Par līdzjūtību Japānai sakarā ar postošo zemestrīci un cunami

Valsts prezidents:

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis vēstuli Japānas imperatoram Akihito, kurā sakarā ar 11.martā Japānā notikušo spēcīgo zemestrīci un cunami savā un Latvijas tautas vārdā izsaka visdziļāko līdzjūtību visai Japānas tautai un īpaši bojāgājušo tuviniekiem. Valsts prezidents novēl dabas katastrofā ievainotajiem drīzu izveseļošanos.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas priekšsēdētāja:

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 11.martā saistībā ar traģisko un postošo zemestrīci un tai sekojošo cunami, kas 11.marta rītā satricināja Japānas ziemeļaustrumu piekrasti, nosūtījusi līdzjūtības vēstules Japānas parlamenta Augšpalātas priekšsēdētājam Nisiokam Takeo un Japānas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājam Takahiro Jokomiči.

Saeimas vārdā S.Āboltiņa pauž visdziļāko līdzjūtību Japānas tautai un sērojošajām ģimenēm, kuras zaudējušas savus tuviniekus.

Saeimas preses dienests

Ministru prezidents:

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nosūtījis vēstuli Japānas premjerministram Naoto Kanam, kurā izsaka visdziļāko līdzjūtību Japānas valdībai un visiem tās iedzīvotājiem sakarā ar zemestrīci un cunami, kas prasījuši cilvēku upurus un izraisījuši lielus postījumus visā valsts teritorijā.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Ārlietu ministrs:

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis 11.martā nosūtījis līdzjūtības vēstuli Japānas ārlietu ministram Takeaki Macumoto. Ģ.V.Kristovskis savā vēstulē Japānas kolēģim izsaka līdzjūtību bojāgājušo piederīgajiem un visai Japānas tautai, kas cietusi dabas katastrofā. Ministrs apliecina, ka Latvija cieši seko notikumu gaitai, un izsaka cerību, ka cietušo skaits nepalielināsies.

“Latvijai un Japānai vēsturiski ir ļoti draudzīgas attiecības, un mēs izjūtam patiesu līdzpārdzīvojumu, redzot, cik smagus zaudējumus piedzīvo jūsu zeme un cilvēki,” teikts vēstulē.

Ārlietu ministrijas Preses dienests

Par iespējamo Latvijas palīdzību Japānai

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis 14.martā Ministra kabineta komitejas sēdē rosināja izvērtēt, kādu palīdzību Japānai varētu sniegt Latvija. Palīdzības sniegšanai jābūt izsvērtai un pārdomātai, jo, nosūtot kādu palīdzības kravu, jāņem vērā attālums, izmaksas un palīdzības efektivitāte. Jālemj, cik finansiāli lielu un kāda veida palīdzību Latvijas puse sniegs, un lēmums par to jāpieņem valdībai, lai darbs noritētu koordinēti.

“Iespējams, Latvija varētu Japānai piedāvāt kādu rehabilitācijas vai atveseļošanas programmu zemestrīcē un cunami cietušajiem vai tamlīdzīgu palīdzības veidu, jo mums nav iespēju nosūtīt uz Japānu īpaši apmācītas glābēju vienības vai īpašu tehniku, kā to izdarījušās citas valstis, taču tas būs valdības lēmums,” norāda ārlietu ministrs.

“Attiecībā uz materiāliem un pārtiku esam saņēmuši ziņu no Japānas, ka pagaidām tiek izmantots iekšzemē saražotais. Ja nepieciešamība pēc produktiem un medikamentiem radīsies, Japānas puse sniegs informāciju.”

Šodien, 15.martā, ārlietu ministrs tiekas ar Japānas vēstnieku Latvijā, lai sīkāk pārrunātu, kādu palīdzību Latvija varētu sniegt Japānai.

Ministrija ir saņēmusi arī jautājumus no iedzīvotājiem par iespēju vākt ziedojumus Japānai. Visā pasaulē ziedojumu vākšanu jau ir sācis Sarkanais Krusts, un ziedojumus kopš 14.marta pieņem arī Latvijas Sarkanā Krusta birojā.

Ģ.V.Kristovskis arī norāda, ka Ārlietu ministrija par savu galveno uzdevumu uzskata konsulārās palīdzības sniegšanu Latvijas valstspiederīgajiem, kas patlaban atrodas Japānā. Latvijas vēstniecībai Japānā ir ziņas par 72 no 76 valstspiederīgajiem. Divas personas, kas bija vistuvāk zemestrīces epicentram Sendai pilsētā, ir devušas ziņu, ka ar viņām viss kārtībā. Vairāki cilvēki jau devušies prom no Japānas vai gatavojas aizlidot. Starp vēstniecību un ĀM notiek nemitīga informācijas apmaiņa.

Ārlietu ministrijas Preses dienests