām Latvijā, kā arī mācību satura pilnveidošana atbilstoši izglītības standartu prasībām Polijā, nodrošinot Latvijas poļu vidusskolu beidzējiem iespējas turpināt izglītības ieguvi Polijas augstskolās. Ik gadu tiek izstrādāts saturs valsts pārbaudes darbiem mazākumtautību izglītības programmā poļu valodā: 3.klasē – ieskaite ar kombinētu mācību saturu, 6.klasē – ieskaite poļu valodā un 9.klasē – eksāmens poļu valodā.

Aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā, kas tiek īstenota atbilstoši abu valstu augstākās izglītības iestāžu divpusējās sadarbības līgumiem. Sadarbības līgumus ar Polijas augstskolām ir noslēgušas 15 Latvijas augstākās izglītības institūcijas, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa. 2009./2010. akadēmiskajā gadā 46 Latvijas augstskolu studenti apmaiņas veidā studēja Polijas augstskolās, bet Latvijas augstskolās studēja 31 Polijas students. Katru gadu noslēgtā starpvaldību līguma ietvaros Latvija uzņem poļu studentus un pētniekus – vidēji četras personas gadā (uzturēšanās izdevumus sedz Polijas puse).

Tāpat ar Poliju tiek īstenota sadarbība ES Mūžizglītības programmā. Piemēram, ES Mūžizglītības programmas “Comenius” ietvaros 2008.–2010.gada un 2009.–2011.gada projektos 58 Latvijas skolas īsteno skolu partnerības ar Polijas skolām; ES Mūžizglītības programmā “Grundtvig” 11 mācību partnerībās Latvijas organizācijas sadarbojas ar Polijas partneriem; ES Mūžizglītības programmas “Caurviju” mācību braucienu ietvaros 2009./2010.akadēmiskajā gadā trīs stipendiāti devās uz Poliju, lai iepazītos ar izglītības sistēmu; sadarbība notiek arī mūžizglītības programmas “Leonardo da Vinci” ietvaros.

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir noslēgts divpusējās sadarbības līgums ar Polijas Zinātņu akadēmiju par zinātnieku apmaiņu. Sadarbību ar Poliju zinātnē raksturo, piemēram, RTU dalība vairākos starptautiskos projektos, kuros kā koordinatori vai partneri darbojas gan Latvijas, gan Polijas pārstāvji. Sadarbību zinātnē ar Poliju veicina arī atsevišķu RTU zinātnieku un pētnieku iekļaušanās un līdzdarbošanās dažādu nozaru starptautiskajās organizācijās un zinātnes jomu tehnoloģiju platformās.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes
ministra padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!