• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumi Nr. 86 "Studiju kreditēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.1999., Nr. 75/78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22700-studiju-kreditesanas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.87

Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.5 "Profesionālās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas noteikumi"

Vēl šajā numurā

12.03.1999., Nr. 75/78

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 86

Pieņemts: 09.03.1999.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 86

Rīgā 1999.gada 9.martā (prot. Nr. 16, 3.§)

Studiju kreditēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 78.panta pirmās daļas
2.punktu un 82.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā studējošajiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķir studiju kredītu (turpmāk — kredīts), kā arī kārtību, kādā saņemtais kredīts ir atmaksājams.

2. Kredīts ir valsts budžeta aizdevums studējošajam, lai segtu maksu par studijām.

3. Šajos noteikumos paredzētā kārtība piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu un studējošo studē par maksu.

II. Kredīta ņēmēji

4. Kredītu var saņemt Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētās studiju programmas — profesionālo, bakalaura, maģistra, rezidenta vai doktoranta studiju programmu.

5. Kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda un viena doktora grāda iegūšanai vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, turklāt ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

6. Šo noteikumu 4.punktā minētās personas var saņemt arī kredītu studijām ārvalstīs — attiecīgajā valstī valstiski atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

III. Kredīta devējs un finansu līdzekļi

7. Kredītus izsniedz un apkalpo Studiju fonds — Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kurai ir juridiskas personas tiesības un kura darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Studiju fonds tiek finansēts no valsts pamatbudžeta, tam ir savs zīmogs un konts Valsts kasē.

8. Studiju kreditēšanai paredzētie finansu līdzekļi ir valsts speciālā budžeta līdzekļi, kurus veido aizņēmumi no valsts pamatbudžeta atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu, kā arī mērķa iemaksas noteiktai studiju programmai. Līdzekļi no valsts pamatbudžeta tiek aizdoti Studiju fondam saskaņā ar aizdevuma līgumu starp Valsts kasi un Studiju fondu.

9. Studiju fonds izsniedz kredītus no studiju kreditēšanai aizdotajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem un mērķa iemaksām noteiktai studiju programmai. Studiju fonds administrē kredītus, kā arī veic kredītu un kredītu procentu piedziņu. Studiju fonds nodrošina finansu līdzekļu apriti un uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par finansu līdzekļu izlietojumu.

10. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par kredītu un kredītu procentu piedziņu un savlaicīgu ieskaitīšanu Valsts kasē. Minēto funkciju izpildi Izglītības un zinātnes ministrija deleģē Studiju fondam.

11. Kredītu līdzekļu sadalījumu studiju programmām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot to ministriju priekšlikumus, kuru pārziņā ir augstskolas.

12. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot likumprojektu par budžetu, paredz līdzekļus studiju kreditēšanai. Studiju kreditēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka attiecīgā gada likumā par valsts budžetu.

13. Atmaksātās kredītu pamatsummas, kredītu procentus, kā arī līgumsodu summas Studiju fonds ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdzekļus Studiju fonda darbības nodrošināšanai, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu starpību starp Studiju fonda aizņēmumu no valsts pamatbudžeta un Studiju fonda izsniegto kredītu procentu likmi, Izglītības un zinātnes ministrija paredz ministrijas budžeta programmās.

IV. Kreditēšanas nosacījumi

14. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem studiju programmu izmaksu normatīviem.

15. Kredīta apmēru to studiju programmu apguvei, kuras netiek īstenotas Latvijas augstskolās, nosaka Studiju fonda komisija.

16. Studiju laikā ir bezprocentu kredīts. Kredīta procentus sāk aprēķināt, sākot ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai sākot ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, piemērojot piecu procentu likmi gadā. Kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās kredīta summas atlikuma.

17. Starp Studiju fondu un studējošo tiek noslēgts kredītlīgums, kurā paredz izmaksāt kredītu visu studiju laiku. Ja studiju programma netiek sekmīgi apgūta un pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas to apstiprina augstskolas kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — augstskolas komisija), Studiju fonds pārtrauc izmaksāt kredītu.

18. Studiju fonds pārskaita kredīta summas uz attiecīgās augstskolas norēķinu kontu termiņos, kas norādīti kredītlīgumā, kuru studējošais noslēdzis ar Studiju fondu.

19. Kredītu pārtrauc izmaksāt akadēmiskā atvaļinājuma laikā, un to var atjaunot nākamajā mācību gadā, ja studējošais sekmīgi turpina studijas. Studiju fonds pārtrauc kredīta izmaksu studējošajiem, kuri izslēgti no studējošo saraksta.

V. Kredīta piešķiršanas kārtība

20. Studējošo pieprasījumus kredītu piešķiršanai izskata augstskolas komisija, kuras sastāvā ir augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studentu pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nav mazāks par 20 procentiem.

21. Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Studiju fonda izveidota komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no studējošo pašpārvaldes, Studiju fonda un ministrijām, kuru pārziņā ir attiecīgās augstskolas.

22. Studējošais pieprasījumā norāda nepieciešamo kredīta summu, kas nepārsniedz klāt pievienotajā augstskolas izziņā apstiprināto studiju maksas apmēru.

23. Pēc iesniegto pieprasījumu izskatīšanas augstskolas komisija izsniedz studējošajiem apstiprinājumus par kredīta piešķiršanu studiju programmām iedalīto kreditēšanas līdzekļu ietvaros. Apstiprinājums par kredīta piešķiršanu tiek izsniegts reizi semestrī pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas, ņemot vērā sesijas rezultātus. Pirmajā kursā studējošajiem līdz pirmajai pārbaudījumu sesijai apstiprinājumus par studiju kredītu piešķiršanu izsniedz, ņemot vērā iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par izsniegtajiem apstiprinājumiem par kredītu piešķiršanu ir atklāta.

24. Ja studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītu, ir vienādi sekmības rādītāji, augstskolas komisija kredītus vispirms piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.

25. Augstskolas komisija atbilstoši Studiju fonda izstrādātajai veidlapai sniedz ziņas par izsniegtajiem apstiprinājumiem kredītu piešķiršanai. Pēc attiecīgo ziņu pārbaudes Studiju fonds noslēdz ar studējošajiem kredītlīgumus. Studiju fonds noslēdz kredītlīgumus arī ar tiem studējošajiem, kuriem kredītu piešķiršanu ir apstiprinājusi Studiju fonda komisija. Lai noslēgtu kredītlīgumu, studējošajam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments — pase.

VI. Pārskatu sniegšanas kārtība

26. Par noslēgtajiem kredītlīgumiem Studiju fonds reizi ceturksnī rakstiski informē augstskolas komisiju.

27. Augstskolas komisija reizi semestrī rakstiski paziņo Studiju fondam par izmaiņām studējošo kredīta ņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka izmaiņu nav. Ārvalstīs studējošie ziņas Studiju fondam sniedz reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim.

28. Augstskolas komisija reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.oktobrim, atbilstoši Studiju fonda izstrādātajai veidlapai sniedz informāciju par kredīta ņēmēju skaitu studiju programmās.

29. Studiju fonds veic kredītlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un fonda nolikumā noteiktajā kārtībā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredītu procentu maksājumiem.

VII. Kredīta atmaksas kārtība

30. Kredītu sāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas.

31. Kredīta ņēmējs kredītu Studiju fondam atmaksā 10 gadu laikā, katru gadu maksājot desmito daļu no kopējās kredīta summas un kredīta procentus. Maksājumi veicami katru mēnesi.

32. Kredīta ņēmējs kredītu un kredīta procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Kredītu var atmaksāt kredīta ņēmējs vai kāda cita fiziska vai juridiska persona.

33. Kredītlīgumā tiek noteikts, ka kredīta ņēmējs maksā līgumsodu 0,1 % apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

VIII. Kredīta dzēšana

34. Kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem, ja kredīta ņēmējs pēc augstskolas beigšanas kļūst par darbinieku tajās valsts un pašvaldību institūcijās un profesijās, kuru sarakstu, kā arī attiecīgo speciālistu skaitu pēc ministru ierosinājuma katru gadu apstiprina Ministru kabinets.

35. Kredītu dzēš, ja šo noteikumu 34.punktā minētā valsts vai pašvaldību institūcija ir kredīta ņēmēja pamatdarba vieta. Par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 % no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā pusslodzi, par katru nostrādāto gadu dzēš 5 % no kopējās kredīta summas.

36. Kredīta ņēmējs pieprasījumu par kredīta dzēšanu iesniedz Kredītu dzēšanas komisijā, kuru izveido Izglītības un zinātnes ministrija un kurā ir Studiju fonda pārstāvji un to ministriju pārstāvji, kuru pārziņā ir attiecīgās augstskolas.

37. Kredīta ņēmējs pieprasījumam par kredīta dzēšanu pievieno izziņu atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajai veidlapai par to, ka viņš ir kļuvis par darbinieku Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajā valsts vai pašvaldību institūcijā un profesijā. Izziņā norāda nostrādāto laiku, darba slodzi, saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

38. Kredītu dzēšanas komisija izskata iesniegtos pieprasījumus trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas un atzinumu sniedz rakstiski iesniedzējam un Studiju fondam.

39. Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši Kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto pieprasījumu sarakstam kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus reizi ceturksnī ieskaita Valsts kases kontā.

40. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot budžeta projektu, paredz līdzekļus kredītu dzēšanai. Kredītu dzēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

41. Kredīts un kredīta procenti tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

IX. Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana

42. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kad kredīta ņēmējs:

42.1. ir obligātajā militārajā dienestā;

42.2. ir grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā;

42.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz viena gada vecumam un nestrādā pilnu slodzi;

42.4. turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā.

43. Studiju fonds pagarina kredīta atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 42.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatojumu.

X. Noslēguma jautājums

44. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.augustu.  

Ministru prezidents V.Krištopans

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!