Par ģimenes valsts politiku

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 8.martā plašā ekspertu lokā diskutēja par valdībā apstiprinātajām ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm un izteica savu redzējumu par ģimeņu atbalstam veicamajiem pasākumiem.

“Vērtējot šo dokumentu gan no deputātu, gan ekspertu puses, šodien dzirdējām gan atzinību un kritiku, gan vērtīgus ieteikumus plānotās ģimenes politikas pilnveidošanai. Situāciju apgrūtina tas, ka tuvākajos gados papildu līdzekļi šajā jomā nav paredzēti. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka beidzot visi pasākumi ģimeņu stiprināšanai apkopoti vienā dokumentā un mēs varēsim vērtēt, kā praksē sokas ar to izpildi,” uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, norādot, ka Saeimā darbs pie šiem jautājumiem tiks turpināts.

Pamatnostādnes paredz laikā no 2011.gada līdz 2017.gadam veikt vairākus pasākumus, lai veicinātu ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmētu dzimstību. Kā iespējamos pasākumus dokumenta autori piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 50 procentiem no minimālās darba algas, ieviest izdevīgāku elektroenerģijas tarifu daudzbērnu ģimenēm, paredzēt iespēju laulības reģistrēšanas pieteikumu iesniegt elektroniski un ieviest īpašu apmācību programmu tiem, kas plāno precēties. Lai mazinātu rindas bērnudārzos, pašvaldības aicinātas vērtēt iespēju pirkt pakalpojumus no privātā sektora vai attīstīt aukļu dienestus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šķēle pauda, ka pamatnostādnēm trūkst politisku izaicinājumu un tās nepiedāvā ilgtermiņa līgumu sabiedrībai un ģimenēm. Savukārt Imants Parādnieks aicināja demogrāfijas jomā uzstādīt augstus mērķus, piemēram, noteiktā laika posmā panākt būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu un veicamos darbus definēt, ņemot vērā šos mērķus.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka pamat­nostādnēm būtu nopietni jārisina arī dzimstības problēma. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Silva Bendrāte taujāja demogrāfu viedokli, vai šis dokuments palīdzēs veicināt dzimstību. Atbildot uz to, demogrāfs Ilmārs Mežs sacīja, ka šajā dokumentā plānotais iedzīvotāju skaita pieaugums nav būtisks un drīzāk koriģē prognozes par to, vai latvieši izmirs pēc 130 vai 120 gadiem.

Deputāti nāca klajā arī ar vairākiem jauniem priekšlikumiem ģimenes valsts politikas uzlabošanai. Māris Dzelzkalns rosināja noteikt iespēju bērnu vecākiem atkarībā no bērnu skaita priekšlaicīgi doties pensijā. Imants Parādnieks piedāvāja jaunajās personu identitātes kartēs ietvert informāciju arī par bērnu skaitu, kas ļautu komersantiem daudzbērnu ģimenēm piedāvāt īpašas atlaižu programmas, bet no valsts puses tas neprasītu papildu ieguldījumus. Savukārt deputāte Ilze Vergina aicināja domāt par medicīnisku un psiholoģisku atbalstu ģimenēm, kurās ienāk pirmais bērns, jo tieši šis ir būtisks pārbaudījumu laiks daudzām laulībām.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pauda pārliecību, ka deputātu ierosinājumi atradīs savu vietu rīcības plānā, kas paredz konkrētus pasākumus no 2011. līdz 2013.gadam, un apliecināja, ka deputāti turpinās sadarbību ar ierēdņiem, ekspertiem un nevalstisko sektoru, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu visām pusēm pieņemamu dokumentu.

Saeimas preses dienests