Par Armēnijas Republikas prezidenta oficiālo vizīti Latvijas Republikā 9.–10.martā

9. un 10.martā Latvijas Republikā uzturējās Armēnijas Republikas prezidents Seržs Sargsjans, kurš vizītes pirmajā dienā tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, piedalījās divpusējo līgumu parakstīšanā un ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, kā arī apmainījās dāvanām (attēlā; klātesot Lilitai Zatleres kundzei). Savukārt vakar, 10.martā, Armēnijas prezidents piedalījās Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkotajās darba brokastīs un apmeklēja Armēņu apustulisko baznīcu Rīgas Latgales priekšpilsētā Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidenta Valda Zatlera tosts oficiālajās vakariņās par godu Armēnijas prezidentam Seržam Sargsjanam

Augsti godājamais prezidenta kungs [Seržs Sargsjans]!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir gods kā savu viesi šovakar sveikt Armēnijas Republikas prezidentu Seržu Sargsjanu! Prezidenta kungs, jūsu vizīte Latvijā ir kā apliecinājums abpusējiem centieniem padziļināt savstarpējo sapratni un turpināt augstākā līmeņa dialogu, kas pēdējās desmitgades laikā bijis ciešs un regulārs. Izmantojot šo izdevību, atkārtoti vēlētos paust savu pateicību par brīnišķīgo Latvijas delegācijas uzņemšanu Erevānā 2009.gada decembrī.

Prezidenta kungs!

Gan Latvijai, gan Armēnijai šis ir īpašs gads. Praktiski vienlaikus pirms 20 gadiem mūsu valstis uzsāka atjaunotās neatkarības un pašnoteikšanās ceļu. Lai arī mūs šķir ievērojams ģeogrāfiskais attālums, pēdējo desmitgažu vēsturiskā pieredze, izvēlētais demokrātijas un brīvā tirgus ekonomikas virziens ir tie pamati, uz kuriem varam droši balstīt divpusējo sadarbību.

Tāpēc esmu pārliecināts, ka jau esošās partnerattiecības nozaru līmenī, ciešie starpparlamentu kontakti, kā arī ekonomiskās sadarbības perspektīva, ko apliecina abās valstīs notikušie biznesa forumi un lielā uzņēmēju interese, nākotnē tikai paplašināsies un intensificēsies, tādējādi nesot labumu mūsu valstīm un cilvēkiem.

Prezidenta kungs!

2005.gadā, kad kā aizsardzības ministrs apmeklējāt Latviju, bija pagājis tikai nedaudz vairāk kā gads, kopš bijām sasnieguši atjaunotās neatkarības laika lielāko stratēģisko mērķi – dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Pa šo laiku Latvija ir ļoti daudz strādājusi, lai attaisnotu savu pilntiesīgās locekles statusu. Tas ir bijis sarežģīts un atbildīgs process, bet tajā pašā laikā tas pavēris nemitīgas attīstības un plašas sadarbības iespējas.

Viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības pēdējā laika sasniegumiem nenoliedzami ir Austrumu partnerības politika, kas paredz attiecību intensificēšanu un sadarbības aktivizēšanu vēl nebijušā līmenī arī ar Armēniju. Latvija ir viena no aktīvākajām Austrumu partnerības atbalstītājvalstīm, tāpēc es patiesi ceru, ka šis sadarbības formāts pavērs ne tikai jaunas perspektīvas Eiropas Savienības un Armēnijas attiecībās, bet atklās aizvien jaunas divpusējās sadarbības šķautnes.

Prezidenta kungs!

Man ir patiess prieks, ka savas mājas Latvijā atradis ne viens vien jūsu tautietis. Mēs augsti vērtējam armēņu kopienas darbību, kas vērsta uz armēņu etniskās identitātes nostiprināšanu, bet tajā pašā laikā arī stipras Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Simbolisks apliecinājums šiem mērķiem ir Rīgas Armēņu apustuliskā baznīca, kas jau desmito gadu papildina mūsu galvaspilsētas arhitektonisko rotu.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Savā un manas dzīvesbiedres vārdā atļaujiet man uzsaukt tostu par Latvijas un Armēnijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā! Par jūsu veselību, prezidenta kungs!

Lai dzīvo Latvija!

Lai dzīvo Armēnija!

Par tikšanos ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju

Armēnijas prezidenta vizīte ir apliecinājums labām un draudzīgām attiecībām, kā arī abpusējai ieinteresētībai tās padarīt aktīvākas, 9.martā, tiekoties ar Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Latvija Armēniju uztver kā nozīmīgu un perspektīvu sadarbības partneri Dienvidkaukāza reģionā, un esam apņēmības pilni aktivizēt un veicināt ekonomiskos sakarus un starpnozaru sadarbību, sarunā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja. “Lai gan līdzšinējie tirdzniecības rādītāji nav lieli, tiem ir tendence pieaugt, un pastāv reālas iespējas kāpināt to apjomu,” sacīja S.Āboltiņa.

Sarunā tika uzsvērts, ka ir parakstīti būtiskākie divpusējie līgumi ekonomiskās sadarbības veicināšanai, tostarp par investīciju aizsardzību un izvairīšanos no nodokļu dubultās aplikšanas. Tikšanās laikā parunāta arī Armēnijas un ES sadarbība. Latvija iestājas par aktīvu un ciešu sadarbību Austrumu partnerības ietvaros.

Pārrunājot abu valstu parlamentāros kontaktus, S.Āboltiņa apliecināja Latvijas vēlmi veidot ciešāku sadarbību un darīja zināmu, ka Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Armēnijas parlamentu, kurā darbojas 15 deputāti.

Saeimas preses dienests

Par tikšanos ar Latvijas Ministru prezidentu

10.martā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kopīgās darba brokastīs tikās ar Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu.

Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Armēnijas divpusējo attiecību attīstību un bija vienisprātis, ka veiksmīgi attīstās politiskais dialogs un sadarbība kultūras jomā, taču aktīvāk jāveicina ekonomiskā sadarbība. “Gan Latvijas, gan Armēnijas uzņēmēju vidū ir interese attīstīt sadarbību,” uzsvēra V.Dombrovskis.

Armēnijas prezidents S.Sargsjans informēja par Armēnijas un Latvijas uzņēmēju biznesa forumu, kas notika vizītes ietvaros. Viņš atzina: “Biznesa foruma rezultāti pārsniedza mūsu sākotnējās cerības. Forumā tika aizsākti konkrēti sadarbības projekti starp abu valstu uzņēmējiem metālapstrādes un tūrisma jomā.” V.Dombrovskis norādīja, ka starpvalstu kontaktu attīstību sekmē tiešie avioreisi starp Rīgu un Erevānu.

Ministru prezidents informēja par situāciju Latvijā finanšu un ekonomikas jomā. Savukārt S.Sargsjans uzsvēra, ka Armēnijā šobrīd galvenā problēma ir pieaugošā inflācija. Amatpersonas pārrunāja ar enerģētikas politiku saistītos jautājumus, kā arī politisko situāciju Ziemeļkaukāza reģionā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par Latvijas un Armēnijas sadarbību ekonomikā

9.martā ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Armēnijas Republikas ekonomikas ministru Tigranu Davtjanu, kā arī atklāja Latvijas–Armēnijas biznesa forumu un piedalījās oficiālajos pasākumos, kas notika Armēnijas Republikas prezidenta Serža Sargsjana vizītes Latvijā laikā.

“Neraugoties uz pietiekami lielo ģeogrāfisko attālumu, jau tagad Latvijas un Armēnijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības attīstās. Tai pašā laikā pastāv liels potenciāls un iespējas sadarbības turpmākai padziļināšanai, un esmu pārliecināts, ka Armēnijas prezidenta S.Sargasjana vizīte Latvijā sekmēs abu valstu tirdznieciski ekonomisko attiecību paplašināšanu,” tiekoties ar Armēnijas ekonomikas ministru T.Davtjanu, uzsvēra A.Kampars.

Kopš 2005.gada starp abām valstīm ir stabils tirdzniecības apgrozījuma pieaugums, kas apliecina uzņēmēju savstarpējo interesi.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Eiropas Savienības un Armēnijas divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus. A.Kampars norādīja, ka Austrumu partnerības iniciatīvai ir būtiska loma turpmāko ES–Armēnijas, kā arī Latvijas kā ES dalībvalsts attiecību stiprināšanā, kas ir viena no ES politikas prioritātēm šogad. A.Kampars aicināja Armēniju aktīvi iesaistīties Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošanā.

Savukārt pēcpusdienā ekonomikas ministrs A.Kampars atklāja Latvijas un Armēnijas uzņēmēju biznesa forumu, uzsverot, ka tas ir patiesi svarīgs notikums Latvijas un Armēnijas divpusējo ekonomisko attiecību stiprināšanā. Latvijas uzņēmējiem ir liela interese sadarboties ar Armēniju. Jau tagad Latvijā darbojas vairāk nekā 60 uzņēmumu ar Armēnijas kapitālu.

Biznesa forumā piedalījās ap 20 uzņēmēju no Armēnijas, kā arī aptuveni 70 Latvijas uzņēmēju.

Par sadarbību ar Armēniju

2010.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Armēniju sasniedza 4,8 miljonus eiro, ierindojot Armēniju 79.vietā Latvijas tirdzniecības partneru starpā.

Latvija uz Armēniju eksportēja preces par 3,5 miljoniem eiro (tas ir par 82,3% vairāk nekā 2009.gadā), bet no Armēnijas importēja preces par 1,3 miljoniem eiro (tas ir par 26,2% vairāk nekā 2009.gadā).

Galvenās Latvijas eksporta preces 2010.gadā uz Armēniju bija dzīvnieki un lopkopības produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, dažādas rūpniecības preces.

Galvenās importa preces 2010.gadā no Armēnijas bija pārtikas rūpniecības produkti, metāli un to izstrādājumi, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, koksnes papīrmasa, kartons.

Latvijas pakalpojumu eksports uz Armēniju sastādīja 1,4 miljonus eiro (tas ir par 147,7% vairāk nekā 2009.gadā), bet no Armēnijas pakalpojumu imports bija 0,3 miljoni eiro (tas ir par 5,2% mazāk nekā 2009.gadā).

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Armēnijā 2010.gadā bija 9,3 miljoni eiro, kas Armēniju ierindoja 14.vietā pēc Latvijas uzkrātām tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Armēnija ierindojas 61.vietā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 551 tūkstoti latu. Saskaņā ar “Lursoft” datiem Latvijā darbojas 68 uzņēmumi ar Armēnijas kapitālu.

Galvenās nozares, kurās reģistrētas ienākošās investīcijas, ir reklāma, nekustāmie īpašumi, pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecība.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Latvijas un Armēnijas sadarbību kultūrā

9.martā Armēnijas kultūras ministre Asmika Pogosjana un Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa parakstīja starpministriju sadarbības programmu 2011.–2013.gadam.

Tā paredz, ka abas puses radīs labvēlīgus apstākļus sadarbības attīstībai vizuālās un skatuves mākslas, literatūras, kinematogrāfijas, bibliotēku un muzeju, dekoratīvi lietišķās mākslas, kultūrvēsturiskā mantojuma objektu saglabāšanas, nemateriālā kultūras mantojuma un amatiermākslas, tautas daiļamatu, cirka mākslas, kā arī profesionālās kultūrizglītības jomā.

Saskaņā ar vienošanos Latvijas un Armēnijas kultūras ministrijas apņemas sekmēt tiešu kontaktu nodibināšanu starp mūzikas iestādēm un koncertorganizācijām, atskaņotājmākslinieku, mūzikas kolektīvu un speciālistu apmaiņu, kā arī kontaktu paplašināšanu starp radošajām savienībām.

Sadarbības programmas ietvaros tiks veicināta latviešu un armēņu atskaņotājmākslinieku un kolektīvu dalība starptautiskos mūzikas festivālos, konkursos un tradicionālos mūzikas pasākumos.

Sadarbība teātra mākslā izpaudīsies, veicinot tiešu kontaktu nodibināšanu un attīstību starp teātriem, kā arī radošo grupu un teātra zinātnieku pieredzes apmaiņas pasākumus, režisoru uzaicināšanu lugu iestudēšanai, viesizrāžu organizēšanu.

Latvija un Armēnija sekmēs muzeju sadarbību un partnerības attīstību, mākslas un foto izstāžu, laikmetīgās mākslas ekspozīciju apmaiņu, informācijas apmaiņu par jaunām muzeju tehnoloģijām, kā arī tiešu kontaktu nodibināšanu starp abu valstu muzejiem un laikmetīgās mākslas centriem.

Literatūras un grāmatniecības jomā paredzēts veicināt tiešu kontaktu un sakaru veidošanu, savstarpēju dalību literatūrai un grāmatniecībai veltītos starptautiskos pasākumos, tai skaitā grāmatu tirgos. Armēnijai būs arī iespēja saņemt līdzfinansējumu latviešu literatūras tulkošanai un izdošanai, piedaloties konkursā “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”.

Sadarbības programmas darbības laikā Latvija ir gatava uzņemt vienu tulkotāju no Armēnijas uz vienu mēnesi Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī, nodrošinot viņam apstākļus latviešu literatūras tulkošanai, bet Armēnija ir gatava programmas “Literatūras šķirsts. Pēc 10 gadiem” ietvaros uzņemt vienu rakstnieku no Latvijas un segt viņa uzturēšanās izdevumus divu nedēļu garumā, sniedzot viņam iespēju kopā ar rakstniekiem no citām valstīm iepazīties ar Armēniju un uzrakstīt grāmatu par Armēniju, kas tiks izdota trijās valodās.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste