Kultūras ministrija: Par kompromisu jautājumā par datu nesēju atlīdzību

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē 10.martā rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

Organizāciju priekšlikumi šobrīd atšķiras – tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru, savukārt iekārtu importētāji – šaurāku iekārtu loku un mazāku atlīdzības apmēru.

Puses sēdē iepazinās ar priekšlikumiem, un pēc diskusijas darba grupā KM aicināja tās tuvināt sākotnējās pozīcijas, lai galarezultātā būtu iespējams panākt vienošanos par abām pusēm pieņemamu risinājumu. KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam, un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Darba grupa arī diskutēja par principiem, kādi tiek piemēroti citās ES dalībvalstīs attiecībā uz datu nesēju un iekārtu loku, kas tiek apliktas ar datu nesēju atlīdzību. 22 ES dalībvalstīs nesēja atlīdzība tiek maksāta par audiokasetēm, CD un DVD, 19 valstīs – par CD un DVD atskaņotājiem, 14 valstīs – par atmiņas kartēm un zibatmiņām, 9 valstīs – par datoru cietajiem diskiem, 6 valstīs – par ārējiem cietajiem diskiem un 6 valstīs – par mobilajiem tālruņiem (Francijā un Itālijā tiek maksāts par atmiņas kartēm un cietajiem diskiem, kas ievietoti mobilajos tālruņos).

Nesēja atlīdzības lielums un piemērošanas veids katrā ES dalībvalstī ir atšķirīgs. Lielākajā daļā valstu atlīdzība ir noteikta kā fiksēta summa par vienu vienību vai atkarībā no attiecīgā nesēja ietilpības. Daļa valstu nesēja atlīdzību ir izteikusi procentuālā izteiksmē no datu nesēja vai kopēšanas ierīces ievešanas/pārdošanas cenas (piemēram, Igaunija, Lietuva, Polija, Grieķija), bet procentu apmērs atšķiras.

Latvijā saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem MK noteikumiem tiek iekasēta datu nesēju atlīdzība par audiokasetēm, videokasetēm, minidiskiem, CD un DVD, kā arī par vairākām kopēšanai izmantojamām iekārtām: audio un video magnetofoniem, televizoriem, DVD atskaņotājiem, radio ar audiokasešu, CD un MD ieraksta funkcijām, MD atskaņotājiem un MP3 atskaņotājiem, CD un DVD rakstītājiem, kas pievienojami datoram, kā arī satelītu uztvērējiem ar datu ieraksta iespējām.

Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta MK noteikumu grozījumu nepieciešamību, jo tehnoloģiju attīstības dēļ ir mainījies kopēšanai izmantojamo tukšo nesēju un ierīču klāsts. Tomēr pirms grozījumu iesniegšanas Ministru kabinetā darba grupā jāpanāk kopīga izpratne par grozījumu saturu.

Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā strādā KM, Ekonomikas ministrijas, Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizāciju – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu tiesību īpašnieku organizāciju pārstāvji, kā arī tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizāciju – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) un citu importētāju organizāciju pārstāvji.

Dace Vizule, ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste