Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 15.martā

MK: Par komisijas izveidi, lai izvērtētu KNAB priekšnieka atbilstību amatam

15.martā Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par komisijas izveidi, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atbilstību amatam”. Valdība nolēma izveidot komisiju, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka N.Vilnīša atbilstību amatam. Komisija izveidota, pamatojoties uz KNAB likumu un Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.818 “Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata”, kā arī ievērojot ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera 2011.gada 2.marta vēstulē (klasificēts dokuments) sniegto informāciju.

Par komisijas vadītāju iecelts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, komisijā darbosies Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Valdība lēma, ka komisijai jāiesniedz līdz 16.maijam Ministru prezidentam atzinumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbilstību amatam.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par Latvijas Republikas pārstāvjiem Latvijas–Krievijas jauktajā apbedījumu komisijā

15.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas pārstāvjiem jauktajā komisijā”.

Starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdībām 2007.gada 18.decembrī Rīgā parakstīta vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā.

Lai risinātu visus ar vienošanos saistītos jautājumus, 2009.gada jūlijā tika izveidota darba komisija.

Pašlaik komisijas sastāvā personālijas ir mainījušas, tādēļ sagatavots MK rīkojuma projekts, kurā komisijas sastāvs aktualizēts.

Par komisijas atbildīgo sekretāru kļuvis Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta vecākais eksperts J.Mačis, savukārt komisijas locekļu sastāvu papildinājuši Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja vietniece I.Bite, Ārlietu ministrijas Krievijas nodaļas 1.sekretārs A.Grinaško un Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta direktore G.Leitlande.

 

AM: Par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un to noteikšanas kārtību

15.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un to noteikšanas kārību”, kas satura ziņā ir identisks 2010.gada 29.jūnija MK noteikumiem par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un to noteikšanas kārību.

Jauns MK noteikumu projekts bija jāizstrādā, jo līdz ar grozījumu izdarīšanu Atlīdzības likumā 2010.gada 1.decembrī tika grozīts viens no MK 2010.gada 29.jūnija noteikumu “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un to noteikšanas kārtību” tiesiskajiem pamatiem

Noteikumu projekts nosaka profesionālā dienesta karavīru mēnešalgas apmēru, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, kā arī piemaksas karavīriem, kas piedalās starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Noteikumu projekts paredz piemaksu par uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku karavīra veselībai (dzīvībai), un piemaksu par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos apmērus un noteikšanas kārtību.

Projektā ir paredzēts deleģēt aizsardzības ministram pienākumu apstiprināt koeficientu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

ĀM: Par Latvijas palīdzību zemestrīcē cietušajai Japānai

15.martā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis slēgtā valdības sēdē ziņoja par stāvokli zemestrīcē un no cunami cietušajā Japānā, kā arī par savu tikšanos ar Japānas vēstnieku. Pēc ministra uzklausīšanas valdība nolēma piešķirt palīdzību zemestrīces un cunami postījumu seku novēršanai 100 000 latu apmērā. Šī palīdzība piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Par to, kā šos piešķirtos līdzekļus efektīvāk izlietot, tiks lemts kādā no tuvākajām valdības sēdēm. Lai Latvijas palīdzība Japānai būtu mērķtiecīgāka un efektīvāka, tā notiks ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību, kur koordinācijas pasākumus ir uzņēmusies Eiropas Komisija.

Tikšanās laikā ar ārlietu ministru Japānas vēstnieks apņēmās par Latvijas gatavību un izteiktajiem piedāvājumiem informēt savu valdību Tokijā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

FM: Par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā

15.martā Ministru kabineta sēdē lēma par diviem gadiem atlikt spēkā stāšanās datumu jaunajiem noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā individuālie komersanti un citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Tādējādi jauno noteikumu spēkā stāšanās datums tiek pārcelts no šā gada 1.jūlija uz 2013.gada 1.jūliju. Ministru kabineta noteikumi paredzēs kārtību, kādā individuālie komersanti, kura apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 200 000 latu, un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārtos grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

 

FM: Par Latvijas piedalīšanos Pasaules Bankas pamatkapitāla palielināšanā

Ministru kabinets 15.martā, izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējamu Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas – PB) pamatkapitāla palielināšanu, pilnvaroja finanšu ministru Latvijas vārdā atbalstīt PB rezolūciju par vispārējā kapitāla palielināšanu un gadījumā, ja PB rezolūcija tiek pieņemta, turpmākos gados plānot valsts budžetā nepieciešamos izdevumus un saistības.

Pašlaik Latvijas kapitāls PB ir 166,96 miljoni dolāru, no kā 7,76 miljoni dolāru ir apmaksātā daļa, 159,2 miljoni dolāru – pieprasāmā daļa (Latvijas daļa PB kapitālā ir 0,09% un balsstiesības – 0,1% no kopējā apjoma). PB pilnvarnieku valdes rezolūcijas projekts par vispārējā kapitāla palielinājumu paredz Latvijai kopējo parakstīto kapitālu palielināt par 44,6 miljoniem dolāru, no tā 41,96 miljoni dolāru būtu pieprasāmā daļa un 2,68 miljoni dolāru – apmaksātā daļa.

Kopumā rezolūcija paredz PB vispārējo kapitāla palielinājumu 58,4 miljardu dolāru apmērā, no kuriem 3,5 miljardi dolāru (6%) būs parakstītā kapitāla apmaksātās daļas, kas dalībvalstīm būs jāiemaksā atbilstoši to kapitāla daļām PB, bet 54,9 miljardi dolāru būs parakstītā kapitāla pieprasāmās daļas, uz kurām parakstoties nav jāveic tiešas iemaksas, bet jāparedz ilgtermiņa saistībās.

Kapitāla palielinājuma nepieciešamība ir pamatota ar apstākļiem, ka, līdzīgi kā pārējās attīstības bankas, arī Pasaules Bankas grupa saskārās ar rekordlielu pieprasījumu pēc finansējuma krīzes periodā. Tādējādi samazinājās bankas aktivitāšu veikšanai pieejamais finansējums un tiek apdraudēts nākamajiem gadiem paredzētā finanšu apjoma ilgtspējīgums.

 

FM: Par ilgtermiņa saistībām nozīmīgos infrastruktūras objektos

Pašvaldības ar finanšu ministra akceptu varēs uzņemties ilgtermiņa saistības nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai, 15.martā lēma Ministru kabinetā, apstiprinot Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par pašvaldību ilgtermiņa saistībām.

Ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju Latvijā, valsts budžeta fiskālo stāvokli un saistības, noteikumi paredz, ka ilgtermiņa saistības pašvaldība varēs uzņemties uzsāktajiem projektiem (kuru ietvaros veikti būvdarbi un rekonstrukcijas darbi), lai tos varētu pabeigt īstenot, tā veicinot tautsaimniecības un ekonomikas attīstību.

Noteikumos ir noteikti konkrēti dokumenti, kādi ir jāiesniedz Finanšu ministrijā finanšu ministra atļaujas saņemšanai, lai varētu uzņemties ilgtermiņa saistības.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

Lai paaugstinātu prasības izglītības ieguves kvalitātei, nodrošinātu iespēju Latvijā īstenot starptautiskas izglītības programmas, precizētu speciālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī veiktu citus precizējošus grozījumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apliecību par pamatizglītības ieguvi skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis līdz trīs nepietiekamiem vērtējumiem (zemākiem par 4 ballēm) kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā nepietiekamo vērtējumu skaitu paredz samazināt līdz minimumam – vienam nepietiekamam vērtējumam. Savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi pēc grozījumu stāšanās spēkā jaunietis varēs saņemt tikai tad, ja visos mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudījumos būs iegūts sekmīgs vērtējums (šobrīd vidusskolu var pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos).

Plānotie grozījumi stāsies spēkā ar 2011./2012.mācību gadu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” šobrīd nosaka, ka pamatskolā skolēnu pārceļ nākamajā klasē, ja viņš saņēmis gada vērtējumu visos attiecīgās izglītības programmas konkrētajā klasē noteiktajos mācību priekšmetos (izņemot priekšmetus, no kuriem ir atbrīvots) un nav saņēmis vērtējumu, kas neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ir zemāks par četrām ballēm vairāk nekā vienā mācību priekšmetā 1.–4.klasē un vairāk nekā divos mācību priekšmetos 5.–9.klasē. Savukārt vidusskolā pārceļ uz nākamo klasi tikai tad, ja skolēns ir sekmīgs visos mācību priekšmetos.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz paplašināt starptautisku izglītības programmu īstenošanu Latvijā, nosakot, ka izglītības iestāde drīkst īstenot arī starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem nolīgumiem, tai skaitā Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus. Pēdējo gadu laikā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kuri darba vai dienesta pienākumu dēļ spiesti bieži pārcelties no valsts uz valsti kopā ar ģimeni, uzturoties Latvijā salīdzinoši neilgu laiku. Iespēju viņu bērniem iegūt izglītību nodrošina starptautiskas izglītības programmas, kuras tiek īstenotas daudzās valstīs.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz arī precizēt speciālās izglītības programmu īstenošanas kārtību, veicinot šo programmu atbilstību bērnu speciālām izglītības vajadzībām, kā arī noteikt valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, sastāvu un izveides kārtību. Grozījumos noteikts vakara (maiņu) vidusskolu pamatuzdevums, noteikta kārtība, kādā tiek organizētas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī veikti citi precizējoši grozījumi.

15.martā valdība atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

 

IZM: Par kārtību, kādā biedrības iekļaus jaunatnes organizāciju sarakstā

Lai nodrošinātu jauniešu organizācijām atvēlētā valsts budžeta finansējuma efektīvu izlietojumu, kā arī samazinātu administratīvo slogu biedrībām, kuras pretendē uz darbam ar jaunatni paredzēto valsts budžeta finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamajām ziņām un kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā”, kas 15.martā apstiprināts MK sēdē.

Saskaņā ar Jaunatnes likumu valsts budžeta finansējumu projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, ir tiesības saņemt jaunatnes organizācijām. Līdz ar to, lai saņemtu budžeta finansējumu, jaunatnes organizācijām katrā projektu konkursā jāiesniedz dokumenti, kas no jauna apliecina jaunatnes organizāciju biedru skaitu, jauniešu īpatsvaru organizācijā, organizācijas mērķus un darbības virzienus. Tas būtiski palielina administratīvo slogu gan organizācijai, gan projektu vērtētājiem. Lai paaugstinātu procesa efektivitāti un paātrinātu projektu pieteikumu izskatīšanu, ir lietderīgi izveidot un izmantot jaunatnes organizāciju sarakstu, kurā būtu pieejami visi nepieciešamie dati par organizācijām.

IZM izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā biedrība, kura pretendē uz iekļaušanu jaunatnes organizāciju sarakstā, iesniedz IZM nepieciešamos dokumentus un norāda ziņas par biedrību. Noteikumu projekts nosaka iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību par biedrības ierakstīšanu jaunatnes organizāciju sarakstā.

Saskaņā ar izstrādāto kārtību informācija par jaunatnes organizācijām būs publiski pieejama IZM mājaslapā.

Jaunatnes organizāciju saraksta izveide veicinās labvēlīgo apstākļu veidošanu jaunatnes organizāciju attīstībai un atbalstīšanai, vienlaikus nodrošinot iespēju jauniešiem aktīvāk līdzdarboties jaunatnes organizācijās, piedalīties brīvprātīgajā darbā un citās sabiedriskās aktivitātēs, gūstot nepieciešamas zināšanas, prasmes un pieredzi un veicinot jauniešu konkurētspēju darba tirgū.

 

IZM: Par izmaiņām Latvijas Zinātnes padomes sastāvā

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sastāvā apstiprināta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) deleģētā pārstāve – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EPC” valdes locekle Raita Karnīte, kā arī Latvijas Rektoru padomes izvirzītais pārstāvis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju LZP pārstāvēs valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma, kas iepriekš bija deleģēta no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

LZP sastāvā ir pārstāvji no ministrijām un sabiedriskām organizācijām, piemēram, Latvijas Jauno zinātnieku savienības, LDDK, tādējādi veicinot efektīvāku starpministriju un nozaru sadarbību. Izmaiņas LZP sastāvā apstiprinātas, ņemot vērā atsevišķu LZP deleģēto pārstāvju amatu vai pienākumu maiņu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidošanu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu LZP ir koleģiāla zinātnieku institūcija, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai demokratizētu zinātniskās darbības vadīšanas sistēmu, celtu zinātniskā darba efektivitāti un nodrošinātu zinātnei no budžeta iedalīto līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu uz pētījumu projektu konkursa pamata.

Padomes darbības galvenais mērķis ir sekmēt zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem un prasībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.jūnija rīkojumā Nr.365 “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu””, apstiprināti 15.martā Ministru kabinetā un precizē 2010.gada 7.aprīlī MK apstiprināto LZP sastāvu.

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Bauskas 1.vidusskolai

Bauskas 1.vidusskolai ar 2011.gada 1.septembri tiks piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Bauskas 1.vidusskolai”, kurš 15.martā apstiprināts MK.

Bauskas 1.vidusskola īsteno četras vispārējās vidējās izglītības programmas – vispārizglītojošā virziena; matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; humanitārā un sociālā virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmu, kā arī pamatizglītības programmu. Vidusskolā kopā mācās 797 skolēni, no tiem 10. līdz 12.klasē – 289 skolēni. 2008./2009.mācību gadā – 75,3 procentiem skolēnu, bet 2009./2010.mācību gadā – 75,9 procentiem ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos atbilda A, B un C līmenim.

Bauskas 1.vidusskola veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, vairāki vidusskolas pedagogi ir novada mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji, skolā regulāri notiek semināri, tālākizglītības kursi, metodiskās dienas Bauskas un citu novadu pedagogiem. Bauskas 1.vidusskolas pedagogu vidū ir mācību līdzekļu autori, skolas informācijas centrā ir pieejams plašs metodiskās literatūras klāsts. Skola ir novada metodiskā atbalsta centrs Eiropas Sociālā fonda projekta “Dabaszinātnes un matemātika” ieviešanā 7.–9.klasēm.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”. Pašlaik Latvijā ir 24 valsts ģimnāzijas. Tajās mācās apmēram 10% 10.–12.klašu spējīgāko skolēnu, un tās ir viens no būtiskiem valsts pasākumiem talantīgo un spējīgo skolēnu atbalstam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

15.martā valdība apstiprinājusi valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” (LNMM) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Cenrādī noteikti izcenojumi visām muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu grupām: muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu apskatei, gida pakalpojumiem muzeja ekspozīcijās un izstādēs, muzeja pedagoģisko un mūžizglītības programmu apmeklējumam, muzeja krājuma izmantošanai, konsultāciju pakalpojumiem un muzeja telpu izmantošanai.

Jauna cenrāža izstrāde bija nepieciešama, jo saskaņā ar MK rīkojumu ar 2010.gada 1.janvāri tika likvidēta valsts aģentūra “Ārzemju mākslas muzejs” un valsts aģentūra “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs”, tās pievienojot valsts aģentūrai “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”.

Līdz ar to LNMM sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts ar 2010.gada 1.janvāri ir būtiski palielinājies, jo visās muzeja struktūrvienībās tiek nodrošināts pilns muzejisko funkciju cikls.

Cenrādis ir papildināts ar maksas pakalpojumiem, kas ieviesti no jauna saistībā ar muzeja izstāžu darbības paplašināšanu, pedagoģisko un mūžizglītības programmu attīstību un digitālo tehnoloģiju ieviešanu muzeja darbā.

Muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādis ir izstrādāts, ievērojot principu, ka maksa par publiskajiem pakalpojumiem atbilst ar pakalpojumu sniegšanu saistītajām faktiskajām izmaksām.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par e-pakalpojumu ieviešanu Valsts darba inspekcijā

Lai uzlabotu un pilnveidotu Valsts darba inspekcijas (VDI) funkciju un uzdevumu izpildi, ar 2012.gada 1.janvāri VDI ieviesīs elektronisko informācijas apmaiņu ar privātpersonām un pirmos e-pakalpojumus.

To paredz 15.martā valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi “Noteikumos par informācijas apmaiņas kārtību, sniegšanas nosacījumiem un prasībām Valsts darba inspekcijas integrētajai sistēmai”.

Pilnveidojot VDI izveidoto informācijas sistēmu, informācijas apmaiņu elektroniskā vidē varēs nodrošināt ne tikai starp VDI un citām iestādēm, bet arī starp VDI un privātpersonām. Informācijas apmaiņa elektroniski būs iespējama, izmantojot speciālu tiešsaistes formu tīmekļa vietnē www.latvija.lv, kā arī izmantojot saikni tīmekļa vietnē www.vdi.gov.lv.

Šādi grozījumi nepieciešami, lai VDI Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros varētu ieviest 16 e-pakalpojumus. Paredzēts, ka iedzīvotāji, komersanti, kā arī valsts pārvaldes iestādes VDI elektroniski varēs iesniegt un saņemt informāciju, izmantojot šādus e-pakalpojumus:

• iesniegums VDI un VDI atbildes saņemšana;

• VDI amatpersonas lēmuma apstrīdēšana;

• VDI izdoto administratīvo aktu darba devējiem par konstatētajiem pārkāpumiem saņemšana;

• darba devēja paziņojums par novērstajiem pārkāpumiem;

• informācijas saņemšana no citām valsts institūcijām par iespējamiem pārkāpumiem VDI kompetences jomā;

• VDI atļauja bērnu nodarbināšanai;

• izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem;

• paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā;

• darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana;

• VDI sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā saņemšana;

• paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt kriminālprocesu vai tā izbeigšanu;

• ārstniecības personas/iestādes paziņojuma par cietušo nelaimes gadījumā darbā sniegšana;

• izziņa par veselības traucējumu smaguma pakāpi nelaimes gadījumā darbā;

• darba vietas higiēniskais raksturojums;

• ziņojums par arodslimības gadījumu;

• atzinums par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā.

 

LM: Par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem

Valdība 15.martā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem.

No LM piedāvātajiem trīs minimālās mēneša darba algas noteikšanas pamatprincipiem valdība vienojās atbalstīt pirmo variantu. Tas paredz, ka minimālā alga netiek piesaistīta vienam konkrētam makroekonomiskajam rādītājam, bet gan analizējot plašu makroekonomisko rādītāju kopu un citus rādītājus.

Otrajā variantā minimālo algu bija plānots noteikt un paaugstināt (samazināt) atbilstoši iepriekšējā gada darba ražīguma izmaiņām pirms gada, kurā apstiprina jauno minimālās algas apmēru. Savukārt trešais variants paredzēja, sākot ar 2012.gadu, minimālo algu noteikt un paaugstināt tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniegtu 100% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības.

Saskaņā ar koncepciju minimālo darba algu pārskatīs vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu saskaņos ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP). Savukārt Ministru kabinets, ņemot vērā NTSP nolēmumu, lēmumu par minimālās algas apmēru pieņems valsts budžeta projekta izstrādes laikā.

Koncepciju izstrādāja LM izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī sociālo partneru pārstāvji.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

Lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību lietotājiem, kā arī tirgus pārskatāmību, valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā papildinās elektronisko sakaru komersantu pienākumus attiecībā uz pakalpojumu aprakstā iekļaujamo informāciju, tarifu un līgumu termiņu norādīšanu un citiem jautājumiem. Tāpat noteikti numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas termiņi, papildināta elektronisko sakaru kvalitātes uzraudzības kārtība, iekļautas personas datu aizsardzības normas u.c.

Piemēram, obligāti būs jānodrošina galalietotājam pieejama informācija par piedāvāto elektronisko sakaru tarifiem, soda sankcijām līguma laušanas gadījumā un citiem jautājumiem, lai veicinātu iespēju izvēlēties katra lietotāja vajadzībām atbilstošākos pakalpojumus.

Savukārt, ja lietotājs nolems mainīt, piemēram, mobilo sakaru operatoru, saglabājot iepriekšējo telefona numuru, tad operatoram šis pakalpojums būs jānodrošina 24 stundu laikā no līguma parakstīšanas brīža. Pašlaik operatora pārslēgšanas termiņš ir noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izdotajos noteikumos, un tas ir 72 stundas.

Grozījumi paredz papildināt arī SPRK pienākumus un tiesības, iekļaujot sadarbību ar jaunizveidoto Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC). Tāpat, lai nodrošinātu vienlīdzīgu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, SPRK nepieciešamības gadījumā varētu noteikt attiecīgas prasības elektronisko sakaru komersantiem.

Šie un citi precizējumi iekļauti SM izstrādātajos grozījumos Elektronisko sakaru likumā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ko 15.martā atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem arī Saeimā.

Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai līdz 2011.gada 25.maijam Latvijas tiesību aktos ieviestu attiecīgas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības elektronisko sakaru jomā.

 

SM: Par aeronavigācijas un lidlauka pakalpojumu maksu noteikšanu

Ir jāizstrādā divi atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem un maksas par valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem noteikšanu.

Tā lēmusi valdība 15.martā, atbalstot grozījumus likumā “Par aviāciju”. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā. Maksu nodalīšanu paredz direktīva par lidostas maksām.

Grozījumi likumā “Par aviāciju” nosaka nepieciešamību izstrādāt vairākus jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus saistībā ar aeronavigācijas un lidlauka pakalpojumu sniegšanu. Lielākā daļa minēto projektu ir jāsagatavo līdz šā gada 30.decembrim.

Par uzraudzības iestādi, kas būs atbildīga par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu noteikšanas un mainīšanas uzraudzību, kā arī lidostas un lidlauka lietotāju strīdu izšķiršanu, kas saistīti ar šo pakalpojumu maksām, tiks noteikta VA “Civilās aviācijas aģentūra”.

Pašlaik Latvijā direktīvas prasības attiecas tikai uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Taču atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai nākotnē arī Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostas paredzēts izveidot par Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem.

2010.gada 1.decembrī izskatīšanai Eiropas Komisijā tika iesniegts Valsts atbalsta paziņojums par publisko atbalstu mazo reģionālo lidostu attīstībai Latvijā. Pašvaldības, kuras ir kapitāldaļu turētājas šajās lidostās, plāno, ka regulāro lidojumu sākšana no Liepājas un Ventspils lidostām varētu notikt pēc to infrastruktūras modernizācijas 2013.gadā.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi arī grozījumus “Noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti “Lidostu infrastruktūru attīstība””. Tie paredz, ka 2011.gadā Ventspils lidosta varēs pretendēt uz 1,90 miljonu latu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanu, bet Liepāja – uz 2,39 miljoniem latu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VARAM: Par drošības situāciju valsts informācijas sistēmās

15.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (likumprojekts).

Likumprojekts paredz uzlabot esošo drošības situāciju valsts informācijas sistēmās, izvairoties no papildu finanšu līdzekļu izlietošanas.

Tas nosaka no likuma izslēgt normas, kas paredz izveidot jaunu valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldnieku sertifikācijas sistēmu, aizstājot tās ar normām, kas kā obligātu nosaka atbilstošu drošības pārvaldnieka profesionālo izglītības un kvalifikācijas līmeni.

Ja drošības pārvaldnieks ir fiziskā persona, tad attiecīgo personu valsts informācijas sistēmas pārzinis ieceļ atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās, civildienesta vai dienesta attiecības.

Savukārt ja drošības pārvaldnieks ir juridiskā persona, tad prasības kvalificēta darba veikšanai tiek noteiktas līgumā starp valsts institūciju – attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzini un juridisko personu, kura pilda drošības pārvaldnieka pienākumus.

Lai precizētu drošības pārvaldnieka izglītību un pieredzi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz 1.jūnijam veiks izmaiņas Profesiju klasifikatorā profesijai “informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks”.

 

VARAM: Par paredzētās darbības (kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums) akceptēšanas kārtību

15.martā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu “Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība”. Ar paredzētajām darbībām saprotamas tādas darbības, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai MK akceptē paredzēto darbību pēc tam, kad paredzētās darbības ierosinātājs ir saņēmis Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Paredzētās darbības ierosinātājs dokumentus iesniedz pašvaldībā, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka paredzētās darbības akceptu pieņem valsts institūcija vai cita likumā noteiktā institūcija, un pašvaldība pieņem lēmumu par darbības akceptēšanu.

Gadījumos, kad paredzēto darbību plāno veikt ostas teritorijā un vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, ierosinātājs attiecīgos dokumentus iesniedz gan ostas pārvaldē, gan attiecīgajās pašvaldībās.

Ja pašvaldība, kuras teritoriju var ietekmēt paredzētā darbība, saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.panta otro daļu ir ierosinājusi galīgo lēmumu par akceptu pieņemt MK, tā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības (kuras teritorijā plāno veikt paredzēto darbību) lēmuma par akceptu saņemšanas iesniedz to VARAM, kura sagatavo un iesniedz MK rīkojuma projektu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu un arī informatīvu ziņojumu par ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību.

Ja paredzētās darbības akcepts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāpieņem MK, ierosinātājs attiecīgos dokumentus iesniedz VARAM.

Pašreiz darbības, kurām vajadzīgs Ministru kabineta akcepts, piemēram, ir valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā.

Tomēr gadījumos, kad paredzēto darbību plānots veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ierosinātājs dokumentus iesniedz attiecīgajās ministrijās. Ministriju kompetences noteikumos ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija protokollēmuma “Protokollēmuma projekts “Par Ministru prezidenta 2010.gada 8.aprīļa rezolūcijas Nr.18/J-592-jur izpildi”” (Nr.28 44.§) 1.2.punktā minētajam.

Pēc iesnieguma saņemšanas attiecīgās ministrijas virza Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai MK.

Attiecīgā iestāde lēmumu par paredzētās darbības akceptu pieņem 60 dienu laikā pēc paredzētās darbības ierosinātāja iesnieguma un citu atbilstošo dokumentu saņemšanas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājiem

15.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumos Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību””, kas vienkāršo datu iesniegšanu ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājiem un datu apkopošanas kārtību administrējošai iestādei.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka turpmāk ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs konkrētā termiņā divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – apkopoto informāciju par iznomāto ūdenstilpi, atsevišķiem ūdenstilpes nomas līgumā izdarītajiem grozījumiem vai ūdenstilpes nomas līguma izbeigšanu. Savukārt pārskatu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un privāto zvejas (tai skaitā nēģu zvejas) tiesību izmantošanu ezeros, ūdenskrātuvēs, upēs un to posmos iesniegs Lauku atbalsta dienestā (LAD), nevis Zemkopības ministrijā kā līdz šim.

Nepieciešamā informācija un pārskati būs jāiesniedz ūdenstilpes iznomātājiem – novadu un republikas pilsētu pašvaldībām. Līdz šim šo informāciju un pārskatus nereti iesniedza arī pagastu pārvaldes, kas apgrūtināja saņemto datu apkopošanu, un atsevišķos gadījumos novadu pašvaldību un pagastu pārvalžu iesniegtie dati pārklājās.

Noteikts arī, ka divu nedēļu laikā jāiesniedz informācija par iznomātās ūdenstilpes lietošanas veidiem, ko līdz šim pašvaldības iesniedza mēneša laikā pēc ūdenstilpes iznomāšanas.

Savukārt gadījumā, ja ūdenstilpes nomas līgumā izdarītas izmaiņas saistībā ar ūdenstilpes izmantošanas veidu, maksu par ūdenstilpes izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitāmās nomas maksas apmēru, divu nedēļu laikā par šīm izmaiņām ūdenstilpes iznomātājam jāinformē LAD. Tāpat arī ūdenstilpes iznomātājam LAD divu nedēļu laikā jāinformē, ja ūdenstilpes nomas līgums tiek izbeigts.

Lai vienkāršotu nepieciešamās informācijas par iznomāto ūdenstilpi un pārskata par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un privāto zvejas (tai skaitā nēģu zvejas) tiesību izmantošanu ezeros, ūdenskrātuvēs, upēs un to posmos sniegšanu un iesniegto datu apkopošanu, noteikumi ir papildināti ar veidlapas formu, kurā apkopojama informācija par iznomāto ūdenstilpi, kā arī pārskata veidlapas formu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un privāto zvejas (tai skaitā nēģu zvejas) tiesību izmantošanu ezeros, ūdenskrātuvēs, upēs un to posmos par konkrēto gadu vai pusgadu.

No novadu un republikas pilsētu pašvaldībām saņemto informāciju apkopos Lauku atbalsta dienests un šos pārskatus divas reizes gadā publicēs savā mājaslapā internetā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa