Konkurences padomes lēmums Nr.14

Rīgā 2011.gada 3.martā (prot. Nr.10, 3.§)

Par lietas neierosināšanu

Par SIA "Rebes sistēmas" 2011.gada 4.februāra iesniegumu Nr.2011/1-10 par Talsu novada pašvaldības pārkāpumiem konkurences jomā

Konkurences padome 2011.gada 4.februārī saņēma SIA "Rebes sistēmas" (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu Nr.2011/1-10 par Talsu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) pārkāpumiem konkurences jomā (turpmāk – Iesniegums).

Iesniedzējs norāda, ka starp Sabiles pašvaldību un Iesniedzēju 2007.gada 25.oktobrī nomas tiesību izsoles rezultātā tika noslēgts nomas līgums. Ar minēto nomas līgumu Pašvaldība nodeva un Iesniedzējs pieņēma nomas lietošanā divas Pašvaldībai piederošas katlu mājas un katlu mājām piesaistītās siltumapgādes sistēmas. Nomas līgumā tika noteikta nomas maksa 9406,11 LVL gadā.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktu ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldība ir Sabiles novada pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Stendes pilsētas pašvaldība par pašvaldības budžeta un projektos piesaistītajiem līdzekļiem ir uzbūvējusi katlu māju un izbūvējusi siltumtrases Stendes pilsētas dienvidu daļā. Siltumenerģijas ražošana pašvaldības iedzīvotājiem ir maksas pakalpojums, un šajā maksā ir ietverami arī izdevumi par katlu mājas un siltumtrašu būvniecību, un tikai šobrīd ir secināts, ka iedzīvotāji nevar samaksāt par jaunajā siltumapgādes sistēmā saražoto siltumenerģiju. Iepriekš minētās situācijas atrisināšanai Pašvaldība, kas ir arī Stendes pilsētas pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja, 2010.gada 16.septembī pieņēma lēmumu Nr.645, kurā cita starpā tika nolemts iznomāt SIA "Stendes nami", kas ir līdzšinējais centralizētās apkures pakalpojuma sniedzēja Stendes pilsētā, Stendes pilsētas dienvidu daļas katlu māju ar kopējo platību 615,40 m² uz laiku līdz 2013.gada 31.decembrim, nosakot nomas maksu 12,73 LVL par 1m² (bez PVN) [7834,04 LVL bez PVN] mēnesī un samazinot SIA "Stendes nami" Stendes pilsētas dienvidu daļas katlu mājas telpu nomas maksu par 90% [784,40 LVL bez PVN].

Iesniedzējs norāda, ka nomas maksas atlaide tiešā veidā ietekmē SIA "Stendes nami" tarifu, jo centrālās apkures infrastruktūras izbūves un uzturēšanas izmaksas ir būtiski tarifa apmēru veidojošie lielumi. Iesniedzējs uzskata, ka šādos apstākļos tam ir radīts būtisks kaitējums, jo tam siltumenerģija jāražo un jāpiegādā par augstākām cenām nekā SIA "Stendes nami". Šādā veidā Iesniedzējs uzskata, ka vienas Pašvaldības ietvaros vienas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt siltumenerģiju par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu, bet citā par adekvātu cenu.

Sabiles pilsētā (šobrīd vairs ne Abavas pagastā) centralizētās apkures pakalpojumus sniedz Iesniedzējs. Iesniedzējs lūgumu par nomas maksas samazināšanu Pašvaldībai bija izteicis pirms atlaides piemērošanas SIA "Stendes nami" un pēc atlaides piemērošanas, bet atbildi nav saņēmis. Pie tam Iesniedzējs norāda arī otru aspektu – vairākas daudzdzīvokļu mājas ir izvēlējušās alternatīvu apkures variantu, t.i., ierīkoja lokālas apkures sistēmas un līdz ar to klientu (daudzdzīvokļu māju) skaits būtiski samazinājās. Iesniedzējs ir lūdzis Pašvaldību samazināt nomas maksu, kas varētu ļaut meklēt risinājumus atlikušo klientu apkalpošanai. Pie apstākļiem, kad viena komercsabiedrība ir saņēmusi nomas maksas atlaidi un kad ir būtiski samazinājies klientu skaits, un lielai daļai klientu bija izveidojušās lielas parādsaistības pret Iesniedzēju, Iesniedzējs šādu nomas maksas atlaidi līdz Iesnieguma Konkurences padomei sagatavošanai nav saņēmis. Iesniedzējs arī norāda, ka, lai arī katra komercsabiedrība darbojas noteiktā teritorijā un tiešā veidā komercsabiedrības [Iesniedzējs un SIA "Stendes nami"] nav konkurenti, tomēr šāda atšķirīga attieksme atstāj negatīvu iespaidu uz Iesniedzēja darbību, jo rada iespaidu, ka komercsabiedrībai ir nepamatoti augsts tarifs.

