Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2011., Nr. 37 (4435) https://vestnesis.lv/ta/id/226830

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrija: Par augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu

Vēl šajā numurā

08.03.2011., Nr. 37 (4435)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gaidis Bērziņš. Fiziskās personas maksātnespējas process

Šā raksta pamattēzes 2011.gada 11.februārī tika nolasītas Latvijas Universitātes 69.konferences Civiltiesisko zinātņu sekcijas sēdē referātā “Jaunais Maksātnespējas likums – teorētiskie un praktiskie aspekti”. Savukārt “Jurista Vārda” lasītājiem tās piedāvāju papildinātā un izvērstā veidā. Tiesību zinātnieki ir atzinuši, ka maksātnespēja ir labākais veids, kā fiziskajai personai dot iespēju atjaunot tās maksātspēju un pilntiesīgi atgriezties civiltiesiskajā apritē. Šādam viedoklim var piekrist. Jo tikai maksātspējīga persona var būt ekonomiski drošs darījuma partneris un sabiedrības pārstāvis, kas pilda uzņemtās saistības. Jebkura darījuma spēkā esamība ir atkarīga no darījuma dalībnieku gribas. Tālākā gribas īstenošana izpaužas darījuma dalībnieku tiesību un pienākumu izpildē. Tomēr neatkarīgi no darījuma dalībnieku gribas pastāv ārējie apstākļi, kas tieši var ietekmēt jau noslēgta darījuma izpildes iespēju. Par šādiem ārējiem apstākļiem ir uzskatāmi arī ekonomiskie procesi, to rezultātā radītās iepriekš neparedzamās sekas (krīze, bezdarbs u.c.). Maksātnespējas faktu daļēji var uzskatīt arī par ekonomisko procesu radīto apstākļu tiesiskajām sekām. Dažādos ekonomiskajos procesos tieši vai pastarpināti ikdienā iesaistās arī fiziskas personas.

Vilnis Vītoliņš. Noziedzīga nodarījuma rīku konfiskācija

Īpašums ir svarīgākā un apjoma ziņā pilnīgākā lietu tiesība, kuru raksturo īpašuma tiesību subjekta – fiziskas vai juridiskas personas – tieša un tiesiska vara pār lietu. Turklāt šī attiecība starp personu un lietu ir sabiedriska attiecība, jo uzliek pienākumu visām pārējām personām respektēt īpašnieka tiesības un atturēties no darbībām, kas varētu kaitēt šo tiesību realizācijai. Tā kā īpašums ir attiecība starp īpašuma tiesību subjektu un lietu, no vienas puses, īpašums ir skatāms tiesību uz īpašumu jeb civiltiesiskajā aspektā. Savukārt ievērojot, ka mūsdienās personas nedzīvo izolētā vidē, ir svarīgi, lai īpašnieka un lietas attiecības tiktu atzītas arī vidē, kurā šīs attiecības faktiski pastāv. Tātad, no otras puses, īpašums ir skatāms īpašuma tiesību jeb konstitucionālo tiesību aspektā. Fizioloģiskajā līmenī cilvēks tiecas pēc homeostāzes, t.i., pēc zināma organisma līdzsvara stāvokļa, kad organismā ir nepieciešamais skābekļa, ūdens, cukura u.c. vielu daudzums. Tajā pašā laikā cilvēkam ir svarīgi uzturēt ne tikai savu organismu, bet arī psihisko tonusu.

Arnis Lauva. Vai civiliedzīvotāju upuri Afganistānā ir attaisnojami

“Cilvēki tajā pasaules malā ir pieraduši pie nāves.” (..) “Ja jūs viņiem teiksit: “Mums ļoti žēl, ka jūsu tēvs ir miris, bet miris kā moceklis, lai Afganistāna būtu brīva!” un ja jūs piedāvāsit viņiem kompensāciju un cienīsit viņu nesto upuri, es domāju, ka cilvēki mūs atbalstītu pat tagad. Bet sliktākais, ko jūs varētu darīt, ir tas, ko mēs darām tagad – ignorējam cietušos. Saucot tos par “netiešajiem zaudējumiem” un pat necenšoties saskaitīt nogalinātos. Viņu ignorēšana ir noliegšana, ka viņi kādreiz ir eksistējuši, un nav lielāka apvainojuma islāma pasaulei. Tādēļ mums nekad nepiedos. Visai bieži plašsaziņas līdzekļos, īpaši starptautiskajos, ir atrodama informācija par civiliedzīvotāju upuriem Afganistānas konfliktā. Tiek diskutēts par minētās situācijas morālajiem apsvērumiem, atsevišķos gadījumos arī par leģitimitāti, tāpat tiek iztirzāti aspekti, kuru dēļ upuru skaits pieaug, kā arī pasākumi, kas ļautu mazināt civiliedzīvotāju ciešanas. Autors centīsies visai koncentrēti apskatīt tos tiesiskos aspektus, kas skar konflikta netiešos zaudējumus, par piemēru ņemot operāciju Afganistānā. Protams, 21.gadsimtā nav pieļaujama personas tiesisko interešu ierobežošana (tostarp tiesību uz dzīvību) bez jebkāda tiesiski izskaidrojama pamata. Ar vārdu “tiesiski” šajā gadījumā tiek domāti starptautisko cilvēktiesību un bruņoto konfliktu tiesību standarti.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!