Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 10. marta sēdes

E.Zalāns (PLL frakcija):

Šodien bija pietiekami daudz jautājumu. Uz diviem es gribu vērst uzmanību.

Viens no jautājumiem ir tas, ka mēs, kas esam opozīcijā, kopā ar pārējām opozīcijas partijām iesniedzām pieprasījumu ekonomikas ministram, jo vēlamies dzirdēt paskaidrojumus uz vairākiem jautājumiem, kas ir saistīti ar datu noplūdi. Tātad ir runa par datu drošības jautājumiem attiecībā uz tautas skaitīšanu.

Un te man ir jāatgādina visiem, kas šo­brīd klausās, ka tautas skaitīšana ir process, ko mēs veicam vienu reizi desmit gados. Šoreiz tas notiek vienlaicīgi visās Eiropas Savienības valstīs. Pietiekami ilga bija gatavošanās šim procesam. Tas, kas mūs neapmierināja, – ka kārtējo reizi ministrs sodītu kādus ierēdņus, bet pats neuzņemtos politisko atbildību šajā jautājumā. Mūsuprāt, Saeimai bija jādzird atbildes, turklāt steidzami, nevis, kā šodien to nolēma koalīcija, faktiski ar balsu vairākumu šo opozīcijas vēlmi apspiežot... Mūsuprāt, tāda rīcība ir nepareiza, jo var būt, ka pat pašam ekonomikas ministram būtu bijis izdevīgāk šos jautājumus izskaidrot Saeimā, nevis ilgā un garā ceļā par tiem diskutēt kādās komisijās.

Un, mūsuprāt, tomēr šis laiks, kurā daudzi cilvēki var elektroniski piereģistrēt sevi jeb, tā teikt, saskaitīties, kaut kādā veidā ir palaists garām. Latvija varēja būt izcilniece šajā procesā. Mēs esam pietiekami maza valsts, mēs varējām to izdarīt ātri, mēs varējām vairāk nekā citi to izdarīt, bet nu diemžēl viss tas, kas bija saistīts ar šā projekta tehnisko apkalpošanu un datu lietām, ir diezgan neskaidrs, kļūdas ir pieļautas. Pēc būtības cilvēku iespēja elektroniski deklarēties tika ierobežota gan tā īsā laika ziņā, kurš faktiski beidzas šodien (šodien ir pēdējā diena, kad to var izdarīt), gan arī tajā ziņā, ka visi tie cilvēki, kuriem nav iespējas citā veidā veikt elektronisku reģistrāciju (piemēram, tie, kuri nav reģistrējušies kā četru pamatbanku klienti), piereģistrēties šajā sistēmā praktiski nevar. Tas ir pilnīgi nepareizi. Mūsuprāt, tas ekonomikas ministram bija jānovērš un Saeima bija tā vieta, kur to paskaidrot un kur to patiesībā arī izlabot.

Otra lieta. Bija pietiekami plašas debates par Politisko partiju likumu. Mūsu frakcija kopā ar nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju atturējās šajā jautājumā, jo uzskatīja, ka šis jautājums tālāk nav jāvirza, jo diemžēl likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā” tādā redakcijā, kādā to uz Saeimu ir atsūtījusi valdība, nevis veicina cilvēku iesaistīšanos politikā, nevis palielina šo cilvēku skaitu un tādā veidā veicina Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstību, bet rada dažādas barjeras, atklāj cilvēka politiskās pārliecības publiskā veidā – arī par tiem cilvēkiem, kuri paši to negrib paust (jāiesniedz biedru reģistrs, kā to prasa likums). Mūsuprāt, tomēr būtu labāk, ja valdība pati šo likumu pārskatītu un tikai tad nāktu uz Saeimu. Nu, tā kā Saeima tomēr neatbalstīja šo mūsu priekšlikumu, Saeima darīs to darbu, ko valdība nav izdarījusi, un, protams, labos, mūsuprāt, nepareizos priekšlikumus.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija):

Ir aizritējusi marta pirmā dekāde, kas Latvijas publiskajā telpā allaž nozīmē to, ka ir sācies riņķadancis ap 16.marta tēmu.

Vēl dzīvo latviešu leģionāru skaits arvien sarūk. Nacionālā apvienība pirms pāris nedēļām uzskatīja šo par pašu piemērotāko brīdi, lai valsts pateiktu pienācīgu paldies saviem kareivjiem un 16.martu nodēvētu par Latviešu nacionālo karavīru dienu; tāds bija arī Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības priekšlikums. Diemžēl neviena cita frakcija pilnā skaitā neatbalstīja šo ierosmi, un līdz ar to sirmajiem karavīriem un viņu cienītājiem joprojām ir jāpacieš tas juceklis, kas valda diskusijās par un ap šo datumu.

Nacionālās apvienības deputāti uzskata, ka savas tautas varoņu godināšanai ir milzīga nozīme ilgtermiņā, pat ja īslaicīgi tas politiķiem var radīt kādas neērtības. Nekur pasaulē nav noslēpums tas, ka valsts sociāli ekonomiskais stāvoklis ir ļoti cieši saistīts ar pilsoņu patriotismu. Ja valsts pārstāvji, bailīgi atrunādamies, ignorē kareivju godināšanu un neaizstāv viņus, tad patriotismu tautā tas nenovēršami grauj.

Nekā citādi nevarētu raksturot arī šonedēļ vairākkārt izskanējušos Valda Dombrovska izteikumus, ka 16.marta pasākumos piedaloties ekstrēmisti.

“Visu Latvijai!” biedri kopā ar nacionālajiem karavīriem šajā datumā gan Lestenē, gan tautas svētākajā vietā – pie Brīvības pieminekļa – allaž bijuši klāt, tāpēc ar atbildību varu apgalvot, ka absolūts vairākums pasākumu dalībnieku ir gluži vienkārši tautu un Tēvzemi mīloši cilvēki, kurus dēvēt par ekstrēmistiem ir vienkārši nekaunība, lai neteiktu vairāk.

Arī šogad, neskatoties uz dažādu saukāšanos, leģionāru godināšana pie Brīvības pieminekļa notiks, būs gan dievkalpojums Doma baznīcā, gan gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un ziedu nolikšana, gan ierastā karogu aleja, gan piemiņas pasākums Lestenē.

Šajos goda pasākumos piedalīsies – kuplākā skaitā nekā agrākajos gados! – arī Saeimas deputāti, vismaz par nacionālās apvienības deputātiem to varu teikt droši un ticu, ka atradīsies arī domubiedri citu kolēģu vidū.

Lēnām tuvojamies – kaut lēnām, bet tuvojamies! – laikam, kad baiļu un pazemības tradīcijas Latvijas politikā izgaisīs, kad valdīs latviskas un pašapzinīgas Latvijas idejas. To arī novēlu!

S.Bendrāte (frakcija “Vienotība”):

Šodien gan nebija mums darba kārtība īpaši gara. Bija kādi divdesmit septiņi jautājumi, tomēr par atsevišķiem no tiem mums izvērtās diezgan karstas debates. Un pirmais no tiem bija likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”. Mēs, “Vienotība”, uzskatām, ka nav jākautrējas no savas politiskās pārliecības, Un, ja likums paredzētu, ka vajag atklāt partiju biedru sarakstu, tad kāpēc gan ne?

Ierosme par šī likuma grozījumiem ir nākusi no Drošības policijas puses, un to mērķis ir sakārtot politisko partiju darbību Latvijā tā, lai tās nebūtu iespējams izmantot ekstrēmistu grupējumiem, un tātad tas, ka būtu vairāk atklātības par pašām partijām, palīdzētu šīs situācijas atrisināšanā.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts šis likumprojekts, un tika nolemts arī... komisija ir vienojusies, ka strādās pie tā, lai patiešām atrastu labāko variantu galaredakcijā, lai tātad, ņemot vērā to, ka cilvēkiem ir tiesības uz pulcēšanos, uz biedrošanos, šīs brīvības, šīs cilvēktiesības, netiktu ierobežotas.

Protams, bija vairāki likumprojekti, kas bija saistīti ar sociālo un darba lietu jomu, kas ir mana specializācija, un kā pirmais no tādiem jāmin likumprojekts “Grozījums “Ārstniecības likumā”. Proti, klasifikatorā mēs ieguvām jaunu profesiju – militārais paramediķis, jo mediķis kara un ekstrēmos apstākļos strādā pavisam citādākā situācijā un tur ir sava specifika. Mūs pārliecināja speciālisti, ka tāda profesija ir nepieciešama, un mēs to arī apstiprinājām.

Otrs tāds likumprojekts bija “Grozījums Darba likumā”, un šeit izvērtās samērā garas debates par atsevišķiem priekšlikumiem no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas puses. Ir runa par latviešu valodas pozīciju samazināšanu jeb, pretēji sakot, par svešvalodu pozīciju nostiprināšanu dažādās darba attiecību situācijās. Tātad ir runa par nepamatotām prasībām darba ņēmējam atsevišķās profesijās, kurās faktiski nebūtu nepieciešams svešvalodu lietojums, piemēram, kaut vai mežizstrādātājiem, lauksaimniekiem un tamlīdzīgi. Mums jau parādās sludinājumos vairāk pieprasījumu it īpaši pēc krievu valodas zināšanām, un kolēģi bija satraukušies, ka tā nav pareiza attieksme, un bija iesnieguši priekšlikumus, grozījumus Darba likumā, tomēr mēs, ļoti plaši Sociālo un darba lietu komisijā šos priekšlikumus analizējot, secinājām, ka problēma pastāv, tomēr nav iesniegti juridiski korekti un precīzi šie priekšlikumi, tāpēc tie būtu iesniedzami arī attiecībā uz citiem pantiem un pie tiem būtu jāstrādā. Mēs bijām arī cerējuši, ka kolēģi atsauks savus priekšlikumus, kā bija solīts mums komisijas sēdē, paļaujoties uz to, ka deleģētā pārstāve no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir patiešām... Kolēģi no frakcijas uz viņu paļāvās, tomēr iznāca tā, ka atkal tika mums no tribīnes sadalīts: labie un sliktie latvieši. Bet šeit nav runa par to. Runa ir par to, ka problēma ir un to var atrisināt daudz precīzāk, bez brāķa likumdošanā, un mēs strādāsim pie šīm nostādnēm tad, kad atkal tiks veikti grozījumi... kas būs jaunais Darba likuma atvērums, kad likumprojekts, kas tika iesniegts šodien Saeimā, būs mums uz galda, un, domājam, atradīsim vislabāko risinājumu.

Jāatgādina, ka Latvijā ir 724 skolas, no tām 132 ir ar krievu mācībvalodu, bet patiesībā tās ir bilingvālas skolas. Un nav mums problēmu ar latviešu valodas lietošanu vai pozīciju, bet... patiesībā tās problēmas patiešām, kā jau es teicu, ir tieši tajā pašā lietojumā un konkrētajās sadzīviskajās izpausmēs.

Un visbeidzot es gribu pateikt to, ka šodien ir 10.marts. Un, pieminot 10.martu, kas ir Tibetas nacionālās sacelšanās piemiņas diena, mūsu Saeimā esošā Tibetas atbalsta grupa pulcējas piemiņas pasākumā. Es atgādināšu, ka 1959.gada 10.martā Ķīnas okupācijas varas patvaļa izlauzās uz āru kā tibetiešu sacelšanās apspiešana – vispirms Tibetas galvaspilsētā Lhasā. Vairākas dienas galvaspilsētā ilga šīs akcijas, nemieri, to apspiešana, bet pēc tam arī ārpus galvaspilsētas tas turpinājās. Toreiz tika iznīcināti 80 000 tibetiešu un tika izpostīti 6000 klosteru. Mēs uzskatām, ka nedrīkstam nocietināt un noslēgt savas sirdis pret netaisnību un vardarbību, no kuras cieš cita maza tauta, jo mēs labi atceramies, cik svarīgs, cik bezgala nozīmīgs mums pašiem ir bijis citu atbalsts mūsu smagākajās likteņstundās. Jo solidaritātei ir milzu spēks – apvienojoties mazās tautas kļūst par vērā ņemamu un ietekmīgu spēku. Mēs konsekventi iestājamies par tibetiešu reālu, pilntiesīgu pašnoteikšanos un cilvēktiesību aizstāvību viņu dzimtajā zemē; uz to nenogurstoši aicinājis (nu jau vairāk nekā 50 gadus arvien vēl turpina aicināt!) tibetiešu garīgais līderis – Viņa Svētība Dalailama. Mēs šodien Tibetas atbalsta grupā sagatavojām šādu aicinājumu, to pieņēmām, akceptējām un esam nolēmuši to iesniegt Ķīnas delegācijai, kura viesojas Latvijā.

Vēlot jums jauku nedēļas nogali, mēs aicinām padomāt arī par tiem, kas ir apspiesti, kas vēl nav sasnieguši savu sapni – savu brīvu valsti, kā tas mums ir pašiem palaimējies.

V.Agešins (SC frakcija):

Frakcijas vārdā vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 9.martā, pēc plašām diskusijām veikusi balsojumu, nolēma pirmajā lasījumā atbalstīt Civilprocesa likuma grozījumus, kuri paredz iespēju piedzīt komunālo maksājumu parādus piespiedu kārtā, pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, un šie parādi tiktu atgūti pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Problēma noteikti ir jārisina, vienlaikus meklējot veidu, kā apmierināt sabiedrības vajadzības. Problēmas ar parādiem par siltumapgādi, gāzes piegādi, ūdensapgādi un citiem pakalpojumiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu ļaunprātīgu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki; viņi vai nu ir spiesti segt kaimiņu parādus, vai arī pakalpojums (piemēram, siltumapgāde) tiek atslēgts visai mājai vispār. Parlamentam nevajadzētu pieļaut situāciju, ka atsevišķi negodprātīgi cilvēki dzīvo uz citu līdzcilvēku rēķina. Lai arī piedāvātais risinājums nav ideāls, tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms, un parlamentam jāturpina pie tā strādāt. Citi samērīgi risinājumi pagaidām nav rasti. Alternatīvs risinājums varētu būt tarifu palielināšana uz parādu rēķina, bet tas nerastu atbalstu sabiedrībā. Atbalstu likumprojekta tālākai virzībai Saeimā pauda arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Paldies par uzmanību.

A.Barča (ZZS frakcija):

Es šodien vēlos jums stāstīt par šonedēļ Saeimā notikušām ļoti nopietnām vairāku komisiju kopsēdēm.

Otrdien Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē mēs risinājām jautājumus par ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm. Šīs pamatnostādnes, kuras ir pieņēmis Ministru kabinets, tika gan godā celtas, gan arī peltas. Esam nolēmuši, ka aktīvi piedalīsimies šo pamatnostādņu un rīcības plāna izstrādē vispirms laika periodam no 2011.gada līdz 2013.gadam un tālāk – no 2014.gada līdz 2017.gadam.

Kādēļ mēs esam vienojušies un to darīsim? Tikai tādēļ, lai valstī sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar ģimeni, ar to, kas notiek pašreiz mūsu ģimenēs; lai mēs varētu arī sociālo atbalstu ģimenēm sniegt un rūpēties par to, lai demogrāfiskā situācija pakāpeniski Latvijā sāktu uzlaboties. Tādēļ arī 23.martā mēs turpināsim šo diskusiju un deputāti izteiks savus viedokļus. Mēs nopietni gatavosimies un iesniegsim arī savus priekšlikumus. Tikpat nopietni gatavosies arī Labklājības ministrija un Finanšu ministrija.

Trešdien, tas ir, vakardien, Saeimā pulcējās kopsēdē trīs komisijas – Sociālo un darba lietu komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – un uzklausīja gan Ekonomikas minis­triju, gan “Latvenergo”. Jautājums ir par straujo tarifu palielināšanu elektroenerģijai mājsaimniecībām. Mūsu galvenais uzdevums šajā konkrētajā gadījumā ir rūpēties par to, lai mājsaimniecībām, ģimenēm, kurās bērnus audzina viens no vecākiem tādu vai citādu iemeslu dēļ, kurās vecāki ir bezdarbnieki un tātad nokļuvuši pavisam bēdīgā situācijā, tāpat arī ģimenēm, kurās ir daudz bērnu, šis elektroenerģijas tarifu palielinājuma sakarā sniegtais atbalsts būtu pēc iespējas saprātīgs un, protams, arīdzan lielāks. Tādēļ minētās trīs komisijas formulēs uzdevumu un nākamās nedēļas sākumā to iesniegs Ekonomikas ministrijai (jau ar konkrētiem priekšlikumiem, viedokļiem). Es gribu izteikt gandarījumu, ka visu triju komisiju deputāti ļoti nopietnus jautājumus izvirzīja gan Ekonomikas ministrijai, gan arīdzan “Latvenergo” un regulatoram un ka ļoti spraigas bija arī deputātu debates.

Nākamais jautājums, par ko es vēlos jūs informēt, ir tas, ka Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi vairāk nekā 25 tūkstošus iesniegumu tās akcijas rezultātā, kuru organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņas kundze 22.februārī savā rezolūcijā ir devusi uzdevumu Sociālo un darba lietu komisijai izskatīt un apkopot visus šos iesniegumus un risināt jautājumu par iesniegumos ietverto prasību virzību.

Līdz ar to šodien pulksten 15.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pēc mūsu uzaicinājuma piedalīsies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, nozaru arodbiedrību pārstāvji; protams, tur klāt būs arī Saeimas Juridiskais birojs un vēl arī citas uzaicinātas nopietnas amatpersonas. Izskatīsim jautājumus, kurus mums ir izvirzījusi arodbiedrība, tātad konkrēti cilvēki savos atsevišķos konkrētos iesniegumos. Un pamatjautājumi ir par pensiju cilvēkiem, kuri strādājuši ļoti kaitīgos vai kaitīgos apstākļos, tātad tiem, kurus mēs Latvijā atpazīstam kā pensionējušos pēc 1. un 2.saraksta. Arodbiedrību biedri un personas, kuras iesniegušas šos iesniegumus, ir norādījušas, ka viņi kategoriski nepiekrīt tam, ka ar šā gada 1.janvāri ir noteikts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielinājums darbiniekiem no 9 uz 11 procentiem. Un, lūk, visus iesniegumus pārskatot, mēs ļoti uzmanīgi centīsimies izvērtēt, vai ir vēl kādi jautājumi, un sāksim risināt, kaut gan... Vēlos informēt, ka Sociālo un darba lietu komisijā... ikkatrā komisijas sēdē pie mums ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte sociālajos jautājumos – Honko kundze; mūsu sadarbības partneris ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija un, protams, arīdzan dažādas sociālās grupas pārstāvošas nevalstiskas organizācijas.

Pie reizes es vēlos izteikt atzinību un uzskatu, ka tā ir ļoti nopietna lieta un demokrātijas... teiksim, viens no nopietniem soļiem, ka sabiedrība tik lielā skaitā sakarā par atsevišķiem sociālā bloka jautājumiem ir vērsusies parlamentā.

Protams, šis darbs nav izdarāms uzreiz, dažās dienās, bet mēs sāksim šo darbu un informēsim par to, kā mēs rīkojamies un kādi ir viedokļi, un kā tas varētu virzīties parlamentā, atverot likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un, iespējams, izdarot grozījumus arī likumā “Par valsts pensijām”. Mēs nevaram, protams, katram no vairāk nekā 25 tūkstošiem atbildi rakstīt. Esam vienojušies, ka komisijas sniegtā atbilde tiks publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un, protams, arīdzan Saeimas mājaslapā.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā