Saeimas paziņojums

Par Nacionālās drošības koncepciju

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.janvāra sēdē apstiprinājusi Ministru kabineta sagatavoto Nacionālās drošības koncepciju.

Rīgā 2002.gada 24.janvārī

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

Nacionālās drošības koncepcija

Ievads

Latvijas Republikas Saeima, pieņemot Nacionālās drošības likumu, ir noteikusi Nacionālās drošības koncepcijas pamatuzdevumus - noteikt valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus.

Koncepcijā tiek raksturota Latvijas Republikas situācija no drošības viedokļa, kā arī izvērtēti faktori, kas ietekmē drošības situāciju valstī. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militārpolitiskā situācija, bet ka būtiska loma drošības nodrošināšanā ir arī iekšējiem faktoriem - valsts demokrātiskajiem pamatiem, ekonomiskajai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, situācijai noziedzības jomā, vides kvalitātei u.c. Koncepcija nosaka vadlīnijas valsts institūciju darbībai, atbalstot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Šī dokumenta analītisko pamatu veido valsts apdraudējuma analīze.

1. Nacionālā drošība

1.1. Latvijas Republikas nacionālās intereses

Latvijas nacionālā drošība ir valsts un tās sabiedrības spēja aizsargāt un nodrošināt nacionālās intereses un pamatvērtības. Tās ietver Latvijas Republikas valstiskās neatkarības, teritoriālās nedalāmības un Satversmē noteiktās demokrātiskās iekārtas pastāvēšanu, kā arī valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, garantējot cilvēka tiesību ievērošanu, iedzīvotāju drošību un aizsargātību.

Nacionālās intereses ietver arī valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo priekšnoteikumu nodrošināšanu: ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, valodas un kultūras identitātes saglabāšanu, aizsardzības sistēmas uzturēšanu, zinātniskā un tehniskā potenciāla saglabāšanu un attīstīšanu, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, valsts infrastruktūras un telekomunikāciju (to skaitā informācijas tehnoloģiju) nodrošināšanu un attīstīšanu, iekšējās politiskās stabilitātes uzturēšanu, balstoties uz vispārēju izpratni par Latvijas Republikas demokrātisku attīstību, un konsolidētas pilsoniskas sabiedrības attīstību, balstoties uz visu cilvēku līdztiesības principu.

Latvijas iespējas nodrošināt nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas arī no tādiem ārējiem apstākļiem kā vispārējais starptautisko attiecību un sadarbības klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija, globālā ekoloģiskās vides kvalitāte.

1.2. Valsts drošības politika, tās principi un īstenošana

Latvijas valsts drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa. Tai jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana un jānodrošina Latvijas nacionālās intereses ar Satversmē un tiesību aktos paredzētiem spēkiem, līdzekļiem un metodēm.

Īstenojot drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk - EDSO) dokumentos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības politika tiek veidota, neapdraudot nevienu citu valsti.

Latvijas drošība sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras, izveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas, veidojot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, ievērojot starptautiskās saistības un normas, kā arī iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.

Valsts drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju atbildība.

1.3. Apdraudējums nacionālajai drošībai

Apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai ir darbības, kas vērstas pret Latvijas nacionālajām interesēm un pamatvērtībām, kā arī ekoloģisku, tehnisku un cita rakstura faktoru radītas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē iespējas realizēt nacionālās intereses.

Apdraudējumi var izpausties gan atsevišķi politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, informatīvajā, sociālajā, ekoloģiskajā, kriminālajā u.c. jomās, gan arī var būt cieši saistīti, savstarpēji mijiedarbojoties un summējoties.

Riski un apdraudējumi Latvijas nacionālajām interesēm izriet kā no starptautiskās vides, tā arī no Latvijas valsts un sabiedrības attīstības procesiem.

2. Drošības vides un risku raksturojums

Nacionālās drošības koncepcijā, raksturojot esošo drošības situāciju pasaulē un Latvijā, tiek apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo stāvokli, - situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un tās nodrošinošo institucionālo sistēmu attīstība, sabiedrības un tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības spējas.

2.1. Starptautiskā vide

Pēdējās desmitgades laikā pasaules drošības sistēmā notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmējušas arī Latviju. Izzūdot aukstā kara bipolārajai sistēmai, stingri fiksētām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām, pagājis ir arī deklaratīvu plānu un konceptuālo dokumentu laiks. Situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā attīstās ļoti dinamiski.

Samazinājusies globāla kara iespējamība, tomēr pilnībā plaša bruņota konflikta varbūtību nevar izslēgt. Nav prognozējams, ka tuvākajā nākotnē Latvija varētu tikt pakļauta tiešai militārai agresijai. Taču, mazinoties globāla kara iespējamībai, ir palielinājusies reģionālu vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. To rašanās iemesli var būt etniskie un reliģiskie konflikti, robežkonflikti, valstu vai reģionu ekonomiskā un labklājības lejupslīde, valstu iekšējo administratīvo spēju pavājināšanās, kā arī nedemokrātisku procesu attīstība.

Vietēja rakstura vai reģionālu krīžu un konfliktu gadījumā palielinās nekontrolētas migrācijas iespējamība, kas kļūst īpaši bīstama, ja tā izraisa humāna rakstura krīzi. Šobrīd Latvija nav migrācijas plūsmu galamērķis, taču palielinās Latvijas kā tranzītvalsts izmantošana nelegālai (īpaši - ekonomiski motivētai) migrācijai.

Masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem pasaulē, kas var apdraudēt Latvijas sadarbības partnerus vai Latviju pašu. Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku starptautiskajai drošībai un stabilitātei.

Kā risks starptautiskajai stabilitātei un drošībai ir vērtējama starptautiskā terorisma izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms. Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados - teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei. Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla izveide un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu aktivitātes.

Starptautiskās drošības vidi Eiropā būtiski ietekmē Eiropas integrācijas procesi, kas izpaužas saistībā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) integrācijas padziļināšanos un ES paplašināšanos, kā arī ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO) paplašināšanos un tās jaunajiem uzdevumiem drošības jomā. Lielākā daļa Eiropas valstu ir iesaistījusies transatlantiskajā sadarbībā, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskajām vērtībām.

Pārliecinošs vairākums Eiropas valstu uzskata pastāvīgu un ciešu Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk - ASV) iesaisti Eiropas drošībā par kontinenta stabilitātei nepieciešamu elementu. Eiropas valstis uzņemas arī lielāku atbildību drošības jomā, ES ietvaros veidojot kopīgu drošības un aizsardzības politiku, kas dos lielākas iespējas starptautisko krīžu kontrolē. Kolektīvās aizsardzības jomā NATO un ASV joprojām saglabās noteicošo lomu.

NATO un ES paplašināšanās ir drošības sistēmu stabilizējošs faktors, kura ietekmes rezultātā tiek paplašināts reģions, kurā ir garantēta stabila un demokrātiska politiskā un ekonomiskā attīstība. Tā rada iespēju Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm (to skaitā Latvijai) aktīvi piedalīties kontinenta drošības sistēmas attīstībā.

Latvijas valsts drošība nav nodalāma no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas dalība ES un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un transatlantiskajā drošības sistēmā. Šīs attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties ES un NATO pozitīvi ietekmē Latvijas drošības situāciju.

Globālo un kontinenta drošības procesu papildinošs elements ir sadarbība reģiona ietvaros. Drošību Baltijas jūras reģionā sekmē arī Latvijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu, veidojot kopīgus projektus aizsardzības jomā. Aktīvs ziemeļvalstu - Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes - atbalsts Baltijas valstu demokrātiskai ilgtermiņa attīstībai ir pārvērtis Baltijas jūras reģionu par vienojošu un sadarbību veicinošu vidi. Šo valstu sadarbība veidojas vairākos formātos - Baltijas valstu sadarbība, ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība, kā arī Baltijas jūras valstu padome, kuras ietvaros reģionālajā sadarbībā iekļaujas arī Krievija, Vācija un Polija. Sadarbības mērķis ir veicināt attīstību un palielināt reģiona (līdz ar to arī Eiropas) stabilitāti.

Vidi drošības procesa attīstībai ietekmē arī valstu divpusējās attiecības. Tādēļ Latvijai īpaši svarīga ir Austrumu kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - turpmākā attīstība. Šo abu valstu demokratizācijas process un ārpolitikas paredzamība lielā mērā ietekmēs reģiona turpmāko attīstību.

2.2. Valsts un sabiedrība

2.2.1. Demokrātija un likuma vara

Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kas balstās uz vispārpieņemtiem demokrātijas principiem. Latvijā ir izveidojusies stabila institucionāla sistēma, kas nodrošina likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu aizstāvību. Sabiedrības indivīdu brīvība un vienlīdzība ir savstarpēji harmoniski saistītas un, valsts varai nosakot stingras robežas, tiek garantētas indivīdu tiesības, brīvība un vienlīdzība likuma priekšā. Valsts likumu kopums un Satversme nodrošina iespēju piedalīties savas valsts iekārtas noteikšanā, garantē plurālismu, vārda un reliģijas brīvību.

Likuma varu nodrošina valstī pastāvošās konstitucionālās institūcijas un neatkarīgas tiesībaizsardzības iestādes. Likuma vara nenozīmē tikai formālu legalitāti, bet arī taisnīgumu, kas pamatojas uz cilvēka personības vērtības atzīšanu.

Latvijā pastāv funkcionējoša, neatkarīga tieslietu sistēma, kas pakāpeniski tiek pilnveidota. Tiek veltīta uzmanība tiesu reformai. Tiek uzlabota tiesnešu un prokuroru apmācības sistēma un celta tiesnešu un prokuroru kvalifikācija, īpašu uzmanību pievēršot apmācībām ES tiesību jomā.

Latvijas tiesību sistēmā paralēli norisinās divi reformu procesi - Latvijas tiesību sistēma tuvinās Rietumu tiesību lokam, kļūstot arvien demokrātiskāka, un valsts tiesību sistēma tiek orientēta uz ES tiesību sistēmu, kas vērsta uz Latvijas iestāšanos ES. Tas nozīmē gan tiesību normu pietuvināšanu, gan arī ES tiesību sistēmas un Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savietojamību (arī tiesību piemērošanas un tiesību kultūras jomā).

Riska iezīmes tiesu sistēmas taisnīgai un pilnvērtīgai darbībai rada nepietiekams kvalificētu tiesnešu skaits, ilgie pirmstiesas apcietinājuma periodi un lielais nepilngadīgo skaits pirmstiesas izmeklēšanas izolatoros.

Latvijā ir izstrādāta un tiek ieviesta korupcijas novēršanas programma, jo korupcija var apdraudēt valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību un mazināt sabiedrības lojalitāti pret valsti.

2.2.2. Iekšējā drošība

Sabiedrības drošību un katra sabiedrības indivīda drošību ietekmē un raksturo noziedzības stāvoklis valstī. To ietekmē ne tikai iekšējie procesi (politiskie, ekonomiskie, sociālie un tiesiskie), bet arī noziedzības tendences pasaulē. Starptautiskajā vidē ir palielinājušies organizētās noziedzības un terorisma draudi. Organizētā noziedzība ir cieši saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas atmazgāšanu. Šīs parādības un to radītās sekas var apdraudēt Latvijas nacionālās intereses. Šobrīd nav vērojama terorisma izplatība Latvijā, taču starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu pastiprināta interese par Baltijas valstīm var veicināt arī starptautiskā terorisma aktivitātes Latvijā.

Valstī vērojama starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu ietekmes un spiediena palielināšanās, tiem cenšoties pārdalīt interešu sfēras un iespiežoties Latvijas organizētās noziedzības struktūrās un legālajā biznesā.

Pēdējos gados vairākas valstis pasaulē ir saskārušās ar jaunu un bieži vien problemātisku parādību - globalizācijas pretinieku aktivitātēm. Līdz šim Latvijā šādas aktivitātes nav novērotas, taču, pieaugot valsts iesaistei starptautiskajā arēnā, to iespējamība palielinās.

Nopietna valstiska problēma ir noziedzības, narkomānijas un alkoholisma izplatības palielināšanās nepilngadīgo vidū.

Analizējot statistikas datus, kuri raksturo noziedzības stāvokli valstī pēdējos gados, var konstatēt, ka, neskatoties uz atsevišķām negatīvām tendencēm, noziedzības dinamika, tās struktūra un kriminogēnā spriedze valstī kopumā ir samazinājusies.

Nodrošinot valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību valstī, īpaša loma ir spējām nosargāt un kontrolēt valsts robežu, ierobežot kontrabandas un nelegālās migrācijas plūsmu, kā arī nepieļaut narkotisko vielu nelegālu ievešanu valstī.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir noteicošais faktors valsts robežapsardzības un kontroles sistēmas izveidošanai. Pēdējos gados, ievērojami mainoties starptautiskajai situācijai, būtiski tiek ietekmētas robežapsardzības turpmākās attīstības prioritātes un tempi. Ir panākta robežsardzes un muitas institucionālās kapacitātes nostiprināšana, ir uzlabojusies robežu apsardzība un kontrole.

Veicot pasākumus valsts robežapsardzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, tiek ņemts vērā, ka valsts austrumu robeža, kā arī starptautiskās ostas un lidostas perspektīvā kļūs par ES ārējām robežām. Latvijā tiek pilnveidota Latvijas vīzu izsniegšanas procedūra, migrācijas politika, kā arī robežkontroles un muitas procedūras. Imigrācijas politikas īstenošana ir sekmējusi nelegālās imigrācijas plūsmas samazināšanos.

Kā riska faktors Latvijas nacionālajām interesēm saglabājas ārvalstu izlūkošanas dienestu darbība Latvijā, kas var tikt vērsta ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Šo dienestu interešu lokā ietilpst plaša spektra informācijas iegūšana, kura skar kā politiskos un militāros, tā arī ekonomiskos, sociālos un citu sfēru jautājumus, un tās izmantošana citu valstu interesēs.

Pretvalstiskās un radikālās organizācijas savās aktivitātēs izmanto valstī esošās sabiedrības integrācijas, starpnacionālās un sociālās problēmas. Radikālās kreisās un labējās organizācijas ir tendētas uz ekstrēmiskām prettiesiskām darbībām un sabiedrībai bīstamām provokatīvām akcijām, daļa no to dalībniekiem pauž šovinistiskus, antisemītiskus, rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība vienlaikus ir radījusi arī jauna veida ievainojamību. Par iespējamo mērķi var kļūt ne vien militāras iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī tādas civilās informācijas infrastruktūras, kas var paralizēt valsts pārvaldes darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus un būtiskus informācijas un tās konfidencialitātes zudumus. Turpmāk var prognozēt tieši trešo personu nesankcionētas piekļuves radītā apdraudējuma pieaugumu, kas izpaustos kā informācijas sagrozīšana, bojāšana, iznīcināšana vai zādzība ieinteresēto personu vai struktūru interesēs, datortehnikas programmatūras bojāšana vai iznīcināšana, aizsardzības sistēmas sagraušana vai jauna veida vīrusa izplatīšana datortehnikas programmatūras vidē.

2.2.3. Ekonomika, reģionālā attīstība un vide

Valsts ekonomiskās attīstības līmenim, kā arī ekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei ir būtiska ietekme uz valsts drošību. Latvija kā neliela valsts ar atvērtu tirgus ekonomiku ir ievērojami pakļauta starptautiskajai ietekmei un svārstībām, tāpēc jo īpaši svarīga ir reģiona valstu un sadarbības partneru valstu stabilitāte un prognozējamība. Globālās ekonomiskās krīzes un izmaiņas var negatīvi ietekmēt nacionālās ekonomikas attīstību.

Pēdējo gadu tautsaimniecības rādītāji liecina par strauju izaugsmi, kas skar praktiski visas svarīgākās ekonomikas nozares. Turklāt šo attīstību pavada zems inflācijas līmenis un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pakāpeniska samazināšanās.

Strukturālo reformu rezultātā Latvijā ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā kapitāla ievērojamais īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs - rūpniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos (izņemot valsts vai valsts uzdevumā sniegtos pakalpojumus) - rada zināmus ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību un palielina netiešo, uzņēmējdarbības vidi veidojošo instrumentu nozīmi.

Latvija, stabilizējot makroekonomisko vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi īstenotā lata piesaiste SDR valūtu grozam. Šāda - uz fiksēta valūtas kursa balstīta - monetārā politika palielina arī stingras fiskālās politikas nozīmi, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru. Fiskālās politikas mērķis ir panākt zemu valsts budžeta deficīta līmeni saistībā ar valsts izdevumu racionalizāciju. Šāda politika ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka fiskālā deficīta līmenis ir cieši saistīts arī ar maksājumu bilances tekošā konta deficītu, kas pēdējos gados, lai arī samazinās, tomēr aizvien ir relatīvi augsts.

Pašlaik galvenās tautsaimniecības izaugsmes virzītājas ir pakalpojumu nozares - komercpakalpojumi, finansu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, sakaru pakalpojumi, tranzīta pakalpojumi un tirdzniecība. Izaugsmes fāzē pašlaik atrodas arī apstrādājošā rūpniecība, kur lielāko ieguldījumu sniedz kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un metālu ražošana. Pēdējā laikā pozitīvas attīstības tendences uzrāda arī mašīnbūve. Lielākā Latvijas rūpniecības nozare - pārtikas rūpniecība - arī atrodas izaugsmes fāzē, tomēr jāatzīmē, ka tā vēl nav sasniegusi ražošanas apjomus, kas tai bija 1998.gadā pirms Krievijas krīzes sākuma. Ķīmiskajai rūpniecībai ir augsts izaugsmes potenciāls, tomēr problēmas atsevišķos vadošos nozares uzņēmumos būtiski pasliktina arī kopējos nozares rādītājus. Lauksaimniecības īpatsvars tautsaimniecībā pakāpeniski samazinās, tomēr arī šajā nozarē ir parādījušies pirmie apliecinājumi tam, ka kritums lauksaimnieciskajā ražošanā ir apstājies un ir sācies neliels pieaugums.

Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē tās reģionu nevienmērīga attīstība. Monocentriskās attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Lielākā daļa Latvijas - pierobežas reģioni, lauki, vairākas pilsētas -, salīdzinot ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem, attīstās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiska rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju migrāciju no mazāk attīstītajiem reģioniem.

Vides kvalitāte un ilgspējīga dabas resursu izmantošana gan Latvijā, gan arī globālā mērogā ir tieši saistīta ar iedzīvotāju drošību un veselību. Ekoloģiskais un epidemioloģiskais apdraudējums dabas vai cilvēka radītu katastrofu, epidēmiju uzliesmojumu un citu ārkārtēju situāciju rezultātā var rasties Latvijā vai tās robežas tiešā tuvumā.

2.2.4. Sabiedrības integrācija un sociālā situācija

Sabiedrības integrācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju valstī. Tās būtība ir, padziļinot un uzlabojot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem, mazināt sociālo atstumtību, veicināt etnisko saprašanos, sekmēt naturalizācijas procesu un latviešu valodas pilnvērtīgu pielietojumu. Sabiedrības integrācijas pamats ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību.

Valstī tiek veicināta demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības vērtību, tolerances, etniskās pašapziņas, nacionālo valodu un kultūru nostiprināšanās un sekmēta kultūras vērtību un mantojuma pieejamība. Latvijas tiesību aktu bāze garantē mazākumtautību tiesības, nodrošinot tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras daudzveidību.

Integrācijas procesa īstenošanā tiek iesaistītas ne tikai valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, tā galvenie virzieni ietver pilsonisko līdzdalību un politisko integrāciju, veicinot dialogu starp iedzīvotāju un valsti, sekmējot nepilsoņu naturalizāciju. Īstenojoties integrācijas procesam, ir uzlabojušās latviešu valodas zināšanas (īpaši jauniešu vidū), sabiedrībā ir nostiprinājušās demokrātiskās vērtības.

Valstī sabiedrības neapmierinātību un sociālo spriedzi var radīt sociālā noslāņošanās, nabadzība un sociālā atstumtība. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības integrācijas procesu attīstību.

Demogrāfisko situāciju Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, raksturo Latvijas iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju blīvuma sistemātiska samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās process, tā palielinot demogrāfisko slodzi. Arī turpmāk šīs tendences saglabāsies. Tomēr, ievērojot sociālekonomiskās situācijas stabilizāciju pēdējos gados, ir parādījušās arī vairākas pozitīvas tendences - palielinās jaundzimušo skaits, palielinās vidējais mūža ilgums un samazinās vidējā mūža ilguma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Bezdarba līmenis pakāpeniski krītas un pēdējā laikā ir stabilizējies, kaut arī ir samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Samazinājums noticis tāpēc, ka ir palielinājusies ekonomiski neaktīvā iedzīvotāju daļa, ko veido vecuma pensionāri, dienas nodaļu skolēni/studenti un citas personas, kas dažādu iemeslu dēļ nemeklē darbu. Bezdarba sadalījums ir izteikti reģionāls - atsevišķos rajonos bez darba ir pat vairāk nekā ceturtā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai uzlabotu esošo situāciju, valstī ir izveidota sociālā dialoga sistēma, kas ļauj darba devējiem un darba ņēmējiem konsultēties būtiskos jautājumos. Šāda sociālo partneru sadarbība nacionālā un reģionālā mērogā veido pamatu sociālās saskaņas veidošanai.

Pēdējos gados ir daudz paveikts arī sociālās aizsardzības jomā - ir modernizēta sociālās apdrošināšanas sistēma, kas pielāgota mūsdienu sociāli ekonomiskajai sistēmai, un paaugstināta tās efektivitāte, tiek reorganizēta veselības aizsardzības sistēma, darbojas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma bezdarba gadījumos, bet vispārējā pabalstu sistēma maternitātes un slimību gadījumos ir pārveidota par sociālās apdrošināšanas sistēmu.

2.2.5. Valsts aizsardzība

Neskatoties uz to, ka militāra apdraudējuma iespējamība tiek vērtēta kā relatīvi zema, tomēr valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir galvenā drošības politikas prioritāte. Galvenais uzdevums valsts aizsardzības politikas jomā ir novērst valsts militāro apdraudējumu, risināt krīžu situācijas un, starptautiski sadarbojoties militārajā jomā, veicināt stabilitātes un miera nodrošināšanu reģionā un pasaulē.

Latvijas nacionālās drošības pamatā ir totālās aizsardzības princips, saskaņā ar kuru valsts pastāvēšanas un aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet gan vispārnacionāls uzdevums. Totālās aizsardzības sistēma paredz kopīgu civilā un militārā personāla, kā arī materiāltehnisko resursu vienlaicīgu izmantošanu. Tā sastāv no militārās aizsardzības sistēmas, civilās aizsardzības sistēmas un visiem valsts apdraudējuma gadījumā valstī pieejamiem materiālajiem un finansu resursiem. Totālās aizsardzības sistēmas īstenošanas pamatā ir savstarpēja atbalsta sniegšana un cieša sadarbība starp militārās un civilās aizsardzības sistēmām.

Valsts militārās aizsardzības galvenā sastāvdaļa ir Nacionālie bruņotie spēki, kas darbojas saskaņā ar Latvijas drošības politikas prioritātēm, plāno un attīsta pašaizsardzības spējas, lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Nacionālie bruņotie spēki miera laikā sniedz atbalstu valsts iedzīvotājiem un civilajām valsts struktūrām, piedalās ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā, kā arī aktīvi iesaistās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un kopējās mācībās ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Kara laikā Nacionālos bruņotos spēkus papildina Valsts robežsardze, kura jau miera laikā tiek apmācīta pēc Nacionālo bruņoto spēku mācību programmas.

Valsts militārā aizsardzība balstās uz totālās aizsardzības principu, teritoriālās aizsardzības principu, obligātā militārā dienesta un mobilizācijas principu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības savstarpējās sadarbības principu, starptautiskās sadarbības un līdzdalības principu un savietojamības ar NATO principu.

Lai nodrošinātu militārās aizsardzības plānošanu, izvirzīto mērķu sasniegšanu, resursu efektīvu izmantošanu un kontroli, ir ieviesta plānošanas programmēšanas un budžeta veidošanas sistēma. Tā kā militārās aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir kvalificēts personāls, liels uzsvars tiek likts uz Nacionālo bruņoto spēku visu veidu personāla sagatavošanu, kā arī apmācību programmu izstrādi. Iegādes un apgādes, kā arī sakaru un informācijas jomā notiek sistēmu pilnveidošana, ievērojot savietojamības ar NATO principu.

Saskaņā ar plāniem un operatīvo izpēti tiek izstrādāta un pilnveidota Nacionālo bruņoto spēku struktūra, kas nodrošinās uzdevumu un atbildības pārdalījumu, kā arī pilnvaru deleģēšanu pakļautajām vienībām. Šī struktūra balstās uz jaunu pakļautības kārtību, kas nodrošina iespējas īsā laikposmā pāriet no miera laika struktūras uz kara laika struktūru, izslēdz pienākumu pārklāšanos, saīsina vadības ķēdi un uzlabo resursu efektīvu izmantošanu noteikto mērķu sasniegšanai.

Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2 % no iekšzemes kopprodukta.

Civilā aizsardzība ir valsts totālās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un tās pamatā ir organizatorisku, ekonomisku, izglītojošu u.c. pasākumu kopums, kas nodrošina iedzīvotāju, tautsaimniecības, vides un nacionālā kultūras mantojuma aizsardzību no iespējamo ārkārtējo situāciju briesmām un to izraisītajām sekām gan valsts teritorijā, gan tās robežu tiešā tuvumā.

Civilās aizsardzības sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma formas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darbspējīgās personas, ievērojot demokrātisko un tiesisko kārtību. Civilā aizsardzība īsteno preventīvos, gatavības, reaģēšanas un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī atbalsta valsts aizsardzības sistēmas vajadzības valsts apdraudējuma gadījumā.

Latvijas Republika slēdz starptautiskos līgumus par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos un par starptautisko sadarbību ārkārtējo situāciju gatavības un civilās aizsardzības jautājumos, kā arī iespēju robežās sniedz palīdzību dabas katastrofu un citu ārkārtējo situāciju piemeklētajām valstīm.

Valsts krīzes kontroles sistēmai jānodrošina potenciālo krīzes faktoru prognoze, savlaicīga lēmumu pieņemšana un to īstenošana, kā arī valsts un pašvaldību institūciju vadība un koordinācija krīzes situāciju novēršanā un seku mazināšanā. Valsts apdraudējuma situācijās nepieciešama operatīva un saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība, kas prasa precīzu pienākumu sadali starp krīzes kontrolē iesaistītajām valsts institūcijām. Lai paredzētu potenciālos valsts apdraudējuma un riska faktorus un koordinētu attiecīgo valsts institūciju darbību, valstī tiek veidota vienota krīzes kontroles sistēma.

3. Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

3.1. Ārpolitika

Ārpolitika ir daļa no Latvijas drošības politikas, un tās uzdevums ir ietekmēt Latvijas starptautisko drošības vidi atbilstoši tās nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitiskā darbība, īstenojot valsts drošības politiku, ir vērsta uz tāda starptautisko attiecību un sadarbības saišu tīkla izveidošanu, kas minimizētu risku tikt iesaistītiem Latvijas nacionālās intereses apdraudošā konfliktā un šāda konflikta gadījumā dotu iespēju to risināt kopīgi ar sabiedrotajiem.

Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu stabilitāte, paredzamība un to īstenojuma nepārtrauktība ir viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija attīstītos par modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti.

Ārpolitiskā darbība koncentrējas uz noturīgu sadarbības attiecību izveidošanu ar valstīm, kas par principiāli svarīgām atzīst vienotu vērtību kopumu - demokrātiju, likuma varu, tirgus ekonomiku, individuālās brīvības -, kas ir būtiskas arī Latvijai un kuru realizēšana atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitikas mērķi ir sasniedzami, ar aktīvu ārpolitisko darbību piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos procesos. Ārpolitiskajā darbībā tiek izmantotas kā divpusējās attiecības, tā arī reģionālā un daudzpusējā sadarbība.

Iespējami pilnīga noturīgu sabiedroto attiecību forma iespējama ES un NATO ietvaros. Latvijas ārpolitika ir Eiropas vienotības politika, kas vērsta uz pilntiesīgu dalību ES un NATO.

Sadarbībā ar NATO un ES, ANO un EDSO ietvaros, kā arī kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un to dalībvalstīm tiek veidoti efektīvi krīžu novēršanas un konsultāciju mehānismi. Starptautiskajās organizācijās un divpusēji tiek veidots līgumisks pamats konfliktu nepieļaušanai un kontroles mehānisms starptautisko tiesisko saistību izpildei.

Latvija uzskata, ka gan lielām, gan arī mazām valstīm ir iespējas un pienākums dot savu ieguldījumu kopējās drošības nostiprināšanā Eiropā. Tā ir atbalstījusi starptautiskās sabiedrības pasākumus situācijas stabilizācijai Balkānos, piedaloties ar savu personālu visās NATO, EDSO un Rietumeiropas savienības vadītajās operācijās. Miera operācijām piemērotu resursu attīstīšana ietilpst Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānos.

Latvija kā atbildīga starptautiskās sabiedrības locekle ir iesaistījusies pastāvošajā bruņojuma kontroles līgumu sistēmā, kas vērsta uz masu iznīcināšanas līdzekļu, to izejvielu, komponenšu un tehnoloģiju izplatīšanas ierobežošanu. Latvija pievērš īpašu vērību stratēģiski nozīmīgu preču un materiālu eksporta, importa un tranzīta kontrolei, lai Latvijas teritorija netiktu izmantota šādiem ieročiem nepieciešamo materiālu tranzītam. Stratēģiski svarīgi materiāli var tikt izmantoti ne tikai atsevišķu valstu interesēs, bet arī teroristisko grupējumu interesēs. Latvijas valsts iestāžu iespējas novērst terorisma izplatību saistās ne tikai ar minēto materiālu kontroli, bet arī ar starptautisko sadarbību un atbalstu Latvijas partneriem tādās jomās kā izlūkošanas informācijas apmaiņa un teroristu finansējuma iespēju kontrole.

Galvenie savstarpēji nostiprinošie un papildinošie Latvijas drošības un ārpolitikas virzieni ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās, vispirms - ES un NATO. Latvija veicinās tādu NATO un ES paplašināšanos, kas jebkurā tās stadijā palielinās un stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas drošību. Sadarbībā ar ES un NATO pakāpeniski tiek panākta spēja kopdarboties un uzņemties pilntiesīgas organizācijas dalībvalsts saistības un pienākumus.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kam jāsekmē Latvijas drošības problēmu risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras attīstība. ASV visbūtiskāk ietekmē pasaules politiskos, ekonomiskos un drošības procesus. ASV attiecības ar Latviju un iesaiste Latvijā ir daļa no ASV Eiropas politikas, un Latvijas interesēs ir veicināt noturīgu ASV klātbūtni Eiropā un Baltijas jūras reģionā. Tādēļ Latvija, balstoties uz ASV-Baltijas Partnerības hartu, stiprina sadarbību ar ASV un nostiprina ASV iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Tālāk jāattīsta Latvijas un ASV divpusējās attiecības, sevišķu vērību pievēršot politiskajam dialogam, sadarbībai ekonomikā un militārajai palīdzībai, ko ASV sniedz Latvijai, sekmējot tās tuvināšanos transatlantiskajām drošības struktūrām un starptautiskajām organizācijām.

Baltijas valstu sadarbības nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem. Apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa stabila attīstība nav iespējama bez salīdzinošas stabilitātes kaimiņvalstīs, Baltijas valstu sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem un līdzekļiem to integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kā arī to politiskās un ekonomiskās neatkarības nodrošināšanai.

Latvijas drošības politika balstās uz izpratni, ka apdraudējums vienai no Baltijas valstīm ir apdraudējums visām Baltijas valstīm, un tā ir vērsta uz maksimāli saskaņotu un iespējami kopīgu Baltijas valstu rīcību ārējā apdraudējuma novēršanā.

Latvija saskaņā ar tās ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem, attīsta attiecības ar ES un NATO dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm. Latvija veicina vispusīgu sadarbību ar ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

Viens no Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem ir ekonomiskās un politiskās sadarbības ar Ziemeļeiropas valstīm padziļināšana, izmantojot ziemeļvalstu pieredzi Eiropas integrācijas procesos. Intensīva sadarbība ar ziemeļvalstīm veicina Latvijas integrāciju ES un NATO un sekmē reģiona valstu attīstības sabalansētību.

Eiropas vienotības procesa ietvaros un kā topošā ES un NATO dalībvalsts, Latvija attīsta kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Latvijas ir ieinteresēta, lai Krievija un Baltkrievija attīstītos par pilnvērtīgām demokrātiskām valstīm ar funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas atbalstītu Eiropas un transatlantiskajā valstu sabiedrībā vispārpieņemtās demokrātiskās vērtības. Latvija ir gatava veidot pragmatiskas, savstarpēji izdevīgas un konstruktīvas attiecības ar visām savām kaimiņvalstīm. Divpusējās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju ir ieguvušas juridisko bāzi, lai tās turpmāk varētu veidoties kā suverēnu valstu partnerattiecības, tādējādi nostiprinot drošību Baltijas jūras reģionā un veicinātu uzticību un stabilitāti Eiropā.

3.2. Valsts iekšējās drošības nodrošināšana

3.2.1. Likumdošanas attīstība un tiesiskās varas nodrošināšana

Īstenojot valsts drošības politiku, nostiprinot tiesisko kārtību valstī un pilnveidojot likumdošanu, kā arī integrējoties ES, Latvijā tiek veidota tāda nacionālo tiesību sistēma, kuras tiesiskā realitāte, kas ietver sevī kā likumdošanu, tā arī tiesību aktu piemērošanas praksi un daļēji arī tiesību kultūru, atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Attīstot nacionālo tiesību sistēmu, galvenā uzmanība tiks pievērsta tiesu attīstībai, starptautiskajai un starpinstitucionālajai sadarbībai tieslietās, tiesnešu profesionalitātes paaugstināšanai, darba apstākļu un sprieduma izpildes sistēmas sakārtošanai.

Latvijas tiesību sistēma tiks atvērta ES tiesībām, kuras pēc Latvijas uzņemšanas ES darbosies tieši un nepastarpināti. Attīstot Latvijas likumdošanas sistēmu, tajā tiks novērstas pretrunas un būs nodrošināta tās atbilstība ES tiesību sistēmai, kā arī starptautiskajām saistībām, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām. Vienlaikus tiks attīstītas arī likumu ieviešanas, īstenošanas un piemērošanas spējas.

Valstī ir nepieciešams turpināt nostiprināt tiesu varu, pilnveidot tiesnešu apmācību, saīsināt lietu izskatīšanas termiņus, izskaust korupciju. Stipras tiesiskās varas pamatā ir stiprs tiesnešu korpuss: profesionāls, nekorumpēts, nodrošināts ar nepieciešamo palīgpersonālu un modernu tehnisko aprīkojumu.

Sakārtojot likumdošanas procesu, tiks nostiprināta konstitucionālā uzraudzība, jo tieši tas pavērs iespēju sakārtot to likumu hierarhiju, kuri jau pieņemti, kurus piemēro un kuru piemērošanas gaitā tiek atklātas pretrunas.

3.2.2. Korupcijas novēršana

Korupcijas novēršanas politikai un tās sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Latvijā tiek veidota ilglaicīga valsts politika korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos līdzekļus (to skaitā jaunu tiesisko aktu izstrādāšanu un ieviešanu) un citus iespējamos līdzekļus. Tiek radīti galvenie priekšnoteikumi korupcijas novēršanai - nostiprinātas institūcijas, pilnveidota tiesisko aktu bāze, korupcijas novēršanā aktīvi tiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas.

Korupcijas novēršanas stratēģija vienlaikus tiek vērsta trijos galvenajos virzienos: novēršana (kā preventīvs līdzeklis), apkarošana un izglītošana. Šie virzieni tiks attīstīti, sabalansējot valsts sektora, privātā sektora un sabiedrības sadarbību korupcijas novēršanā, kā arī nodrošinot Latvijas starptautisko saistību izpildi. Korupcijas novēršanas stratēģijas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana un institucionālās sistēmas nostiprināšana, kā arī sabiedrības tiesiskās apziņas celšana un tās atbalsts.

Tiks pieņemta "nulles deklarācija", kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem, kā arī atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā.

3.2.3. Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana

Demokrātisko procesu un tiesiskuma nodrošināšanai un aizstāvībai valstī tiks aktivizēts organizētās noziedzības apkarošanas darbs un tas tiks izvirzīts par prioritāro uzdevumu noziedzības apkarošanā. Šī uzdevuma sekmīga izpilde pozitīvi ietekmēs valsts drošību kopumā.

Organizētās noziedzības efektīvai apkarošanai tiks pilnveidota sadarbība un informācijas apmaiņa ne tikai starp Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām, bet arī ar ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām, un tā notiks šo institūciju koordinētas darbības ietvaros. Organizēto noziedzīgo grupējumu sakari ir plaši sazaroti, tāpēc lielāka uzmanība tiks pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu sakaru un aktivitāšu fiksēšanai, sadarbojoties ar Starptautisko kriminālpoliciju (INTERPOL) un ES valstu policiju (EIROPOL), kā arī ar citām ārvalstu un starptautiskajām tiesībaizsardzības organizācijām.

Lai sekmīgāk cīnītos ar organizēto noziedzību, tiks sakārtota tiesību aktu bāze noziedzības apkarošanas un preventīvo pasākumu jomā, ieviešot ES ekspertu rekomendācijas un saskaņojot tiesību aktus atbilstoši ES izvirzītajām prasībām. Turpināsies dalība starptautiskajos projektos, kas vērsti uz noziedzības apkarošanu, un tiks uzsākta vienotās Baltijas valstu informatīvās datu bāzes izveidošana organizētās noziedzības grupējumu dalībnieku uzskaitei. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī organizētās noziedzības sakariem ar valsts varas un pārvaldes pārstāvjiem.

Lai nepieļautu terorisma izplatību Latvijā, nepieciešams izstrādāt un ieviest kompleksus preventīvo pasākumu plānus un nodrošināt attiecīgās drošības iestādes ar speciālo tehnisko aprīkojumu. Jāparedz arī preventīvo pasākumu plāni, kas nodrošinātu Latvijas atbildīgo iestāžu spēju reaģēt uz iespējamām globalizācijas pretinieku aktivitātēm.

Lai novērstu nepilngadīgo noziedzību, tiks veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz nepilngadīgo nodarbinātību, iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē un tiesisko audzināšanu. Valstī tiks sakārtota tiesību aktu bāze, kas saistīta ar nepilngadīgo piespiedu ārstēšanu no narkotisko vielu atkarības, kā arī izveidota narkomānu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas sistēma.

Lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības nodrošināšanu, valstī tiks attīstīti atbildīgie dienesti, kā arī drošību reglamentējošā tiesību aktu bāze, veicināta sadarbība starp šiem dienestiem un sabiedrību, organizēta iedzīvotāju izglītošana drošības jautājumos, pastiprināta ceļu satiksmes kontrole, pilnveidota noziedzīgu nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, ugunsdrošības uzraudzība, glābšanas darbu materiāltehniskais nodrošinājums, taktika un tehnika.

3.2.4. Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkošanas dienestu darbību novēršana

Pret Latvijas nacionālajām interesēm vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkošanas dienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko īsteno valsts drošības iestādes.

Valsts drošības iestādes atklāj un identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to darbību un mērķus, kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus minēto grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai.

3.2.5. Valsts robeža

Lai aizsargātu valsts ekonomiskās intereses, novērstu ārējos riskus un nodrošinātu iekšējo kārtību, valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā galvenais uzdevums ir integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmas izveide, infrastruktūras attīstīšana un institūciju (to skaitā muitas) kapacitātes stiprināšana.

Valsts robežapsardzības un kontroles sistēma tiek veidota, nodrošinot šādu prasību izpildi: vienota valsts robežas apsardzība un kontrole, izveidota ārējās robežas infrastruktūra, valstī vienota ārvalstnieku uzturēšanās nosacījumu izpildes kontroles sistēma, izveidota nacionālā informācijas sistēma, kas integrēta Šengenas informācijas sistēmā, pilnveidota tiesību aktu bāze saistībā ar valsts robežas noteikšanu un robežas režīma nosacījumu ievērošanu un izpildi.

Tiks izstrādāta izvērsta un ilglaicīga valsts robežas pārvaldīšanas stratēģija, lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu valsts politiku to institūciju turpmākajā attīstībā, kuras darbojas uz valsts robežas, un paaugstinātu to darbības efektivitāti. Tas ļaus novērst personu, transportlīdzekļu un kravu nekontrolētu robežas šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvo vielu nelegālu ievešanu valstī un to tālāku pārvešanu uz ES valstīm, kā arī veicinās nelegālās migrācijas apkarošanu.

Atbilstoši ES tiesību aktu prasībām tiks pilnveidota robežapsardzības un robežkontroles tiesību aktu bāze. Tiks paplašināta sadarbība ar ES un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par readmisijas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm.

Papildus ar citām valstīm noslēgtajiem Latvijas Republikas līgumiem par sadarbību muitas jautājumos ir nepieciešams noslēgt līgumu arī ar Krievijas Federācijas valdību par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

3.2.6. Informācijas tehnoloģiju drošība

Pieaugot informācijas tehnoloģiju lomai privātajā un publiskajā sektorā, kā arī apzinoties faktu, ka informācijas tehnoloģiju jomā nepastāv starpvalstu robežas, pieaug arī to loma valsts un tās iedzīvotāju drošībā un aizsardzībā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt valsts informācijas sistēmu drošību un efektīvu administrēšanu, kā arī aizsargāt Satversmē noteiktās cilvēku pamattiesības.

Ņemot vērā straujo valsts datorizāciju, informācijas drošības nodrošināšana tiks risināta tiesiskā un organizatoriskā līmenī, mazinot galveno riska faktoru - datoru vīrusu, datoru un programmatūru defektu, lietotāju neuzmanības vai ļaunprātīgas rīcības un trešo personu nesankcionētas pieejas - ietekmi.

Informācijas tehnoloģiju drošības tālākai uzlabošanai tiek izstrādāts projekts par rezerves sakaru tīkla izveidi krīzes situācijām. Valstiski nozīmīgas informācijas datu bāzu drošas uzglabāšanas nolūkā nepieciešams nodrošināt elektronisko dokumentu arhivēšanu un uzglabāšanu.

Lai krīzes un kara situācijā valsts aizsardzības sistēma varētu veiksmīgi funkcionēt, kā arī lai valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt, saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu, prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO valstīs.

3.3. Ekonomikas, nozaru, vides un reģionu attīstība

3.3.1. Ekonomiskā drošība

Valsts ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgspējīgu ekonomisko un līdz ar to arī sociālo attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums izaugsmei, tad tās saglabāšana ir valdības ekonomiskās politikas pamatuzdevums.

Lai to nodrošinātu, Latvijas ekonomiskās ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes - ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana, sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana. Vienlaikus ar jau minētajiem uzdevumiem ir nepieciešams turpināt pilnveidot valsts nodokļu politiku, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Līdz ar to pozitīvi tiks ietekmēts valsts finansiālais stāvoklis.

Ekonomiskajai drošībai svarīga ir ekonomikas dažādošana un orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Dažādojot valsts ekonomiku, nepieciešams palielināt līdz šim vāji attīstītu, bet perspektīvu nozaru nozīmi, līdztekus maksimāli izmantojot attīstīto nozaru priekšrocības. Valsts sekmēs inovatīvās attīstības politiku, inovācijas sistēmas izveidi un tās darbību. Tiks veicināta konkurētspējas palielināšana, jaunu ārējo tirgu apgūšana.

Veidojot ekonomikas attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, veidot mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku, uzlabot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, kā arī veidot uzņēmēju apmācību un konsultāciju sistēmu.

Valsts ekonomisko attīstību un drošību būtiski ietekmē konkurētspējīga rūpniecība. Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības deficītu. Tiks aktivizēta investīciju piesaiste rūpniecības sektoram.

Valsts ekonomisko drošību un attīstību būtiski var ietekmēt stāvoklis enerģētikas sektorā. Valstī nepieciešams veidot naftas produktu rezerves. Sistēmas apgādes drošībai jābūt galvenajam nosacījumam, veicot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, kas ietver arī vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu. Jāveicina vietējo energoresursu izmantošana un energoefektivitātes palielināšana, tādējādi mazinot atkarību no importa un palielinot valsts neatkarību enerģētikas jomā.

Valsts ekonomiskā attīstība ir saistīta arī ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu sfēras attīstīšanā ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu infrastruktūras attīstība, maģistrālo cauruļvadu attīstība, autoceļu tīkla un Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras modernizācija.

Transporta un tranzīta pakalpojumu attīstībā īpaša uzmanība tiek pievērsta transporta infrastruktūras attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas un pasaules transporta tīklā. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Latvija jau šobrīd ir nozīmīgs tranzīta koridors virzienā Eiropa-Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS) un Āzija, un līdz ar iestāšanos ES tās nozīmīgums vēl palielināsies.

3.3.2. Lauksaimniecības politika

Lauksaimniecības politikas mērķis ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kura ražo pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju, kas ir konkurētspējīga kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šī mērķa sasniegšanai tiks īstenoti šādi galvenie darbības virzieni - ražošanas tehnoloģiju modernizācija, kvalitātes nodrošināšana visā ražošanas un realizēšanas procesā un produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

Pārtikas nekaitīgums, drošums un kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā tirgus konkurētspēju nodrošināšanas apsvērumu dēļ. Ievērojot šīs politikas ietekmi sociāli ekonomiskajā, kā arī starptautiskās politikas un attiecību sfērās, šādas vienotas politikas izstrāde un īstenošana ir aktuāls un sociāli nozīmīgs mērķuzdevums. Veicinot pārtikas nozares sakārtošanu un attīstību, kā arī patērētāju nodrošināšanu ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, tiks īstenotas divas savstarpēji cieši saistītas politikas - pārtikas nozares ekonomiskā politika un pārtikas nekaitīguma, drošuma un kvalitātes politika.

Lai sekmētu lauku harmonisku attīstību un vides sakārtošanu, ir izstrādāta lauku attīstības koncepcija un, to īstenojot, tiks veidota lauku attīstības ilgtermiņa programma un attīstīta nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, veicinot lauku sociālekonomisko problēmu risinājumu.

Valstī regulāri tiek veikta epizootiskās situācijas kontrole, kā arī izstrādāti un regulāri aktualizēti preventīvie un reaģēšanas plāni attiecīgo epidemioloģisko apdraudējumu gadījumos. Tiks izveidots un ieviests dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu kompensācijas mehānisms dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumos.

3.3.3. Reģionālās attīstības politika

Valstī tiek veidota reģionālās attīstības politika, kuras īstenošana nodrošinās mazāk attīstīto reģionu straujāku attīstību un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanos valsts iekšienē, kā arī sekmēs visas valsts līdzsvarotu attīstību.

Valsts līmenī tiks nodrošināta reģionālās politikas un ES strukturālo instrumentu koordinācija, resursu koncentrācija, kā arī nostiprināta institucionālā sistēma un celta tās kapacitāte gan valsts, gan reģionu, gan vietējā līmenī.

Viens no priekšnoteikumiem visas valsts straujākai attīstībai un iekšējās drošības un stabilitātes nostiprināšanai ir sekmīga administratīvā reforma, īstenojot pašvaldību attīstību veicinošus projektus.

Īstenojot reģionālās attīstības politikas mērķus, tiks nodrošināti labvēlīgi nosacījumi investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu atbalstu sniedzot mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī retāk apdzīvotajām un pierobežas teritorijām. Svarīgi ir attīstīt vietējo infrastruktūru, īpaša nozīme ir ceļu tīkla (tai skaitā galvenajām satiksmes maģistrālēm alternatīvu ceļu) un sakaru sistēmas attīstībai, kā arī kultūras un izglītības infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanai.

3.3.4. Vides politika

Vides politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu un pilnvērtīgu cilvēka un vides aizsardzību un drošību, lai nepieļautu būtisku dabas resursu samazināšanos vai vides stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novērstu vai samazinātu tehnogēno katastrofu iespējamību un to radītās sekas cilvēka veselībai un videi.

Lai nodrošinātu nacionālo drošību, tiek identificēta un izvērtēta iespējamā dabas resursu samazināšanās, vides stāvokļa pasliktināšanās un tehnogēno vai dabas katastrofu iespējamība. Sabiedrībai tiek sniegta informācija par katastrofu draudiem, bīstamību un riska faktoriem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un vidi.

Lai nepieļautu tehnogēnās katastrofas, tiks veidota objektu riska novērtēšanas un riska vadības sistēma, kontrolējot iespējamos riska avotus un veicinot novecojušu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar modernām tehnoloģijām, kā arī ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Tiks uzlabota hidrotehnisko būvju drošība.

Lai garantētu cilvēku veselību un vides drošību, tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža un radioaktīvo atkritumu apglabāšana, izveidota bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, nodrošināta bīstamo kravu pārvadājumu kontrole, kā arī īstenotas valsts investīciju programmas dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu attīrīšanas jomās.

3.4. Sociālo risku samazināšana

3.4.1. Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

Valsts izaugsmē un drošības nodrošināšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, tāpēc tiek veidota pilsoniska sabiedrība, lai panāktu visu iedzīvotāju grupu līdzdalību valsts attīstības procesos. Integrācijas process ietver politisko integrāciju, sabiedrības sociālo un reģionālo integrāciju, kā arī valodas un kultūras integrāciju.

Valsts turpinās veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību par politisko procesu norisi, par valsti un tās vēsturi, par iedzīvotāju tiesībām un iespējām līdzdarboties, tā rosinot pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus ar nepilsoņu naturalizāciju tiks veicināta arī viņu iesaiste sabiedriski politiskajā dzīvē.

Veicinot nodarbinātību, mazinot bezdarbu, stiprinot saites starp izglītību un darba tirgu un novēršot nelabvēlīgas reģionālās atšķirības, tiks mazināts sociālās atstumtības risks.

Sabiedrības integrācijas procesa īstenošanā izglītības jomā vissvarīgākā mērķgrupa ir bērni un jaunieši. Izglītības sistēma un valsts kultūrpolitika nodrošinās gan vispārcilvēcisko, gan Latvijai specifisko vērtību apguvi un pārmantojamību, gan starpkultūru izglītības un mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanas iespējas. Izglītības sistēma turpinās veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi veicinot sabiedrības integrāciju.

Valsts kultūrpolitika paredz valsts un pašvaldību atbildību par visu Latvijā dzīvojošo tautību, to mantojuma un kultūras saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, kā arī iesaisti laikmetīgā apritē.

3.4.2. Sociālā aizsardzība

Sociālās spriedzes novēršanā un sabiedrības labklājības nodrošināšanā būtiska loma ir sociālās drošības sistēmas kapacitātei un ilgspējīgai attīstībai, kas aizsargā sabiedrības indivīdus sociālā riska gadījumā un nodrošina darbnespējīgos ar eksistences līdzekļiem. Galvenie sociālās drošības sistēmas uzdevumi ir sniegt valsts sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma paredz valsts pensiju apdrošināšanu, apdrošināšanu maternitātes un slimību gadījumos, apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību gadījumā. Sistēmas attīstības un pilnveidošanas procesā tā tiks izvērtēta, tiks paplašināts apdrošināmo personu loks, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju atbildību, pakāpeniski tiks palielināts pensijas vecums, kā arī izveidota bezdarbnieku atbalsta (tai skaitā pabalstu izmaksas) sistēma, kas stimulēs darbu zaudējošo personu ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Valsts sociālās palīdzības pakalpojumiem ir trīs galvenie virzieni - materiālā palīdzība (pabalsti), sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Tiks nodrošināta ekonomiskāka un efektīvāka sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas arī paredz radīt to personu skaita pieaugumu, kas izmanto alternatīvo sociālo pakalpojumu programmas. Tiks uzlabota sociālās palīdzības administrēšana un finansēšanas sistēma, kā arī turpināta sabiedrības informēšana par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Sociālās palīdzības funkcijas tiek sadalītas starp valsti un pašvaldībām.

3.4.3. Veselības aizsardzība

Sabiedrības veselība ir svarīgs sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu rādītājs. Lai panāktu iespējami drīzāku Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, ir nepieciešama efektīva sabiedrības veselības prakse - uz sabiedrību vērsts un zinātniski pamatots pasākumu kopums, kura mērķis ir veselības veicināšana, slimību profilakse un mūža ilguma pagarināšana.

Īstenojot šo mērķi, jāņem vērā sabiedrības veselības riska faktori, vides aizsardzība, patērētāju drošība, veselības nodrošināšana un darba drošība. Tiek uzlabota iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem un palielinātas indivīda spējas piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā.

Veselības aprūpes attīstības mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākot to konsolidāciju un paaugstinot ikdienā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem, kā arī radot pamatu integrētas starpresoru veselības aprūpes sistēmas izveidei darbam ārkārtējās situācijās un valsts apdraudējuma gadījumos katrā reģionā un valstī kopumā. Tiks sekmēta primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēmas attīstība.

Tiks izveidota kvalitatīva, iedzīvotājiem ātri pieejama un izmaksu efektīva neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma, kas nodrošinās vienlīdzīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

3.5. Valsts aizsardzība

3.5.1. Militārā aizsardzība

Valsts militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai un efektīvai īstenošanai. Neatņemama militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšanas sastāvdaļa ir personālpolitikas, moderna bruņojuma un apgādes sistēmas, spēku mobilitātes un mobilizācijas sistēmas attīstība. Arī sabiedrības atbalsts ir viens no faktoriem militāro spēju paaugstināšanā.

Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti civilajai kontrolei un tiek veidoti tā, lai tie būtu nelieli, mobili, moderni apbruņoti, apmācīti, spējīgi sadarboties ar civilās aizsardzības sistēmas formējumiem.

Latvijas militārās aizsardzības miera laika struktūra tiek plānota iespējami tuvāka tās kara laika struktūrai, lai mobilizācijas gadījumā tiktu ātri un efektīvi panāktas ātrās reaģēšanas spējas visā Latvijas valsts teritorijā.

Viena no prioritātēm militārās aizsardzības jomā ir sadarbības ar NATO mērķu un kritēriju konsekventa izpilde.

Latvija, integrējoties NATO, nodrošina gatavību saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu, iekļaujot militāros papildspēkus savā aizsardzības sistēmā, nodrošinot to atbalstu un savstarpējo sadarbību konkrētu kaujas un mācību uzdevumu izpildē. Tādēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos tiks attīsta informatīva, organizatoriska un tehniska savietojamība ar NATO militārajām struktūrām. Kļūstot par NATO dalībvalsti, Latvija būs gatava savā teritorijā īstenot atbalstu NATO spēkiem, kas pieprasa organizētu un labi plānotu sadarbību starp NATO un Latvijas civilajām un militārajām institūcijām.

Starptautiskā sadarbība un līdzdarbība ir viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritātēm. Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvi iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kā arī apmācībās kopā ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Tādā veidā tiek stiprināta Latvijas valsts drošība un teritoriālā integritāte un vienlaikus tiek panākta Latvijas līdzdarbība starptautiskajā miera un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ANO principu ievērošanā.

Stiprinot Baltijas reģiona drošību, īpaša uzmanība tiek veltīta praktisku kopīgu projektu un programmu attīstībai drošības un aizsardzības sfērā un kopīgam ieguldījumam starptautiskajā drošībā - Baltijas bataljonam (BALTBAT), kopīgai Baltijas valstu jūras spēku eskadrai (BALTRON), kopīgai Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledžai (BALTDEFCOL), kopīgai Baltijas valstu militārajam dienestam pakļauto personu uzskaites un vadības sistēmai (BALTPERS) un citiem reģionālajiem projektiem.

Lai nodrošinātu totālās aizsardzības sistēmas saskaņotu un efektīvu darbību valstī, tiks izveidota, ieviesta un uzturēta mobilizācijas sistēma, kas sevī ietver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī visus mobilizācijas vajadzībām plānotos resursus.

3.5.2. Civilā aizsardzība

Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana ir priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ārkārtējo situāciju novēršanā, pārvaldīšanā, reaģēšanā un seku likvidēšanā iesaistīto valsts iestāžu un pašvaldību atbildības sfēru, funkciju un iesaistīšanās mehānismu precizēšanai, kā arī sadarbībai ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā.

Viena no galvenajām prioritātēm civilās aizsardzības jomā ir civilās aizsardzības sistēmas un atbilstošas tiesību aktu bāzes sakārtošana, pamatojoties uz pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, infrastruktūru un pārvaldes sistēmu, kā arī uz ANO, NATO un ES rekomendācijām un praksi. Pilnveidojot tiesību aktu bāzi, Latvija spēs efektīvāk līdzdarboties starptautiskajos projektos un integrēties starptautiskajās organizācijās civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas efektīvai darbībai valstī tiek veidotas valsts materiālās rezerves, iedzīvotāju trauksmes un apziņošanas sistēma un civilās aizsardzības formējumi. Valstī tiks attīstīta iedzīvotāju izglītošana rīcībai ārkārtējās situācijās.

Tiek pilnveidota tiesību aktu bāze un institucionālā sistēma, lai nodrošinātu valsts iestāžu, pašvaldību un riska objektu gatavību cilvēku radītām ārkārtējām situācijām vai dabas katastrofām, kā arī cilvēka un vides aizsardzību un drošību šādu situāciju gadījumos. Vienlaikus tiks attīstīts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas mehānisms un izveidots nepieciešamo resursu kopums, lai varētu likvidēt vai samazināt dabas katastrofas vai cilvēku radīto ārkārtējo situāciju sekas, kā arī novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos.

3.5.3. Krīzes kontroles sistēmas attīstība

Lai valsts spētu efektīvi risināt visu potenciālo problēmu spektru, sākot no dabas un tehnogēnām katastrofām līdz ekonomiskām, politiskām vai militārām krīzēm, tiek uzlabota valdības vispārējā krīzes kontroles kapacitāte. Neatkarīgi no krīzes izcelsmes un rakstura valstij ir svarīgi, lai tās pārvarēšanai tiktu izveidots noteikts standarta lēmumu pieņemšanas procedūru un reaģēšanas mehānismu kopums un radīti visi priekšnoteikumi, lai valdība varētu centralizēti pārvaldīt radušos krīzes situāciju.

Latvijā pakāpeniski tiek radīta krīzes kontroles sistēma, kas integrēs visu publiskās pārvaldes institūciju (to skaitā reģionālo un vietējo varas iestāžu) esošās krīzes kontroles spējas un attīstīs trūkstošās. Lai paredzētu, atklātu, novērstu un risinātu krīzes, kā arī attiecīgi atjaunotu normālos apstākļus, nacionālā krīzes kontroles sistēma nodrošinās spēju koordinēt iesaistīto valsts institūciju darbību un aptvers lielu skaitu savstarpēji mijiedarbīgu funkciju, tādējādi palielinot vispārējo efektivitāti.

Attīstot krīzes kontroles sistēmu, tiks ņemti vērā totālās aizsardzības principi. Lai nodrošinātu krīzes kontroles sistēmas gatavību, darbību un attīstību, nepieciešams veikt regulāras starpresoru mācības un vingrinājumus, kas balstītos uz plaša spektra krīzes situāciju analīzi.

Būtisks faktors Latvijas krīzes kontroles sistēmas izveidē ir tās savietojamība ar NATO, ES un Baltijas valstu līdzīgām struktūrām.

4. Nacionālās drošības plāns

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu un pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, Ministru kabinets izstrādā un apstiprina Nacionālās drošības plānu, kurā nosaka valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumus un

līdzekļus.