Ministru kabineta noteikumi Nr.103

Rīgā 1999.gada 9.martā (prot. Nr. 16, 36.§)

Apsardzes darbībā izmantojamo dienesta šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izsniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 21.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka apsardzes darbībā izmantojamo dienesta šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izsniegšanas kārtību.

2. Apsardzes darbībā izmantojami šādi dienesta šaujamieroči:

2.1. pistoles un revolveri — līdz 9 mm kalibram (ieskaitot);

2.2. gludstobra bises;

2.3. automāti un triecienšautenes — tikai ar Valsts policijas priekšnieka atļauju:

2.3.1. bankām, kurām ir Latvijas Bankas izsniegtas licences bankas operācijām un skaidras naudas inkasācijai;

2.3.2. lidostas "Rīga" drošības dienestam.

3. Ja dienesta šaujamierocis ir nozaudēts vai nolaupīts (nozagts), iestāde, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un organizācija, kurā ir iekšējās drošības dienests un kurai dienesta šaujamierocis reģistrēts (turpmāk — uzņēmums), vai apsardzes uzņēmums, kuram dienesta šaujamierocis reģistrēts, par to nekavējoties ziņo tuvākajā Valsts policijas iestādē un triju darbdienu laikā — Valsts policijas iestādē, kurā dienesta šaujamierocis reģistrēts.

4. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma vadītājs.

5. Ja apsardzes darbība, kurā izmanto dienesta šaujamieročus, tiek pārtraukta, uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma vadītājs triju darbdienu laikā rakstiski paziņo par to Valsts policijas iestādei, kurā dienesta šaujamieroči reģistrēti.

6. Maksu par dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļaujas, glabāšanas atļaujas un nēsāšanas atļaujas izsniegšanu nosaka saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu cenrādi. Par minēto atļauju izsniegšanu saņemtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgo policijas iestāžu pamatbudžeta kontos un izlietojami šo iestāžu finansēšanai.

II. Dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauja

7. Dienesta šaujamieročus vai to munīciju var iegādāties tikai pēc tam, kad saņemta dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauja (1.pielikums). Minēto atļauju izsniedz Valsts policijas iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas dienesta šaujamieroča glabāšanas vieta.

8. Lai saņemtu dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauju, uzņēmums vai apsardzes uzņēmums iesniedz attiecīgajā Valsts policijas iestādē šādus dokumentus:

8.1. iesniegumu, kurā pamatota dienesta šaujamieroču nepieciešamība, norādīts to daudzums, veids, glabāšanas vietas adrese, dienesta šaujamieroču un to munīcijas glabāšanas apstākļi un apsardzes veids;

8.2. apsardzes uzņēmuma speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai kopiju vai uzņēmuma iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības kopiju;

8.3. ar attiecīgās Valsts policijas iestādes priekšnieku saskaņotu bruņotās apsardzes dienesta nolikumu, kurā noteikta bruņotās apsardzes komplektēšana, dienesta šaujamieroču uzskaites, glabāšanas, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtība;

8.4. līguma par telpu īri (nomu) kopiju vai dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma tiesības uz telpām, kurās paredzēts glabāt dienesta šaujamieročus;

8.5. dienesta šaujamieroču glabāšanas telpu izvietojuma plānu;

8.6. attiecīgās Valsts policijas iestādes un Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības aktu par telpu atbilstību dienesta šaujamieroču un to munīcijas glabāšanai un aktu par signalizācijas pieslēgšanu vai par tās ierīkošanu;

8.7. par dienesta šaujamieročiem atbildīgās personas pases kopiju, apsardzes sertifikāta kopiju un ārstniecības iestādes atzinumu par personas vispārējo un psihiskās veselības stāvokli;

8.8. apsardzes uzņēmumi papildus minētajiem dokumentiem iesniedz:

8.8.1. Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju;

8.8.2. statūtu kopiju;

8.8.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi;

8.8.4. lēmumu par bruņotas apsardzes dienesta izveidošanu un šī dienesta darbinieku štatu sarakstu;

8.8.5. apsardzes bruņoto posteņu izvietojumu.

9. Valsts policijas iestādes priekšnieks izskata iesniegumu un 30 dienu laikā pēc tā iesniegšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

10. Ja iesniegtajos dokumentos ziņas ir nepilnīgas vai neprecīzas, Valsts policijas iestādes priekšnieks ir tiesīgs pieprasīt nepieciešamo informāciju un atlikt jautājuma izskatīšanu līdz tās saņemšanai.

11. Lēmumu par dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu desmit darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta iesniedzējam. Ja pieņemts lēmums atļauju neizsniegt, norāda atteikuma iemeslu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

12. Dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauju izsniedz personīgi tai personai, kura iesniegusi iesniegumu.

13. Dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauja derīga trīs mēnešus no lēmuma pieņemšanas dienas.

14. Dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu uz trim mēnešiem var pagarināt Valsts policijas iestādes priekšnieks, kurš izsniedzis minēto atļauju.

15. Par dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļaujas nozaudēšanu nekavējoties rakstiski jāziņo tai Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi atļauju.

16. Dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļaujas dublikātu piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz Valsts policijas iestāde, kura izsniegusi minēto atļauju.

III. Dienesta šaujamieroču iegādāšanās

17. Iegādāties dienesta šaujamieročus un to munīciju atļauts Iekšlietu ministrijas licencētos tirdzniecības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) Latvijā, ārvalstīs, kā arī no juridiskajām vai fiziskajām personām, kurām ir Valsts policijas iestādes izsniegta šaujamieroču realizācijas atļauja.

18. Iegādāties drīkst tikai rūpnieciski ražotus, lietošanai derīgus un tehniskajiem noteikumiem atbilstošus dienesta šaujamieročus, kuri konstruktīvi nav pārveidoti slēptai nēsāšanai vai šaušanai kārtām.

19. Triju darbdienu laikā pēc dienesta šaujamieroču iegādāšanās vai ievešanas Latvijā par dienesta šaujamieročiem atbildīgā persona ieraksta tos uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma dienesta šaujamieroču uzskaites žurnālā un Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi dienesta šaujamieroča iegādāšanās atļauju, apstiprina šo ierakstu un reģistrē dienesta šaujamieročus.

20. Dienesta šaujamieroču uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kuras darbības teritorijā reģistrēti uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma dienesta šaujamieroči.

21. Lai reģistrētu dienesta šaujamieročus, uzņēmums Valsts policijas iestādē uzrāda šaujamieročus un iesniedz Valsts policijas Ekspertīžu centra izdotu izziņu, kas apliecina, ka ar dienesta vītņstobra šaujamieročiem izdarīti kontrolšāvieni.

22. Pēc dienesta šaujamieroča reģistrēšanas Valsts policijas iestāde izsniedz dienesta šaujamieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums) uz uzņēmuma vadītāja, apsardzes uzņēmuma vadītāja vai par dienesta šaujamieročiem atbildīgās personas vārda. Minēto atļauju izsniedz uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

23. Ja šaujamieroči tiek atzīti par tehniskajiem noteikumiem neatbilstošiem vai neizlabojamiem, Valsts policijas iestāde tos izņem.

24. Ja dienesta šaujamieroča glabāšanas atļaujā norādītajā laikā veikts dienesta vītņstobra šaujamieroča remonts (izņemot laides remontu), triju darbdienu laikā pēc remonta uzņēmums vai apsardzes uzņēmums šo ieroci nogādā kontrolšāvienu izdarīšanai Valsts policijas Ekspertīžu centrā un attiecīgās ziņas iesniedz Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi dienesta šaujamieroča glabāšanas atļauju.

25. Lai pagarinātu dienesta šaujamieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, uzņēmums vai apsardzes uzņēmums 30 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām attiecīgajā Valsts policijas iestādē iesniedz:

25.1. iesniegumu;

25.2. Valsts policijas Ekspertīžu centra izdotu izziņu, kas apliecina, ka ar dienesta vītņstobra šaujamieročiem izdarīti kontrolšāvieni.

26. Uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma vadītājs triju darbdienu laikā rakstiski paziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi dienesta šaujamieroča glabāšanas atļauju, ja dienesta šaujamieroču glabāšanas laikā ir mainījies:

26.1. uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma vadītājs;

26.2. par dienesta šaujamieročiem atbildīgā persona;

26.3. uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma īpašnieks (līdzīpašnieks);

26.4. uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma nosaukums, statuss vai adrese.

27. Valsts policijas iestāde desmit darbdienu laikā izskata saņemtos dokumentus un pieņem lēmumu par jaunas dienesta šaujamieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu vai tās neizsniegšanu un iepriekšējās glabāšanas atļaujas atzīšanu par nederīgu.

28. Ja uzņēmums vai apsardzes uzņēmums triju darbdienu laikā pēc dienesta šaujamieroča glabāšanas atļaujas termiņa izbeigšanās nav iesniedzis Valsts policijas iestādē iesniegumu vai nav paziņojis par šo noteikumu 26.punktā minētajām izmaiņām, Valsts policijas iestāde dienesta šaujamieročus izņem un glabā līdz atļaujas noformēšanai vai lēmuma pieņemšanai par atļaujas atzīšanu par nederīgu. Ja dienesta šaujamieroča glabāšanas atļauja tiek atzīta par nederīgu, dienesta šaujamieročus nodod realizācijai tirdzniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai glabāšanai attiecīgajā Iekšlietu ministrijas struktūrvienībā turpmākai realizācijai vai iznīcināšanai.

IV. Dienesta šaujamieroču glabāšana

29. Dienesta šaujamieročus un to munīciju glabā speciāli iekārtotās glabātavās, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

29.1. glabātavas ir bez logiem un izolētas no citām palīgtelpām un dienesta telpām;

29.2. telpas ārsienas pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu ārsienām, kuru biezums nav mazāks par 510 mm, griesti pēc izturības ir ekvivalenti saliekamiem dzelzsbetona pārsegumiem, grīdas pēc izturības ir ekvivalentas betona grīdām, kuru biezums nav mazāks par 200 mm, iekšējās sienas, kas glabātavu atdala no pārējām telpām, pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu sienām, kuru biezums nav mazāks par 380 milimetriem;

29.3. ja kāda no glabātavas celtniecības konstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētajām prasībām, tā no telpas iekšpuses visā platībā nostiprināma ar metinātu tērauda režģi;

29.4. glabātavai jābūt aprīkotai ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvīm jābūt izgatavotām no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par trim milimetriem. Kopējais durvju biezums ir ne mazāks par 40 milimetriem. Ārdurvīs jābūt iemontētām ne mazāk kā divām iekšējām slēdzenēm — viena no tām ar zirnekļveida aizbīdņiem. Iekšdurvīm jābūt no tērauda režģiem. Iekšējās durvis slēdzamas ar vienu iekšējo slēdzeni. Jābūt iespējai glabātavas iekšējās durvis nozīmogot ar metāla spiedzīmogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;

29.5. durvju un nekapitālo celtniecības konstrukciju nostiprināšanas režģi izgatavojami no tērauda stieņiem ar 16 mm diametru. Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150 × 150 milimetriem. Režģu durvju rāmjus izgatavo no 45 × 45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par pieciem milimetriem. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar 12 līdz 16 mm diametra stieņu palīdzību, kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80 līdz 100 mm dziļumā. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus, katru ne mazāk kā astoņās vietās;

29.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženiertehniskās spraugas lielākas par 200 mm, ierīkojami tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kas nav lielāka par 100 × 100 milimetriem.

30. Dienesta šaujamieroču un munīcijas glabātavas aprīkojamas ar individuālu apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie centrālās apsardzes pults, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus: radiokanālu un telefonkanālu. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt divus trauksmes signāla pārraides kanālus, trauksmes signāldevēju no glabātavas signalizācijas kontroliekārtas savieno ar tuvāko apsardzes posteni vai piestiprina pie ēkas fasādes ar kontroliekārtu savienotu gaismas un skaņas indikācijas trauksmes signāldevēju aizsargātā metāla korpusā.

31. Veidojot šaujamieroču un munīcijas glabātavas signalizācijas tehnisko sistēmu, izmanto ne mazāk kā divu tipu signāldevējus ar atšķirīgiem darbības principiem:

31.1. kontaktdevējus, kuri reaģē uz atvēršanu un ar kuriem aprīko durvis, ieroču munīcijas seifus un skapjus;

31.2. vibrācijas devējus, kuri reaģē uz uzlaušanu un ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;

31.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu devējus kustības kontrolei telpā.

32. Signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus glabātavas telpām līdz elektrosadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.

33. Dienesta šaujamieroču un to munīcijas glabātavā redzamā vietā ir piestiprināts saraksts, kurā norādīts skapju, seifu un metāla kastu skaits un citas mantas, kas atrodas glabātavā.

34. Katrā seifā, skapī un metāla kastē ir tajos esošo mantu saraksts.

35. Dienesta šaujamieroči glabātavā tiek glabāti seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 3 mm un kuri aizslēdzami vismaz ar divām atslēgām. Skapju durvis nostiprināmas ar tērauda plāksni vai stūriem.

36. Dienesta šaujamieroču munīcija glabājama metāla skapjos atsevišķi no ieročiem. Iegādājamo un glabājamo patronu daudzums uz katru dienesta šaujamieroci nedrīkst pārsniegt 500 patronu.

37. Aizliegts glabāt:

37.1. dienesta šaujamieroča glabāšanas atļaujā nenorādītus šaujamieročus;

37.2. pielādētus dienesta šaujamieročus un dienesta šaujamieročus ar pielādētu ieroča patronu tvertni;

37.4. bez Valsts policijas iestādes atļaujas — dienesta šaujamieročiem neatbilstošu munīciju.

38. Ieeja dienesta šaujamieroču glabātavā atļauta tikai kopā ar personu, kas ir atbildīga par dienesta šaujamieroču glabāšanu.

39. Aizliegts bez Valsts policijas iestādes atļaujas mainīt dienesta šaujamieroču glabāšanas telpas.

V. Dienesta šaujamieroču izsniegšana

40. Dienesta šaujamieroci drīkst izsniegt tiem uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma darbiniekiem, kuriem ir apsardzes dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja (3.pielikums).

41. Valsts policijas iestāde apsardzes dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju izsniedz likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz uzņēmuma vai apsardzes uzņēmuma vadītāja iesniegumu.

42. Dienesta šaujamieročus apsardzes darbībai izsniedz tikai uz apsardzes pienākumu veikšanas laiku.

43. Persona, kurai izsniedz dienesta šaujamieroci, parakstās par tā saņemšanu dienesta šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas žurnālā, kurā norāda dienesta šaujamieroča saņemšanas datumu un laiku, tā veidu, marku, numuru, kalibru un munīcijas daudzumu.

44. Par dienesta šaujamieročiem atbildīgā persona, saņemot atpakaļ izsniegto dienesta šaujamieroci, parakstās dienesta šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas žurnālā un norāda dienesta šaujamieroča nodošanas datumu, laiku un nodotās munīcijas daudzumu.

45. Apsardzes dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja tiek glabāta un izsniegta kopā ar dienesta šaujamieroci. Nododot dienesta šaujamieroci, jānodod apsardzes dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

Ministru prezidents V.Krištopans

Iekšlietu ministrs R.Jurdžs

1. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 9. marta
noteikumiem Nr. 103

Iekšlietu ministrs R.Jurdžs

2. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 9. marta
noteikumiem Nr. 103

Iekšlietu ministrs R.Jurdžs

3. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 9. marta
noteikumiem Nr. 103

Iekšlietu ministrs R.Jurdžs