• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 8.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2011., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226956

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 3.martā

Vēl šajā numurā

10.03.2011., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 8.martā

FM: Par ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumu izpildi

Ministru kabineta apstiprinātā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plānā iekļautie pasākumi tiek pakāpeniski īstenoti – no 61 plānā iekļautā pasākuma jau vienpadsmit pasākumi ir izpildīti, kā arī vairāki pasākumi ir ieviešanas stadijā, piemēram, ir sagatavoti dokumentu projekti, kas tiek diskutēti dažādos līmeņos, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais un Ministru kabinetā 8.martā izskatītais informatīvais ziņojums par ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļauto uzdevumu izpildes gaitu.

Izpildītie pasākumi:

• administratīvā sloga mazināšana – likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka IIN deklarācijā jānorāda tikai tā informācija, kas vēl nav VID rīcībā (stāsies spēkā 01.01.2012.);

• pilnveidota valsts pārvaldes informācija sabiedrībai par ziņošanas iespējām, ziņotāja tiesībām un garantijām;

• turpinās optimālo iespēju apzināšana, lai VID saņemtu no kredītiestādēm pietiekamu informāciju;

• ierobežoti skaidrās naudas darījumi, pastiprināta to kontrole;

• palielināts neapliekamais minimums;

• pilnveidota sadarbība starp kontrolējošām valsts iestādēm, ņemot par pamatu labākās prakses piemērus;

• panākta starpresoru vienošanās saistībā ar piekļuvi personas atrašanās vietas datiem pēc elektronisko sakaru komersantu datiem;

• pagarināts un konsolidēts periods, par kuru darba devējam paredzama atbildība par nesamaksātajiem nodokļiem par darbinieku (grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”);

• sagatavots skaidrojums VID un uzņēmējiem par tiešās pārstāvības iespēju izmantošanu muitas jomā;

• MK sēdē akceptēts informatīvais ziņojums par PVN īpašā režīma piemērošanu zivsaimniecībā.

Vairāki uzdevumi ir izpildes stadijā, piemēram, valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts sākumdeklarēšanas likumprojekts, Ministru kabinetā akceptēts priekšlikums vienreizējam nodokļu atbalsta pasākumam – nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu, kā arī citi pasākumi.

Tāpat Ministru kabinets akceptēja rīkojumu par grozījumiem pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam, paredzot mainīt atsevišķu pasākumu izpildes termiņus.

 

FM: Par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un eiro ieviešanas izmaksu aprēķiniem

Ministru kabinets (MK) 8.martā, skatot Finanšu ministrijas (FM) atskaiti par paveikto eiro ieviešanā Latvijā, uzdeva FM līdz šā gada 30.augustam iesniegt MK indikatīvu aprēķinu par eiro ieviešanas izmaksām 2013. un 2014.gadā.

Kā zināms, valdība ir noteikusi 2014.gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka laikā no 2010.gada 1.augusta līdz 2011.gada 31.janvārim eiro ieviešanas procesa būtiskākie pasākumi ir īstenoti vienotās eiro maksājumu telpas un eiro ieviešanas komunikācijas jomā.

Tā, piemēram, Latvijas Banka ir ieviesusi vienotās eiro maksājumu telpas prasībām atbilstošu Elektroniskā klīringa sistēmu, kura nodrošina kredīta pārvedumu veikšanu uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Monako.

Komunikācijas jomā īpaša vērība veltīta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Balstoties uz Igaunijas pieredzi, FM uzsver, ka sabiedrības informēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām būtu jāņem vērā, ka stratēģiskā plānošana par eiro ieviešanas jautājumiem jāsāk laikus, lai varētu iespējami precīzi prognozēt nepieciešamos laika, cilvēku un naudas resursus.

Lai skaidrotu Latvijas sabiedrībai pēdējā laika norises Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sakarības starp makroekonomikas stabilitāti, Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanu, Latvijas Bankas eksperti ir snieguši prezentāciju “Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro” daudzos Latvijas novadu bibliotēkās atvērtajos ES informācijas punktos.

Nākamajā pārskata periodā vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvaros ir paredzēts iezīmēt eiro ieviešanas projektam provizoriski nepieciešamo finansējumu. Vienlaikus tiks aktualizēts jautājums par stratēģiskās partnerības un līdzfinansēšanas granta līgumu noslēgšanu ar Eiropas Komisiju.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa turpinās īstenot vienotās eiro maksājumu telpas plāna uzdevumus, kā arī risinās citus skaidrās un bezskaidrās naudas eiro ieviešanas jautājumus. Savukārt Valsts administrācijas darba grupa atsāks darbu pie koncepcijas par normatīvo aktu sakārtošanu, ieviešot eiro saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānu.

 

FM: Par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem

Lai nevalstisko organizāciju (NVO) publiskos pārskatus turpmāk padarītu publiski pieejamus sabiedrībai, 8.martā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem.

24.februāri stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredzēja, ka biedrībām gada pārskati ir jāiesniedz tikai vienā iestādē – Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Taču, lai nodrošinātu, ka NVO gada publiskie pārskati ir pieejami sabiedrībai, ar grozījumiem noteikumos par biedrību gada pārskatiem paredzēts noteikt, ka biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskās kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina gada pārskatu publisku pieejamību.

Līdz ar šādu regulējumu Uzņēmumu reģistrs būtu pamatoti tiesīgs nodrošināt saņemto dokumentu publisku pieejamību.

Tāpat VID būs tiesīgs biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus arī par 2009.gadu nodot Uzņēmumu reģistram publiskošanai (kas līdz šim nebija publiski pieejami).

 

FM: Par vienreizēju nodokļu atbalsta pasākumu nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai

Lai atvieglotu uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielinātu budžeta ieņēmumus, Ministru kabinets (MK) 8.martā akceptēja Finanšu ministrijas piedāvāto vienreizējo nodokļu atbalsta pasākumu – nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanu tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma laikus un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

MK uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1.aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010.gada 1.jūlijam – šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis un muitas nodoklim līdzvērtīgi maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

2011.gada 1.janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija aptuveni 904 miljoni latu, no kuriem apmēram 174 miljonus latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. Pēc VID un FM aplēsēm, šā gada sākumā nedaudz vairāk kā 111 tūkstošiem parādnieku ir aptuveni 396 miljonu latu nodokļu parādi, kas vērtējami kā potenciāli atgūstami.

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:

• pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010.gada 1.jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, tās iespējams iekļaut NAP iesniegumā vispārējā kārtībā;

• iesniedz iesniegumu (veidlapa būs pieejama mājaslapā) nodokļu administrācijai vai attiecīgās pašvaldības domē (par NĪN);

• lūdz nodokļu administrāciju pieņemt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

• nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, kā arī novirza maksājumus saskaņā ar atbalsta pasākumā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem fiziskām personām un 500 latiem juridiskām personām, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90–180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par minētajām summām un nodokļu administrācija saskaņā ar kritērijiem ir piešķīrusi termiņa pagarinājumu, maksājums būs jāveic saskaņā ar maksājumu grafiku ne vēlāk kā 90 dienas + 60 mēnešus pēc atbalsta pasākuma sākšanas dienas. Pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas nodokļu administrācija dzēsīs ar attiecīgo pamatparādu saistītās nokavējuma naudas pilnā apmērā un soda naudu 90% apmērā.

Lai pielīdzinātu nodokļu maksājumu nokavējuma naudu beznodrošinājuma kapitāla cenai tirgū, pēc nodokļu atbalsta pasākuma 90.dienas nokavējuma nauda tiks palielināta no 0,05% dienā uz 0,07% dienā (~25% gadā) visiem nodokļu maksātājiem.

 

FM: Par stingrāku finanšu disciplīnu Eiropas Savienības fondu iestādēm

Lai nodrošinātu efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu, uzlabotu budžeta plānošanas kvalitāti un izpildes disciplīnu, 8.martā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās iestādes rosinātus stingrākus finanšu disciplīnas priekšlikumus ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm.

Par finanšu disciplīnas priekšlikumiem tika lemts, skatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par ārvalstu finanšu resursu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas) apguvi līdz 2010.gada 31.decembrim.

Lai nodrošinātu pēc iespējas sabalansētu apguvi visa gada garumā un savlaicīgu finansējuma ieplūšanu tautsaimniecībā un izvairītos no administratīvā sloga ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām gada pēdējos divos mēnešos, valdībā tika apstiprināti maksājumu mērķi 2011.gadam katrai ministrijai atbilstoši ministriju budžetos pieejamajiem valsts budžeta resursiem.

Tādējādi varēs izvairīties no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laikus atbrīvot finansējumu jaunu projektu īstenošanai, kā arī disciplinēt un motivēt finansējuma saņēmējus savlaicīgākai finansējuma apguvei un labākai plānošanai, uzsver FM.

Kopā līdz 2011.gada 31.decembrim atbildīgajām nozaru ministrijām būs jānodrošina maksājumi finansējuma saņēmējiem par ES fondu līdzfinansējuma daļu vismaz 511,5 miljonu latu apmērā. Tai skaitā Eiropas Sociālā fonda ietvaros jānodrošina maksājumi finansējuma saņēmējiem 88 miljonu latu apmērā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros aptuveni 283 miljonu latu apmērā, bet Kohēzijas fonda ietvaros aptuveni 140,3 miljonu latu apmērā.

Nolemts, ka budžeta programmas (fonda) līmenī ministrijām būs jāplāno ne vairāk kā 20% decembrī, bet 40% pēdējā ceturksnī. Savukārt, ja ministrijas divu secīgu mēnešu finansēšanas plāna neizpilde būs virs 250 tūkstošiem latu un vismaz 10% no plānotā, neapgūtais finansējums būs pieejams citām ministrijām, tai skaitā jaunu projektu sākšanai.

Tāpat atbildīgajām ministrijām būs jāuzņemas atbildība par neatbilstībām budžeta iestāžu projektos. Valdība lēma, ka gadījumos, kad tiks konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi valsts budžeta iestādes īstenotajā projektā apmērā virs 85 latiem, attiecīgajai iestādei tiks veikta dienesta pārbaude atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un, ja nepieciešams, tiks ierosināta disciplinārlieta pret atbildīgajām amatpersonām un pārvaldes amatpersonām.

FM informē, ka lielākoties pārkāpumi tiek veikti ES fondu iepirkumu procedūrās, īpaši pašvaldību un pašvaldību iestāžu iepirkumu procedūrās ES fondu projektu ietvaros, attiecībā uz to novēršanu FM vēl sniegs savus priekšlikumus MK.

Tāpat fiksēta normatīvo aktu neievērošana, piemēram, veikti darbi, kas nav attiecināmi no konkrētās ES fondu aktivitātes, pārsniegti noteikto izmaksu limiti, finansējuma saņēmēji neveic saimniecisko darbību atbilstoši plānotajam, kā arī veikto darbu apjoms neatbilst iepirkuma līgumā paredzētajam.

MK tika nolemts, ka ministrijām un citām centrālajām iestādēm līdz 2011.gada 28.martam jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāiesniedz Valsts kasē grozījumi ES fondu finansēšanas plānos 2011.gadam, precizējot tos atbilstoši aktuālajai informācijai par plānotajiem ikmēneša maksājumiem ES fondu projektos, vienlaikus 4.ceturksnī ieplānojot ne vairāk kā 40% un decembrī ne vairāk kā 20% no gada valsts budžeta programmas (ES fonda) finansēšanas plānu summas.

Savukārt, lai nodrošinātu ES fondu aktivitātes par informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstību projektu īstenošanas uzraudzību un vienotus risinājumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu īstenošanā, valdība lēma, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2011.gada 22.martam jāiesniedz MK rīkojuma projekts par Informācijas sabiedrības padomes izveidi.

Eiropas Savienības fondi 2007.–2013.gada periodā

Kopumā līdz 2011.gada 31.janvārim ES fondu projektu līgumi noslēgti par aptuveni 2,3 miljardiem latu jeb 74,5% no kopējā piešķīruma, bet finansējuma saņēmējiem izmaksāti 942 miljoni latu, kas ir ap 30% no kopējā perioda ES fondu piešķīruma. Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2007.–2013.gada periodā ir 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām. Latvijā ES fondu līdzekļi tiek plānoti trīs virzienos jeb darbības programmās – “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments



IeM: Par Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanu un kontroli

8.martā Ministru kabinets apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātās Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti pasākumi, lai nodrošinātu plānotas valsts rīcībpolitikas ieviešanas turpināšanu nelegālo narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības mazināšanā un kontrolē.

Pamatnostādņu mērķi ir samazināt nelegālo narkotisko un psihotropo vielu pieejamību, to lietošanas akceptējamību sabiedrībā un to lietošanas nodarīto kaitējumu sabiedrībai, uzlabojot narkomāniem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un efektivitāti.

Ievērojot prognozējamus, valsts līmeņa un no valsts neatkarīgus – ārējus ietekmējošus faktorus, pamatnostādņu rezultātā plānots panākt narkotisko vielu lietošanas, pamēģināšanas un citu rādītāju vispirms pieauguma stabilizāciju un tikai pēc tam pakāpenisku samazināšanos.

Pamatnostādnēs definēto mērķu sasniegšanai izvirzīti trīs pamata rīcības virzieni: narkomānijas un narkotiku lietošanas profilakse, narkoloģisko pacientu un narkotiku lietotāju veselības aprūpe un narkotiku piedāvājuma samazināšana, savukārt minētajos rīcības virzienos paredzēto aktivitāšu koordinācijai un ieviešanas uzraudzībai paredzēta politikas koordinācija, informācijas apkopošana un analīze.

Par pamatnostādņu ieviešanu atbildīgās institūcijas būs Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Aizsardzības ministrija. Savukārt Iekšlietu ministrija būs atbildīga par pamatnostādņu izpildes kontroli.

Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas ir noteikušas nepieciešamību pēc papildu budžeta līdzekļiem: 2013.gadā – pēc 475 561 lata, 2014.gadā – 325 570 latiem, 2015.gadā – 365 570 latiem, 2016.gadā – 325 570 latiem un 2017.gadā – 10 970 latiem.

Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī attiecīgo aktivitāšu finansiālās ietekmes izvērtējums. Jautājums par programmas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2013.gadā un turpmākajos gados izskatāms kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments



IZM: Par šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanu

8.martā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas nosaka šaušanas instruktoru, šaušanas treneru, šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību un šaušanas instruktoru sertificēšanas maksu.

2010.gada 28.oktobrī Saeimā tika pieņemts Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums, kurš stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī. Saskaņā ar šo likumu šaušanas instruktorus sertificē Latvijas Sporta federāciju padome (izņemot tos šaušanas instruktorus, kas ir tādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus).

8.martā pieņemtie MK noteikumi lēmumu par šaušanas instruktoru sertificēšanu, atteikumu sertificēt vai lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu Latvijas Sporta federāciju padomes vārdā deleģē pieņemt Latvijas Sporta federāciju padomes valdei.

IZM: Par Ventspils Augstskolas
rektora apstiprināšanu

8.martā Ministru kabinets apstiprināja ekonomikas zinātņu doktoru Jāni Eglīti Ventspils Augstskolas rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tā kā iepriekšējais Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns ir ievēlēts Latvijas Republikas 10.Saeimā, 2011.gada 23.februārī tika sasaukta Satversmes sapulce un rīkotas rektora vēlēšanas, kurās Ventspils Augstskolas amatā tika ievēlēts J.Eglītis.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa



LM: Par prasību izmaiņām sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Lai noteiktu prasības jaunu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī saskaņotu pašreiz spēkā esošās normas atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 8.martā apstiprināti valdībā.

Noteikumos noteiktas prasības jaunam suņa pavadoņa pakalpojumam. Tās nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina suņu atlase, apmācība, veterinārie pakalpojumi u.c. prasības. Šo jauno pakalpojumu saskaņā ar Invaliditātes likumu nodrošinās cilvēkam ar redzes invaliditāti.

Lai nodrošinātu vienādu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kvalitāti neatkarīgi no tā, vai institūcija to dara īsā vai ilgstošā laika periodā, šo pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tās pašas prasības, kādas ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat noteikts, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem klientu lietas būs jāglabā 10 gadus pēc tam, kad būs beidzies sniegtais pakalpojums. Tas nepieciešams, lai noteiktu vienotu kārtību dokumentu uzglabāšanai institūcijās un nodošanai glabāšanai Valsts arhīvā. Savukārt klientu reģistri ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās būs jāuzglabā 75 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. Līdz šim noteikumi neparedzēja atsevišķu pakalpojuma sniedzēju dokumentu uzglabāšanas termiņus.

Vienlaikus noteikts, ka tiem pašvaldību sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, turpmāk būs nepieciešamas zināšanas riska novērtēšanas jautājumos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments



SM: Par Latvijas valdības un Korejas valdības līgumu par vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu

8.martā satiksmes ministrs Uldis Augulis parakstīja Latvijas Republikas un Korejas Republikas līgumu par abu valstu autovadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu. Tas nozīmē, ka Latvijas un Korejas iedzīvotājiem bez eksāmenu kārtošanas būs iespēja apmainīt savā valstī izdotu autovadītāja apliecību pret otrā valstī izdotu.

“Līguma parakstīšana veicinās Latvijas un Korejas savstarpējo ekonomisko sadarbību, kā arī varētu kļūt par pamatu abu valstu sadarbībai transporta un tranzīta jomā,” uzsvēra satiksmes ministrs U.Augulis.

Tāpat ministrs aicināja Korejas pusi izmantot Latvijas tranzīta sistēmas priekšrocības, transportējot kravas uz Eiropas tirgu. No Korejas puses līgumu parakstīja tās ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Čo Hījuns.

Latvijai tas ir pirmais šāda veida līgums ar valsti, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kura nav pievienojusies 1968.gada Vīnes Konvencijai par ceļu satiksmi.

Minētais līgums neattiecas uz mācību braukšanas atļaujām.

Ministru kabineta noteikumus “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu” 8.martā apstiprināja valdība. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



TM: Par komercsabiedrību reorganizāciju un akcionāru sapulču sasaukšanu

8.martā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas kārtību. Minētie grozījumi Komerclikumā tiek veikti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvu 2009/109/EK.

Grozījumi paredz atbrīvot reorganizācijā iesaistītos subjektus no atsevišķu reorganizācijas dokumentu sagatavošanas, ja visi komercsabiedrības biedri vai dalībnieki (akcionāri) tam piekrīt vai visas pievienojamās komercsabiedrības pamatkapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai komercsabiedrībai. Tāpat ar grozījumiem atvieglos reorganizācijas kārtību, ja iesaistītas mātes un meitas sabiedrības, kā arī reglamentēs reorganizācijas dokumentu elektronisku pieejamību komercsabiedrības mājaslapā.

Ar grozījumiem arī precizēs Komerclikuma regulējumu attiecībā uz kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču noturēšanu, nosakot, ka tās noturamas tajā administratīvajā teritorijā, kurā ir reģistrēta kapitālsabiedrības juridiskā adrese. Šāds regulējums ļaus izvairīties no gadījumiem, kuros kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce tiek noturēta pat ārvalstīs, lai liegtu finansiāli mazāk nodrošinātajiem dalībniekiem piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē. Papildus jau minētajam precizēs Uzņēmumu reģistra kompetenci attiecībā uz akcionāru sapulču sasaukšanu, nosakot, ka Uzņēmumu reģistrs sasauc akcionāru sapulci gadījumā, ja akcionāru sapulce nav notikusi likumā noteiktajā termiņā.

Tāpat grozījumi paredz Komerclikumā noteikt komercsabiedrības biedriem vai dalībniekiem pienākumu iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistram par komercsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Šāds pienākums tiks attiecināts uz tiem komercsabiedrības biedriem vai dalībniekiem, kuriem pieder vismaz 25% no sabiedrības daļām, kuri ir juridiskas personas vai kuri daļas tur citas personas labā. Vienlaikus likumprojekts noteic vairākus gadījumus, kuros šāds pieteikums nav jāsniedz.

Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments



VARAM: Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par hidrotehnisko būvju rekonstrukciju

8.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos Nr.773 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.2.apakšaktivitāti “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai””. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu MK noteikumu atbilstību grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos. Precizētas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, norādot, ka iekārtu iegāžu izmaksas ir attiecināmas tikai gadījumos, kad tās ir nepieciešamas hidrotehniskās būves darbības nodrošināšanai un ir tehniski un ekonomiski pamatotas, tāpat precizēti autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksu attiecināmības sliekšņi un publicitātes izmaksas.

Atbilstoši vadošās iestādes noteiktajai vienotajai pieejai no MK noteikumiem svītrotas projekta iesniegumā neiekļaujamās izmaksas, norādot, kādas izmaksas iekļaujamas projekta iesniegumā. Lai novērstu izmaksu neattiecināmības risku, mazinātu potenciālu interešu konflikta risku, precizēts MK noteikumu 8.1punkts, nosakot, ka izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz darba līgumu, ir neattiecināmas.

Tā kā VARAM ir saskārusies ar problēmu, ka konkrētas biedrības vai nodibinājumi atsakās piedalīties vērtēšanas komisijas darbā, jo projektu iesniegumu vērtētājiem tiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” norādīts, ka projektu iesniegumu vērtēšanā tiks iesaistītas nevalstiskās organizācijas, precizēti vērtēšanas komisijas izveides nosacījumi.

 

VARAM: Par līdzekļu piešķiršanu Jelgavas sporta halles atjaunošanai

8.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Šis rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 42 107 latus pārskaitīšanai Jelgavas pilsētas pašvaldībai 2010.gada 23.oktobrī ugunsgrēkā radīto zaudējumu kompensēšanai Jelgavas sporta hallē.

Pamatojoties uz Jelgavas pilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2010.gada 23.oktobrī Jelgavas sporta hallē, kas atrodas Jelgavā, Mātera ielā 44a, izcēlās ugunsgrēks, ko izraisīja elektroinstalācijas bojājums. Ugunsgrēkā dega jumta pārsegums, tāpēc tika bojāta daļa sporta bāzes telpas, tai skaitā sporta zāles grīda. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku Jelgavas pilsētas valsts ģimnāzijas, Jelgavas pilsētas Spīdolas ģimnāzijas, Jelgavas pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas, Jelgavas novada sporta centra, kā arī vairāku sporta klubu mācību un treniņu darbu atsākšanu, nepieciešama sporta zāles atjaunošana.

Ņemot vērā minēto un to, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības 2011.gada budžetā ir ierobežoti finansiālie līdzekļi, Jelgavas pilsētas pašvaldība lūdza piešķirt nepieciešamo finansējumu Jelgavas sporta halles atjaunošanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa


 

ZM: Par lielāku atbalstu uzņēmumu attīstībai

8.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.132 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)””, kuri paplašina atbalsta pretendentu loku, kā arī vienkāršo pieteikšanos atbalstam. Noteikumi nosaka, ka uz atbalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumi, kas reģistrēti mazāk nekā 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un nav sākuši saimniecisko darbību līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai. Līdz šim šādi mikrouzņēmumi nevarēja pieteikties atbalstam uzņēmumu radīšanai.

Nodrošinot pasākumu nepārklāšanos, pretendenti vairs nevarēs pieteikties atbalstam pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas ražošanā, taču varēs pieteikties atbalstam aktivitātei, kas saistīta ar darbībām veselības jomā – reitterapijai.

Lai atvieglotu atbalsta pretendentiem projektu iesniegumu iesniegšanu, grozījumi paredz, ka projektu iesniegumus var iesniegt arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās pārvaldēs, ne tikai LAD centrālajā aparātā.

Precizēti arī projektu atlases kritēriji, kas dod priekšroku tiem projektiem, kur projektu īstenošanas un finanšu resursu piesaistes vieta sakrīt, kā arī pretendentiem, kuri var projekta iesniegšanas brīdī pierādīt pieejamos finanšu resursus projekta realizācijai.

Turpmāk atbalsta intensitāte paaugstināta līdz 60% visiem projektiem, izņemot kurināmā ražošanu, kur tā ir noteikta 40% apmērā. Kopējo attiecināmo izmaksu summa vienai saistīto personu grupai, aktivitātei, kas saistīta ar kurināmā ražošanu, samazināta no 350 000 eiro ekvivalentam latos līdz 200 000 eiro ekvivalentam latos. Tāpat precizēts projektu īstenošanas sākšanas termiņš, nosakot, ka aktivitāšu īstenošanu atbalsta pretendents sāk ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos veikti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!