Ministru kabineta noteikumi Nr.173

Rīgā 2011.gada 1.martā (prot. Nr.13 33.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr.73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003 (turpmāk – regula Nr.73/2009).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. papildu valsts tiešie maksājumi:

2.2.1. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.2.2. par zīdītājgovīm;

2.2.3. par aitu mātēm;

2.2.4. par zālāja un linu sēklām;

2.2.5. par kartupeļu cieti;

2.3. atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:

2.3.1. par platībām;

2.3.2. par pienu;

2.3.3. par liellopiem;

2.3.4. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem;

2.3.5. par laukaugu platībām;

2.4. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.5. atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām;

2.6. īpašais atbalsts par pienu.

3. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst regulas Nr.73/2009 2.panta "a" apakšpunkta prasībām un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar minētās regulas 2.panta "c" apakšpunkta prasībām.

4. Ņemot vērā regulas Nr.73/2009 31.pantu, Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādos nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos (turpmāk – ārkārtas apstākļi):

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.punktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts platību maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru un atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām nepiešķir regulas Nr.73/2009 28.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktajā gadījumā. 

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to pilnīgu izmaksu atbilstoši regulas Nr.73/2009 29.panta 2.punkta nosacījumiem.

8. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 53., 56., 60., 63. un 68.punktā minētās atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmes (latos), šo noteikumu 72.punktā minēto atsevišķā maksājuma par cukuru likmi (latos), kā arī šo noteikumu 77. un 78.punktā minētos samazinājuma koeficientus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1.novembrim.

9. Vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām:

9.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12.pielikumā minētās veidlapas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes izsniegšanu;

9.2. Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina šo noteikumu 13.pielikumā minētās veidlapas pieejamību.

10. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ievērojot regulas Nr.73/2009 19.panta 2.punkta nosacījumus, nodrošina šo noteikumu 1.pielikumā minēto veidlapu pieejamību elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, kurā norādītas iepriekšējā gadā noteiktās platības, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes karte. Lauksaimnieks reģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai iegūtu pieeju elektroniskajā pieteikšanās sistēmā esošajām veidlapām. 

11. Platību maksājumu iesniegumu (1.pielikums) un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz personīgi, elektroniski vai nosūta pa pastu.

12. Vienu šo noteikumu 1.pielikumā minēto iesniegumu saskaņā ar Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr.1122/2009 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – regula Nr.1122/2009), 10.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

12.1. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

12.2. Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 38.pantu", "Agrovides maksājumi" un "Natura 2000 maksājumi mežu īpašniekiem" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai.

13. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju par šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegtajiem dokumentiem, lauksaimnieks rakstiski iesniedz informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests atbalstu samazina par konkrētā maksājuma vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

2. Savstarpējā atbilstība

2.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

14. Atbilstoši regulas Nr.73/2009 6.panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

14.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 centimetrus un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metrus;

14.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;

14.3. rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;

14.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus:

14.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam, bet, ja platību izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – līdz kārtējā gada 15.septembrim;

14.4.2. platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.maijam;

14.5. zālājus platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, appļauj līdz kārtējā gada 15.augustam;

14.6. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

14.7. saglabā un nepieļauj to dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

14.8. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensteci, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;

14.9. ir saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī.

15. Ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz vienoto platības maksājumu un atbalstu pasākumā "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas papildus šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem ievēro šādus laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1. platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", kopj meliorācijas sistēmas vai tās daļas vai izņem tās no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

15.2. platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Rugāju lauks ziemas periodā", augsni apstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai;

15.3. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sēto ilggadīgo zālāju:

15.3.1. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana";

15.3.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina līdz kārtējā gada 15.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība".

16. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.2.apakšpunktu) minēto atbalstu samazina saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 70., 71. un 72.pantu.

2.2. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

17. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši regulas Nr.1122/2009 3.pantam aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību valstī (procentos), izmantojot šādu formulu:

A =	∑PG	% , kur
	∑LIZ

A – pastāvīgo pļavu un ganību attiecība (%);

∑PG – lauksaimnieku deklarētā kopējā pastāvīgo pļavu un ganību platība (ha);

∑LIZ – lauksaimnieku deklarētā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha).

18. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības izmaiņām salīdzinājumā ar 2005.gadu.

19. Saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 4.panta 1.punktu, ja šo noteikumu 17.punktā minētā attiecība ir samazinājusies, lauksaimniekam, kas pieprasa šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantotu zemi citām vajadzībām, ja nav saņemta Lauku atbalsta dienesta atļauja šo noteikumu 22.punktā minētajā kārtībā.

20. Ja šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības samazinājums ir lielāks par 10 procentiem, lauksaimniekiem, kas pārveidojuši pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, ir pienākums atbilstoši regulas Nr.1122/2009 4.panta 2.punkta otrās un trešās daļas prasībām tās pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantojamu zemi līdz nākamā gada platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas dienai.

21. Šo noteikumu 20.punktā minētos nosacījumus nepiemēro lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

22. Lauku atbalsta dienests pieņem šo noteikumu 21.punktā minēto lēmumu un nosūta to lauksaimniekam pa pastu mēneša laikā pēc dienas, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniedzis:

22.1. iesniegumu (9.pielikums);

22.2. valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk – Lauksaimniecības datu centrs) izziņu par lopu ganāmpulka likvidāciju vai būtisku samazināšanu vismaz par 51 procentu vai darījumu apliecinošu dokumentu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas (vismaz 51 procenta) pārdošanu.

2.3. Obligātās pārvaldības prasības

23. Obligātās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr.73/2009 5.pantu noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā.

24. Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 14.pielikumā noteiktās obligātās pārvaldības prasības, vienotā platības maksājuma, atsevišķā maksājuma par cukuru, īpašā atbalsta par pienu un atbalsta par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām maksājuma kopējo summu samazina saskaņā ar regulas Nr.1122/2009  70., 71. un 72.panta nosacījumiem.

3. Vienotais platības maksājums

25. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 15.pielikumā minētajām lauksaimniecības kultūrām, ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

25.1. tajā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

25.2. tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;

25.3. tajā nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;

25.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punkta otrās rindkopas nosacījumiem;

25.5. tās minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,3 hektāri.

26. Lai pretendētu uz vienoto platības maksājumu par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā saskaņā ar regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punktu stāda un audzē tādas īscirtmeta atvasāju sugas kā apse (Populus spp.), kārkls (Salix spp.) vai baltalksnis (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, lauksaimnieks:

26.1. kopā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju;

26.2. meliorācijas sistēmas vai tās daļas uztur vai noraksta saskaņā ar normatīvo aktu par meliorācijas kadastru prasībām, ja minētās īscirtmetu atvasāju sugas tiek stādītas un audzētas meliorētās zemēs.

27. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina vienotā platības maksājuma likmi un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.73/2009 123.panta 2.punktu.

28. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

28.1. iesniegumu (1.pielikums);

28.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmēta apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

29. Ja šo noteikumu 28.punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr.1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ. Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendāra dienām, iesniegumu noraida.

30. Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē iesēto ilggadīgo zālāju, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem lauksaimnieks iesniedz zemes apsaimniekotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju.

31. Ja šo noteikumu 28.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam.

32. Ja lauksaimnieks neievēro regulas Nr.1122/2009 55.panta nosacījumu par visu lauksaimniecībā izmantojamo platību deklarēšanu un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

32.1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par vienu procentu;

32.2. no 30 līdz 50 procentiem (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par diviem procentiem;

32.3. lielāka par 50 procentiem no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par trim procentiem.

4. Papildu nosacījumi vienotā platību maksājuma piešķiršanai par kaņepju platībām

33. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr.73/2009 39.pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

34. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar vienlaidus platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, iesniegumā (1.pielikums) deklarējama ar atbilstošu kaņepju kultūras kodu (15.pielikums) un norādāma kā viens lauks, kurā iesēta viena atbalsttiesīga sertificēta kaņepju šķirne saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr.1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 10.pantu.

35. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību:

35.1. papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

35.1.1. šo noteikumu 12.pielikumu, kurā norāda informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

35.1.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kilogramu uz hektāru);

35.2. līdz kārtējā gada 15.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā personīgi, elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (13.pielikums);

35.3. ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30.jūnijam par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksā saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajam rēķinam, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

36. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot samaksu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa vai neprecīza informācija vai nav veikts maksājums par visu kārtējā gadā platību maksājuma iesniegumā norādīto kaņepju platību.

5. Papildu valsts tiešie maksājumi

5.1. Papildu valsts tiešie maksājumi par liellopiem un par aitu mātēm

5.1.1. Vispārīgais nosacījums

37. Papildu valsts tiešos maksājumus par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par zīdītājgovīm un par aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr.73/2009 117.panta prasībām.

5.1.2. Papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem

38. Papildu valsts tiešo maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem, saskaņā ar regulas Nr.73/2009 116.panta 1.punkta "a" apakšpunktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

38.1. liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Savienības teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē ārpus Eiropas Savienības teritorijas tieši no saimniecības vai izmantojot komercsabiedrības pakalpojumus (saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem);

38.2. minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr.1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (turpmāk – regula Nr.1121/2009), 80.panta 1.punktu;

38.3. lauksaimnieks līdz nākamā gada 15.februārim, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums). Iesniegumā norāda kārtējā gadā nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numurus saskaņā ar regulas Nr.1121/2009 78.panta 1.punkta prasībām.

5.1.3. Papildu valsts tiešais maksājums par zīdītājgovīm

39. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

39.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku saskaņā ar regulas Nr.73/2009 109.panta "d" apakšpunkta nosacījumiem;

39.2. par govi, kuras šķirne nav minēta regulas Nr.1121/2009 4.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

39.3. par telīti no astoņu mēnešu vecuma saskaņā ar regulas Nr.73/2009 109.panta "e" apakšpunkta nosacījumiem.

40. Papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

40.1. lauksaimnieks deklarē šo noteikumu 39.punktā minētās govis un telītes Lauksaimniecības datu centrā kā zīdītājgovis vai kā potenciālās zīdītājgovis, deklarējot telītes;

40.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 39.punktā minētajām govīm un telītēm, lauksaimnieks kārtējā gadā no 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.pielikums);

40.3. šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 40.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

40.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 40.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas saskaņā ar regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem.

41. Ja šo noteikumu 40.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 39.punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts.

42. Lai noteiktu šo noteikumu 39.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamo govju un zīdītājgovju) īpašnieks, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta trešās rindkopas nosacījumus, izmanto šādu informāciju:

42.1. piena govju skaits un zīdītājgovju skaits ganāmpulkā (norāda to identitātes numurus) pēc stāvokļa kārtējā gada 31.decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 39.punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

42.2. realizētā piena kvota iepriekšējā kvotas gadā;

42.3. vidējais izslaukums pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto regulas Nr.1121/2009 5.pielikumā noteikto vidējo izslaukumu valstī – 4796 kilogramus.

43. Ja lauksaimnieks pretendē uz papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ņemot vērā šo noteikumu 42.punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

43.1. realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – vidējais izslaukums valstī (4796 kilogrami));

43.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

5.1.4. Papildu valsts tiešais maksājums par aitu mātēm

44. Papildu valsts tiešo maksājumu par aitu mātēm saskaņā ar regulas Nr.73/2009 101.panta 1.punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

44.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kuras saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

44.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.pielikums) par aitu māšu skaitu 1.jūlijā;

44.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienu, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija, saskaņā ar regulas Nr.1121/2009 35.panta 3.punktu.

45. Ja šo noteikumu 44.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts. 

5.2. Papildu valsts tiešais maksājums par zālāja un linu sēklām

46. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par regulas Nr.73/2009 13.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām sēklu sugām (izņemot Oryza sativa L. (kods 1006 10 10), no 2009.gada – arī Poa nemoralis L., Medicago lupulina L., Medicago sativa L. (ecotypes), Medicago sativa L (varieties), Trifolium alexandrinum L., Trifolium hybridum L., Trifolium incarnatum L., no 2010.gada – arī Trifolium respens L.var.giganteum., Trifolium resupinatum L., no 2011.gada – arī Poa pratensis L., no 2012.gada – arī Poa trivialis L., Trifolium repens L.), ja lauksaimnieks:

46.1. sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā un realizē;

46.2. iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

46.2.1. katru gadu līdz 1.oktobrim (5.pielikums) – informāciju par iegūto ražu;

46.2.2. līdz 1.augustam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada:

46.2.2.1. iesniegumu (6.pielikums);

46.2.2.2. sēklu sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu);

46.2.2.3. fiziska persona – preču pavadzīmju kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

5.3. Papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

47. Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

47.1. ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

47.2. piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;

47.3. līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (7.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

5.4. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi

5.4.1. Vispārīgie nosacījumi

48. Atdalītos papildu valsts tiešos maksājumus lauksaimnieks var saņemt, ja:

48.1. tas ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

48.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

49. Ja šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr.1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

50. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu un atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par liellopiem var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot konkrētā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

51. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām vai atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām, ievērojot attiecīgā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus, var saņemt lauksaimnieks, kurš:

51.1. pilnībā pārņem atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu, ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs);

51.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem atdalīto maksājumu;

51.3. iesniegumam (1.pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu ar saimniecības pārņēmēja un saimniecības nodevēja parakstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus), ja atdalīto maksājumu pārņem saskaņā ar šo noteikumu 51.2.apakšpunktu.

5.4.2. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par platībām

52. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas:

52.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006.gadā;

52.2. 2006.gadā noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

53. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

M_platība – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likme attiecīgajā gadā (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (EUR);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu.

54. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 52.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstu saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

5.4.3. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par laukaugu platībām

55. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009.gadā.

56. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

M_platība – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likme attiecīgajā gadā (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (EUR);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu.

57. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 55.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

5.4.4. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par pienu

58. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt:

58.1. lauksaimnieks – par šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām;

58.2. jaunais piena ražotājs (lauksaimnieks, kam pieder saimniecība un kam nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kas ir uzsācis piena ražošanu un realizāciju atbilstoši restrukturizācijas rezerves kvotai 2006./2007.kvotas gadā – laikposmā no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 31.martam) – par šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām, kas iegūtas 2006./2007.kvotas gadā kvotu darījumu rezultātā, un par šo noteikumu 59.2.apakšpunktā minētajām piena tonnām.

59. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu attaisnotais apjoms (tonnas) saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem 2006./2007.kvotas gadā ir:

59.1. saistībā ar piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotu (piegādes kvotu apjomu vērtē pirms pielāgošanas) realizētais piens;

59.2. jaunajiem piena ražotājiem piešķirtās piena tonnas no restrukturizācijas rezerves (atbilstoši Komisijas 2006.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr.927/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr.1788/2003 1.panta 4.punktā minētās īpašās restrukturizācijas rezerves piešķiršanu 1.pantam).

60. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu likmi valstī attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mpiens =	Npiens	, kur
	(Q1 – Q3) x K + Q3

M_piens – papildu valsts tiešā maksājuma par pienu likme valstī attiecīgajā gadā (EUR/tonna);

N_piens – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu maksimālais atbalsta apmērs valstī attiecīgajā gadā (EUR);

Q₁ – kopējā piena kvota valstī 2006./2007.kvotas gadā;

Q₃ – kopējā jaunajiem piena ražotājiem no restrukturizācijas rezerves piešķirtā piena kvota valstī saskaņā ar šo noteikumu 59.2.apakšpunktu;

K – piena kvotas izpildes koeficients valstī 2006./2007.kvotas gadā, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

K =	Q2	, kur
	Q1

Q₂ – saistībā ar piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotu (piegādes kvotu apjomu vērtē pirms pielāgošanas) realizētais piens saskaņā ar šo noteikumu 59.1.apakšpunktu.

5.4.5. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par liellopiem

61. Atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par liellopiem atbilst šādi dzīvnieki:

61.1. tele – sieviešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma, kas vēl nav atnesies;

61.2. bullis – nekastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma;

61.3. vērsis – kastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma.

62. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par liellopiem lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 61.punktā minētajiem dzīvniekiem, ja saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem tie ir:

62.1. reģistrēti un atrodas ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī;

62.2. turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim.

63. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par liellopiem likmi valstī attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mliellopi =	Nliellopi x 0,995	, kur
	Qliellopi

M_liellopi – papildu valsts tiešā maksājuma par liellopiem likme attiecīgajā gadā (EUR/dzīvnieks);

N_liellopi – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par liellopiem maksimālais atbalsta apmērs attiecīgajā gadā (EUR);

Q_liellopi – kopējais maksājumam atbilstošo dzīvnieku skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 62.punktu.

5.4.6. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem

64. Jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam Uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kas veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar regulas Nr.73/2009 2.panta "c" apakšpunktu.

65. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem var saņemt, ja jaunais lauksaimnieks:

65.1. ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

65.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums), tā B sadaļā norādot, ka viņš ir pieteicies atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

66. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem kārtējā gadā un turpmāk var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas ir apstiprināts kā atbilstošs vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem pirmajā pieteikšanās gadā un arī kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem. 

67. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā pirmajā pieteikšanās gadā, jaunais lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem saņem par to hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

68. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, summējot šo noteikumu 53., 60. un 63.punktā minētās likmes un dalot iegūto summu ar četri. Kopējo atbalsta apmēru atdalītajam maksājumam finansē no kārtējā gadā valstī kopējās pieejamās papildu valsts tiešo maksājumu atbalstu neizmantotās summas. Ja kārtējā gadā valstī kopējais pieejamais papildu valsts tiešo maksājumu atbalsta apmērs tiek pilnībā izmantots, Lauku atbalsta dienests veido valsts rezervi jaunajiem lauksaimniekiem, proporcionāli samazinot visu atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu maksimālo atbalsta apmēru kārtējā gadā, bet ne vairāk par vienu procentu saskaņā ar regulas Nr.73/2009 132.panta 7.punkta nosacījumiem.

6. Atsevišķais maksājums par cukuru

69. Atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt, ja lauksaimnieks:

69.1. ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums);

69.2. šo noteikumu 70.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēdzis cukurbiešu piegādes līgumu ar cukura ražotāju.

70. Pārskata periods atsevišķā maksājuma saņemšanai ir 2006./2007.tirdzniecības gads.

71. Atsevišķo maksājumu par cukuru lauksaimnieks saņem par šo noteikumu 69.2.apakšpunktā minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu (tonnās) atbilstoši cukura kvotai.

72. Atsevišķā maksājuma par cukuru likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mclb =	Nclb	, kur
	Qclb

M_clb – atsevišķā maksājuma par cukuru likme attiecīgajā gadā (EUR/tonna);

N_clb – atbalsta apmērs attiecīgajā gadā (EUR) (noteikts saskaņā ar regulas Nr.73/2009 126.pantu un saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem aktiem par kārtējā gada maksimāli pieļaujamo budžeta apmēru tiešajiem maksājumiem atbilstoši regulas Nr.73/2009 141.pantam);

Q_clb – kopējais cukurbiešu daudzums (tonnās) atbilstoši Latvijas cukura kvotai, par kuru šo noteikumu 70.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums.

73. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atsevišķā maksājuma par cukuru saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atsevišķā maksājuma par cukuru pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

7. Īpašais atbalsts par pienu

74. Īpašo atbalstu par pienu saņem lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) atbilstoši pieejamai tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotai realizēto piena tonnu, ja:

74.1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi 30 tonnu vai vairāk un tas ir realizējis 30 tonnu piena vai vairāk (piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas);

74.2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

75. Pieejamā piena kvota ir noteikta, ievērojot Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (turpmāk – Padomes regula Nr.1234/2007), 65.panta "k" apakšpunkta nosacījumus.

76. Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

76.1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 80 tonnu piena vai vairāk;

76.2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 30 tonnu piena vai vairāk, bet mazāk par 80 tonnām.

77. Ja īpašais atbalsts par pienu valstī pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 gadā, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

78. Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apjomu – 673 933 tonnas gadā, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apjomu – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

79. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā atbilstoši pieejamajai piena kvotai (datus apkopo pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā, piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas).

80. Ja šo noteikumu 74.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šā termiņa, īpašā atbalsta par pienu maksājumu samazina atbilstoši regulas Nr.1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

8. Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu platībām

81. Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu platībām ir atbalsta maksājums par platībām, kurās aug avenes vai zemenes, kas tiks izmantotas Padomes regulas Nr.1234/2007 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai. Atbalsta maksājuma likme par vienu hektāru atbilst regulas Nr.73/2009 98.panta 4.punktā noteiktajai maksimālai atbalsta likmei – 400 EUR/ha.

82. Atbalstu par šo noteikumu 81.punktā minētajām platībām var saņemt, ja lauksaimnieks:

82.1. tās ir pieteicis vienotā platības maksājuma saņemšanai un atbalstam pieteiktā platība kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

82.2. līdz kārtējā gada 15.maijam par aveņu vai zemeņu piegādi noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienesta atzītu savācēju vai pirmo pārstrādātāju, kas atzīts saskaņā ar šo noteikumu 88.punktu;

82.3. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

82.3.1. iesniegumu (1.pielikums);

82.3.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmēta apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

82.3.3. apliecinājumu par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (8.pielikums);

82.3.4. šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju.

83. Lauksaimnieks nodrošina, ka šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minētais līgums ietver regulas Nr.1121/2009 32.panta 2.punkta nosacījumus.

84. Lauksaimnieks piegādā savācējam vai pirmajam pārstrādātājam visu aveņu vai zemeņu apjomu no līgumā noteiktās platības, bet ne mazāk par 4,1 t/ha zemeņu un 2,0 t/ha aveņu.

85. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu piegāžu deklarāciju (10.pielikums).

86. Ja šo noteikumu 4.punktā minēto ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar piegādāt savācējam vai pirmajam pārstrādātājam daļu vai visu piegādes līgumā noteikto pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu daudzumu, viņš saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu informē par to Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi.

87. Ja lauksaimnieks nepiegādā šo noteikumu 84.punktā minēto attiecīgo aveņu vai zemeņu daudzumu, atbalsta apmēram par apstiprināto aveņu vai zemeņu ražošanai izmantojamo platību piemēro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr.73/2009 21.panta nosacījumiem.

88. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr.1121/2009 33.pantam atzīst:

88.1. savācējus, kas iepērk vai uzglabā avenes un zemenes un atbilst regulas Nr.1121/2009 31.panta "d" apakšpunkta prasībām;

88.2. pirmos pārstrādātājus:

88.2.1. kas ir regulas Nr.1234/2007 1.pielikuma X daļā minēto produktu ražotāji;

88.2.2. kas atbilst regulas Nr.1121/2009 31.panta "c" apakšpunkta prasībām;

88.2.3. kam ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par atbilstību pārtikas higiēnas prasībām.

89. Lai savācējs vai pirmais pārstrādātājs iegūtu atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, tas līdz attiecīgā gada 15.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas iesniegumu (turpmāk – atzīšanas iesniegums) (11.pielikums).

90. Ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nav reģistrēts Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, tas kopā ar atzīšanas iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā klienta reģistrācijas veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

91. Savācējs kopā ar atzīšanas iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz iepriekšējā gadā ar pirmo pārstrādātāju noslēgtā līguma kopiju vai nodomu protokolu par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu nodošanu kārtējā gadā.

92. Savācējs:

92.1. piegādā Lauku atbalsta dienesta atzītam pirmajam pārstrādātājam visas lauksaimnieka saražotās pārstrādei paredzētās avenes un zemenes Padomes regulas Nr.1234/2007 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai;

92.2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

92.2.1. viss iepirktais un pārstrādei pārdotais aveņu un zemeņu daudzums;

92.2.2. pirmā pārstrādātāja nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs;

92.2.3. tā lauksaimnieka nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kura iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes.

93. Pirmais pārstrādātājs:

93.1. visas no savācēja vai lauksaimnieka iepirktās avenes un zemenes pārstrādā Padomes regulas Nr.1234/2007 1.pielikuma X daļā noteiktajos produktos;

93.2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

93.2.1. viss iepirktais aveņu un zemeņu daudzums;

93.2.2. tās personas nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kuras iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes;

93.2.3. pārstrādāto aveņu un zemeņu daudzums, kā arī iegūto produktu, blakusproduktu un starpproduktu veidi un daudzums;

93.2.4. zudumi pārstrādes laikā;

93.2.5. likvidēto aveņu vai zemeņu, kā arī to produktu daudzums un likvidēšanas iemesli;

93.2.6. pārdoto produktu daudzums un veidi.

94. Ja mainījusies šo noteikumu 89., 90. un 91.punktā minētā informācija vai iegūtais produkts, savācējs vai pirmais pārstrādātājs divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās rakstiski informē par to Lauku atbalsta dienestu.

95. Pirms lēmuma pieņemšanas par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu Lauku atbalsta dienesta amatpersona pārbauda šo noteikumu 89. un 91.punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, veic savācēja vai pirmā pārstrādātāja pārbaudi uz vietas un sagatavo kontroles ziņojumu, kas apliecina savācēja vai pārstrādātāja atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

96. Veicot šo noteikumu 95.punktā minēto pārbaudi, Lauku atbalsta dienests pārliecinās, vai pirmajam pārstrādātājam ir atbilstošas iekārtas, lai pārstrādātu lauksaimnieka vai savācēja piegādātās avenes un zemenes.

97. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 89.punktā minēto atzīšanas iesniegumu un mēneša laikā pieņem lēmumu par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu vai neatzīšanu. Attiecīgo lēmumu rakstiski paziņo atzīšanas iesnieguma iesniedzējam. 

98. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.martam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par visiem atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem, norādot nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

99. Lauku atbalsta dienests veic atzīto savācēju un pirmo pārstrādātāju pārbaudi uz vietas uzņēmumā saskaņā ar regulas Nr.1121/2009 33.pantu.

100. Lauku atbalsta dienests anulē atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, ja:

100.1. atzītais savācējs vai pirmais pārstrādātājs neievēro šos noteikumus un regulas Nr.1121/2009 33.panta prasības;

100.2. atzītais savācējs pieņem no lauksaimnieka avenes un zemenes vai piegādā tās pirmajam pārstrādātājam apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu daudzuma;

100.3. atzītais pirmais pārstrādātājs pieņem avenes un zemenes vai pārstrādā tās apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu apjoma.

101. Ja Lauku atbalsta dienests anulējis atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu šo noteikumu 100.punktā minētajos gadījumos, attiecīgais savācējs vai pirmais pārstrādātājs nākamajā gadā nevar pretendēt uz atzīšanu.

9. Lauksaimnieka tiesības un pienākumi

102. Ja, lauksaimniekam pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, mainījušies iesniegumā norādītie dati, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi par izmaiņām iesniegumā, nepaplašinot iesnieguma datus. 

103. Ja lauksaimnieks šo noteikumu 102.punktā minēto informāciju iesniedz, pirms Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde rakstiski informējusi lauksaimnieku par neprecizitātēm iesniegumā vai paziņojusi atbalsta pretendentam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, tad regulas Nr.1122/2009 I un II nodaļā paredzēto samazinājumu nepiemēro tām iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informējis Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, ka iesniegums ir nepareizs vai kļuvis nepareizs pēc tā iesniegšanas.

104. Ja lauksaimnieks, pretendējot uz šo noteikumu 2.punktā minētajiem atbalsta veidiem, sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

10. Pārbaude uz vietas saimniecībā

105. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā regulas Nr.1122/2009 31.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

106. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju sējplatību, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 1.pielikuma nosacījumiem. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

107. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu un īpašo atbalstu par pienu, var izraudzīt pārbaudei saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 51.panta nosacījumiem. Pārbaudi veic kompetentās kontroles iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

108. Lauksaimnieku, kas pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm vai par aitu mātēm, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apmērs, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Lauksaimnieku, kas pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem vai par zālāju un linu sēklām, vai par kartupeļu cieti, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā, ja tiek konstatētas neatbilstības viņa iesniegtajā dokumentācijā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

109. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu un īpašo atbalstu par pienu, nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt savstarpējās atbilstības kontroles un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus par šo noteikumu 14. un 15.punktā un 14.pielikumā minēto prasību izpildi.

110. Ja lauksaimnieks neļauj veikt šo noteikumu 105., 106., 107. vai 108.punktā minēto pārbaudi, attiecīgā amatpersona šo faktu atzīmē kontroli apliecinošajā dokumentā vai kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 26.panta 2.punkta nosacījumiem.

111. Par veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 32.panta 1.punkta nosacījumiem.

112. Par veikto pārbaudi attiecībā uz obligātajām pārvaldības prasībām atbilstoši šo noteikumu 23.punktam sagatavo kontroli apliecinošu dokumentu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 54.panta prasībām.

113. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

114. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas lauksaimnieku rakstiski informē par pārbaudes rezultātiem.

115. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroli apliecinošo dokumentu par obligātajām pārvaldības prasībām, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nosūta kontroli apliecinošo dokumentu lauksaimniekam.

116. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumu vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

117. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroli apliecinošā dokumenta par obligātām pārvaldības prasībām saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroli apliecinošo dokumentu.

118. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiemērošanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ.

11. Noslēguma jautājumi

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69., 165.nr.; 2008, 64., 93., 163.nr.; 2009, 62.nr.; 2010, 48., 160.nr.).

120. Šo noteikumu 14.8.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

121. Šo noteikumu 14.pielikuma C daļā norādītās obligātās pārvaldības prasības piemērojamas ar 2013.gada 1.janvāri.

122. Iesniegumus, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izskata atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

123. Ar 2012.gada 1.janvāri tiek pārtraukta pieteikšanās:

123.1. atbalstam par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām;

123.2. papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem un papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti.

124. No 2013.gada 1.janvāra tiek pārtraukta pieteikšanās papildu valsts tiešajiem maksājumiem un atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1. marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

14.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Obligātās pārvaldības prasības

A DAĻA

1. Prasības vides jomā

1.1. Savvaļas putnu aizsardzība

1.1.1. prasība "Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju"

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta 3. un 4.punkts

1.1.2. prasība "Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei"

Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumu Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" 25., 26. un 28.punkts

1.1.3. prasība "Savvaļas putnu aizsardzības sistēma"

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11.panta 1., 2., 3. (izņemot "putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas"), 4. un 6.punkts

1.2. prasība "Gruntsūdeņu aizsardzība no piesārņojošu vielu emisijas ūdenī"

Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 22.punkts un 25.punkta ievaddaļa

1.3. prasība "Vides un augsnes aizsardzība, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas"

Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumu Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli" 33., 35. un 40.punkts

1.4. Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ar nitrātiem, kuru rada lauksaimnieciskas izcelsmes avoti (prasības jāievēro īpaši jutīgajās teritorijās saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem)

1.4.1. prasība "Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu"

Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumu Nr.628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.4.1., 4.4.2., 6.1., 6.2. un 9.1.apakšpunkts

1.4.2. prasība "Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti"

Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta "c" apakšpunkts

Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumu Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4., 3.3.2., 3.3.4., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.4.1., 6.4.2., 6.4.3., 6.4.4., 6.4.5. un 6.5.apakšpunkts

1.5. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

1.5.1. prasība "Pasākumi attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

1.5.1.1. Dabas lieguma teritorijā aizliegts: 1.5.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 1.5.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas; 1.5.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot: 1.5.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu uz kategoriju "mežs" vai "krūmājs"; 1.5.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu; 1.5.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju: 1.5.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā; 1.5.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu. 1.5.1.2. Dabas parka teritorijā aizliegts: 1.5.1.2.1. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 1.5.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju. 1.5.1.3. Aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija. 1.5.1.4. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

1.5.2. prasība "Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām"

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.panta 1.punkts

Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumu Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" 29.9., 29.10. un 29.12.apakšpunkts

2. Prasības sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā un dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā

2.1. Cūku identifikācija un reģistrācija

2.1.1. prasība "Par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu"

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 13., 46. un 46.1 punkts

2.1.2. prasība "Par novietnes dzīvnieku reģistru un informācijas sniegšanu"

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 15. (izņemot otro teikumu) un 21.punkts

2.1.3. prasība "Par cūku identifikāciju"

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 23., 42., 43.1, 44. un 45.punkts

2.2. Liellopu identifikācija un reģistrācija

2.2.1. prasība "Par liellopu identifikāciju"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulas (EK) Nr.1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un nosaka liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.820/97, 4.pants

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 28. un 35.punkts

2.2.2. prasība "Par informācijas sniegšanu un reģistriem"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulas (EK) Nr.1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un nosaka liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.820/97, 7.pants

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 15. (izņemot otro teikumu), 18., 21., un 27.punkts

2.3. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija

2.3.1. prasība "Par aitu un kazu identifikāciju"

Padomes 2003.gada 17.decembra Regulas (EK) Nr.21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr.1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4.pants

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 50.punkts

2.3.2. prasība "Par informācijas sniegšanu un novietnes dzīvnieku reģistru"

Padomes 2003.gada 17.decembra Regulas (EK) Nr.21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr.1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 5.pants

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 15.punkts (izņemot otro teikumu)

B DAĻA

3. Prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā

3.1. prasība "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana"

Augu aizsardzības likuma 7.panta pirmā daļa, 9.panta trešā daļa, 10.panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktajiem labas augu aizsardzības prakses principiem, kā arī visos iespējamos gadījumos saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem") un 10.panta otrā daļa (izņemot otro teikumu)

Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.463 "Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi" 61., 62. un 63.punkts

3.2. prasība "Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanā"

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20.punkts

3.3. Higiēnas noteikumi

3.3.1. prasība "Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4.punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5.punkta "f" un "h" apakšpunkts un 6.punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8.punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts un 9.punkta "a" un "c" apakšpunkts

3.3.2. prasība "Prasības piena ieguvei un pirmapstrādei"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļas 1.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2.punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3.punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5.punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4.punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas B sadaļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2.punkts un 4.punkts

3.3.3. prasība "Prasības olu apritei"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1.punkts

3.3.4. prasība "Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīguma prasības"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 12.janvāra Regulas (EK) Nr.183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5.panta 1., 5. un 6.punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4.punkta "e" un "g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2.punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts, III pielikuma 1. un 2.punkts

3.4. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumi

3.4.1. prasība "Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Regulas (EK) Nr.999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7.pants

3.4.2. prasība "Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Regulas (EK) Nr.999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12., 13. un 15.pants

Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 8.punkta "a" apakšpunkts

3.5. prasība "Mutes un nagu sērgas kontroles pasākumi"

Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumu Nr.582 "Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 28.punkts

3.6. prasība "Noteiktu dzīvnieku slimību kontroles un īpaši pasākumi saistībā ar cūku vezikulāro eksantēmu"

Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumu Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 10.punkts

Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu Nr.862 "Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 14.punkts

3.7. prasība "Infekciozā katarālā drudža kontroles un apkarošanas pasākumi"

Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumu Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 10.punkts

C DAĻA

4. Prasības dzīvnieku labturības jomā

4.1. prasība "Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem"

Dzīvnieku aizsardzības likuma 14.pants

Veterinārmedicīnas likuma 57.1 pants

Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumu Nr.5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un 18.8.apakšpunkts, 19. un 20.punkts

4.2. prasība "Teļu labturības prasības"

Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumu Nr.491 "Teļu labturības prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 17., 18., 19. un 20.punkts

Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumu Nr.5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 5., 8., 10., 12., 15. un 16.punkts, 18.2., 18.4. un 18.5.apakšpunkts

4.3. prasība "Cūku labturības prasības"

Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.743 "Cūku labturības prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punkts

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

15.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 1.marta
noteikumiem Nr.173

Kultūru kodi¹

Nr. p.k.	Kultūra	Kultūras kods	Vienotais platības maksājums
1.	Vasaras kvieši	111	X
2.	Ziemas kvieši	112	X
3.	Rudzi	121	X
4.	Vasaras mieži	131	X
5.	Ziemas mieži	132	X
6.	Auzas	140	X
7.	Tritikāle	150	X
8.	Griķi	160	X
9	Kaņepes	170	X
10.	Vasaras rapsis	211	X
11.	Ziemas rapsis	212	X
12.	Zirņi	420	X
13.	Lauku pupas	410	X
14.	Saldā lupīna	430	X
15.	Eļļas lini	330	X
16.	Šķiedras lini	310	X
17.	Laukaugu maisījumi no iepriekš nosauktajām kultūrām	530	X
18.	Aramzemē iesētie ilggadīgie zālāji2	720	X
19.	Graudaugi un pākšaugi zaļbarībai un skābbarībai	730	X
20.	Kukurūza zaļbarībai un skābbarībai	740	X
21.	Zālāji sēklu iegūšanai	780	X
22.	Papuve3	610	X
23.	Pastāvīgās pļavas un ganības	710	X
24.	Piemājas dārzi	810	X
25.	Kartupeļi	820	X
26.	Cietes kartupeļi	825	X
27.	Cukurbietes	830	X
28.	Dārzeņi	840	X
29.	Kāposti	841	X
30.	Ziedkāposti	842	X
31.	Burkāni	843	X
32.	Galda bietes	844	X
33.	Lauka gurķi	845	X
34.	Sīpoli	846	X
35.	Ķiploki	847	X
36.	Garšaugi	848	X
37.	Augļu koki	910	X
38.	Ābeles	911	X
39.	Bumbieres	912	X
40.	Ķirši	913	X
41.	Plūmes	914	X
42.	Ogulāji	920	X
43.	Avenes	921	X
44.	Upenes	922	X
45.	Jāņogas	923	X
46.	Mellenes (krūmmellenes, zilenes)	924	X
47.	Dzērvenes	925	X
48.	Zemenes	926	X
49.	Ērkšķogas	927	X
50.	Krūmcidonijas	928	X
51.	Kazenes	929	X
52.	Nektāraugi	930	X
53.	Pārējās kultūras aramzemē	989	X
54.	Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga4	620
55.	Apse	644	X
56.	Kārkls	645	X
57.	Baltalksnis	646	X
58.	Klūdziņprosa	642	X
59.	Miežubrālis	641	X

Piezīmes.

¹ Kultūru kodu tabulā ar "X" norādīts, par kuru kultūru var saņemt attiecīgo maksājumu.

² Aramzemē iesēts ilggadīgais zālājs – platība, kurā zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurai raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene un sarkanā auzene.

³ Papuve – augsekas sistēmā ietverta aramzeme, kura visu veģetācijas periodu vai daļu no tā tiek kopta, lai iznīcinātu nezāles, uzkrātu barības vielas un mitrumu sausos gados. Papuves raksturīgākā īpašība ir tā, ka to ierīko uz vienu gadu un tajā nav paredzēts novākt ražu. Papuve var būt:

1) neierīkota zeme, kurā neaug neviena kultūra, bet kura reizi gadā līdz 10.novembrim tiek uzarta;

2) zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve), iekļaujot visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003, 6.pantam vai jaunākiem tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

⁴ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga, – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kura nebija labā lauksaimniecības un vides stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā vai kura nav apstrādāta ilgāk par vienu gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta (par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis)), vai kura ir pārpurvojusies, vai kurā ir latvāņu ģints sugas augi.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs