Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: Par glābšanu pēc ielūšanas ledū un pirmo palīdzību

Iestājoties siltākam laikam, Latvijas ūdenstilpēs samazinās ledus biezums un ledus kļūst trauslāks, palielinās ielūšanas iespēja ledū, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP dienests) aicina cilvēkus neriskēt ar savu veselību un dzīvību un nestaigāt pa trauslo ledu, bet zemledus makšķerniekus – izvērtēt izvēlēto makšķerēšanas vietu drošumu.

“Iestājoties pavasarim, katru gadu VUGD ir jāglābj ledū ielūzuši makšķernieki, kā arī bērni un pieaugušie, kas, nenovērtējot ledus trauslumu, pa to pastaigājas, riskējot ar savu dzīvību. Vienkāršu padomu ievērošana sekmē cilvēka izglābšanos pēc ielūšanas ledū,” norāda VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš.

Šogad VUGD darbinieki jau ir atraduši un izvilkuši no ūdenstilpes trīs noslīkušus makšķerniekus.

Pavasarī ledus ir neizturīgs vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.

Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties. Dodoties makšķerēt:

• ieteicams nedoties makšķerēt vienam;

• līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;

• mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks;

• līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju.

Ja gadās ielūzt, tad:

• skaļi jāsauc palīgā, apkārtējiem nekavējoties jāzvana uz 112;

• jācenšas saglabāt mieru, nostabilizēt elpošanu;

• lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2–3 m attālumā;

• izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, lietojot koka gabalu un naglas. Turklāt pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem un ar savu rīcību netieši mudina arī viņus paslidināties pa ledu. VUGD aicina vecākus un skolotājus ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai. Tāpat, baudot saulainās brīvdienas, kategoriski aizliegts pastaigāties jūrā vai citās ūdenstilpēs pa ledu. Dabas skaistumu ir iespējams baudīt no krasta, tādējādi pasargājot savu un tuvinieku veselību un dzīvību.

Līdzās padomiem, kā izkļūt ārā pēc ielūšanas ledū, svarīgi zināt vairākas būtiskas lietas, kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir izglābts pēc ielūšanas ledū.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis norāda: izkļūstot no ūdens, palīdzība jāmeklē un tā jāsniedz nekavējoties. Jāatceras, ja gaisa temperatūra ir zem nulles, jau pēc īsa laika sprīža cilvēkam, kas atradies aukstajā ūdenī, var rasties ļoti nopietnas veselības problēmas: apziņas traucējumi, nespēks, krampji u.c. Jau dažu minūšu laikā cilvēkam var iestāties ķermeņa atdzišana (ķermeņa temperatūras pazemināšanās zem 35 grādiem). Tā ir bīstama veselībai un var būt pat nāvējoša. Vidējas un smagas pakāpes atdzišana rada dzīvībai svarīgo orgānu funkciju būtiskus traucējumus, piemēram, sirdsdarbības, CNS funkciju u.c. orgānu darbības traucējumus.

R.Fūrmanis uzsver: ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot ātrajai palīdzībai pa tālruni 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.

Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja izdzīvot kritiski samazinās. Tāpēc NMP dienesta mediķi uzsver –vēl jo riskantāk ir iet uz ledus vienam pašam.

Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:

• nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;

• jānovieto cietušais siltā telpā vai vismaz aizvējā;

• jāatbrīvo cietušais no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām, un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folijas segu;

• cietušo jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;

• cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;

• ja vien cilvēks ir pie apziņas un var pakustēties, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;

• ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;

• cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;

• ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;

• ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana, vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa