Par aptauju gada monētas noteikšanai: kura no 2010.gada jubilejas un piemiņas monētām ir “Latvijas gada monēta 2010”

“Hercogam Jēkabam 400”

Hercogs Jēkabs (1610–1681) ir spilgtākais Ketleru dinastijas pārstāvis, kas Kurzemes un Zemgales hercogistes troni mantoja 1642.gadā. Rietumeiropā iegūtā izglītība deva plašu redzesloku un prasmi attīstīt amatniecību un kuģubūvi.

Jēkaba nodibinātās kolonijas – Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā – kalpoja koloniālpreču tranzītam.

Grafiskais dizains – Ilze Lībiete (pēc hercogam Jēkabam veltītas piemiņas medaļas parauga), plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis.


 

“Neatkarības deklarācija”

1990.gada 4.maijs Latvijā bija saulains, bet vaigi mirka prieka asarās un līksmes vilnis satricināja Vecrīgu, kad 138 no 195 klātesošajiem Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem bija apstiprinājuši savu JĀ vārdu neatkarībai no PSRS. Katram patriotam nu jāpalīdz nest brīvības nasta kā mūžam pulsējošs dzirnakmens, kā dzīvību uzturoša saule.

Grafiskais dizains – Ilmārs Blumbergs, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča.


 

“Latviešu ābece”

Skološanās ikvienam sākas ar lasītprasmes apguvi, izmantojot ābeci, kur skaidrota burtu un skaņu sakarība. Ābece kļūst arvien atraktīvāka, lai lasītprasmes ceļa sākums būtu priecīgs un katrs burts kļūtu par mīļu ciemiņu. Pirmā latviešu ābece tapusi ap 1683.gadu, un to grezno lepna gaiļa – rīta gaismas vēstneša un zinību jundītāja simbola – attēls.

Grafiskais dizains – Arvīds Priedīte, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča.


 

“Dzintara monēta”

Kad paceļam dzintaru pret sauli, tas pēc miljoniem gadu dusēšanas atkal iezaigojas Latviju klājušo aizvēsturisko mežu krāsās. Šis pusdārgakmens ir viens no pirmajiem minerāliem, ko cilvēce sāka izmantot. Senākā atrastā nauda – romiešu monētas – tagadējā Latvijas teritorijā nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu apmaiņā pret dzintaru.

Grafiskais dizains un plastiskais veidojums – Aigars Bikše.


 

“Laika monēta III”

Monētas aversā attēlotais heraldiskās rozes zieds ir mīlestības un skaistuma simbols un cieņas apliecinājums sākotnēji Latvijā strādājušajam niobija atklājējam Heinriham Rozem (burti H un R). Monētas reversa zaļajā niobija diskā kā no augstuma skatīti lokveidā attēloti mūsu planētas meži, lauki, klintis un ūdens klajumi, bet sudraba gredzenā attēlotas Mēness fāzes.

Grafiskais dizains – Laimonis Šēnbergs, plastiskais veidojums – Jānis Strupulis.

Latvijas Banka rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu un aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2010.gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir “Latvijas gada monēta 2010”.

Aptauja ļauj centrālajai bankai izcelt mākslinieku devumu šai īpašajā mākslas žanrā un noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā, kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet pievilcīgākie.

Aptauju “Latvijas gada monēta 2010” atbalsta valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” projekts “Trešais tēva dēls” un Latvijas publiskās bibliotēkas, Latvijas Televīzijas raidījumi “100 g kultūras” un “Naudas zīmes”, kā arī tīklošanās portāls “Draugiem.lv”.

Gada balvas pretendentes

2010.gads monētu mākslā nozīmē monētas “Hercogam Jēkabam 400” (“LV”, Nr.30, 23.02.2010.), “Neatkarības deklarācija” (“LV”, Nr.59, 14.04.2010.), “Ābece” (“LV”, Nr.130, 18.08.2010.), “Dzintara monēta” (“LV”, Nr.183, 17.11.2010.) un “Laika monēta III” (“LV”, Nr.192, 3.12.2010.), satura ziņā akcentējot Latvijas vēsturi, valstiskumu, kultūras vērtības, arī plašākas filozofiskas kategorijas. Monētas radījuši mākslinieki Ilze Lībiete, Ilmārs Blumbergs, Arvīds Priedīte, Aigars Bikše, Laimonis Šēnbergs, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis. Par tradicionālu balvu gada monētas māksliniekiem ir izvēlēta Pasaules gada monēta 2010 – tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922.gadā iecerētā un 2008.gadā nokaltā “Latvijas monēta”.

Kā balsot?

Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Balsošana būs iespējama no 7.marta līdz 20.martam Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv un Latvijas Bankas centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī un Liepājā.

Apbalvošanas pasākumā monētu autori izlozēs balvas aptaujas dalībniekiem – iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. Aptaujas un loterijas rezultāti 11.aprīlī tiks publicēti Latvijas Bankas mājaslapā.

Iespēja piedalīties savas valsts naudas tapšanā

Šogad, balsojot par gada monētu, vienlaikus aicinām cilvēkus piedalīties savas valsts naudas tapšanā un ierosināt, viņuprāt, svarīgas un interesantas tēmas nākamajām jubilejas un piemiņas monētām. Monētu dizaina komisija, kurā kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti un mākslinieki, šīs idejas apkopos, izvētīs un monētu mākslai un naudas simbolikai derīgās noguldīs “ideju bankā” nākamajiem gadiem.

Apbalvošana

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 11.aprīlī, kad svinīgā apbalvošanas pasākumā Latvijas gada monētas 2010 autori saņems balvu “Gada monēta” un tiks piešķirtas arī divas tradicionālas speciālbalvas: LTV raidījuma “100 g kultūras” vērtējums un numismātu jeb naudas kolekcionāru vērtējums. Šogad speciālbalvu pasniegs, apkopojot savu apmeklētāju viedokļus, pasniegs arī Latvijas publiskās bibliotēkas.

Par jubilejas un piemiņas monētām

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi. Tos velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 79, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kavadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas. Jau vairāk nekā desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.

Par Latvijas monētu vēsturi

Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993.gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75.gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau 79 jubilejas un piemiņas monētas, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.

2008.gada februārī sērijas “Valsts” monēta “Brīvības cīņas” Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevniecības Krause Publications balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001.gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta “Poga” šīs izdevniecības konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003.gadā sērijas “Pamati” lats “Liktenis” – par gada mākslinieciskāko monētu.

2002.gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju “Laika monēta” saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004.gadā.

“Barons Minhauzens” 2006.gadā izstādē Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā gada izcilākā monēta, savukārt 2008.gadā 2.balvu nominācijā par labāko veltījumu arhitektūrai saņēma monēta “Sigulda”.

Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā “Monētu zvaigznājs” par nominācijas “Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums” uzvarētāju 2007.gadā tika atzīta “Ciparu monēta”, bet 2008.gadā – “Dzīvības monēta”. 2009.gadā “Laimes monēta” tika atzīta par Gada sudraba monētu. 2010.gadā sudraba “Ūdens monēta” saņēma balvu “Unikāls idejas risinājums” un monēta “Ziemassvētku eglīte” – diplomu nominācijā “Gada sudraba monēta”.

Lielākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca 2010.gadā – pēc T.Zaļkalna 1922.gada ieceres un veidojuma 2008.gadā kaltā “Latvijas monēta” izdevniecības Krause Publications konkursā atzīta par Pasaules gada monētu un arī par Gada labāko zelta monētu.

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004.gadā “Laika monēta” (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2005.gadā “Barons Minhauzens” (A.Priedīte, J.Strupulis), 2006.gadā “Ciparu monēta” (I.Blumbergs, J.Strupulis), 2007.gadā “Laika monēta II” (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2008.gadā “Laimes monēta” (A.Priedīte, J.Strupulis), 2009.gadā “Ūdens monēta” (I.Blumbergs, J.Strupulis). Latvijas Televīzijas raidījums “100 g kultūras” aptaujā “Latvijas gada monēta 2007” speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu “Svešas varas”, aptaujā “Latvijas gada monēta 2008” – Arvīdam Priedītem par monētu “Dziesmu svētki” un aptaujā “Latvijas gada monēta 2009” – Ilmāram Blumbergam par “Ūdens monētu”.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs