Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 17. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 17.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Rasnača, E.Cilinska, I.Parādnieka, I.Laizānes un V.Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.?0/J10)

“Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu” 

(?ilns jautājuma teksts pielikumā)

(?tbildes dok. Nr. 610)

2. Deputātu I.Laizānes, I.Parādnieka, E.Cilinska, Dz.Rasnača un V.Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam (jautājumu reģistra Nr.?1/J10)

“Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai” 

(?ilns jautājuma teksts pielikumā)

(?tbildes dok. Nr. 592)

3. Deputātu R.Strodes, E.Zalāna, M.Kučinska, A.Šlesera un I.J.Bekeša jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai (jautājumu reģistra Nr.?2/J10)

“Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu” 

(?ilns jautājuma teksts pielikumā)

4. Deputātu A.Holostova, J.Urbanoviča, A.Klementjeva, S.Dolgopolova, V.Agešina, I.Zujeva, I.Ribakova, S.Mirska, N.Kabanova un S.Fjodorova jautājums labklājības minis­trei Ilonai Jurševskai (jautājumu reģistra Nr.?3/J10)

“Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” 

(?ilns jautājuma teksts pielikumā)

5. Deputātu R.Dzintara, Dz.Rasnača, G.Bērziņa, E.Cilinska un I.Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.?4/J10)

“Par Saeimas deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi” 

(?ilns jautājuma teksts pielikumā)

Rīgā 2011.gada 14.martā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Pielikums

Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu

Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informāciju par martā notiekošo tautas skaitīšanu Latvijas iedzīvotājiem izsūtījusi divās valodās – latviešu un krievu. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21.pantu valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Arī Satversmē latviešu valoda nostiprināta kā vienīgā valsts valoda.

MK noteikumi Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”, kas nosaka gadījumu, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodu lietošana, neparedz, ka paziņojumu par tautas skaitīšanu varētu izplatīt arī svešvalodā.

Atgādinām, ka Eiropas Komisijas atbalstītajā starptautiskajā pētījumā “Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” (2010) atzīts, ka Latvijā notiek latviešu lingvistiskā diskriminācija un latviešu valoda ilgtermiņā ir apdraudēta pat Latvijā. Šādos apstākļos valsts iestādēm, lai novērstu neoficiāli pastāvošās divvalodības graujošās sekas, ir pienākums veicināt valsts valodas prestižu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kura amatpersona vai amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu par aprakstītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas jomā?

2. Kāda ir Jūsu kā attiecīgo jomu pārstāvošā ministra politiskā atbildība par radušos situāciju?

3. Presē Jūs esat izteicies, ka informācija par tautas skaitīšanu ir jānodrošina arī mazākumtautības valodās. Tādā gadījumā, kāpēc šī informācija tika izplatīta tikai vienas mazākumtautības valodā, ja Latvijā ir arī citas mazākumtautības, kuru pārstāvju skaits sniedzas vairākos desmitos tūkstošu (baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši)?

10.Saeimas deputāti: Dz.Rasnačs, E.Cilinskis, Rīgā 2011.gada 3.martā I.Parādnieks, I.Laizāne, V.Lācis

Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai

2011.gada 1.martā Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) vakara ziņās, komentējot Ministru prezidenta biroja darbinieku un ministru padomnieku algu paaugstināšanu, Jūs izteicāties, ka “konsolidācija nenozīmē tikai to, ka valstis var vadīt tikai muļķi. Un par 100 latiem var strādāt tikai muļķi”. Tādējādi Jūs aizvainojāt lielu daļu Latvijas sabiedrības, kuri paši vai kuru tuvinieki vai draugi ir spiesti strādāt par 100 latu vai pat mazāku algu mēnesī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt par nepieciešamu publiski atvainoties sabiedrībai par saviem izteikumiem, it īpaši ņemot vērā, ka Jūs kā viens no Aigara Kalvīša valdības ministriem esat tieši atbildīgs par politiku, kas cilvēkus Latvijā iedzina nabadzībā?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka demokrātiskās valstīs politiķis, kas klaji apvainojis savu tautu, nevar turpmāk ieņemt ministra amatu?

10.Saeimas deputāti: I.Laizāne, I.Parādnieks, Rīgā 2011.gada 3.martā E.Cilinskis, Dz.Rasnačs, V.Lācis

Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un trešo daļu iesniedzam labklājības ministrei Ilonai Jurševskai adresētu steidzamu jautājumu.

Šī gada 22.februārī masu medijos (www.delfi.lv) izskanēja informācija, ka valdības slēgtajā sēdes daļā, lemjot par 2011.gada budžeta papildus konsolidācijas pasākumiem, ir apspriesta versija, ka no sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksājamo pabalstu griestus iespējams saglabās līdz 2015.gadam, nevis 2012.gadam, kā tas ir paredzēts likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Turklāt šādu versiju Jūs kā labklājības ministre paudāt arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 2010.gada 7.decembrī, kad ziņojāt par paredzamajiem ietaupījumiem 2011.gada sociālajā budžetā.

Partiju apvienības “Par Labu Latviju” frakcijas deputāti uzskata, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu ieviešana sekmē ēnu ekonomiku un neveicina darba ņēmējus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Turklāt pabalstu iesaldēšana bija plānota kā īstermiņa budžeta konsolidācijas pasākums trīs gadiem, lai pārvarētu ekonomisko krīzi un nostabilizētu sociālās apdrošināšanas budžetu. Tā kā nav iespējams noteikt, tieši kādu ietekmi uz ēnu ekonomikas palielināšanos atstāja šāds darba ņēmēju ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nopelnīto garantiju ierobežojums, bet, salīdzinot ar 2008.gadu, darba ņēmēju skaits, kas maksā nodokļus, 2010.gadā ir samazinājies par vairāk nekā 300 000 personu (Finanšu ministrijas dati), tad Partiju apvienības “Par Labu Latviju” frakcijas deputāti uzskata, ka pasākumi, kas neveicina sociālās apdrošināšanas nomaksu pilnā apmērā, nav atbalstāmi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeimas deputāti lūdz Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai tā ir taisnība, ka tiek plānots virzīt priekšlikumu pagarināt pabalstu griestu termiņu līdz 2015.gadam un šāds ierosinājums tika skatīts arī 1.marta valdības sēdes slēgtajā daļā?

2) Ja jā, tad kad šādu priekšlikumu Labklājības ministrija plāno virzīt skatīšanai Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā?

3) Kāds tam ir pamatojums un kuru šīs valdības pieņemto lēmumu negatīvās sekas radījušas situāciju šāda īstermiņa pabalstus ierobežojoša pasākuma pagarināšanai vidējā termiņā?

4) Lūdzu sniegt informāciju par veikto analīzi, kādu iespaidu šis lēmums atstāj uz demogrāfiskajiem procesiem vidējā termiņā?

5) Vai ir veikta analīze, kādu iespaidu lēmums par sociālās apdrošināšanas pabalstu lieluma ierobežošanu atstāj uz ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos?

Lūdzam atzīt jautājumu par steidzamu, jo lēmumi, kas mazina uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un veicina Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju reproduktīvā vecumā aizplūšanu no valsts ik dienu ilgtermiņā rada daudzu miljonu zaudējumus nodokļu un nesaražotā IKP veidā.

Lūdzam dot vārdu motivācijai!

LR 10.Saeimas deputāti: R.Strode, E.Zalāns, Rīgā 2011.gada 7.martā M.Kučinskis, A.Šlesers, I.Bekešs

Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu

Atbilstoši fondēto pensiju pārskatam par 2010.gadu uz 2011.gada 1.janvāri fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits ir 1 124 443 cilvēku, tajā skaitā dalībnieki, kuri fondēto pensiju shēmai pakļauti obligāti, – 645 113 cilvēki un dalībnieki, kuri fondēto pensiju shēmai pievienojušies brīvprātīgi, – 479 330 cilvēki. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu 2.pensijas līmenis veidojas no personificētām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts speciālajā budžetā. Tātad fondēto pensiju shēmas dalībnieki ir tie cilvēki, kuri strādā, saņem ienākumus, no kuriem ir veicamas šīs obligātās iemaksas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (?ttp://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/nodarbinatiba-un-bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html) 2010.gada IV ceturksnī Latvijā bija nodarbināti tikai 950,4 tūkstoši cilvēku. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (?ttp://www.vid.gov.lv/default.aspx?tadib=11&ib=78&hl=1&lIzveleId=970&periodsId4617) 2010.gada decembrī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāju skaits bija apmēram 757 tūkstoši cilvēku.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Kāpēc fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits 2010.gadā ir par 48,5% lielāks nekā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāju skaits?

10.Saeimas deputāti: A.Holostovs, J.Urbanovičs, A.Klementjevs, S.Dolgopolovs, V.Agešins, I.Zujevs, I.Ribakovs,
Rīgā 2011.gada 9.martā                     S.Mirskis, N.Kabanovs, S.Fjodorovs

Par Saeimas deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi

1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” (turpmāk tekstā saukta – Deklarācija), kurā Saeima Latvijas valdībai noteica šādus pienākumus:

1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starp­tautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;

2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Ņemot to vērā, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ko Jūsu vadītās valdības (gan 9.Saeimas sasaukuma laikā veidotā, gan 10.Saeimas sasaukuma laikā veidotā) ir darījušas, lai pildītu Deklarācijā Saeimas noteiktos pienākumus Latvijas valdībai?

2. Intervijā 2011.gada 7.marta laikrakstā “Latvijas Avīze” Jūs esat teicis šādi: “16.marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties.” Ar līdzīgiem izteikumiem Jūs esat nācis klajā arī vairākās intervijās TV. Kurus politiskos spēkus, organizācijas, grupas un/vai cilvēkus Jūs domājāt, lietojot frāzi “dažādu veidu ekstrēmisti”?

3. Vai, Jūsuprāt, minētie izteikumi ir savienojami ar Deklarācijas 2.pienākuma izpildi – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs, ņemot vērā to, ka 16.marta atceres gājienā dodas arī lielākās latviešu leģionāru organizācijas? Vai ar “dažādu veidu ekstrēmisti” Jūs apzīmējat arī latviešu leģionārus?

10.Saeimas deputāti: R.Dzintars, Dz. Rasnačs, Rīgā 2011.gada 10.martā G. Bērziņš, E.Cilinskis, I.Laizāne