Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre S.Ēlerte

Uz jaut. nr.6/J10 – dok. nr.580

Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi (deputātu jautājums nr.6/J10), Ministru prezidenta uzdevumā sniedzu šādu informāciju.

Saeimas Ministru kabinetam doto uzdevumu kontrole tiek organizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk – Kārtības rullis) paredzēto kārtību. Uzdevumu kontroles izpilde tiek nodrošināta Dokumentu automatizētajā uzskaites un kontroles sistēmā (turpmāk – sistēma DAUKS), kurā informācijas aprite par dotajiem uzdevumiem un to izpildes gaitu notiek elektroniski, līdz ar ko operatīvi un efektīvi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.10.apakšpunktu likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildes koordināciju un kontroli nodrošina Valsts kanceleja.

Nekavējoties pēc izsludinātā likuma saņemšanas atbilstoši Kārtības ruļļa 234.punktam Ministru prezidents dod uzdevumu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim likumā dotā uzdevuma izpildes nodrošināšanai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 236.punktu uzdevumu izpildes termiņš tiek noteikts atbilstoši likumā noteiktajam termiņam, bet, ja likumā konkrēts termiņš nav noteikts, uzdevuma izpildes termiņu nosaka, vadoties no attiecīgā likuma spēkā stāšanās termiņa.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 238.punktu Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta rezolūcijas izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta ministrijas atbildīgajai amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Turpmāk šādi atgādinājumi ministrijai tiek nosūtīti regulāri, vienu reizi mēnesī. Papildus saskaņā ar Kārtības ruļļa 239.punktu Valsts kancelejas sagatavotā informācija par neizpildītajiem uzdevumiem tiek izskatīta vienu reizi mēnesī Valsts sekretāru sanāksmē.

Valsts kanceleja pēc Arhīvu likumā Ministru kabinetam doto uzdevumu apzināšanas un attiecīgas Ministru prezidenta rezolūcijas sagatavošanas ar konkrētiem uzdevumiem kultūras ministram likumā doto uzdevumu izpildes nodrošināšanai sistēmā DAUKS izveidoja Kultūras ministrijai 17 uzdevumus.

Izpildot Arhīvu likuma pārejas noteikumu 8.punktu, Latvijas Nacionālais arhīvs ir izstrādājis šādus tiesību aktu projektus:

1. Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (VSS – 913), izsludināts 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

2. Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (VSS – 915), izsludināts 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

3. Grozījums Civilstāvokļa aktu likumā (VSS – 916), 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

4. Grozījums likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" (VSS – 914), 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

5. Grozījums Tiesu izpildītāju likumā (VSS – 911), 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

6. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (VSS – 938), izsludināts 05.08.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

7. Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā (VSS – 912), izsludināts 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē, kā arī iesniegts kā priekšlikums Saeimā, šobrīd likumprojekts nav pārņemts izskatīšanai 10.Saeimā;

8. Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā – apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā;

9. Grozījums Komerclikumā (VSS – 910), izsludināts 29.07.2010. Valsts sekretāru sanāksmē, kā arī iesniegts kā priekšlikums Saeimā, šobrīd likumprojekts nav pārņemts izskatīšanai 10.Saeimā.

10. Grozījums Elektronisko dokumentu likumā.

11. Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (VSS – 939), izsludināts 24.02.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

12. Grozījums Bibliotēku likumā – apstiprināts Ministru kabinetā, iesniegts Saeimā.

Ievērojot Ministru kabineta Kārtības rullī noteikto tiesību aktu saskaņošanas kārtību par minētajiem tiesību aktiem atzinumu sniedza Tieslietu ministrija, norādot, ka Tieslietu ministrija atbalsta projektus pēc būtības, taču nevar atbalstīt projektu virzību, proti, projekta izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē, norādot, ka, ievērojot minēto, ierosina atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 5.punktam iesniegt projektu kā priekšlikumu uz likumprojekta otro vai trešo lasījumu Saeimā, likumprojektos, kuros tiek veikti citi apjomīgāki grozījumi. Ņemot vērā, ka grozījumi ir tehniska rakstura, tādējādi netiktu noslogots Ministru kabineta un Saeimas darbs, izskatot šos tehniskos grozījumus kā atsevišķu likumprojektu, bet gan minētie grozījumi tiktu veikti vienlaikus ar būtiskākiem grozījumiem.

Tādējādi saskaņā ar tiesību aktu projektu saskaņošanā panākto vienošanos ar Tieslietu ministriju Kultūras ministrija jau ir iesniegusi divus attiecīgus priekšlikumus par likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā (Nr.1897/Lp9) (šobrīd likumprojekts nav pārņemts izskatīšanai 10.Saeimā) un "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" (Nr.1896/Lp9) (šobrīd likumprojekts nav pārņemts izskatīšanai 10.Saeimā), kā arī plāno iesniegt pārējos grozījumus atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 5.punktam iesniegt projektu kā priekšlikumu uz likumprojekta otro vai trešo lasījumu Saeimā.

Izpildot Arhīvu likuma pārejas noteikumu 7.punktu:

1. Ministru kabinets ir pieņēmis šādus Ministru kabineta noteikumus:

2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.1234 "Latvijas Nacionālā arhīva nolikums";

2010.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.829 "Noteikumi par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi".

2. Latvijas Nacionālais arhīvs ir izstrādājis un veic saskaņošanas procedūru saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rullī noteikto kārtību šādus Ministru kabineta noteikumu projektus:

Ministru kabineta noteikumu projekts "Privātu arhīvu akreditācijas kārtība" (VSS – 1063), izsludināts 02.09.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

Noteikumu projekts "Noteikumi par dokumenta izslēgšanu no nacionālā dokumentārā mantojuma" (VSS – 1064) izsludināts 02.09.2010. Valsts sekretāru sanāksmē;

Noteikumu projekts "Kārtība, kādā no Latvijas Republikas uz laiku izved nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu" (VSS – 1065) izsludināts 02.09.2010. Valsts sekretāru sanāksmē.

Darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes turpinās Latvijas Nacionālajā arhīvā izveidoto ekspertu darba grupu ietvaros. Darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes ir aizkavējies, un Arhīvu likuma pārejas noteikumu 7.punktu likumā nav bijis iespējams izpildīt noteiktajā termiņā ierobežoto finanšu līdzekļu un Latvijas Nacionālā arhīva darbinieku samazinājuma dēļ. Budžeta izdevumu samazinājums Latvijas Nacionālajam arhīvam 2011.gadā pret 2008.gadu sastāda 56%, savukārt darbinieku skaits samazinājies par 39% (2008.gada sākumā 697, 2011.gadā 426). Vienlaikus kā kavējošs faktors ņemams vērā, ka Ministru kabineta noteikumu izstrāde bija veicama vienlaikus ar valsts arhīvu sistēmas reorganizācijas procesu, kas tika nodrošināts, izpildot Arhīvu likuma pārejas noteikumu 2.punktu.

Cieņā, kultūras ministre S.Ēlerte

Rīgā 2011.gada 2.martā

Ministrs R.Broks

Uz jaut. nr.7/J10 – dok. nr.574

Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu

Izglītības un zinātnes ministrija ir iepazinusies ar Jūsu 2011.gada 24.februāra vēstuli Nr.8/2-2-69-2011 un, atbildot uz jautājumu, sniedz šādu informāciju.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" 3.11.apakšpunktu, Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC) "organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu un profesionālās meistarības konkursus, koordinē šo pasākumu norisi un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs, izstādēs un konkursos".

Izglītības likums un Vispārējās izglītības likums nenosaka, ka izglītojamajam obligāti ir jāpiedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. Līdz ar to piedalīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs ir izglītojamā brīvprātīga izvēle.

Tā kā VISC 2010.gada 30.decembra kārtības Nr.10 "Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana un norise" (turpmāk – kārtība) 3.punkts nosaka, ka olimpiādes saturs ir sarežģītāks par vispārējās izglītības saturu un ar augstākām prasībām nekā mācību priekšmetu standartu pamatprasības, VISC mācību priekšmetu olimpiādes organizē sadarbībā ar Latvijas augstskolām, kuras izstrādā mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu saturu. Kārtības projekts VISC mājaslapā tika publicēts 2010.gada oktobrī, interesentiem (izglītības pārvaldēm, izglītības iestādēm utt.) bija iespējams iesniegt ierosinājumus kārtības pilnveidošanai, bet neviens priekšlikums netika saņemts.

Latvijas Republikā pamatizglītību var iegūt astoņās mazākumtautību izglītības programmās: baltkrievu, igauņu, ivrita, krievu, lietuviešu, poļu, romu un ukraiņu valodā. VISC ierobežoto finanšu apstākļu dēļ nevar nodrošināt centralizētu tulkojumu astoņās mazākumtautību valodās, tāpēc, organizējot mācību priekšmetu olimpiādes, ir saglabāta iespēja izglītības pārvaldēm, izvērtējot reālo situāciju novadā, pilsētā vai novadu apvienībā, īstenot bilingvālo mācību metodi.

Respektējot mazākumtautību intereses, kārtības 14.punkts nosaka:"[..] risinājumu pierakstus, uzdevumu izpildi izglītojamais pēc savas vēlēšanās veic latviešu vai krievu valodā. Izglītības pārvaldes, izvērtējot reālo situāciju novadā, pilsētā vai novadu apvienībā, nosaka, kāda palīdzība (iespēja izmantot vārdnīcas, terminu tulkojumus vai daļējus uzdevumu tulkojumus) ir sniedzama otrā posma olimpiādē to izglītības iestāžu izglītojamajiem, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu." Līdz ar to bilingvālās izglītības principi pilnībā tiek ievēroti arī mācību priekšmetu olimpiāžu norisē, tādēļ, salīdzinot ar bērniem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda, mazākumtautību izglītojamos nenostāda nelabvēlīgā situācijā.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

Rīgā 2011.gada 2.martā