Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2011.gada 3.marta sēdes stenogramma (sākums) . Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2011., Nr. 37 (4435) https://vestnesis.lv/ta/id/226793

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem

Vēl šajā numurā

08.03.2011., Nr. 37 (4435)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2011.gada 3.marta sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 3.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šā gada 3.marta Saeimas sēdes 35. darba kārtības jautājumu – lēmuma projektu „Par likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, saglabājot Ārlietu komisiju kā atbildīgo komisiju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par procedūru Olšteina kungam... „Par”?

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi!

Šie Civilprocesa likuma grozījumi paredz to, ka prasījums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, kā arī par maksu par komunālajiem pakalpojumiem... komunālo pakalpojumu piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, tātad apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījuma par darba algu izmaksu un citiem prasījumiem.

Pēc būtības šie prasījumi, protams, nostājas lielā mērā priekšā banku hipotēkām, un šī sagatavotā Civilprocesa likuma norma aizsargā tos cilvēkus, kuri ir regulāri maksātāji par saviem komunālajiem pakalpojumiem.

Norma par 10 procentiem, mūsuprāt, ir... manuprāt, ir samērīga norma un šinī gadījumā nekādā veidā neapdraud banku prasījumus un banku tiesības, un šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par to, ka mēs rūpējamies par...

(Zālē troksnis. Sēdes vadītāja paklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

K.Olšteins. ...šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par rūpēm par tiem sirmgalvjiem, vecajiem cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuri regulāri maksā maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, iepretī tiem cilvēkiem, kuri brauc ar lepnām mašīnām, atrod līdzekļus, kādā veidā samaksāt banku kredītus, bet neatrod naudu, kā samaksāt komunālo pakalpojumu sniedzējiem, jo komunālo pakalpojumu sniedzējiem nav nekādu instrumentu, kādā veidā piespiest šos cilvēkus maksāt.

Dzīve ir pierādījusi to, ka ir dažāda veida mēģinājumi bijuši. Kā viens no tiem, piemēram, ir bijis nemaksātāju saraksta likšana pie sienas kāpņu telpās, bet ir izrādījies, ka arī šī metode nestrādā, jo Datu valsts inspekcija ir aizrādījusi šiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ka šādā veidā tiek apdraudēta fizisko personu datu aizsardzība, un tāpēc šāda veida prakse arī tikusi izskausta.

Protams, šobrīd nav runa par šo apkures sezonu, bet ir runa par to, lai nākamo apkures sezonu varētu veiksmīgi uzsākt, jo, kā jau masu saziņas līdzekļos ir izskanējis, tad vairāki desmiti miljonu latu ir izveidojušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lai nākamo apkures sezonu varētu uzsākt bez traucējumiem, ir arī jādara, protams, vēl virkne citu lietu, lai gan paātrināti Civilprocesa likuma normas stātos spēkā, gan arī uzlabotos sadarbība starp pašvaldībām, bankām un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Diskutējot par šo normu, protams, būs izjūtams liels banku lobijs, jo bankas negribēs noteikti šādas normas pieņemšanu. Tas pierādījies arī ceļā līdz Saeimai, Ministru kabineta gaiteņos un visur citur, ka, neapšaubāmi, bankas ir pret šādu normu pieņemšanu, un arī mūs noteikti uzmeklēs ne viens vien banku lobijs, lai teiktu, ka šāda norma nav vajadzīga.

Es uzskatu, ka šāda norma ir ļoti būtiska un ir viena no tām normām, lai mēs varētu tiešām runāt par cilvēku aizsardzību, par to cilvēku aizsardzību, kuri maksā... kuri maksā regulāri par saviem komunālajiem pakalpojumiem un rūpējas par to, lai neveidotos parādi.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka deputāts Vitauts Staņa vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tā kā tas jautājums ir saistīts ar mājokļiem un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir Mājokļu jautājumu apakškomisija, aicinājums būtu par līdzatbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka...? Deputāti lūdz balsojumu par to, lai... jā, par to, lai nodotu abām komisijām... tātad pirmām kārtām par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būtu līdzatbildīgā. Vai pret to ir iebildumi? Pret to nav iebildumu, bet... tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Mēs šodien skatām ļoti svarīgu likumprojektu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs neskatām!”), kurš saucas „Atjaunojamās enerģijas likums”. Šis likumprojekts paredz to, ka atbilstoši arī Eiropas normām mums būtu jāpanāk 40 procenti atjaunojamo energoresursu galapatēriņā līdz 2020.gadam, nosakot arī trajektoriju, kādā tas būtu jāsasniedz.

Galapatēriņš ietver trīs komponentus – siltumu, transporta degvielu, kā arī elektrību.

Varbūt nespeciālistiem nav zināms tas, ka elektrība galapatēriņā sastāda apmēram 13 procentus, tātad mazāko daļu. Un šeit ir šā likumprojekta galvenā problēma, kuras dēļ es uzskatu, ka šis likumprojekts būtu principiāli jāpārstrādā un jāveido, vadoties pēc pavisam citiem principiem, – proti, tā, ka šis likumprojekts veido tikai atbalsta mehānismu elektrībai. Un atbalsta mehānisms, kā jau mums pierasts, ir piemaksas pie tarifa, ko sedz visi galapatērētāji, un šīs piemaksas radītu, pēc Ekonomikas ministrijas izvērtējuma, kur gan aprēķini nav īsti skaidri, apmēram divus santīmus pie kilovatstundas tarifa (protams, to, cik šo santīmu būtu, droši vien var tikai minēt). Tas tad arī būtu tik daudz, cik šo atjaunojamo energoresursu tātad tiktu izveidots...

Tātad – kāpēc tā nav pareiza pieeja? Tāpēc, ka mēs neesam izvērtējuši pasākumus, kādi būtu veicami siltuma sektorā un transporta sektorā, un salīdzinājuši ar tiem, kādi ir veicami elektrības sektorā. Proti, ir diezgan liela pārliecība, ka šos mērķus ar... bez subsīdijām, bet varbūt ar projektu atbalstīšanu, ar projektu plānveidīgu ieviešanu būtu daudz lētāk iespējams sasniegt, akcentējot tieši šos divus sektorus. Tā, piemēram, transporta sektorā mums ir biodīzeļa rūpnīcas, un šīs jaudas netiek pietiekami izmantotas. Mēs varētu līdz ar to faktiski veicināt arī mūsu ražošanu.

Siltuma sektorā pāreja no gāzes uz atjaunojamiem energoresursiem (pirmām kārtām – biomasu) veicinātu arī nodarbinātību un ekonomikas attīstību lauku apvidos.

Bez tam mums ir iespējams šo enerģiju vienkārši patērēt mazāk, atbalstot energoefektivitātes projektus gan ēku jomā, gan arī, protams, ražošanas jomā un pārvades jomā.

Tātad faktiski šis likums ir ārkārtīgi nozīmīgs, un šeit būtu jāsabalansē visas šīs jomas, nevis vienkārši jāveido atbalsta mehānisms, kas atkal pacels tarifus. Un īstenībā, paceļot šos tarifus, tas nedod risinājumu, jo tad mums ir jāsasniedz apmēram 10 procenti galapatēriņā, elektrība no tiem ir 13 procenti, no tā gandrīz puse jau tagad ir atjaunojamie energoresursi. Šī vienkārši nav tā vieta, kur sasniegt šo rezultātu.

Tagad ir jautājums – vai... Es nekādā gadījumā necenšos runāt pret atjaunojamiem energoresursiem, tā ir joma, ko es visnotaļ atbalstu un atbalstīšu arī turpmāk, un tā ir arī mūsu apvienības prioritāte. Bet vai vienmēr atjaunojamie energoresursi, elektrības koģenerācija ir laba? Vai ir labi, ka mēs izveidojam biogāzes koģenerācijas staciju, kurā galvenais substrāts ir kukurūza, tādējādi aizņemot lauksaimniecības zemes, bet siltums tiek izpūsts gaisā? Vai ir labi atbalstīt biomasas koģenerācijas staciju – nelielu, kas pašvaldībā paņem stabilās jaudas – gan siltumu, gan silto ūdeni –, vienlaikus pārējās jaudas, mazāk rentablo daļu, atstājot pašai pašvaldībai?

Šie modeļi, kas šobrīd ir plaši izplatīti, nav atbalstāmi no valsts un sabiedrības viedokļa. Un, neskatoties uz to, ka mēs, kā parasti, kavējam Eiropas termiņus, es domāju, ka Saeimai nāksies izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu – daudz izsvērtāku atjaunojamo energoresursu likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Atjaunojamo energoresursu likumprojekts paredz vispirmām kārtām to, ka mēs, pieņemot šo likumu, atsakāmies no tā sauktajām kvotām. Proti, tā bija kārtība, kura vēl aizvien darbojas, līdz mēs pieņemsim jaunu likumu, kurā... Ir bijis daudz diskusiju par to, vai tā ir taisnīga vai tā ir ar politisku piegaršu, vai kāda cita veida... Tie ražotāji, kas ražo gan vēja elektrostacijās, gan jau bēdīgi slavenajās hidroelektrostacijās, gan citās... Vai ar šo kārtību ir bijusi vienāda pieeja visiem atjaunojamo resursu ražotājiem, vienlīdzīga iespēja ražot enerģiju?

Mēs ar jauno likumu piedāvājam šīs kvotas svītrot. Mēs piedāvājam to, ka ir jābūt iespējai visiem vienlīdzīgi pieteikties ražot, radīt atjaunojamos energoresursus.

Ja mēs paskatāmies to, cik daudz enerģijas mēs katru gadu iepērkam no ārējiem enerģijas avotiem jeb enerģijas eksportētājiem šeit, Latvijā, tad redzam, ka apmēram 1,7 miljardus kubikmetru dabasgāzes Latvija importē no Krievijas. Šī gāze galapatēriņā apmēram maksā tuvu pie pusmiljarda latu. Tā ir nauda, ko mēs katru gadu samaksājam prom. Maksājam nevis tiem cilvēkiem, kuri ražo enerģiju šeit, Latvijā, bet maksājam prom no Latvijas, tādā veidā šeit nepaturot ne daļu no šīs naudas.

Latvijā ir gandrīz 360 tūkstoši hektāru neapstrādājamas zemes. Tā ir zeme, ko mēs varam izmantot, ražojot enerģiju šeit, Latvijā. Tā ir iespēja, ar kuru mēs varam paturēt naudu šeit, paši Latvijā radot gan pakalpojumu sfēras, kuras apkalpos šos enerģijas ražotājus, gan radot darba vietas pašās ražotnēs.

Protams, jūs teiksiet, ka šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai ar to enerģiju, ko mēs varam importēt. Protams! Tāpēc arī esošajā likumprojektā ir piedāvāts šo atbalsta mehānismu samazināt vēl par trešdaļu, nekā tas ir šodien... nekā tas ir šodien noteikts ar šo kvotu principu. Tāpēc mēs aizvien virzāmies uz to, lai šī enerģija maksātu mazāk, lai galapatērētājiem par to nebūtu jāpiemaksā tik daudz, kā tas ir šobrīd.

Protams, šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai, jo patērētājs izvēlēsies un teiks: kāpēc man maksāt... pārmaksāt divkārt, trīskārt par to, ko es varu nopirkt par puscenu? Tas pats saistās arī ar jau izskanējušajām debatēm sakarā ar Kaļiņingradas atomelektroenerģijas staciju.

Ja mēs runājam par šiem principiem, tad jāteic, ka atsevišķi principi ir vērsti uz to, lai atbalstītu tieši vietējos lauksaimniekus, tieši tos lauksaimniekus, kuri audzē lopus; tur ir kūtsmēsli, kurus var izmantot enerģijas ražošanai. Šim veidam ir paredzēts speciāls atbalsta mehānisms jeb lopkopības komponenti. Tie ir tie mehānismi, kurus iedzīvinot mums būtu iespēja runāt par to, lai izmešus un CO2 emisijas mēs samazinātu... un tādā veidā arī iegūtu vairāk, šeit ražojot enerģiju iekšienē... Protams, vislielākais uzsvars ar šo likumprojektu ir domāts tieši uz biomasas ražotnēm un biomasas koģenerācijas stacijām. Būs daudzi, kas teiks, ka mēs nevaram, ka mums nepietiek resursu, lai ražotu no biomasas šeit enerģiju. Es saku, ka mums resursu ir pārpārēm. Taču to visu mēs šodien eksportējam uz citām valstīm, neskatot kopējo enerģijas bilanci.

Nedaudz par pārmetumiem, ko izteica iepriekšējais runātājs. Es nevaru piekrist teiktajam, ka šeit neesot runāts par siltuma izmantošanu. Šeit ir runāts par siltuma izmantošanu – un vistiešākajā veidā! Vistiešākajā veidā ar šo likumprojektu ir piedāvāts atbalstīt tikai tās ražotnes, kuras izmanto siltumu. Tāpēc, Cilinska kungs, nevaru teikt, ka šis likumprojekts nerunā par siltuma ražošanu. Viennozīmīgi tas par to runā!

Par transporta sektoru. Transporta sektoram jūs...

Sēdes vadītāja. Olšteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

K.Olšteins. Es atvainojos, jā.

Transporta sektoram ir paredzēts atbalsts Biodegvielas likumā, citi atbalsta mehānismi ir paredzēti citos likumos. Šeit, protams, ir būtiski jāsāk darbs pie šā likumprojekta, un tad mēs varēsim runāt par to, lai to „apaudzētu” jau ar būtiskām normām.

Lūgums atbalstīt to un virzīt kā vienu no prioritātēm.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ingrīda Circene pieteikusies runāt „par”.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Latvijas Politiski represēto apvienība jau vairākkārt kopš 2009.gada ir vērsusies ar iesniegumiem gan Tieslietu ministrijā, gan arī pie Ministru prezidenta, pauzdama savu satraukumu par to, ka joprojām atsevišķos gadījumos... ka represētās personas statuss tiek piešķirts un apliecības tiek izsniegtas gadījumos, kad tas neatbilst likuma normām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atkārtoti diskutējusi par šo jautājumu, un līdz ar to tā arī ir mūsu komisijas iniciatīva, ka jautājums ir būtisks un risināms un ka vairāki būtiski jautājumi, kuru dēļ tas ir aktuāli šodien, ir saistībā arī ar to, ka ir notikusi teritoriālā reforma, ir izveidoti 110 novadi. Līdz šim šīs personas statuss tika noteikts pašvaldībās vai, ja persona dzīvoja pastāvīgi ārzemēs, tika noteikts Tieslietu ministrijā, taču pašreiz, kad ir šie 110 novadi, ir problēmas ar to, kā nodrošināt komisiju veidošanu un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvju piedalīšanos. Un sakarā ar to mūsu komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka šis uzdevums tiek nodots vienai institūcijai, tas ir, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tad līdz ar to tiek novērsta šī dažādā – sašķeltā – statusa piešķiršanas kārtība. Ir vienota personu uzskaite, ar to nodarbojas viena institūcija, un tiek piesaistīti arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji. Un, protams, mums notika arī ļoti plašas diskusijas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, un mēs esam arī vienojušies par kārtību, kādā veidā notiks šis statusa noteikšanas process. Mēs saglabājam arī iespēju to darīt pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir arī teritoriālās nodaļas, kur iedzīvotāji var griezties ar saviem iesniegumiem, saņemt arī konsultācijas, un līdz ar to visa šī informācija ir pieejama arī tieši Iedzīvotāju reģistrā.

Līdz ar to mēs esam izstrādājuši savu piedāvājumu un kā no komisijas to iesnieguši. Lūdzam atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Šis ir tas jautājums, par kuru šodien ļoti daudz runā Latvijas iedzīvotāji. No šīs tribīnes ļoti bieži tiek piesaukta sabiedrība, tauta, tautas intereses. Tad man šķiet, ka tas signāls, kas nāk no sabiedrības, kur vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par to, ka cenas, kuras sagaida Latvijas iedzīvotājus, nav pieņemamas, ka tās šodien var iznīcināt daudzas mājsaimniecības... ka tas ir ļoti nopietns signāls, kuram Saeimai būtu jāpievēršas. Un izskatās, ka laikā, kad valdošā koalīcija mēģina konsolidēt budžetu...

Ko mēs tur redzam? Kur tad notiek šī konsolidācija? Diemžēl šī konsolidācija nenotiek, veicot izmaiņas valsts pārvaldē, nenotiek tās darba efektivizēšana, ministriju skaita samazināšana nenotiek. Netiek apvienotas iestādes, kuras rada valstij izdevumus, piemēram, Latvijas Privatizācijas aģentūra, par kuru tā „Jaunais laiks” daudzus gadus ir cīnījies, nākot politikā. Kāpēc tā nav likvidēta vēl joprojām, kaut vai pievienojot to Nekustamo īpašumu aģentūrai?

Bet diemžēl mēs redzam to, ka ir daudz vienkāršāk paņemt naudu tur, kur vienkārši ir jāpaceļ nodoklis, šajā gadījumā elektroenerģijas cenas, kuras šodien ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem un kuras būs pieejamas vēl pēc cenu palielināšanas. Tās iznīcinās daudzas mājsaimniecības.

Godājamie kolēģi! Jūs esat pieņēmuši lēmumu, ka visas dividendes... tātad nopelnītā nauda tiek izņemta ārā no „Latvenergo”. Tagad jūs uzliekat vēl papildu nodokļus, kuri palielinās šo cenu. Tad sakiet atklāti, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas, lai nevis mazinātu izdevumus budžetā, bet gan palielinātu ieņēmumus caur papildu nodokļiem.

Labi, jūs ķeraties klāt alkoholam, cigaretēm. Skaidrs, saprotams. Ideja ir atbalstāma, lai gan, vai jūs ieņemsiet vairāk kopumā naudas, vai jūs veicināsiet tādā veidā ēnu ekonomiku – to laiks rādīs. Bet elektroenerģija ir tā nozare, tā joma, kurā Latvijas sabiedrība ir ķīlnieki. Tai nav citas izejas. Labi, atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi mēģinās kaut kādā veidā, piemēram, no Igaunijas iepirkt elektroenerģiju, bet katra individuālā mājsaimniecība to diemžēl izdarīt nevar.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka sabiedrība maksās vairāk. Vai tā ir tā politika, kuru jūs gribat realizēt? Vai jūs tiešām gribat, lai to mājsaimniecību skaits palielinās aizvien vairāk... Nu nevar tās samaksāt! Jūs varat likt vēl vairāk klāt tos nodokļus. Nevar cilvēki samaksāt vairāk! Un kāpēc šajā gadījumā izmantot šo monopolstāvokli, lai cilvēkiem izgrieztu rokas? Man šķiet, ka šodien tomēr vajadzētu valdošajai koalīcijai pārdomāt savu rīcību, vai ir vērts tādā veidā mēģināt iznīcināt tos Latvijas cilvēkus, kuri joprojām cīnās par savu izdzīvošanu un nav aizbraukuši no šīs valsts. Jo, ticiet man, visvieglākais veids, kādā šos cilvēkus nodrošināt ar gaišāku nākotni, ir nopirkt vienu aviobiļeti, lai viņi brauc tagad uz Vāciju; Vācijas tirgus atvērsies, un tur viņi varēs vairāk pelnīt. Taču mums jādomā tomēr par to, lai cilvēki paliktu šeit.

Man nebija iespējas debatēt par likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”, es vienkārši varu kontekstā ar šo sadārdzinājumu pateikt, ka, protams, mēs varam jau tagad atkal skriet uz priekšu un teikt: „Četrdesmit procenti – atjaunojamā enerģija! Mūsu lauciniekiem būs darbs! Viss ir ļoti labi!” Kas par to maksās? Godājamie kolēģi, es neesmu pret atjaunojamo enerģiju, es esmu par to, ka mēs nedrīkstam pieņemt lēmumu, kas finālā padarīs Latviju vēl nespējīgāku konkurēt. Mēs varam runāt par atbalstu zemniekiem. Jā! Bet jautājums ir tāds: vai mūsu rūpniecība būs konkurētspējīga? Kādas būs cenas? Man šķiet, ka šodien valdībai vajadzētu pēc iespējas ātrāk... Ja jau jūs nevarējāt uz 2011.gadu, tad vismaz mēģiniet uz 2012.gadu...! Nāciet ar reālu reformu valsts pārvaldē, sāciet reāli efektivizēt valsts pārvaldi! Šodien visi eksperti, nevis vairs tikai opozīcija runā par to, ka reformām ir jānotiek. Ir pēdējais brīdis pienācis, un tieši tāpēc šodien es aicinu tomēr atbalstīt mūsu iniciatīvu... un ka mēs varētu atgriezties tomēr pie šiem pazeminātajiem tarifiem, ja jau jūs esat pieņēmuši lēmumu izņemt visas dividendes, atsaucoties uz to, ka pēc tam „Latvenergo” ir grūti attīstīties un risināt savas problēmas, kad notiek kataklizmas, kā tas jau bija šajā gadā, tad vismaz šajā gadījumā samazināsim to nodokli, kaut vai nedaudz mīkstinot Latvijas iedzīvotājiem iespējamās izmaksas no viņu maciņiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu pateikt, ka šī samazinātā likme... šīs samazinātās PVN likmes ir nepareizas pēc būtības. Un, Šlesera kungs, tas, ka jūs mācējāt novest valsti līdz krīzei (No zāles: „Nu, nu!” – „Oho!”), nenozīmē, ka jūs mācēsiet izvest valsti no krīzes.

Līdz ar to šīs pazeminātās likmes nav atbalstāmas. Maznodrošinātajiem praktiski ir jāsniedz palīdzība nevis caur pazeminātām likmēm, bet citādā veidā. Šīs pazeminātās likmes lielāku palīdzību sniedz tiem cilvēkiem, kuri par elektroenerģiju mēnesī maksā 400 latus vai vēl vairāk, jo viņi, piemēram, apsilda baseinus vai vēl kādas citas lietas... Maznodrošinātajiem ir jāpalīdz citādāk! Tā, piemēram, „Latvenergo” ir izstrādājis programmu... tur pusmiljons vēl guļ no iepriekšējā gada naudas, kura nav izņemta un ieguldīta palīdzības sniegšanā, un šī palīdzība turpinās šogad: katrs maznodrošinātais var pieteikties un saņemt par velti 500 kilovatus.

Tāpat arī pie jaunajiem tarifiem ir iespēja pielikt daudzbērnu ģimenēm 2400 kilovatus vēl papildus klāt, un tās var maksāt pēc vecajiem tarifiem.

Līdz ar to palīdzība ir jāsniedz caur šādiem mehānismiem, nevis jāsamazina PVN. Samazinot PVN, lauvastiesa no palīdzības nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem ir lieli ienākumi un kuri maksā ļoti daudz par elektrību.

Es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Būs vairāk nekā 22!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 32, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Staņas kungs runās par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Būtu aicinājums šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju apstiprināt kā līdzatbildīgu, jo tas zināmā mērā ir saistīts ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu „Par plānošanas reģionu nepieciešamību” un ir lūgusi to iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja deputātiem nav iebildumu, to var iekļaut arī šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka iesniegtais patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem nav iebildumu. Tātad patstāvīgais priekšlikums darba kārtībā iekļauts kā pēdējais jautājums.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt Saeimas 2011.gada 3.marta sēdē iekļauto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad deputāts Raivis Dzintars ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.martā, ko Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 16.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!