Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut. nr.8/J10 – dok. nr.609

Par valdības sociālajiem partneriem

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.pantu iesniedzu atbildi uz man adresēto Saeimas deputātu jautājumu par valdības sociālajiem partneriem.

1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas Nr.1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr.1784/1999 atcelšanu 3.panta 2.b punktam kā atbalsta joma Eiropas Sociālā fonda ietvaros noteikta valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu (attiecīgos gadījumos – sociālo partneru un nevalstisko organizāciju) iestāžu spējas un efektivitātes stiprināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību, jo īpaši ekonomikas, nodarbinātības, izglītības, sociālajā, vides un tieslietu jomā.

Saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikuma 1. un 2.punktu Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAS) izvirzītie pārstāvji. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) sadarbību nacionālā līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Turklāt minētā nolikuma 3.2.apakšpunkts nosaka, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome veicina sadarbību nozaru un reģionālā līmenī.

Atbilstoši darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.197) LDDK un LBAS tika noteiktas kā finansējuma saņēmējas Valsts kancelejas administrētajā Eiropas Sociālā fonda 1.5.2.2.1.apakšaktivitātē "Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana" (turpmāk – 1.5.2.2.1.apakšaktivitāte), jo ir lielākās nacionāla mēroga apvienības, kas saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu un Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 12.panta pirmo daļu izvirza sarunu partnerus Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un tās apakšpadomēm, kā arī darbojas starptautiskajās sociālo partneru organizācijās, nodrošinot sadarbību arī reģionālā līmenī. LDDK ir pārstāvētas 58 nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kas kopumā apvieno vairāk nekā 5000 uzņēmumu un Latvijā nodarbina 33% darba ņēmēju. LBAS ir pārstāvēta 21 nozares arodbiedrība, un tajās ir apvienoti 110 000 darba ņēmēju. Turklāt LBAS un LDDK ir vienīgās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, kam nacionālā līmenī ir deleģēta darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecība saskaņā ar 2004.gada 1.oktobrī noslēgto Trīspusējo vienošanos par sociāli ekonomisko partnerību starp Ministru kabinetu, LDDK un LBAS. Nosakot šīs organizācijas kā finansējuma saņēmējas, bija iespējams ar ierobežotu Eiropas Sociālā fonda finansējuma apjomu aptvert pēc iespējas lielāku mērķa grupu.

LDDK un LBAS projektu iesniegumi ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros tika vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejā apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.396 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana"" (turpmāk – MK noteikumi Nr.396) noteikto vērtēšanas kārtību. Ierobežota projektu iesniegumu atlase norisinājās 2008.gada otrajā pusgadā, un informācija par projektu iesniegumu atlases norisi bija pieejama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā internetā.

2. Nosacījums, ka 1.5.2.2.1. apakšaktivitātē kā finansējuma saņēmējas ir noteiktas divas organizācijas – LDDK un LBAS, neierobežo citu arodbiedrību un darba devēju organizāciju iesaistīšanos to īstenotajos projektos. Citu darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaistīšanu projekta aktivitātēs nosaka MK noteikumu Nr.396 3.punkts. Šis nosacījums arī tika vērtēts LDDK un LBAS izstrādātajos projektu iesniegumos atbilstoši MK noteikumu Nr.396 45.1.1. un 45.1.2.apakšpunktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde un Sabiedrības integrācijas fonds kā sadarbības iestāde 2009.gadā organizēja tikšanos ar LDDK un Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjiem, kas nav LDDK pārstāvēta organizācija, lai vienotos par turpmākās sadarbības veidu LDDK īstenotā projekta ietvaros un informācijas apmaiņu par projekta aktivitātēm un līdzdalības iespējām.

3. Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.2.2.1.apakšaktivitātes "Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana" ietvaros pieejams finansējums 2 259 310 latu apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 1 920 414 latu un valsts budžeta finansējums 338 896 lati. LBAS projekta kopējās izmaksas ir 1 134 615 latu, bet LDDK projekta izmaksas ir 1 109 570 latu. Laikposmā no projektu īstenošanas uzsākšanas 2008.gada decembrī līdz 2011.gada 28.februārim LDDK ir pārskaitīti 390 466,67 lati jeb 35,17% no projekta izmaksu kopsummas, bet LBAS ir pārskaitīti 348 312 lati jeb 30,7% no projekta izmaksu kopsummas.

Izpildot Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.94 65.§) "Informācija par Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā" doto uzdevumu, Finanšu ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa 2009.gada pirmajā ceturksnī izvērtēja Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu uzsākšanas (turpināšanas) iespējas, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Atkārtoti tika izvērtētas visas Valsts kancelejas administrētās aktivitātes, tai skaitā arī 1.5.2.2.2. apakšaktivitāte. Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī. Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa sēdē (prot. Nr.25 37.§) tika apstiprināta finansējuma pārdale darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros.

Attiecībā uz administratīvās kapacitātes stiprināšanas aktivitātēm saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 8.maija sēdes protokola Nr.30 6. § 2.punktu Finanšu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu ietvaros īstenojamo administratīvās kapacitātes celšanas pasākumu saturu, atbildīgajām institūcijām un finansējumu.

Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēdē (prot. Nr.45 56.§) tika skatīts informatīvais ziņojums "Par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitātēm administratīvās kapacitātes stiprināšanai" un atbalstīta ziņojumā norādīto aktivitāšu īstenošana, tai skaitā 1.5.2.2.1.apakšaktivitātes īstenošana.

Līdzekļu apguves lietderības izvērtējumu Sabiedrības integrācijas fonds kā sadarbības iestāde veic, izskatot katru LDDK un LBAS iesniegto projekta progresa pārskatu un maksājuma pieprasījumu un novērtējot projektu ietvaros saņemto uzdevumu kvalitāti, atbilstību apakšaktivitātes mērķim un izmaksu efektivitātes principa ievērošanu. Ja nepieciešams, izvērtēšanā tiek piesaistīti ārējie eksperti, Valsts kancelejas kā atbildīgās iestādes pārstāvji, auditori.

4. Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde ir ievērojušas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 2.pantā noteiktos struktūrfondu vadības principus, jau sākotnējā plānošanas posmā nodrošinot maksimāli atvērtu plānošanas dokumentu (darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība", darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un MK noteikumu Nr.396 saskaņošanas procesu visiem interesentiem.

2006.gada 16.maijā tika uzsākta sākotnējā publiskā apspriešana par trim darbības programmām – "Cilvēkresursi un nodarbinātība", "Uzņēmējdarbība un inovācijas", "Infrastruktūra un pakalpojumi". Sadarbībā ar reģionālajiem struktūrfondu informācijas centriem piecos Latvijas plānošanas reģionos tika organizētas piecas publiskās diskusijas par darbības programmām. Papildus tam Finanšu ministrija organizēja atklātās diskusijas ar dažādu nozaru ekspertiem, valsts, pašvaldību, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu (2006.gada 26.jūnijā un 6.septembrī). Papildus Finanšu ministrijas organizētajām diskusijām un sabiedriskajām apspriedēm arī Valsts kanceleja 2006.gada novembrī rīkoja sabiedrisko apspriešanu par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma pasākuma "Labāka regulējuma politika" un pasākuma "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" projektiem. Pēc priekšlikumu un iebildumu saņemšanas Valsts kanceleja 2006.gada 19., 21. un 22.decembrī rīkoja saskaņošanas sanāksmes, lai diskutētu par izteiktajiem viedokļiem un vienotos par apspriesto dokumentu projektu gala redakciju. 2007.gada 30.maijā Valsts kanceleja rīkoja Eiropas Sociālā fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sabiedrisko apspriešanu, kurā piedalījās vairāk nekā 30 pārstāvju no nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, nozaru asociācijām, sociālo partneru organizācijām, reģionālajiem Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centriem, Sabiedrības integrācijas fonda un valsts pārvaldes iestādēm. Detalizēta informācija par sabiedriskajām apspriedēm (apspriedei nodotie dokumentu projekti, sabiedriskās apspriedes dalībnieki, sniegtie priekšlikumi, izziņas par vērā ņemtajiem un noraidītajiem priekšlikumiem, sanāksmju protokoli) ir pieejama Valsts kancelejas mājaslapā internetā (www.mk.gov.lv) sadaļā "ES struktūrfondi".

Citu sociālo partneru kapacitātes stiprināšanai Eiropas Sociālā fonda atbalsts ir pieejams darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.2.2.2.apakšaktivitātē "NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana ar plānoto finansējumu 2 263 029 latu apmērā. Šīs apakšaktivitātes mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Finansējuma saņēmēji ir biedrības un nodibinājumi saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kas ietver arī citus sociālos partnerus. Līdz ar to pārējiem sociālajiem partneriem ir iespējas īstenot projektus minētās apakšaktivitātes ietvaros.

Ievērojot minēto, netiek pārkāpti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 2.pantā, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.396 2.punktā minētie nosacījumi, un citi sociālie partneri netiek izslēgti no līdzdalības savas kapacitātes stiprināšanai, sniedzot iespējas arī pārējiem sociālajiem partneriem īstenot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētos projektus.

Informēju, ka deleģēju finanšu ministru A.Vilku š.g. 10.martā pulksten 17.00 sniegt mutiskas atbildes Saeimas deputātiem.

Ar cieņu,
Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2011.gada 9.martā

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut. nr.9/J10 – dok. nr.614

Par likumprojektu iesniegšanu

Atbildot uz Jūsu 2011.gada 3.marta vēstuli Nr.8/2-2-84-2011, informēju, ka Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts Saeimā tika iesniegts 2011.gada 2.martā. Minētā likumprojekta sagatavošana nosūtīšanai Saeimai ar divu darbdienu starpību no saistīto likumprojektu nosūtīšanas aizkavējās tehnisku iemeslu dēļ. Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts tika virzīts izskatīšanai Saeimā vienotā likumprojektu paketē ar Jūsu vēstulē minētajiem likumprojektiem, un par to liecina arī likumprojektu anotācijās norādītais.

Ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 82.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka jānodrošina iespēja deputātiem saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz septiņas dienas pirms Prezidija ziņojuma Saeimai par saņemto likumprojektu tālāku virzīšanu, un ņemot vērā, ka likumprojektiem pievienotajās anotācijās bija norādīts, ka likumprojekti ir izskatāmi vienā likumprojektu paketē, bija paredzams, ka minētie likumprojekti tiks izskatīti vienā Saeimas sēdē. Lai gan tas nav noticis, tomēr, ņemot vērā to, ka Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts tika iesniegts 2.martā, nebūtu pamata uzskatīt, ka ietverto grozījumu izvērtēšana faktiski nav bijusi iespējama.

Attiecībā uz pārdomātas kārtības nodrošināšanu Ministru kabinetā, kas saistīta ar likumprojekta iesniegšanu Saeimā, vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta Kārtības rullis" 26.punkts paredz nosacījumu, ka gadījumos, kad saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem. Tādējādi izmaiņas šajā jautājumā nav nepieciešamas.

Papildus informēju, ka viedoklis par jautājumiem, kas saistīti ar likumprojektu sagatavošanu, Saeimas deputātiem jau tika sniegts 2011.gada 23.februāra atbildes vēstulē Nr.18/SAN-424 "Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem".

Pilnībā atbalstot Jūsu viedokli, ka savstarpēji saistīti likumprojekti Saeimā ir iesniedzami vienlaikus, esmu uzdevis visiem ministriem pastiprināti pievērst uzmanību, lai šādi likumprojekti (likumprojektu pakete) tiktu vienlaicīgi iesniegti Ministru kabinetā, kā arī Valsts kancelejai nodrošināt likumprojektu nosūtīšanu uz Saeimu vienotā likumprojektu paketē.

Papildus informēju, ka 2011.gada 10.martā man paredzēta tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas delegāciju, tādēļ plkst.17.00 nevarēšu sniegt mutisku atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem Nr.9/J10 par likumprojektu iesniegšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2011.gada 9.martā