Pie tam, pamatojoties uz to, ka lielai daļai klientu ir izveidojušās parādsaistības pret Iesniedzēju, Iesniedzējs bija spiests neuzsākt 2010.gada apkures sezonu Abavas pagastā. Apkures pakalpojuma sniegšanu uzņēmās pati Pašvaldība – Talsu novada pašvaldības aģentūra "Sabile". Uzsākot apkures pakalpojumu sniegšanu Abavas pagastā, Pašvaldība apstiprināja pakalpojuma tarifu, tajā neiekļaujot nomas maksu, kas būtiski samazināja tarifa apmēru. Iesniedzējs uzskata, ka šāda Pašvaldības rīcība ir prettiesiska, jo tā deformē konkurenci – kad pakalpojumu sniedz Iesniedzējs, tam (un tā klientiem) ir jāmaksā nomas maksa, bet, kad pakalpojumu sniedz Pašvaldības aģentūra, tad tā (un tās klienti) nemaksā nomas maksu. Tiek norādīts arī tas, ka esošajā situācijā Pašvaldība Iesniedzēju, kurš pakalpojumu sniedz par ekonomiski pamatotām cenām, spiež pamest tirgu.

Iesniedzējs Konkurences padomei lūdz:

1) izvērtēt Pašvaldības rīcību un noteikt sodu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām;

2) izvērtēt, vai nav konstatējami arī citi pārkāpumi, t.sk., dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

SIA "Rebes sistēmas" reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40003914335, juridiskā adrese: Dārza iela 2, Sabile, Talsu nov., LV–3294.

Talsu novada pašvaldība reģistrēta ar reģistrācijas Nr.90009113532, juridiskā adrese: Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV–3201.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto informāciju, Konkurences padome

k o n s t a t ē j a:

1. Pašvaldības darbības regulējums

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" (turpmāk – Likums) 4.pantu, "realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts (..)", kas saskaņā ar Likuma 5.pantu "(..) savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi." Savukārt saskaņā ar Likuma 14.panta otrās daļas 3.punktu, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums "racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu". Tāpat saskaņā ar Likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldībai viena no autonomajām funkcijām ir "organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus ((..); siltumapgāde; (..)) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds." Likuma 7.pants paredz, ka "(..) autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. (..)". Saskaņā ar Likuma 15.panta trešo daļu "no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. (..)." Pamatojoties uz Likuma 21.panta pirmās daļas 14.punkta a) un d) apakšpunktiem, pašvaldība var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu), kā arī par pašvaldības piegādāto siltumenerģiju.

Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" (turpmāk – Noteikumi) 1.1.apakšpunkts paredz "valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu mantas iznomāšanas kārtību un izņēmumus". Noteikumu 3.nodaļā ir noteikta nomas maksas noteikšanas metodika, ja nekustamo īpašumu iznomā publiskai personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskas funkcijas veikšanai.

Turklāt jebkurai valsts iestādei, kā arī pašvaldībai, ir pienākums un tiesības rīkoties saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" normām.

2. Konkrētie tirgi un tirgus dalībnieki

Vērtējot siltumapgādes tirgu, Konkurences padome ir konstatējusi¹, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā (..). Siltumenerģija kā produkts nav aizvietojama ar citu un ir uzskatāms par homogēnu produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir uzskatāma siltumenerģija. Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts/-i Iesniedzēja apkures katls/-i, jo siltumapgādes sistēma ir noslēgta, tādējādi arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā (siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji, kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai un vienā siltumapgādes zonā saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes zonu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, konkrētais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas tirgus.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. No piedāvājuma puses var izšķirt dažādu veidu nekustamos īpašumus, piemēram, komercplatības, dzīvojamās platības, industriālās platības un nedzīvojamās platības konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras ir nepieciešams apkurināt. Nav būtiskas atšķirības, kādas konkrēti telpas tiek apkurinātas. No pakalpojuma sniedzēja puses iepriekš minēto telpu veidi savstarpēji ir aizvietojami. Savukārt pieprasījuma puse veido daudz šaurāku segmentu – tā kā Pašvaldībai siltumenerģijas pakalpojums ir jānodrošina, tad gala patērētājiem, kuriem nav savas individuālās alternatīvās apkures varianta, šis pakalpojums ir jāpērk no konkrētā centralizētā siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja, kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto un nomā Pašvaldības īpašumu – katlu māju un tās infrastruktūru. Siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūra/-as noma konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nav aizvietojama ar jebkuru citu siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūru nomu citā administratīvajā teritorijā pat vienas pašvaldības ietvaros, un tādēļ pieprasījuma puse atzīstama par būtiskāku. Savukārt no piedāvājuma puses – Pašvaldība ir tiesīga lemt tikai par tās īpašumā un tās administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu nomu. Tādējādi konkrētās preces tirgi ir:

1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana;

2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras noma.

Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomai var atzīt konkrēto Pašvaldības administratīvo teritoriju, t.i., Talsu novada pašvaldību, jo Pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē iedzīvotājiem siltumapgāde visā administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar lēmuma 1. un 2. punktā minēto un no Iesniegumā minētās informācijas izriet, ka Pašvaldība darbojas siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū Talsu novada pašvaldības teritorijā.

Kā secināts iepriekš – siltumapgādes sistēma ir noslēgta. Līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus – siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana - ir sašaurināms līdz konkrētai siltumapgādes zonai, kuru apkalpo konkrētā katlu māja.

Tātad konkrētajā lietā ir definēti šādi tirgi:

1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgus Talsu novada pašvaldības teritorijā;

2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs;

3) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru nomā SIA "Stendes nami".

Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama siltumapgādes infrastruktūra, ar kuras palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem tai ir jāorganizē siltumapgāde iedzīvotājiem. Pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, Pašvaldība var šo iedzīvotāju siltumapgādi veikt pati vai šo funkciju deleģēt citai personai. Konkurences likuma 1.panta 9.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieks ir "jebkura persona (..), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. (..)". Līdz ar to konkrētajā gadījumā Pašvaldība ir atzīstama par tirgus dalībnieku situācijā, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā citai komercsabiedrībai un gūst ienākumus (nomas maksu), bet nav atzīstama par tirgus dalībnieku, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā bez atlīdzības pašvaldības aģentūrai, šajā gadījumā – Pašvaldības aģentūrai "Sabile". Faktiski siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu veic pati Pašvaldība, par infrastruktūras nomu nesaņemot ienākumus nomas maksas veidā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka no brīža, kopš Pašvaldība darbojas ar Pašvaldības aģentūras "Sabile" starpniecību, Pašvaldība tās izveidotās aģentūras personā ir pakalpojuma sniedzējs, jo Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama infrastruktūra – katlu mājas, ar kuru palīdzību pati Pašvaldība nodrošina iedzīvotājus ar siltumapgādi.

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu "(..) likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību."

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

Nomas līguma slēgšana ir būtiski nepieciešama Iesniedzēja pakalpojuma sniegšanai konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Saskaņā ar lēmuma pirmajā un otrajā punktā minēto secināms, ka Pašvaldība atradās dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū līdz brīdim, kad siltumapgādi uzsāka Pašvaldības aģentūra.

3. Pašvaldības darbības izvērtējums

Konkurences padome visu Pašvaldības darbību izvērtējumu ir veikusi saskaņā ar Iesniegumā minēto informāciju. Secināms, ka Iesniedzēja iebildumi ir par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē Pašvaldības īstenotajos darījumos ar šādām darījuma pusēm:

1) Iesniedzējs un Pašvaldības aģentūra "Sabile";

2) Iesniedzējs un SIA "Stendes nami".

Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, ka Pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek sniegts siltumapgādes pakalpojums. Pašvaldībai ir rīcības brīvība, kādā veidā nodrošināt gala patērētājus ar siltumenerģijas apgādi savā administratīvajā teritorijā, t.i., nodrošināt šos pakalpojumus pašai, izmantojot Pašvaldības komercsabiedrības (aģentūras), vai slēgt nomas līgumus ar privātām komercsabiedrībām.

Pat pieļaujot, ka Pašvaldības faktiskā rīcība ir bijusi tāda, kas likusi vai kuras rezultātā Iesniedzējs, iespējams, ir bijis spiests pamest konkrēto tirgu, Pašvaldības darbību, kas veiktas Likuma 13.pantā noteiktās pašvaldību patstāvīgās funkcijas ietvaros, izvērtēšana neietilpst Konkurences padomes kompetencē². Konkrētajā gadījumā, lai nodrošinātu siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu, Pašvaldība pati uzsāka siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu. Pēc siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja maiņas uz Pašvaldības aģentūru siltumenerģijas pakalpojuma tiešiem saņēmējiem, t.i., iedzīvotājiem, ir iespējams saņemt to pašu pakalpojumu par zemākām cenām, jo siltumenerģijas tarifs ir samazinājies – tajā vairs nav iekļauta konkrētās katlu mājas un tās infrastruktūras nomas maksa. Šāda Pašvaldības rīcība ir vērtējama ārpus Konkurences likuma normām un ir atbilstoša konkrētajiem apstākļiem valstī un Pašvaldības iedzīvotāju maksātspējai.

