Saeimas 2011.gada 10.marts sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tas attiecas uz Viņķeles kundzi un uz Seržanta kungu...

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 10.marta sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 10.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī divus iesniegumus par vienu tēmu – tātad iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un iesniegumu no pieciem deputātiem – Tutina, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un Radionova ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam darba kārtības 22.punktu – likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Teritorijas attīstības plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Ādamsona, Zemļinska un Klementjeva iesniegto likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Danas Reiznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu laikā no 8. līdz 10.martam un šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas –nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi, labrīt! Es Saeimas Nacionālās drošības komisijas vārdā aicinu izskatīt un šodien apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija Saeimai ir jāizskata un jāapstiprina ne retāk kā vienu reizi četros gados un tas ir jādara ne vēlāk kā līdz jaunievēlētās Saeimas pirmā darbības gada 1.oktobrim.

Nacionālās drošības koncepcija ir dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tā sastāv no septiņām sadaļām, kas katra veltīta noteiktai drošības prioritātei. Koncepcija ir publiski pieejama informācija, un līdz ar to tā uztverama drīzāk kā programma, kā vīzija, kas izstrādāta ar mērķi noteikt prioritātes, uz kuru bāzes tad tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurš savukārt jau būs klasificēts dokuments, un tajā būs ietverti konkrēti valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Nacionālās drošības koncepcija ir apspriesta un apstiprināta Ministru kabinetā, tā ir apspriesta, detalizēti vērtēta un apstiprināta arī Nacionālās drošības padomē, un tāpat tā ir izskatīta un apstiprināta arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Tā ka Nacionālās drošības komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministru kabineta vārdā – Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Bandonis.

I.Bandonis (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, godātais Prezidij, godājamie deputāti un viesi! Ziņošu jums par koncepcijas izstrādes gaitu un pamatojumu.

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam Ministru kabinets ir sagatavojis Nacionālās drošības koncepciju, un Nacionālās drošības padome šā gada 2.februāra sēdē to ir izskatījusi un atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā.

Nacionālās drošības koncepcija definē potenciālos militāros, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbības, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma radītos, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumus un prioritātes minēto apdraudējumu novēršanai. Koncepcija nesatur valsts mēroga katastrofu pārvarēšanas jautājumus, jo tie ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.

Koncepcijā iekļautie apdraudējumi un riski.

Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciālie militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientētu organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī kiberapdraudējumu radītie riski.

Militārā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Latvijas prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju uzturēšana un attīstība, Nacionālo bruņoto spēku dalība NATO un Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā.

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un Eiropas Savienības interesēm.

Latvijas prioritātes ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpumu aizsardzības pilnveidošana.

Pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīgu pilsoņu kopuma attīstību.

Latvijas prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveide. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs lasījām! Mēs lasījām!”)

Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa celšanu.

Latvijas prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabila un prognozējama ekonomiskā vide, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana.

Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās. Īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētas organizācijas.

Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un informācijas apmaiņa un sabiedrības izglītošana. Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus, strauji pieaugot to iespējamībai.

Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas organizācijās, starptautiskā sadarbība, valsts pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma objektu riska drošība.

Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot tajā skaitā cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā.

Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāja zināšanu pilnveidošana.

Turpmākās darbības. Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi, un šajā laika periodā atbildīgajām valsts institūcijām jāīsteno noteikta politika un jākoncentrējas uz tādiem apdraudējumiem kā sašķelta pilsoniskā sabiedrība, īpaši akcentējot pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšanu sabiedrībā, un vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveidi.

Būtiska šajā laika periodā būs arī ekonomiskās drošības nodrošināšana, īpaši akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanu.

Pamatojoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Drošības policija sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju jau ir izstrādājusi Nacionālās drošības plāna projektu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Pēc nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā Nacionālās drošības plāna projekts tiks nosūtīts uz saskaņošanu atbildīgajām institūcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā debatēt neviens nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 3, atturas – 22. Lēmums pieņemts.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas iesniegumu ar lūgumu atkārtoti apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Maritu Salgrāvi, sākot ar šā gada 12.martu. Juridiskā komisija ir uzklausījusi valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu un padomes locekļa amata kandidāti Maritu Salgrāvi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt lēmuma projektu – ar šā gada 12.martu atkārtoti apstiprināt Maritu Salgrāvi par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai””. Tātad iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēģināšu sniegt motivāciju visu to deputātu vārdā, kuri parakstījuši šo pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Šāda tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados. Neapšaubāmi, šis ir ministram piekritīgs politiskas atbildības jautājums. Šī tautas skaitīšana notiek ANO programmas ietvaros visā pasaulē. Tā ir pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Pamācošs piemērs par to, ka elektroniskās sistēmas drošums ir jāgarantē valstij, nesen ir bijis. VID datu zādzību Neo izpildījumā mēs labi atceramies un līdz ar to varam būt droši, ka ministrs Kampars būs parūpējies par to, lai otrreiz nenotiktu tādas ķibeles, kādas notika ar VID pārziņā esošajiem personu datiem. Tiek izsūtīti atgādinājumi, ko saņem katrs Latvijas iedzīvotājs un kur ir rakstīts skaidri un gaiši: tiek garantēta datu drošība, jo ir izstrādātas īpašas procedūras skaitīšanas laikā iegūto personisko datu aizsardzībai. Īpašas procedūras!

Ministram svarīgākais tomēr šķiet iesaistīt šajā programmā „Vienotības” vēlēšanu kampaņas kompānijas un ļaudis. Tas izdodas. Ministrs ir mierīgs, ka „Vienotības” profesionāļi, kas kampaņu veidoja „Vienotībai”, perfekti tiks ar to galā. Savukārt „Vienotības” kampaņas ļaudis saprot: ja kas nebūs tā, tad ministrs gan jau nodrošinās politisku piesegumu.

Kas ir noticis? Datiem viegli var tikt klāt. Tikpat viegli tos var pat sagrozīt. Es, Nordea klients, netieku klāt šai programmai, jo izrādās, ka ar Nordea, ar lielāko banku Latvijā, nav noslēgts šāds pieejas līgums.

Ko es gribu teikt? Ja šādu pasūtījumu izvietošana saviem draugiem un paziņām notiek vienu reizi, tā ir tīrā nejaušība. Ja tas notiek divreiz, kā tas ir noticis, tā ir liktenīga sagadīšanās. Bet, ja tā notiek trešo reizi, kā ir noticis arī šoreiz, tad tas ir veikals. Nozares ļaudis to sauc par veikalu.

Ir divi ieteikumi ministram. Viens ieteikums – nesaukt šos ļaudis par muļķiem, jo tie ir nozares profesionāļi, un otrs ieteikums – varbūt ministrs varētu pusdemisionēt, tā, kā to darījusi ir Mūrnieces kundze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzēji ir lūguši pieprasījumu atzīt par steidzamu. Tātad par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tātad tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu ir lūgusi komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 10.marta sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Zaķa, Smiltēna un citu – iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā – no sadaļas „Lēmumu projektu izskatīšana” svītrot lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim šā iesnieguma pamatojumam.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Kā jūs atceraties, procedūra, kā sasauc izmeklēšanas komisijas, ir precīzi aprakstīta Kārtības rullī. Arī mēs iepriekš rīkojāmies precīzi tā, kā Kārtības rullī bija noteikts. Frakciju padome noteica termiņu, līdz kuram ir iesniedzamas kandidatūras, un pēc tam būtu jābalso par sastāvu kopuma.

Tagad mums uz galdiem stāv vēstule no „Saskaņas Centra”, kurš šodien lūdz mainīt sastāvu. Tas nav pēc procedūras! Kolēģi, es aicinu rīkoties korekti! Tādā gadījumā es aicinu šodien šo sastāvu neskatīt, sasaukt Frakciju padomi un noteikt termiņu, līdz kuram visi izvirza savus kandidātus, lai visi normāli var iepazīties un lai mēs varam nobalsot tā, kā to paredz procedūra.

Es aicinu šoreiz šodien par komisijas sastāvu nebalsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka lēmuma projekts tiek svītrots no šīsdienas darba kārtības? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi un klātesošie! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.182/Lp10 – „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”.

Līdzīgi kā otrajam lasījumam, arī trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Čepāne. Paldies.

Es gribu novēlēt biedrībai panākumus īpašuma apsaimniekošanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr.234/Lp10).

Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija sēdes protokola Nr.38 23.paragrāfa 2.punktu, kas paredz pasta komersantiem pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu, Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu, pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā atvērtajiem vai slēgtajiem maksājumu kontiem, kā arī minētās informācijas sniegšanas kārtību, jo atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punktam nodokļu administrācijai jeb Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums uzturēt pieprasījumu un noguldījumu kontu vienotu reģistru. Šobrīd tikai kredītiestādēm saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 74.3 pantu ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijā atvērtajiem pieprasījumu un noguldījumu kontiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu un to atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Šie likumi ir saistīti, un tāpēc, kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.235/Lp10 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu likumu, tāpēc tajos ir nepieciešami redakcionāli precizējumi – proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punkta redakciju saskaņot atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma terminoloģijai – papildināt šo 17.punktu ar vārdiem „un maksājumu” pēc vārda „noguldījumu”, kā arī precizēt šā likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – 2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.236/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem diviem.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir saistīts ar Maksājumu pakalpojumu likumu, un tādēļ ir nepieciešami grozījumi, lai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma prasībām varētu realizēt savas tiesības pret visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ ir priekšlikums likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „finanšu iestādēm un kredītiestādēm” aizstāt ar vārdiem „finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem”, kā arī precizēt šo likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tādēļ komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts. Paldies.

A.Dronka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.228/Lp10). Uz otro lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Līdz ar to es aicinu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Jā, Buiķa kungs! Īstenībā mums tagad vajadzēja skatīt likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”, bet, tā kā jūs noziņojāt par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā un aicināt to atbalstīt, arī es aicinu parlamentu tātad skatīt šo un vienkārši mainīt darba kārtību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas ir procedūras pārkāpums!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Buiķis. Termiņš ir šā gada 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.marts.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 18.laidienā