Par atbalstu mūsu valstij

Saeimas vadītājs pēc vizītes ASV un Lielbritānijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nupat, no 2. līdz 7.martam, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume apmeklēja ASV galvaspilsētu Vašingtonu. Tā bija pirmā Latvijas Republikas parlamenta vadītāja vizīte Ziemeļamerikā kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Vakar, 11.martā, tikko atgriezies no ārzemēm, Jānis Straume informēja preses pārstāvjus par saviem vērojumiem un secinājumiem.

— Vizītes pamatmērķis bija tikties ar vadošajiem ASV politiķiem un uzstāties ar runu par Baltijas valstu drošību trešajā Apvienotajā Baltijas amerikāņu konferencē, kur referēja arī Lietuvas Seima spīkers Vītauts Landsberģis un Igaunijas aizsardzības ministrs.

Šī bija darba ziņā ļoti saspringta un piesātināta vizīte, jo Latvijas vēstniecība ASV bija sarīkojusi tikšanās gan ar ASV Kongresā nodibinātās Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētāju senatoru D.Derbinu ( D.Durbin ), gan ar NATO parlamentārā foruma — Ziemeļatlantijas asamblejas — prezidentu senatoru V.Rosu ( W.Roth ), gan ar Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājiem kongresmeņiem Dž.Šimku ( J.Shimkus ) un D.Kuciniču ( D.Kucinish ), kā arī ar ASV prezidenta īpašo palīgu un Nacionālās došības padomes direktoru Centrālās Eiropas un Austrumeiropas lietās Baltajā namā S.Flanagenu ( S.Flanagan ). Bija arī sarunas ar ASV Valsts departamenta Ziemeļeiropas un Baltijas valstu nodaļas vadītāju Dž.Milovanoviču ( G.Milovanovich ) un Pentagonā ar Aizsardzības departamenta Eiropas politikas nodaļas direktoru Dž.Beriju ( J.Berry ). Visās šajās tikšanās reizēs galvenokārt bija runa par jautājumiem, kas saistīti ar tuvojošos NATO dalībvalstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmi Vašingtonā, ar drošības politikas aktualitātēm, balstoties uz Baltijas valstu un ASV partnerības hartu, kas tika parakstīta pagājušā gada sākumā.

Tika pārrunāti arī ASV un Latvijas ekonomiskās sadarbības aktuālākie jautājumi, iespējamā ASV iesaistīšanās Baltijas jūras reģiona struktūrās.

ASV amatpersonas pauda gandarījumu par to, ka Latvija ir veikusi lielus soļus demokrātijas nostiprināšanas virzienā, īpaši uzsverot pagājušā gada 4.oktobrī notikušā referenduma nozīmīgumu. Viņi izteica arī noteiktu atbalstu un gatavību palīdzēt, Latvijai īstenojot sabiedrības integrācijas programmu.

Runājot par mūsu virzību uz NATO jāteic, ka gandrīz visi politiķi pauda skaidru atbalstu Baltijas valstu iekļaušanai NATO sastāvā. Atšķirīgi bija politiķu viedokļi par taktiku, kāda būtu īstenojama, veicot šo iekļaušanos NATO. Man vismaz ir radies tāds iespaids, ka Vašingtonas sanāksmē acīmredzot netiks papildus uzaicināta neviena valsts uz sarunām par iestāšanos NATO. Taču būtiskākais, ko uzsvēra gan ASV prezidenta administrācijas, gan Pentagona pārstāvji ir tas, ka skaidri jānoformulē šis NATO atvērto durvju politikas turpinājums, ka jābūt skaidrībā par šīs politikas nodrošinājuma dokumentu jēgu, par ko norisinās diskusijas. Katrā ziņā pašlaik pilnīgi vienotas pozīcijas šajā jautājumā ASV politiķu vidū vēl nav.

Interesanta bija arī tikšanās ar Latvijā labi pazīstamo radio "Brīvā Eiropa" komunikāciju departamenta direktoru Polu Goublu un autoritārā konservatīvā pētniecības un izglītības fonda "Heritage Foundation" pētnieku grupas vecāko politikas analītiķi A.Koenu ( A.Cohen ).

Protams, liela uzmanība tika veltīta drīzajiem notikumiem Latvijā sakarā ar 16.marta atceres dienu — Latvijas un Krievijas attiecību kontekstā.

Vizītes noslēgumā es tikos ar ASV dzīvojošajiem tautiešiem Latviešu biedrības namā Rokvilā.

Visi vizītes laikā notikušie pasākumi bija iespējami tāpēc, ka ļoti aktīvu atbalstu sniedza Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš. Šoreiz es pats personīgi varēju pārliecināties par viņa lielo autoritāti ASV politiķu aprindās.

Pēc ASV apmeklējuma no 8. līdz 10.martam kopā ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Induli Bērziņu un deputātēm Helēnu Demakovu un Violu Lāzo es atrados oficiālā vizītē Lielbritānijā. Tā bija pirmā Saeimas delegācijas oficiālā vizīte šajā valstī. Tikāmies ar britu parlamenta spīkeri Betiju Būtroundu ( Betty Bostroud ), kā arī ar Deividu Maršalu, kas vada Starpparlamentārās savienības britu grupu, un citiem politiķiem, kas darbojas gan šajā grupā, gan Lielbritānijas delegācijā Rietumeiropas savienībā.

Jāsaka, ka uzturoties vizītē Lielbritānijā, sarunās galvenokārt tika akcentēta Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, jo mums ļoti būtisks ir tieši Apvienotās Karalistes viedoklis.

Sevišķi tādēļ, ka šā gada otrajā pusē Somijas prezidēšanas laikā ir paredzama Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Lielbritānijas politiķi visai optimistiski iztiecās par šīm iespējām un pauda noteiktu atbalstu mūsu virzībai uz Eiropas Savienību. Attiecībā uz mūsu iekļaušanos NATO bija sajūtama mazliet rezervēta attieksme salīdzinājumā ar Amerikā uzklausīto.

Šī vizīte Lielbritānijā faktiski vēl turpinās, jo mani kolēģi 11. un 12. martā tiksies ar vairākiem Ālietu ministrijas pārstāvjiem un apmeklēs arī vēlēšanu iecirkni, no kura parlamentā ievēlēts viens no Latviju atbalstošiem politiķiem.

Uz "LV" jautājumu, vai tuvākajā laikā nav paredzamas kādas ASV Kongresa vai valdības pārstāvju vizītes Latvijā, Jānis Straume atbildēja:

— Es uzaicināju ierasties Latvijā ASV Kongresa Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājus D.Kusiniču un Dž. Šimku. D.Kusiničs man šķita ļoti labvēlīgi noskaņots pret Latviju, es domāju, ka viņš ir aktīvs mūsu valsts atbalstītājs Amerikas Savienotajās Valstīs. Protams, nenoliedzami lielākas lobija iespējas ASV ir lietuviešiem, jo viņu tur ir daudz vairāk nekā latviešu. Tieši tāpēc Lietuvai ir vislielākais atbalsts ASV. Bet domāju, ka ietekmīgais politiķis D.Kusiničs noteikti šogad ieradīsies Latvijā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

Turpinājums — 19.lpp.