Konkurences padome piekrīt Iesniegumā norādītajam, ka "lai arī katra komercsabiedrība darbojas noteiktā teritorijā un tiešā veidā komercsabiedrības [Iesniedzējs un SIA "Stendes nami"] tiešā veidā nav konkurenti, tomēr šāda atšķirīga attieksme atstāj negatīvu iespaidu uz Iesniedzēja darbību, jo rada iespaidu, ka komercsabiedrībai ir nepamatoti augsts tarifs." Nenoliedzami, ka šāda situācija var veidot sabiedrības neizpratni, bet būtiski ir tas, ka šajā gadījumā nav ietekmēta konkurences situācija, jo Iesniedzējs un SIA "Stendes nami" darbojas dažādos ģeogrāfiskajos tirgos. Līdz ar to Iesniedzējs un SIA "Stendes nami" nav uzskatāmi par konkurentiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Pašvaldības rīcība, vienam tirgus dalībniekam – SIA "Stendes nami" – nosakot un piešķirot atlaidi, ko iespējams vērtēt kā komercdarbības atbalstu, bet citam tirgus dalībniekam – Iesniedzējam – nē, nerada konkurences deformāciju konkrētajos tirgos Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto informāciju, secināms, ka Iesniedzēja iebildumi ir arī par iespējamu aizliegtu vienošanos. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem; (..) 6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus".

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 11.punktu vienošanās ir "divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona".

Konkurences padome norāda, ka pašas par sevi līgumattiecības (noslēgtie nomas līgumi) starp Pašvaldību un SIA "Stendes nami" vai starp Pašvaldību un Iesniedzēju nav uzskatāmas par tādām, kas var ietekmēt konkurenci. Līdz ar to nomas līgums pats par sevi nevar ietekmēt tirgus dalībnieku konkurētspēju Konkurences likuma 11.panta izpratnē. Iepriekš minētā vienošanās nesatur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.un 6.punktā noteiktā aizliegtas vienošanās pārkāpuma pazīmes.

Konkurences padome norāda, ka nomas līgums starp Pašvaldību un SIA "Stendes nami" ir vērtējams kā vertikāls līgums par siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu, kas nepieciešams SIA "Stendes nami" komercdarbības veikšanai un pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem. Līdz ar to šādi līgumi paši par sevi nav uzskatāmi par konkurenci kavējošiem.

Papildus jānorāda, ka SIA "Stendes nami" un Iesniedzējs nav konkurenti vienā konkrētajā tirgū. Līdz ar to līgums starp SIA "Stendes nami" un Pašvaldību nevar negatīvi ietekmēt Iesniedzēja konkurētspēju siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs.

Atbilstoši lēmuma 3.punktā minētajam jautājumi par Pašvaldības faktiskās rīcības izvērtējumu ir vērtējami atbilstoši Administratīvā procesa likuma 7.nodaļas un Likuma "Par pašvaldībām" 47.panta normām.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva pazīmes.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu, 13.panta pirmo daļu, 23.panta trešās daļas 3.punktu un 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences padome

n o l ē m a:

neierosināt lietu uz SIA "Rebes sistēmas" 2011.gada 4.februāra iesnieguma Nr.2011/1-10 pamata.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

¹ Konkurences padomes 2009.gada 9.oktobra lēmums Nr.33 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 5.punkta pārkāpumu AS "Rīgas siltums" darbībās, pieejams: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2009/D033_0910.pdf

² Skatīt Konkurences padomes 08.09.2004. lēmumu Nr.58 Par lietas neierosināšanu par SIA "LOBBEL" 2004.gada 21.jūlija iesniegumu, Konkurences padomes 12.10.2005. lēmums Nr.52 Par lietas neierosināšanu par SIA "Rantan" 12.08.2005. iesniegumu un Konkurences padomes 30.11.2005. lēmums Nr.72 Par lietas neierosināšanu par SIA "Metrum" 22.11.2005. iesniegumu Nr.111/a, pieejams www.kp.gov.lv

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme