Par mediju patieso īpašnieku atklāšanu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 8.martā vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, tādējādi atbalstot ideju noteikt prasību masu medijiem atklāt to īpašniekus un patiesā labuma guvējus.

“Šodien esam vienojušies par atbalstu idejai padarīt Latvijas mediju vidi caurspīdīgāku. Tiesa, iesniegtie grozījumi būtu jāuzlabo,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene. Viņa atgādina, ka iecere ieviest šos grozījumus jau agrāk ir apspriesta, un pauda cerību, ka šoreiz izmaiņas tiks iestrādātas likumā.

Deputāts Dzintars Rasnačs informēja, ka grozījumi izstrādāti, balstoties uz Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājumu normatīvajos aktos noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus līdz konkrētām fiziskām personām, šādi Latvijas mediju vidi padarot caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu. Viņš uzsvēra, ka tas tiešā veidā skar Latvijas valsts drošību, tostarp mazinātos ietekme uz Latvijas informācijas vidi no ārvalstīm.

Likumprojekta iesniedzēji piedāvā noteikt plašsaziņas līdzekļu dibinātājiem pienākumu reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem līdz 2011.gada 1.jūlijam atklāt to īpašniekus, kā arī ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām īpašnieku sastāvā.

Komisijas deputāts Augusts Brigmanis ierosināja līdzīgas normas paredzēt arī interneta portāliem, taču tas būtu izdarāms cita normatīvā akta ietvaros.

Atbalstu grozījumu ieviešanai izteica Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne. Viņa pauda, ka sponsoru ietekme uz masu mediju vidi ir jūtama jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad masu mediji meklēja iespējas izdzīvot jaunajos apstākļos. Šobrīd masu medijus ietekmē dažādi politiskie spēki, tāpēc informācija bieži tiek deformēta. Viens no veidiem, kā atgūt mediju neatkarību, ir ļaut iedzīvotājiem zināt, kādu mērķu vārdā rīkojas masu mediju īpašnieki. Savukārt LŽA pārstāvis Ainārs Dimants uzsvēra, ka bez mediju brīvības un redakcionālas autonomijas nav iespējama demokrātija un masu mediju daudzveidība.

Idejai padarīt mediju vidi caurspīdīgāku piekrita arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, taču apšaubīja, ka to izdosies panākt ar piedāvātajiem grozījumiem. Ieviešot pienākumu masu medijiem deklarēt finanšu resursus, varētu panākt efektīvāku rezultātu, pieļāva G.Līcis. Savukārt Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra pārstāvji aicināja grozījumus saskaņot ar Komerclikumu, Kredītiestāžu likumu un Krimināllikumu. Komisijas priekšsēdētāja aicināja visus priekšlikumus iesniegt likumprojekta papildināšanai un uzlabošanai.

Saeimas preses dienests