Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ES Ministru padome: Par vienošanos vides lietās un atomelektrostaciju drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2011., Nr. 42 (4440) https://vestnesis.lv/ta/id/227230

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Vēsturnieku komisija: Par okupāciju, kolaborāciju, pretošanos Eiropas, Baltijas, Latvijas tulkojumā un izpratnē

Vēl šajā numurā

16.03.2011., Nr. 42 (4440)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ES Ministru padome: Par vienošanos vides lietās un atomelektrostaciju drošību

Eiropas Savienības (ES) vides ministru sanāksmē Briselē 14.martā panāktas vairākas vienošanās, kas ir būtiskas arī Latvijai, un viena no nozīmīgākajām ir par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīvas projektu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis ar gandarījumu atzīst, ka pēc garām diskusijām ar visu dalībvalstu vienbalsīgu akceptu ir panākta vienošanās par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).

Šis direktīvas projekts aizstās patlaban spēkā esošo direktīvu par elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu. Normatīvais regulējums tiek pārskatīts, lai samazinātu administratīvās izmaksas, uzlabotu efektivitāti un samazinātu šo atkritumu, piemēram, veco mobilo telefonu vai sadzīves tehnikas, savākšanas, apstrādes un reģenerācijas ietekmi uz vidi.

Sarunās par direktīvas projektu Latvija panāca savām iespējām atbilstošu pārejas periodu EEIA savākšanas reģenerācijas mērķu sasniegšanai. Latvija norāda, ka, ņemot vērā zemo elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņu un tās lietošanas ilgumu, ir svarīgi, lai savākšanas mērķis tiek aprēķināts procentuāli no tirgū laistā elektrisko un elektronisko iekārtu apjoma un tā sasniegšanai tiktu noteikts pietiekami ilgs pārejas laiks.

Pieņemtais direktīvas projekts tiks iesniegts Eiropas Parlamentā, lai panāktu vienošanos direktīvas projekta 2.lasījumam.

Savukārt ģenētiski modificētu organismu jomā panākta vienošanās turpināt darbu pie regulas izstrādes, kas ļautu dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā. Speciāli izveidotā darba grupa turpinās strādāt pie pamatojumiem, uz kuriem varēs balstīt lēmumus par ĢMO aizliegumu to teritorijās.

Latvijas pārstāvji Vides ministru padomē uzsvēra, ka teritorijas plānošanas aspektam ir jābūt vienam no iespējamiem pamatojumiem aizlieguma vai ierobežojuma noteikšanai. Tas ļautu dalībvalstu reģioniem izvēlēties savas attīstības perspektīvas un pieļaujamās lauksaimniecības metodes.

Vides ministri arī apmainījās viedokļiem par ES Kopējās lauksaimniecības politikas pārskatu, īpaši tās ieguldījumu vides politikas mērķu īstenošanā. Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka lauku attīstības atbalstam jābūt mērķtiecīgam, savukārt tiešmaksājumiem jābūt saistītiem ar normatīvo aktu ievērošanu. Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros jāatbalsta ne tikai tādas investīcijas, kas tieši saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu, bet arī tās, kas samazina lauksaimniecības ietekmi uz vidi.

Klimata pārmaiņu jomā dalībvalstis apsveica Kankūnas klimata konferences rezultātus un uzsvēra, ka jāturpina darbs starptautiskā līmenī, lai panāktu globālu vienošanos Durbanas konferencē gada nogalē. Jāvienojas par tādu emisiju samazinājuma mērķi 2050.gadam, kas nodrošinātu temperatūras kāpuma ierobežošanu 2°C līmenī.

Eiropas semestra ietvaros valstis uzsvēra nepieciešamību paaugstināt resursu efektivitāti, kā arī virzīties uz zema oglekļa ekonomiku, kas būtu neatkarīga no fosilo resursu pieejamības un to cenu svārstībām.

Dalībvalstis aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt skaidru ceļa karti ceļam uz resursu efektīvu Eiropu.

Eiropas Savienības vides ministri pauž dziļu līdzjūtību Japānai saistībā ar traģiskajām sekām, ko radīja 11.marta zemestrīce un cunami viļņi. Ministri norāda, ka dabas katastrofai sekojošie notikumi Japānas atomelektrostacijās apliecina – ir jāizvērtē Eiropā izvietoto atomelektrostaciju drošības līmenis.

Par šo jautājumu jau 15.martā sprieda speciāli sasaukta kodoldrošības ekspertu darba grupa.

“Es vienmēr esmu bijis pret atomelektrostaciju būvniecību Latvijas tuvumā, tai skaitā Kaļiņingradā, Visaginā un Baltkrievijā. Japānas atomelektrostacijas avārijas vēlreiz apliecina, cik nedrošs var būt šīs enerģijas veids,” atzīmē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

R.Vējonis uzsver, ka energoapgāde ir jāveido, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem.

Latvijas atbildīgās institūcijas ar ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūras starpniecību pastāvīgi seko līdzi situācijas attīstībai Japānā. Speciālisti norāda: lai gan situācija Japānā ir sarežģīta, iespēja, ka radioaktīvais mākonis varētu nonākt līdz Latvijai, ir ļoti niecīga, lielā attāluma un dabisko šķēršļu dēļ.

Vides valsts dienesta Radiācijas drošības centrs turpina sekot jaunākajai informācijai par notikumu attīstību Japānā, tas darbojas kā Eiropas Savienības aktuālās radioloģiskās informācijas apmaiņas sistēmas ECURIE un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Radiācijas ārkārtējās situācijas izziņošanas un palīdzības konvencijas (ENAC) tīkla nacionālais kontrolpunkts un nodrošina radiācijas un kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu gatavību.

Radiācijas situācijas novērošanai nepārtrauktā režīmā Latvijā tiek darbinātas 15 automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas, no kurām informācija nonāk Radiācijas drošības centrā, kurš visu gadu 24 stundas diennaktī seko radiācijas situācijai valstī..

Maija Pētermane, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!