Valsts kontrole: Par sabiedrības integrācijas politikas trūkumu

Pabeidzot pārbaudes par nevalstiskajām organizācijām (NVO) piešķirtā finansējuma izlietošanas likumību un efektivitāti, tām īstenojot aktivitātes sabiedrības integrācijas jomā, Valsts kontrole (VK) norāda uz vienotas valsts politikas trūkumu.

Pirmais politikas dokuments – valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā” – apstiprināts 2001.gadā. Pēc tam līdz 2008.gadam ir izstrādāti un apstiprināti vairāki atsevišķi politikas dokumenti – pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, lībiešu etnosa saglabāšanai, latviešu diasporas atbalstam, iecietības veicināšanai un čigānu (romu) integrācijai, konstatējusi VK.

Vienotu politikas izstrādi un īstenošanu ir būtiski kavējušas izmaiņas atbildībā par sabiedrības integrācijas jomu. VK norāda, ka sākotnēji no 2002.gada atbildīgā iestāde bija Tieslietu ministrija (TM), no 2003.gada – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, ar 2009.gada 1.janvāri – Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija, bet piecus mēnešus vēlāk integrācijas joma tika nodota atpakaļ TM. Revīzijas laikā valdība pieņēma lēmumu atbildību par sabiedrības integrācijas politiku ar 2011.gada 1.janvāri nodot Kultūras ministrijai (KM). Tādējādi vienotas sabiedrības integrācijas politikas neesamība neļauj novērtēt atsevišķi veikto integrācijas pasākumu ietekmi uz kopējo mērķu sasniegšanu, revīzijā secina VK.

Analizējot konkrēto valsts programmu īstenošanu, VK norāda, ka programmās paredzētajām aktivitātēm revidējamā laika posmā valsts budžetā piešķirts finansējums tikai 6–36% robežās no programmās plānotā. Piemēram, valsts programmas “Lībieši Latvijā” īstenošanai 2009.gadā nepieciešamais finansējums bija plānots 91 tūkstotis latu, bet budžetā piešķīra 7 tūkstošus latu jeb 8% no plānotā. Tomēr atbildīgās institūcijas nav veikušas programmu un tajās ieplānoto aktivitāšu pārskatīšanu un aktualizēšanu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, kā arī nav noteikušas skaidrus kritērijus konkrētajā gadā finansējamo aktivitāšu izvēlei. Tātad nav nodrošināta valsts programmās noteikto aktivitāšu īstenošana, paredzēto mērķu sasniegšana un tālākā pārmantojamība, atzīst VK.

VK revīzijā nav guvusi pietiekamu pārliecību par efektīvu projektu īstenošanas vadību, uzraudzību un finanšu izlietojuma kontroli atbildīgajās iestādēs līdz projektu īstenošanas uzraudzības pārņemšanai TM. Konstatēts, ka līdz 2010.gada 1.oktobrim NVO atbildīgajām institūcijām nebija atskaitījušās par vismaz 250 projektu īstenošanu no 2004. līdz 2008.gadam. Tā rezultātā nav iespējams izvērtēt projektu īstenošanas gaitā sasniegtos mērķus un tiem piešķirto budžeta līdzekļu 440 tūkstošu latu izlietojuma efektivitāti.

Sabiedrības integrācijas fondā NVO īstenoto projektu uzraudzībai un kontrolei ir izveidota atbilstoša iekšējās kontroles sistēma, un fondā veiktajās pārbaudēs neatbilstības projektu īstenošanas uzraudzības nodrošināšanā nav konstatētas, norāda VK.

Tā kā revīzijas laikā tika pieņemts lēmums sabiedrības integrācijas politikas jautājumus nodot KM, VK revīzijas laikā konstatēto trūkumu novēršanai ieteikumus TM nav sniegusi.

Revīzija veikta par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.oktobrim. Dažos jautājumos, lai izsekotu darījumiem, pārbaudes tika veiktas arī ārpus šā laika posma.

Valsts kontroles informācija