Satiksmes ministrs: Par turpmākajiem soļiem “Rail Baltica” projektā

Līdz aprīļa vidum tiks definēti un Eiropas Komisijai paziņoti konkrēti turpmākie soļi, ko Latvija veiks dzelzceļa projekta “Rail Baltica” tālākai attīstīšanai.

Šāda vienošanās tika panākta 8.martā, satiksmes ministram Uldim Augulim tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) nozīmēto “Rail Baltica” projekta koordinatoru Pāvelu Teličku, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta pārstāvi Džeimsu Pondu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu.

Tikšanās laikā tika pārrunātas arī iespējas attīstīt ātrvilcienu satiksmi posmā Rīga–Maskava, to veidojot kā pievadu “Rail Baltica” dzelzceļa tīklam.

Šobrīd noteiktais termiņš izpētes par ātrgaitas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves iespējamību pabeigšanai ir 2011.gada 31.marts, taču, tā kā Lietuva galīgo lēmumu par trases maršrutu nav paudusi, iespējams, ka tas būs jāpagarina. Latvija un Igaunija atbalsta maršrutu Tallina–Pērnava–Rīga–Bauska–Panevēža–Kauņa.

2007.gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību pēc jaunas Eiropas platuma dzelzceļa līnijas nākotnē.

Eiropas Komisija 2008.gada nogalē pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektiem, kas paredz esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanu “Rail Baltica” maršrutā un izpēti par Eiropas standarta līniju. TEN-T finansējums ir piešķirts trases sakārtošanai kustībai ar ātrumu līdz 120 km/h.

Lai arī Latvijas teritorijā dzelzceļa infrastruktūra ir salīdzinoši labā stāvoklī un Eiropas Komisija pēc Latvijas lūguma ir piekritusi darbu atlikšanai līdz 2011.gada beigām, P.Telička sagaida, ka Latvija laikus atsāks darbus “Rail Baltica” projekta īstenošanā, kas ir svarīgs priekšnosacījums arī citu dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam.

Kopējais “Rail Baltica” esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam sākotnēji paredzētais finansējums veido 67,78 miljonus latu. TEN-T budžeta finansējums ir 15,69 miljoni latu, VAS “Latvijas dzelzceļš” finansējums – 20,33 miljoni latu un valsts budžeta finansējums – 31,75 miljoni latu. Tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes par jaunu Eiropas platuma dzelzceļa līniju “Rail Baltica” maršrutā Latvijas teritorijā kopējās izmaksas ir 1,55 miljoni latu, tai skaitā 0,77 miljoni latu jeb 50% ir TEN-T budžeta atbalsts.

“Rail Baltica” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai. “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūve palielinās dzelzceļa pārvadājumu jaudas un attīstīs kravu plūsmu uz un no Eiropas valstīm, bet pasažieru pārvadājumos būs iespējams saīsināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu uz Poliju un Vāciju. Tādējādi tiks veicināta videi draudzīgāka dzelzceļa transporta attīstība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa