Izglītības un zinātnes ministrs: Par uzņēmēju un zinātnieku sadarbību valsts izaugsmei

9.martā Briselē izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks piedalījās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, kurā būtiskākie izskatāmie jautājumi bija saistīti ar zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstību, kā arī šo jomu ieguldījumu ES un katras dalībvalsts izaugsmē.

2011.gada janvārī Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Ikgadējo izaugsmes ziņojumu par ekonomisko situāciju ES, īpašu uzmanību pievēršot dokumenta “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” mērķiem. Līdz ar šo ziņojumu sākts jaunais ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikls – t.s. Eiropas semestris, kura ietvaros dalībvalstīm, pieņemot lēmumus ikgadējo budžetu sagatavošanas procesā, būtiski ievērot ES vadlīnijas un rekomendācijas par fiskālo un ekonomisko politiku. Ikgadējā izaugsmes ziņojumā EK izvirza 10 prioritāros pasākumus, lai veicinātu ekonomisko atveseļošanos un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Diskutējot par stratēģijas “Eiropa 2020” Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, R.Broks uzsvēra: “Latvija kopumā atbalsta šo ziņojumu, piekrīt EK analīzei un ieskicētajām problēmām. Vienlaikus Latvija atbalsta arī ES dalībvalstīm ierosinātos pasākumus, tajā skaitā nepieciešamību veikt strukturālās reformas, lai sekmētu zinātnes izcilību un radītu labvēlīgu vidi inovāciju attīstībai.” Ministrs minēja, ka nacionālās reformu programmas ir labs instruments stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Proti, šāda pieeja nodrošina, ka kopējo mērķu sasniegšana tiek veikta saskaņā ar nacionālajām prioritātēm un ievērojot situāciju katrā dalībvalstī.

Runājot par galvenajām grūtībām ES stratēģisko mērķu pētniecībā un inovācijās sasniegšanā ziņojuma “Eiropa 2020” kontekstā, R.Broks uzsvēra, ka Latvijas gadījumā izveidojies sava veida apburtais loks, kas kavē zinātnes un uzņēmējdarbības partnerības attīstību un inovācijas kopumā. Tas saistīts gan ar nepietiekamo finansējumu, gan ar zemo uzņēmumu skaitu, kas sadarbojas ar zinātniekiem, tādējādi neveicinot arī inovācijas un jaunus ienākumus. 2008.gadā kopējais valsts finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam bija 47,1 miljons latu, bet 2009.gadā – 26,8 miljoni latu.

Tādēļ ir būtiski, lai uzņēmēji arvien aktīvāk sadarbojas ar zinātniekiem, izmanto pētniecības rezultātus produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā; tāpat jāpalielina publiskā un privātā sektora finansējums pētniecībai un inovācijām. Ir svarīgi konsolidēt šos atbalsta instrumentus, mazināt to sadrumstalotību, kā arī veicināt līdzekļu pieejamību zinātniekiem un uzņēmējiem. Tādējādi labvēlīgi tiks ietekmēta pētniecības, inovāciju un uzņēmējdarbības vide, lai veicinātu uzņēmēju sadarbību ar zinātniekiem, inovatīvu uzņēmumu attīstību un inovāciju pārnesi ražošanā.

R.Broks uzsvēra: “Budžeta konsolidācijas apstākļos izaicinājums ir arī spēja turpināt un saglabāt vajadzīgo ātrumu iesāktajām strukturālajām reformām, tajā skaitā augstākajā izglītībā un pētniecībā.” Pievēršoties steidzamākajiem pasākumiem, kas veicami pētniecības un inovāciju jomā un kam būtu jāpievērš uzmanība pavasara Eiropadomē, ministrs minēja vairākas gan ES līmenī, gan nacionālajā līmenī īstenojamas lietas. “ES līmenī, pirmkārt, būtiski nodrošināt lielāku saskaņotību starp dažādām politikām un jomām; otrkārt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir vienotas Eiropas Pētnieciskās telpas attīstība, kas ļautu integrēt un apvienot Eiropas pētniecības bāzi; treškārt, ļoti svarīga ir pētniecības programmu vienkāršošana, īpašu uzmanību pievēršot finansējuma pieejamības un sinerģijas ar ES struktūrfondiem veicināšanai.”

Runājot par nacionālā līmenī veicamajiem pasākumiem, R.Broks norādīja, ka Latvija īsteno pētniecības un inovāciju resursu konsolidāciju deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, lai veicinātu zinātnes efektivitāti un konkurētspēju; īpaša uzmanība tiek pievērsta publiskā un privātā sektora partnerībai; mērķtiecīgākai valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, kā prioritāti nosakot finansējuma piešķiršanu projektiem, kas vērsti uz tautsaimniecības pieprasījumu un zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju sadarbību. Tāpat Latvijā paredzēts pilnveidot pētniecības infrastruktūru zinātniskajās institūcijās un augstskolās, tostarp attīstot spin-off uzņēmumus, kas nozīmē, ka izgudrojums veikts zinātniskajā institūcijā un uzņēmumu veido izgudrojuma veicēji ar vai bez zinātniskās institūcijas līdzdalības.

Sanāksmē tika izskatīts jautājums arī par Eiropas iniciatīvu “Inovāciju savienība”, kas ir nozīmīga stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, tostarp lai risinātu pastāvošos sociālos izaicinājumus. Tāpat apstiprināts Padomes secinājumu projekts “Septītās ietvara programmas vidusposma izvērtējums”, jo 7.ietvarprogramma ir nozīmīgs ES instruments pētniecības finansēšanai, tās indikatīvais budžets laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam ir aptuveni 50 miljardi eiro. Svarīgi ir arī pieņemtie Padomes secinājumi par inovāciju izmēģinājuma partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām, kuru mērķis ir līdz 2020.gadam pagarināt eiropiešu dzīvi vidēji par diviem gadiem.

Agnese Korbe, ministra padomniece