Par Kultūras ministrijas darba aktualitātēm

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 8.martā, iepazīstoties ar Kultūras ministrijas (KM) darba aktualitātēm, rosināja lielāku uzmanību pievērst integrācijas politikai un jauno integrācijas pamatnostādņu izstrādē iesaistīt iespējami plašu sabiedrību.

“No šā gada sākuma integrācijas politika no Tieslietu ministrijas pārgājusi Kultūras ministrijas pārziņā, kura sākusi darbu pie pamatnostādņu izstrādes. Tam jā­kļūst par jauna veida dokumentu, kas būs platforma valsts turpmākajai rīcībai integrācijas jomā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aktīvi iesaistīsies integrācijas politikas izstrādē,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Iecerēts, ka jaunās integrācijas pamatnostādnes būs vērstas uz Latvijas iedzīvotāju kopīgas vērtībizpratnes nostiprināšanu. Dokuments balstīsies uz atvērtās latvietības principu, kas paredz, ka par latvieti var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt dzīves laikā, pauda KM valsts sekretārs Uldis Lielpēters. Eiropeiskās dimensijas ietvaros svarīgs aspekts būs mazākumtautību savpatnības saglabāšana un cilvēktiesību ievērošana. Svarīgi atcerēties, ka dažādās cilvēku identitātes ir savstarpēji papildinošas, nevis izslēdzošas, uzsvēra KM pārstāvis.

Komisijas deputāte Inguna Rībena pauda viedokli, ka integrācijas politikas kontekstā svarīga ir arī no valsts aizbraukušo cilvēku latvietības saglabāšana. Plānots, ka integrācijas pamatnostādnes valdībā tiks iesniegtas oktobrī, savukārt vasarā plānotas dažādas konferences, sabiedriskā apspriešana un septembrī arī diskusija parlamentā. Deputāti KM pārstāvjus iztaujāja arī par iecerēto imigrantu integrācijas centra izveidi.

Deputāti noskaidroja, ka šogad Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai plānoti spāru svētki, tiks pabeigta hidroizolācija un ēka pieslēgta apkurei, lai darbi aktīvi varētu turpināties arī nākamajā ziemā. Paralēli būvniecībai gaidāms nopietns darbs, lai bibliotēkas pakalpojumus sagatavotu jaunā kvalitātes līmenī, ēkā integrējot dažādas mākslas nozares un informācijas tehnoloģijas.

Tāpat ministrija turpinās reformas kultūrizglītības jomā, informēja U.Lielpēters. Plānots saglabāt plašo mākslas un mūzikas skolu pieejamību, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot talantīgiem bērniem, kuri ar mākslas jomu saista nākotnes karjeru, skaidroja KM valsts sekretārs. Tāpat tiks izstrādāti mūsdienīgi profesiju standarti un vērtēts, lai augstskolās nedublētos studiju programmas un trim kultūras augstskolām izveidotu kopīgu doktorantu studiju programmu.

KM gatavojas lielāku uzmanību pievērst arī radošajām un kultūras industrijām, lai palielinātu to ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Tāpat šogad turpināsies projekti, kas saistīti ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kultūras satura digitalizāciju un e-prasmju pilnveidi, kā arī kultūras infrastruktūras uzlabošanu.

Saeimas preses dienests