Ministru kabineta noteikumi Nr. 102

Rīgā 1999.gada 9.martā (prot. Nr. 16, 24.§)

Kārtība, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 5.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts civildienesta ierēdņa kandidāts (turpmāk — pretendents) kārto valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk — eksāmens) ierēdņa statusa iegūšanai.

II. Pretendentu pieteikšanās eksāmeniem

2. Pretendents var pieteikties kārtot eksāmenu, ja:

2.1. viņa stāžs valsts civildienestā ir ne mazāks par trim gadiem un ne lielāks par pieciem gadiem;

2.2. viņš patstāvīgi vai Valsts administrācijas skolā (turpmāk — skola) apguvis vienoto mācību programmu;

2.3. ieņem ierēdņa amatu.

3. Pretendents eksāmena kārtošanai piesakās attiecīgās valsts civiliestādes personāla nodaļā.

4. Valsts civiliestādes personāla nodaļas vadītājs vai cita valsts civiliestādes pilnvarotā persona divu nedēļu laikā pēc pretendenta pieteikšanās valsts civiliestādes personāla nodaļā iekļauj pretendentu sarakstā, kuru nosūta Valsts civildienesta pārvaldei (turpmāk — pārvalde).

5. Pārvalde pēc pretendenta stāža atbilstības pārbaudes apkopo eksaminējamo pretendentu sarakstus un iesniedz skolā. Skola nosaka eksāmena norises laiku un vietu.

6. Skola eksāmenu pretendentiem organizē ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pretendenta pieteikšanās attiecīgās valsts civiliestādes personāla nodaļā eksāmena kārtošanai.

7. Par eksāmena norises laiku un vietu skola rakstiski paziņo pretendentam un attiecīgās valsts civiliestādes vadītājam ne vēlāk kā divus mēnešus pirms eksāmena.

8. Valsts civiliestādes vadītājs ar rīkojumu atbrīvo pretendentu no dienesta pienākumu izpildes eksāmena dienā, saglabājot viņam darba algu. Ja nepieciešams, pretendentam tiek segti ceļa izdevumi.

9. Pretendentam ir tiesības kārtot eksāmenu citā ar skolu saskaņotā laikā, ja uz eksāmenu viņš nav ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ.

10. Par attaisnojošiem ir uzskatāmi šādi iemesli:

10.1. pārejoša darbnespēja;

10.2. atvaļinājums (ikgadējais, bezalgas, mācību atvaļinājums un atvaļinājums bērna kopšanai);

10.3. komandējums;

10.4. darbs vai mācības ārvalstīs;

10.5. citi iemesli, ja tos par attaisnojošiem atzīst pārvalde.

11. Skola par pretendenta neierašanos uz eksāmenu informē pārvaldi. Pārvalde pretendenta neierašanās iemeslus noskaidro attiecīgās valsts civiliestādes personāla nodaļā vai pie valsts civiliestādes pilnvarotās personas.

12. Ja pretendents uz eksāmenu nav ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ, pārvalde, pamatojoties uz motivētu pretendenta iesniegumu un pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem, ierosina skolai iekļaut viņu nākamajā eksaminējamo pretendentu sarakstā.

13. Ja pretendentam nav attaisnojošu iemeslu vai tie nav atzīti par attaisnojošiem, pārvalde pieņem lēmumu, ka pretendents eksāmenu nav nokārtojis. Par šo lēmumu pārvalde 14 dienu laikā rakstiski paziņo pretendentam un attiecīgās valsts civiliestādes vadītājam. Pretendents ir tiesīgs saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu eksāmenu kārtot atkārtoti.

III. Eksāmena vispārīgās prasības

14. Eksāmenā ietilpst rakstu darbs, kuru patstāvīgi izstrādā un aizstāv pretendents.

15. Rakstu darba tēmai jābūt saistītai ar iestādes un struktūrvienības darbību, mērķiem un uzdevumiem.

16. Ja pretendents pretendē uz valsts civiliestādes vai struktūrvienības vadītāja amatu, rakstu darbā ietverams attiecīgās valsts civiliestādes vai tās struktūrvienības stratēģiskais plāns. Minētajā plānā atspoguļo attiecīgās valsts civiliestādes vai struktūrvienības:

16.1. darbības motivāciju;

16.2. ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;

16.3. stratēģiju un taktiku šo mērķu sasniegšanai;

16.4. darbības analīzi;

16.5. komandas veidošanas principus un darbinieku rīcības motivācijas principus;

16.6. sabiedrisko attiecību veidošanas pamatprincipus, kuriem atbilstoši veidojas saikne ar sabiedrību;

16.7. vēlamo rezultātu un tā vērtēšanas principus.

17. Rakstu darba minimālais apjoms ir piecas lapas un maksimālais apjoms — astoņas lapas (A4 formāts, fonta lielums — 12). Darbs trīs eksemplāros iesniedzams skolā ne vēlāk kā 14 dienas pirms eksāmena.

IV. Eksāmenu komisijas tiesības un pienākumi

18. Pretendentus eksaminē eksāmenu komisija (turpmāk — komisija) piecu cilvēku sastāvā. Par komisijas locekļiem var būt personas ar pieredzi vadītāja amatā, pedagoģiskajā darbā vai zinātniskās pētniecības darbā.

19. Skolas direktors ne vēlāk kā 14 dienas pirms katra eksāmena apstiprina komisijas priekšsēdētāju un tās sastāvu.

20. Skola ne vēlāk kā 14 dienas pirms eksāmena iepazīstina komisijas locekļus ar eksaminējamo pretendentu sarakstu.

21. Komisijas priekšsēdētājs pirms eksāmena iepazīstina komisijas locekļus un pretendentus ar viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī ar eksāmena norises procedūru.

22. Komisijas locekļiem ir šādi pienākumi:

22.1. pirms eksāmena iepazīties ar skolā iesniegtajiem pretendentu darbiem;

22.2. ja nav iespējams ierasties uz komisijas sēdi, paziņot par to skolai ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms komisijas sēdes;

22.3. ja rodas interešu konflikts, pirms komisijas darba uzsākšanas (ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms eksāmena) paziņot par to komisijas priekšsēdētājam un skolai, kura attiecīgo komisijas locekli atstādina no pretendentu eksaminēšanas;

22.4. piedalīties komisijas sēdēs un novērtēt pretendentu atbilstību ierēdņa statusam;

22.5. neizpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas eksaminēšanas gaitā.

23. Komisijas locekļiem ir šādas tiesības:

23.1. izteikt komisijas sēdes protokolā savu viedokli par pretendentu sniegtajām atbildēm, kā arī par eksāmena norisi;

23.2. par darbu komisijā saņemt atlīdzību no skolas rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem.

24. Komisijas sēdes protokolē skolas direktora norīkots protokolētājs. Protokolētājs nav komisijas loceklis. Protokolētāja pienākums ir neizpaust ziņas, kas viņam kļuvušas zināmas eksaminēšanas gaitā.

V. Eksāmena rezultātu vērtēšana

25. Komisijas locekļi sēdē, aizklāti balsojot ar skolas direktora apstiprināta parauga balsošanas lapām, izsaka savu viedokli par katra pretendenta zināšanu atbilstību eksāmenā noteiktajām prasībām.

26. Komisijas locekļi sēdes beigās iesniedz komisijas priekšsēdētājam balsošanas lapas slēgtās aploksnēs.

27. Komisijas priekšsēdētājs aploksnes atver komisijas locekļu klātbūtnē, saskaita balsis par katru pretendentu un, ierakstot balsošanas rezultātus protokolā, noformē komisijas lēmumu par eksāmena rezultātiem. Komisijas lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu.

28. Komisijas locekļi pēc katra eksāmena paraksta eksāmena protokolu un iesniedz to skolā.

29. Skola triju darbdienu laikā eksāmena protokolu iesniedz pārvaldē. Pārvalde pieņem lēmumu par ierēdņa statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu pretendentiem un piecu darbdienu laikā pēc protokola saņemšanas rakstiski paziņo par savu lēmumu katram pretendentam un attiecīgajai valsts civiliestādei.

30. Pretendenti, kuriem pārvalde nav piešķīrusi ierēdņa statusu, ir tiesīgi sešu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas atkārtoti kārtot eksāmenu, bet ne vairāk kā vienu reizi.

31. Ja pārvalde pieņem lēmumu par ierēdņa statusa nepiešķiršanu un pretendents šo noteikumu 30.punktā noteiktajā termiņā nav atkārtoti kārtojis eksāmenu vai pārvalde atkārtoti pieņem lēmumu par pretendenta neatbilstību ierēdņa statusam, tā pieņem lēmumu par pretendenta atlaišanu no valsts civildienesta.

VI. Sūdzību izskatīšanas kārtība

32. Pretendents desmit dienu laikā pēc pārvaldes lēmuma paziņošanas ir tiesīgs iesniegt skolā rakstisku sūdzību par eksāmena norisi.

33. Skola izveido sūdzību izskatīšanas komisiju, kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no skolas, pārvaldes un attiecīgās valsts civiliestādes un divi komisijas pārstāvji, kas piedalījušies attiecīgajā eksāmenā.

34. Sūdzību izskatīšanas komisija pretendenta sūdzību izskata 14 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas un sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.  

Ministru prezidents V.Krištopans  

Ministru prezidenta biedrs,
satiksmes ministrs A.Gorbunovs