“Uzņemoties (– –) pienākumus, es zināju, ka valdības dienas kārtībā būs smagi un nepopulāri lēmumi”

Saeimas ārkārtas sēdē 2009.gada 12.martā, kurā 67 deputātiem balsojot “par”, 21 – “pret” un nevienam neatturoties tika apstiprināta valdība Valda Dombrovska vadībā. Attēlā: Valdis Dombrovskis vēl kā Ministru prezidenta amata kandidāts, Valsts kancelejas direktore (līdz 2011.gada 1.janvārim) Gunta Veismane un 9.Saeimas deputāte (kopš 2010.gada 12.novembra 10.Saeimas priekšsēdētāja) Solvita Āboltiņa Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Divi gadi vadībā – ceļā uz Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi

Pirms diviem gadiem, uzņemoties Ministru prezidenta pienākumus, es zināju, ka valdības dienas kārtībā būs smagi un nepopulāri lēmumi. Tie bija neizbēgami un nepieciešami valsts bankrota novēršanai. Tas bija pārdomāts lēmums un arī izaicinājums vadīt valdību ārkārtīgi sarežģītā situācijā.

Iepriekš piedzīvotā straujā ekonomikas izaugsme un bezatbildīgā finanšu politika daļā sabiedrības bija radījusi ilūziju par mūžīgu ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas pamatlikumi – ekonomikas cikliskuma teorija, pretcikliska fiskālā politika – tika uztverti vien kā teorētiskas abstrakcijas gan Latvijā, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tomēr Latvija izcēlās pat uz kopējās bezatbildības fona – divciparu ekonomikas izaugsme, bet budžets vēl aizvien ar deficītu, divciparu inflācija, tekošā konta deficīts virs 20% no IKP, kredītu apjoms ekonomikā dažu gadu laikā četrkāršojies, nekustamā īpašuma cenas augstākas nekā attīstītajās rietumvalstīs. Rezultātā, sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei, Latvija bija viena no krīzes smagāk skārtajām valstīm. Cilvēkiem bija grūti noticēt, ka iepriekš sludinātie sasniegumi pēkšņi izrādījušies vien tukšs burbulis. Sabiedrība pamatoti jutās piekrāpta, bet par to atbildīgie politiķi centās nemanāmi pamest varas skatuvi, atstājot atvērtu jautājumu: kurš būs tas spēks, kas tik neapskaužamā situācijā vēlēsies uzņemties politisko risku vadīt valdību, bet pats galvenais – arī atbildību par valsts bankrota novēršanu?

Divu gadu laikā esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru – ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā.

Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos – fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi.

Valsts finanšu stabilizācija iepriekšējos divos gados neapšaubāmi bija centrālais valdības darba kārtības jautājums. Šajā laikā tika sagatavoti grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžets 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta par 2,1 miljardu latu, no kuriem 1,3 miljardi latu ir izdevumu pusē, bet 0,8 miljardi latu ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas tika veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē. Minētais darbs jāturpina arī šogad, un 2012.gada budžetā jāsasniedz Māstrihtas kritērijs – budžeta deficīts zem 3% no IKP. Attiecīgi 2012.gada budžets būs pēdējais, kurā nāksies nodarboties ar fiskālo konsolidāciju. Laikā, kad daudzās ES valstīs finanšu krīzes vēršas plašumā, Latvija aizvien biežāk tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā. Finanšu tirgū ir nodrošināta stabilitāte – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valsts vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, uzlabojas Latvijas kredītreitings un tā nākotnes redzējums.

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus, lai nākotnē izskaustu iespēju politiskam diletantismam un bezatbildībai no jauna novest valsti bankrota un kraha priekšvakarā. Tādēļ valdība strādā pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus un maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu atkarībā no makroekonomiskajiem rādītājiem. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās ES dalībvalstīs, nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti.

Valsts finanšu stabilizācija ielika pamatu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Ekonomikas pieaugums gada griezumā atsākās pagājušā gada otrajā pusē, un šogad plānojam 3,3% ekonomikas pieaugumu. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 14%, bet eksports – par 29%. Tie jau ir ļoti nopietni pieauguma pasākumi.

Būtiska loma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir arī valdības veiktajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem. Esam pārdalījuši ES fondu līdzekļus par labu uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam vienkāršojusi ES fondu apguves procedūras un būtiski paātrinājuši līdzekļu apguvi. 2010.gadā ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 454 miljoni latu, tas ievērojami pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Arī 2011.gadā plānojam maksimāli izmantot ES fondu dotās iespējas – tās ir programmas uzņēmējdarbībai un inovācijām, cilvēkresursiem un nodarbinātībai, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā. No citiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem būtu pieminami ekportkredītu garantiju sistēmas ieviešana, mikrouzņēmumu atbalsta pakete un konsekventa administratīvā sloga samazināšana.

Jaunā kvalitātē ir sākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju “Polaris”, lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju aktivitātes investīciju piesaistei. Lai skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros definējot investīciju piesaistes stimulus.

Viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana. Atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas un administrēšanas, administratīvā sloga mazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās. Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina šogad plānojam nodrošināt 60 miljonu latu virsplāna nodokļu ieņēmumus.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai pēdējo gadu laikā nozīmīga loma ir 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam. Tas ietver vairākus sociālā nodrošinājuma pasākumus, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu un izmaksas termiņu ierobežojumu atcelšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju jeb t.s. simtlatnieku programmu, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Viena no būtiskākajām sociālajām problēmām ir vēl aizvien augstais bezdarbs. Kaut arī bezdarba līmenis kopš pagājušā gada martā sasniegtā augstākā līmeņa (17,3%) pakāpeniski samazinās, tomēr tas aizvien saglabājas augstā līmenī – virs 14%. 2010.gada laikā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 97 tūkstoši cilvēku, tas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gadā. Turpmākai bezdarba mazināšanai ir nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Jau veiktās politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes. Tomēr tikai ar sociālajiem pasākumiem bezdarba problēmu atrisināt nevarēs – risinājuma pamatā ir ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu darba vietu radīšana.

Pēc smagiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem un nepopulāriem lēmumiem “Vienotība” tomēr uzvarēja 10.Saeimas vēlēšanās. Manuprāt, tas liecina, ka vēlētāji ir balsojuši par stabilitāti, Latvijas ekonomikas stabilizācijas sekmīgu pabeigšanu un noraidījuši populismu. Vienlaikus tas ir uzticības kredīts valdībai, kas uzliek lielāku politisko atbildību un ko nedrīkst izniekot.

Valdības darbs pakāpeniski jāpārorientē no krīzes vadības pasākumiem uz ilgtspējīgu attīstību. Darbs pie strukturālajām reformām līdz šim bija vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu, tagad sākts to otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti. Reformu vadības grupā esam panākuši vienošanos par tālāko strukturālo reformu principiem un virzieniem, atbilstoši kuriem ministrijas gatavo savus priekšlikumus. Tos izskatīsim kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un vienosimies par kārtību un atskaites mehānismu konkrēto reformu pasākumu ieviešanai. Ministriem ir jāapzinās, ka nav iezīmētu robežu starp mana ministrija un citas ministrijas. Ir vienots valdības darbs valsts nākotnei, kas prasīs reformas šā jēdziena visplašākajā nozīmē. Galvenais strukturālo reformu rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai, nodrošinot kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem, kāpinot valsts pārvaldes efektivitāti.

Reformu mērķis ir panākt, lai ar esošajiem resursiem valsts savas funkcijas veiktu efektīvāk un kvalitatīvāk. Tomēr strukturālās reformas nav maģisks instruments, kas vienā mirklī dos papildu ietaupījumus valsts budžetam. Strukturālās reformas nav gluži tas pats, kas budžeta konsolidācija. Citiem vārdiem sakot, augļi no tā, ka veiksim valstij neraksturīgo funkciju samazināšanu un saimnieciskāk pārvaldīsim valsts resursus, ienāksies pakāpeniski.

Svarīgs jautājums valdības dienaskārtībā būs sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšana. Sociālā budžeta uzkrājums drīz būs izsmelts, bet izdevumi tikai turpina palielināties. Bez ilgtspējīgiem un pārdomātiem risinājumiem pensiju sistēmā tās stabilitāte ir apdraudēta. Tā nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Demogrāfiskās problēmas skar visu Eiropu, palielinās pensijas vecuma cilvēku īpatsvars iepretī darbaspējīgo skaitam. Līdzīgas problēmas būs jārisina visām Eiropas Savienības valstīm.

2010.gadā ir sākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas, kas tuvākajā laikā dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Šogad tas jāturpina, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un kontroli pār to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošo personu atlasi, piegādātāju un sadarbības partneru izvēli.

Nopietni jāstrādā pie valsts konkurētspējas celšanas: palielinot darba ražīgumu un nodrošinot aizvien pieaugošu pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā, kas balstīta gan uz zinātnes un pētniecības sasaisti ar ražošanu, gan tiešajām ārējām un iekšējām investīcijām mūsu valsts ekonomikā. Lai veiksmīgi risinātu valsts konkurētspējas jautājumus, ir sākts darbs pie pirmā visaptverošā valsts konkurētspējas izvērtējuma, kura pirmie rezultāti parādīsies jau nākamā gada pirmajā pusē. Šis izvērtējums liks pamatus visaptverošai valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveidei.

Šī Latvijai tik izšķirīgā laika lēmumu nozīmi un ietekmi uz valsts attīstību vērtēs ekonomisti un sociologi, vēsturnieki un mediji, kam jau šobrīd ir savs sakāmais. Tomēr īstais risinājums būs atbildē uz jautājumu: vai pārskatāmā nākotnē Latvija no valsts, kas bijusi krīzes vissmagāk skartā Eiropas Savienībā, kļūs par valsti ar veiksmīgu un modernu ekonomiku, izglītotu sabiedrību, augsti kvalificētu darbaspēku un vietu, kur vēlas investēt pasaules veiksmīgākās kompānijas? Esam vēsturiskas izvēles priekšā – vai doties atpakaļ pa stagnācijas un atpalicības ceļu, vai tomēr apzināties sevi kā stipru nāciju, kas vēlas dzīvot Latvijā – vienā no Eiropas veiksmīgākajām valstīm un vienojas kopīgam darbam šī mērķa labā.

Pateicos visiem, kas ir konstruktīvi kritizējuši, sadarbojušies un atbalstījuši!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska pārskats sabiedrībai par savas valdības diviem darbības gadiem

Konkrēti – skaitļos, attēlos, virzībā:

Dienu pa dienai, pa mēnesim, pa ceturksnim

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā. Pirms diviem gadiem, uzrunājot Saeimas deputātus, V.Dombrovskis teica: “Jūsu šodienas balsojums par valdības un tās darāmo darbu apstiprināšanu ir arī lēmums par to, kā valstī pārvarēt samilzušo ekonomisko un politisko krīzi.” V.Dombrovskis norādīja uz būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem – budžeta deficīta samazināšanu, ekonomikas atveseļošanu, atbalsta garantēšanu maznodrošinātajiem un bezdarba pieauguma apturēšanu. Divu gadu laikā valdības darbs ir bijis tieši saistīts ar minēto uzdevumu risināšanu.

Šajā laikā tika sagatavoti otrie grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžets 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta par 2122 miljoniem latu, no kuriem 1290 miljoni ir izdevumu pusē, bet 831 miljons ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas tika veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē.

“Savu svarīgāko uzdevumu valdība divu gadu laikā ir paveikusi – valsts maksātnespējas risks ir novērsts, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanās. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru – ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā,” tā V.Dombrovskis vērtē Ministru kabineta darbu divos gados.

Latvijas sabiedrība valdības paveikto novērtēja 10.Saeimas vēlēšanās, sniedzot pārliecinošu atbalstu iesāktā darba turpinājumam, kas pamatoti uzskatāms par sabiedrības atbalstu reformām un turpmākai valsts ekonomikas stabilizēšanas plāna izpildei. V.Dombrovskis tika aicināts sastādīt Ministru kabinetu otro reizi. Jaunajai valdība divu koalīcijas partneru sastāvā – “Vienotība” un ZZS – tika izteikta uzticība 2010.gada 3.novembrī.

Mainās ekonomikas struktūra

Latvijai 2010.gadā izdevies panākt stabilitāti finanšu tirgū – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valdības vērtspapīru izsolēs pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un likmes samazinās, pozitīvas tendences parādās arī kreditēšanas atjaunošanā. Latvijas ekonomikas atveseļošanās atzīta arī starptautiski, starptautisko reitingu aģentūrām paaugstinot Latvijas kredītreitingu un tā nākotnes redzējumu.

Datu avots: Valsts kase

Pagājušajā gadā esam būtiski paātrinājuši Eiropas Savienības fondu apguvi – programmas uzņēmējdarbībai un inovācijām, cilvēkresursiem un nodarbinātībai, kā arī ieguldījumus infrastruktūrā, kas papildus stimulē ekonomisko aktivitāti. To skaidri parāda ES fondu apguves dinamika kopš 2008.gada, kurā tika apgūti 90 miljoni lati, 2009.gadā – 388 miljoni lati, bet 2010.gadā – 453 miljoni latu.

Finansējuma izmantošana ir kļuvusi mērķtiecīgāka, novirzot līdzekļus tādām ekonomikas nozarēm, kuras, inovatīvi attīstot, pilnveidojot ražošanu, var radīt jaunas darba vietas.

Līdz 2010.gada 31.decembrim kopumā ES fondu projekti apstiprināti par 2705 miljoniem latu jeb par 78%, noslēgti līgumi par 2634 miljoniem latu jeb 76% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 1032 miljoni latu jeb 30% no kopējā publiskā finansējuma (ES fondu un valsts līdzfinansējuma daļa kopā). Saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem par izmaksājamo finansējuma apjomu ES fonda finansējuma saņēmējiem 2010.gada laikā izpildītas par 119%.

Veiktie SF maksājumi (starpposma un avansa) ES fonda finansējuma saņēmējiem (LVL)

Datu avots: Finanšu ministrija

Līdz 2010.gada 31.decembrim Eiropas Komisijai iesniegti 474 miljonu latu maksājumu pieprasījumi, savukārt no Eiropas Komisijas starpposma maksājumos saņemti 460 miljoni latu, kā arī atbilstoši Eiropas Komisijas normatīvajos aktos noteiktajam – 340 miljonu latu avansa maksājumi.

Katrā 2010.gada ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis – kaut arī pieaugums bija neliels (1–1,5%), jaunākie dati par 2010.gada 4.ceturksni liecina par pieaugumu par 3,7% salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni. Dati apliecina arī ekonomikas struktūras izmaiņas – ražošana un eksports uzrāda strauju pieaugumu, rūpniecības izlaide 2010.gadā pieaugusi par 14%, bet eksports – par 29%.

IKP dinamika ceturkšņu griezumā

* IKP ātrais novērtējums Datu avots: CSP un Eurostat

Nodarbinātības veicināšana, investīciju piesaiste un bezdarba samazināšana

2010.gadā Mikrouzņēmumu programmas īstenošanas ietvaros lielākā uzmanība tika pievērsta tieši mikro un mazās uzņēmējdarbības veicināšanai, lai samazinātu bezdarbu valstī. Mazā biznesa sākšanai izveidotas trīs jaunas uzņēmējdarbības formas – patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji un mazkapitāla SIA, gada laikā sekmējot 6000 mikro un mazo uzņēmumu izveidošanos un 1200 amatnieku un dažādu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanos. Laikposmā pēc mikrouzņēmumu programmas ieviešanas un atbalsta instrumentu izsniegšanas ir radīts vairāk nekā 3000 jaunu darba vietu.

Jaunā kvalitātē sākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju “Polaris”, lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju kopējās aktivitātes ar mērķi uzlabot investīciju piesaisti. Lai būtu skaidri mērķi un uzdevumi valsts konkurētspējas palielināšanai, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros tiks definēti investīciju piesaistes stimuli.

Uzlabojumi redzami arī darba tirgū, jo bezdarbs no 2010.gada 1.ceturksnī konstatētajiem 20,4% gada otrajā pusē samazinājies līdz 16,9%.

Kopš 2010.gada marta pakāpeniski mazinājās arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas novembra beigās bija 14,3%. Bija reģistrēti 161,8 tūkstoši darba meklētāju – par 32,4 tūkstošiem mazāk nekā 2010.gada martā.

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Lai gan bezdarba līmenis pēdējos mēnešos samazinās, valdībai vēl ir rūpīgi jāstrādā un jāīsteno iniciatīvas, lai samazinātu ar citiem gadiem salīdzinoši augstu bezdarba līmeni.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsver, ka turpmākai bezdarba mazināšanai nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes.

Valsts pārvaldības sistēmas efektivitātes paaugstināšana un strukturālās reformas

“Latvija 2010.gadā ir stabilizējusi ekonomiku un atjaunojusi konkurētspēju, un vēlētāju dotais uzticības mandāts jāattaisno, nodrošinot ilgtspējīgu valsts izaugsmi, sistemātiski uzlabojot un uzturot valsts konkurētspēju un būtiski uzlabojot valsts pārvaldības sistēmas efektivitāti,” norāda V.Dombrovskis un uzsver, ka būtisks uzdevums, lai sasniegtu šo mērķi, ir konsekventi turpināt realizēt strukturālās reformas, “reformas var nest rezultātus tikai tad, kad par tām katrs ministrs uzņemsies ne tikai politisku, bet arī personisku atbildību – rosinot aptverošas diskusijas ar nozares ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, tādējādi nodrošinot izsvērtu un profesionālu lēmumu pieņemšanu.”

Darbs pie strukturālajām reformām līdz šim bija vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu, tagad sākts to otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldības sistēmas efektivitāti. Strukturālās reformas ir īstenojamas, ievērojot vairākus principus – vispārīguma, mērķtiecīguma, prioritāšu, neatgriezeniskuma, ekonomijas, koordinācijas un izvērtēšanas principus. Galvenais strukturālo reformu paredzētais rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem, īpašu uzmanību veltot pakalpojumiem medicīnā un izglītībā.

2010.gadā sākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas, kas tuvākajā laikā arī dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Šogad tas tiks turpināts, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un atskaitīšanos par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošo personu atlasi, piegādātāju un sadarbības partneru izvēli.

Atalgojuma un strādājošo skaita samazinājums valsts pārvaldē

Reformu rezultātus pirmajā posmā, kad lielāka uzmanība bija taupības pasākumiem, raksturo līdz šim īstenotās iestāžu reorganizācijas. Visspilgtāk tās izpaužas kā valsts pārvaldē strādājošo skaita izmaiņas un atalgojuma samazinājums, jo 2010.gadā vidēji sektorā strādāja 63 tūkstoši darbinieku ar vidējo algu 458 lati.

Datu avots: Finanšu ministrija

Datu avots: Finanšu ministrija

Salīdzinot gada vidējo darbinieku skaitu, ir novērojama būtiska tā samazināšanās. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 63 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2008.gada vidējais darbinieku skaits un par 11,4% mazāk nekā 2009.gada vidējais darbinieku skaits.

Administratīvā sloga mazināšana uzņēmējdarbībā

Ministru prezidenta V.Dombrovska vadībā valdība ir turpinājusi aktīvu darbu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un privātpersonām, kā arī administratīvo procedūru skaitu un apjomu valsts iestādēs.

Būtiskākie pasākumi, kas 2009.–2010.gadā tika īstenoti administratīvā sloga samazināšanai, ir:

• samazināti dažādu atļauju izsniegšanas termiņi un to skaits, saskaņošanas procedūru skaits un procesos iesaistīto institūciju skaits. Vienkāršota sertifikātu un citu līdzīgu dokumentu saņemšanas procedūra;

• izslēgtas obligātās prasības paziņojumu un citas informācijas izvietošanai, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu. Vienlaikus palielināts beztermiņa atļauju skaits, samazinot to izdošanas periodiskumu;

• būtiski palielināts elektronisko dokumentu skaits un to izmantošanas joma, īpaši atbalstot un veicinot e-pakalpojumu attīstību, t.sk. palielinātas iespējas saņemt atļaujas un citus dokumentus attālināti, bez tiešas institūcijas līdzdalības;

• samazināts to teritoriju skaits, kurās noteikti īpaši izmantošanas ierobežojumi;

• vairākos gadījumus atvieglota kārtība, kādā personas vēršas valsts institūcijās;

• atvieglota izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība un ieviesta vienota akreditācijas kārtība, pagarinot termiņus un veicinot elektronisku dokumentu iesniegšanu;

• vienkāršota un paātrināta uzņēmēju un fizisku personu maksātnespējas procedūra;

• būtiski samazināts PVN deklarācijas sniegšanas periodiskums un ar nodokli apliekamo personu skaits;

• ieviests princips, ka valsts iestādes nepieprasa no uzņēmējiem un privātpersonām ziņas, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā, bet pašas veic informācijas apmaiņu.

Ministru prezidents uzsver, ka “neskatoties uz apjomīgiem administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem, kas tika īstenoti 2009.–2010.gadā, šajā jomā joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus, kas veicinātu valsts pārvaldes produktivitāti un samazinātu privātā sektora neproduktīvos izdevumus. Te vēl ir lielas rezerves”.

Reformas veselības aprūpē

2009. un 2010.gadā tika turpināta veselības aprūpes sistēmas modernizācija, optimizējot slimnīcu skaitu un ierobežojot finansējumu stacionārajai palīdzībai, tika veicināta dienas stacionāru pakalpojumu attīstība. Līdz ar to veikto strukturālo reformu un jauno tehnoloģiju, kas dod iespēju palielināt darba efektivitāti, izmantošanas rezultātā daļa no agrāk diennakts stacionāros ārstētiem pacientiem tagad tiek ārstēti dienas stacionāros, tādējādi nodrošinot arī plānveida palīdzības saņemšanu.

2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde.

“Veselības aprūpes jomā veicamās reformas vēl nav galā. Gan traumpunktu finansēšanas atliktais jautājums, gan medikamentu nepamatotā sadārdzinājuma jautājumi, kā arī slimnīcu tīkla optimizācija joprojām paliek veselības ministra un valdības dienas kārtībā,” atzīst V.Dombrovskis.

Reformas izglītības sistēmā

Valdības neatliekams uzdevums ir izveidot uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un optimizējot nozares pārvaldības procesus.

2010.gadā tika sākta (vai arī turpināta) vairāku pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti, optimizētu esošo resursu izlietošanu un paaugstinātu visu līmeņu izglītības kvalitāti. Pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs tika ieviests (2009.gadā sāktais) finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, saglabājot augstākās izglītības pieejamību, 2010.gadā sākts darbs pie augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidošanas, ieviešot uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli.

Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanas pasākumi ir ietverti Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. “Reformas augstākajā izglītībā, paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī novēršot valsts budžeta vietu apmaksāto programmu dublēšanos, ir nepieciešamas valsts konkurētspējas kāpināšanai,” uzsver Ministru prezidents.

Profesionālajā izglītībā 2010.gadā ir sākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas īstenošana. Tā paredz optimizēt profesionālās izglītības iestāžu skaitu (no 59 līdz 29 IZM padotībā) un izvietojumu reģionos, nododot profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei. Struktūras optimizācijas mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes modernizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, labāku kvalificēta darbaspēka iekļaušanos darba tirgū, tā konkurētspēju un iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.

Ēnu ekonomikas apkarošana – fiskāls un politisks uzdevums

Ekonomiski objektīvu priekšnosacījumu dēļ ēnu ekonomika krīzes laikā parasti uzrāda pieaugumu, tas savukārt valdībai par vienu no galvenajiem uzdevumiem nosaka tieši šīs negatīvās tendences mērķtiecīgu apkarošanu. No tā lielā mērā atkarīga gan valsts budžeta ieņēmumu daļas palielināšana, gan pašas valdības politiskās mērķtiecības vērtējums sabiedrībā, kas nav mazāk svarīgs par pirmo nosacījumu.

Tādēļ jau V.Dombrovska vadītās iepriekšējās valdības laikā tika izvirzīts uzdevums izstrādāt pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Ministru kabinets to apstiprināja 2010.gada 26.augustā, un šobrīd ministrijas strādā pie aktīvas tā ieviešanas. Kopā plānā ir iekļauts 61 pasākums.

Pasākumu plānā ietvertais pamatprincips ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot publiskās pārvaldes un sabiedrības komunikāciju.

Ir ļoti svarīgi, lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un radītu viņiem motivāciju arī turpmāk darboties legāli. Tas ir iespējams, tikai nodalot uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem un piemērojot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses.

Atšķirīgas prasības ir nosakāmas arī attiecībā uz mazajiem uzņēmējiem. Mazo uzņēmumu lielā skaita un nelielā valsts fiskālā ieguvuma dēļ nav lietderīga pārmērīgu kontrolējošo dienestu resursu ieguldīšana kontroles veikšanā. Tā vietā mazajiem uzņēmējiem būtu jāpiedāvā vienkārša un viegla nodokļu samaksas kārtība, kas motivē nodokļu samaksu un nodrošina sistēmas pārskatāmību un kontroles iespējas ar salīdzinoši nelieliem resursiem.

Bez reformām nebūs attīstības un izaugsmes

“Reformu politika ir vienīgais ceļš uz valsts efektivitāti, starptautisku konkurētspēju un ilgtspēju, uz iespēju līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē. Tas ir politiskās atbildības jautājums – spēt spert tālāko strukturālo reformu soļus. Valdības atbildības jautājums ir piedāvāt redzējumu un ieskicēt nākamos reformu soļus, jo šodien valdība un ministri ir tie, kam ir iespēja un pienākums to darīt. Tā ir arī Ministru kabineta apņemšanās Valdības deklarācijā un Rīcības plānā,” vērtējot divu gadu laikā paveiktā rezultātus un iezīmējot turpmākās valdības darbības plānus, uzsver V.Dombrovskis.

Gatavojoties 15.martā plānotajai Reformu vadības grupas sēdei, kurā katram ministram būs jāsniedz konkrēts veicamo reformu redzējums un plāns, Ministru prezidents pauž pārliecību, ka ekonomikai ir jābūt daudz konkurētspējīgākai, bet pārvaldībai – efektīvākai un ekonomiskākai. Uz to arī vērstas strukturālās reformas, kuru īstenošana turpmāk būs katra ministra personiskā atbildība. No reformu īstenošanas viedokļa arī turpmāk tiks vērtēta ikviena ministra darba kvalitāte un atbilstība savam amatam. Arī valdības partneriem, kaut arī tikai konsultanta lomā, būs jāuzņemas sava daļa atbildības par veiksmīgu un ilgtspējīgu reformu rezultātu.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre;

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs