|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2011., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227328
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.190Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru Vēl šajā numurā18.03.2011., Nr. 44 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 189 Pieņemts: 15.03.2011. |
Ministru kabineta noteikumi Nr.189
Rīgā 2011.gada 15.martā (prot. Nr.16 4.§)
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites
uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 10.panta pirmo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 29., 167.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:
"18) Komisijas 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/67/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
19) Komisijas 2010.gada 22.oktobra Direktīvas 2010/69/ES, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
20) Komisijas 2011.gada 17.janvāra Direktīvas 2011/3/ES, ar kuru groza Direktīvu 2008/128/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos."
2. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
3. Izteikt 4.pielikuma 23.punktu šādā redakcijā:
| "23. | E 468 | Šķērsšūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls | tikai saldinātājiem" |
| Šķērsšūtās celulozes sveķi | |||
| E 1201 | Polivinilpirolidons | ||
| E 1202 | Polivinilpolipirolidons | ||
| E 1521 | Polietilēnglikols |
4. Izteikt 5.pielikuma 34.punktu šādā redakcijā:
| "34. | E 160 d – likopēns | |
| 34.1. | Sintētiskais likopēns | |
| 34.1.1. | Sinonīmi | Ķīmiski sintezēts likopēns |
| 34.1.2. | Definīcija un iegūšanas apraksts | Sintētiskais likopēns ir ģeometrisku likopēna izomēru maisījums, un to iegūst Wittig kondensācijas procesā ar sintētiskajiem starpproduktiem, kurus parasti izmanto arī citu pārtikā izmantojamu karotinoīdu ieguvē. Sintētiskais likopēns galvenokārt sastāv no trans-likopēniem kopā ar 5-cis-likopēnu un nelielu daudzumu citu izomēru. Pārdošanai sagatavoti likopēna preparāti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ir formulēti kā suspensija pārtikas eļļās vai kā ūdenī disperģējami vai ūdenī šķīstoši pulveri |
| 34.1.3. | Krāsu indeksa numurs | 75125 |
| 34.1.4. | EINECS numurs | 207-949-1 |
| 34.1.5. | Ķīmiskais nosaukums | Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni |
| 34.1.6. | Ķīmiskā formula | C40H56 |
| 34.1.7. | Molekulmasa | 536,85 |
| 34.1.8. | Pamatviela | Ne mazāk kā 96 % no visiem likopēniem
(ne mazāk kā 70 % no visiem translikopēniem).
 pie 465–475 nm heksānā (attiecībā uz 100
% tīriem visiem translikopēniem) ir 3450 |
| 34.1.9. | Ārējais izskats | Sarkans kristālisks pulveris |
| 34.1.10. | Identitātes pierādīšana: | |
| 34.1.10.1. | Spektrometrija | Absorbcijas maksimums heksāna šķīdumā aptuveni pie 470 nm |
| 34.1.10.2. | Karotinoīdu tests | Parauga šķīdumam acetonā pazūd krāsa pēc tam, kad secīgi pievieno 5 % nātrija nitrīta šķīdumu un 1 N sērskābi |
| 34.1.10.3. | Šķīdība | Nešķīst ūdenī, neierobežoti šķīst hloroformā |
| 34.1.10.4. | Īpašības 1 % šķīdumam hloroformā | Šķīdums ir dzidrs, intensīvi sarkanoranžā krāsā |
| 34.1.11. | Tīrības kritēriji: | |
| 34.1.11.1. | Zudumi pēc žāvēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % (40 °C, 4 h pie 20 mm Hg) |
| 34.1.11.2. | Apo-12’-likopenāls | Ne vairāk kā 0,15 % |
| 34.1.11.3. | Trifenilfospfīnoksīds | Ne vairāk kā 0,01 % |
| 34.1.11.4. | Šķīdinātāju atlikums | Metanols – ne vairāk kā 200 mg/kg, heksāns, propān-2-ols – ne vairāk kā 10 mg/kg katram. Dihlormetāns – ne vairāk kā 10 mg/kg (tikai pārdošanai sagatavotiem preparātiem) |
| 34.1.11.5. | Svins | Ne vairāk kā 1 mg/kg |
| 34.2. | No sarkanajiem tomātiem | |
| 34.2.1. | Sinonīmi | Dabīgais dzeltenais 27 |
| 34.2.2. | Definīcija un iegūšanas apraksts | Likopēnu iegūst no sarkanajiem tomātiem (Lycopersicon esculentum L.) ar selektīvo šķīdinātāju ekstrakciju un pēc tam šķīdinātāja atdalīšanu. Drīkst izmantot tikai šādus šķīdinātājus: oglekļa dioksīdu, etilacetātu, acetonu, propān-2-olu, metanolu, etanolu, heksānu. Galvenā tomātu krāsviela ir likopēns. Var saturēt arī nelielu daudzumu citu karotinoīdu pigmentu. Papildus krāsu pigmentiem produkts var saturēt eļļas, tauku, sveķu un aromātvielu sastāvdaļas, kas dabiski atrodas tomātos |
| 34.2.3. | Krāsu indeksa numurs | 75125 |
| 34.2.4. | EINECS numurs | 207-949-1 |
| 34.2.5. | Ķīmiskais nosaukums | Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni |
| 34.2.6. | Ķīmiskā formula | C40H56 |
| 34.2.7. | Molekulmasa | 536,85 |
| 34.2.8. | Pamatviela | Ne mazāk kā 96 % no visiem likopēniem
(ne mazāk kā 70 % no visiem translikopēniem).
pie 465–475 nm heksānā (attiecībā uz 100
% tīriem visiem translikopēniem) ir 3450 |
| 34.2.9. | Ārējais izskats | Tumši sarkans viskozs šķidrums |
| 34.2.10. | Identitātes pierādīšana – spektrometrija | Absorbcijas maksimums heksānā aptuveni pie 472 nm |
| 34.2.11. | Tīrības kritēriji: | |
| 34.2.11.1. | Šķīdinātāju atlikums | Propān-2-ols, heksāns, acetons, metanols, etilacetāts: ne vairāk kā 50 mg/kg katrs atsevišķi vai kopā |
| 34.2.11.2. | Sulfātpelni | Ne vairāk kā 1 % |
| 34.2.11.3. | Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 1 mg/kg |
| 34.2.11.4. | Kadmijs | Ne vairāk kā 1 mg/kg |
| 34.2.11.5. | Arsēns | Ne vairāk kā 3 mg/kg |
| 34.2.11.6. | Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |
| 34.3. | No Blakeslea trispora | |
| 34.3.1. | Sinonīmi | Dabīgais dzeltenais 27 |
| 34.3.2. | Definīcija un iegūšanas apraksts | Likopēnu no Blakeslea trispora ekstrahē no sēņu biomasas un attīra kristalizējot un filtrējot. Tas galvenokārt sastāv no visiem translikopēniem. Tas satur arī nelielu daudzumu citu karotinoīdu. Izopropanols un izobutilacetāts ir vienīgie šķīdinātāji, ko izmanto tā ieguvē. Pārdošanai sagatavoti likopēna preparāti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ir formulēti kā suspensija pārtikas eļļās vai kā ūdenī disperģējami vai ūdenī šķīstoši pulveri |
| 34.3.3. | Krāsu indeksa numurs | 75125 |
| 34.3.4. | EINECS numurs | 207-949-1 |
| 34.3.5. | Ķīmiskais nosaukums | Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni |
| 34.3.6. | Ķīmiskā formula | C40H56 |
| 34.3.7. | Molekulmasa | 536,85 |
| 34.3.8. | Ārējais izskats | Sarkans kristālisks pulveris |
| 34.3.9. | Identitātes pierādīšana: | |
| 34.3.9.1. | Spektrometrija | Absorbcijas maksimums heksāna šķīdumā aptuveni pie 470 nm |
| 34.3.9.2. | Karotinoīdu tests | Parauga šķīdumam acetonā pazūd krāsa pēc tam, kad secīgi pievieno 5 % nātrija nitrīta šķīdumu un 1 N sērskābi |
| 34.3.9.3. | Šķīdība | Nešķīst ūdenī, neierobežoti šķīst hloroformā |
| 34.3.9.4. | Īpašības 1 % šķīdumam hloroformā | Šķīdums ir dzidrs, intensīvi sarkanoranžā krāsā |
| 34.3.10. | Tīrības kritēriji: | |
| 34.3.10.1. | Zudumi pēc žāvēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % (40 °C, 4 h pie 20 mm Hg) |
| 34.3.10.2. | Citi karotinoīdi | Ne vairāk kā 5 % |
| 34.3.10.3. | Šķīdinātāju atlikums |
Propān-2-ols – ne vairāk kā 0,1 %
Izobutilacetāts – ne vairāk kā 1,0 % Dihlormetāns – ne vairāk kā 10 mg/kg (tikai pārdošanai sagatavotiem preparātiem) |
| 34.3.10.4. | Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,3 % |
| 34.3.10.5. | Svins | Ne vairāk kā 1 mg/kg" |
5. Izteikt 5.pielikuma 90.9.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "90.9.4. | Eļļas saturs | Ne vairāk kā 5 mg/kg" |
6. Papildināt 5.pielikumu ar 153.1 punktu šādā redakcijā:
| "153.1 | E 392 – rozmarīna ekstrakti | |
| 153.1 1. | Vispārīgā specifikācija | |
| 153.1 1.1. | Sinonīmi | Rozmarīna lapu ekstrakts (antioksidants) |
| 153.1 1.2. | Definīcija | Rozmarīna ekstraktu sastāvā ir vairākas sastāvdaļas, kuru antioksidējošā iedarbība ir pierādīta. Šīs sastāvdaļas galvenokārt pieder pie fenolskābju, flavonoīdu un diterpenoīdu klases. Līdz ar antioksidējošām sastāvdaļām ekstraktā var būt arī triterpēni un ar organiskajiem šķīdinātājiem ekstrahējamas vielas, kas īpaši noteiktas turpmākajā specifikācijā |
| 153.1 1.3. | EINECS numurs | 283-291-9 |
| 153.1 1.4. | Ķīmiskais nosaukums | Rozmarīna ekstrakts (Rosmarinius officinalis) |
| 153.1 1.5. | Iegūšanas apraksts | Rozmarīna lapu ekstrakta antioksidantu iegūst no Rosmarinius officinalis lapām, tās ekstrahējot ar šķīdinātājiem, ko atļauts izmantot pārtikas apritē. Ekstraktus var dezodorēt un atkrāsot. Ekstraktus var standartizēt |
| 153.1 1.6. | Identitātes pierādīšana: | |
| 153.1 1.6.1. | References antioksidatīvie savienojumi: fenolu diterpēni | Karnozīnskābe (C20H28O4) un karnozols (C20H26O4) (vismaz 90 % no kopējiem fenolu diterpēniem) |
| 153.1 1.6.2. | References galvenās gaistošās vielas | Borneols, bornilacetāts, kampars, 1,8-cineols, verbenons |
| 153.1 1.6.3. | Blīvums | Lielāks nekā 0,25 g/ml |
| 153.1 1.6.4. | Šķīdība | Nešķīst ūdenī |
| 153.1 1.7. | Tīrības kritēriji: | |
| 153.1 1.7.1. | Zudumi pēc žāvēšanas | Ne vairāk kā 5 % |
| 153.1 1.7.2. | Arsēns | Ne vairāk kā 3 mg/kg |
| 153.1 1.7.3. | Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |
| 153.1 2. | Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no kaltētām rozmarīna lapām, ekstrahējot ar acetonu | |
| 153.1 2.1. | Iegūšanas apraksts | Rozmarīna ekstraktus izgatavo no kaltētām rozmarīna lapām – ekstrahē ar acetonu, filtrē, attīra un iztvaicē šķīdinātāju, tad žāvē un sijā, lai iegūtu smalku pulveri vai šķidrumu |
| 153.1 2.2. | Identitātes pierādīšana: | |
| 153.1 2.2.1. | References antioksidatīvo savienojumu saturs | Ne mazāk kā 10 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa |
| 153.1 2.2.2. |
Attiecība:
antioksidanti/gaistošās vielas |
(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD") |
| 153.1 2.2.3. | Šķīdinātāju atlikums – acetons | Ne vairāk kā 500 mg/kg |
| 153.1 3. | Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no kaltētām rozmarīna lapām, izmantojot oglekļa dioksīdu superkritiskos apstākļos | |
| 153.1 3.1. | Iegūšanas apraksts | Rozmarīna ekstrakti izgatavoti no kaltētām rozmarīna lapām, izmantojot oglekļa dioksīdu superkritiskos apstākļus, ar nelielu etanola daudzumu kā palīgšķīdinātāju |
| 153.1 3.2. | Identitātes pierādīšana: | |
| 153.1 3.2.1. | References antioksidatīvo savienojumu saturs | Ne mazāk kā 13 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa |
| 153.1 3.2.2. |
Attiecība:
antioksidanti/gaistošās vielas |
(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD") |
| 153.1 3.3. | Šķīdinātāju atlikums – etanols | Ne vairāk kā 2 % |
| 153.1 4. | Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā | |
| 153.1 4.1. | Iegūšanas apraksts | Rozmarīna ekstrakti, kas izgatavoti no dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā. Ekstraktus var papildus attīrīt, piemēram, apstrādājot ar aktīvo ogli un/vai molekulāro destilāciju. Ekstraktus var suspendēt pārtikas apritē atļautos nesējos vai žāvēt izsmidzinot |
| 153.1 4.2. | Identitātes pierādīšana: | |
| 153.1 4.2.1. | References antioksidatīvo savienojumu saturs | Ne mazāk kā 5 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa |
| 153.1 4.2.2. | Attiecība: antioksidanti/gaistošās vielas | (Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD") |
| 153.1 4.2.3. | Šķīdinātāju atlikums – etanols | Ne vairāk kā 500 mg/kg |
| 153.1 5. | Rozmarīna ekstrakti, atkrāsoti un dezodorēti, kas iegūti ar divpakāpju ekstrakciju, izmantojot heksānu un etanolu | |
| 153.1 5.1. | Iegūšanas apraksts | No dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā izgatavoti rozmarīna ekstrakti, ko papildus ekstrahē ar heksānu. Ekstraktus var papildus attīrīt, piemēram, apstrādājot ar aktīvo ogli un/vai molekulāro destilāciju. Ekstraktus var suspendēt pārtikas apritē atļautos nesējos vai žāvēt izsmidzinot |
| 153.1 5.2. | Identitātes pierādīšana: | |
| 153.1 5.2.1. | References antioksidatīvo savienojumu saturs | Ne mazāk kā 5 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa |
| 153.1 5.2.2. |
Attiecība:
antioksidanti/gaistošās vielas |
(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju – masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD") |
| 153.1 5.2.3. | Šķīdinātāju atlikums: | |
| 153.15.2.3.1. | Etanols | Ne vairāk kā 500 mg/kg |
| 153.15.2.3.2. | Heksāns | Ne vairāk kā 25 mg/kg" |
7. Izteikt 5.pielikuma 177.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "177.1. | Definīcija | Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no dabīgās šķiedras, kuru satur sojas pupiņas. Par nogulsnētāju nedrīkst izmantot citu organisko šķīdinātāju kā vien etanolu" |
8. Izteikt 5.pielikuma 177.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "177.4. | Ārējais izskats | Irdens balts vai iedzelteni balts pulveris" |
9. Papildināt 5.pielikumu ar 177.6.9.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "177.6.9. | Etanols | Ne vairāk kā 2 %" |
10. Papildināt 5.pielikumu ar 177.1 punktu šādā redakcijā:
| "177.1 | E 427 – kasijas sveķi | |
| 177.1 1. | Sinonīmi | Kasijas sveķi (Cassia gum) |
| 177.1 2. | Definīcija |
Kasijas sveķi ir malta un attīrīta Cassia Tora
un Cassia obtusifoli (Leguminosae) sēklu endosperma,
kas satur mazāk nekā 0,05 % Cassia
occidentalis. Tie sastāv galvenokārt no
lielmolekulāriem polisaharīdiem, kuri veidoti no
1,4-β-D-mannopiranozes lineārām ķēdēm, kas savienotas ar
α-D-galaktopiranozes grupām. Mannozes un galaktozes
attiecība ir 5:1.
Ražošanā sēklas ar termisku mehānisko apstrādi izloba un atpumpuro, tad endospermu sasmalcina un sijā. Samalto endospermu turpmāk attīra, ekstrahējot ar izopropanolu |
| 177.1 3. | Pamatviela | Ne mazāk kā 75 % galaktomannāna |
| 177.1 4. | Ārējais izskats | Gaiši dzeltens vai bālgans pulveris bez aromāta |
| 177.1 5. | Identitātes pierādīšana: | |
| 177.1 5.1. | Šķīdība | Labi disperģē aukstā ūdenī, veidojot koloidālu šķīdumu. Nešķīst etanolā |
| 177.1 5.2. | Gēla veidošana ar borātu | Parauga ūdens dispersijai pievieno pietiekamu daudzumu nātrija borāta testa šķīduma, lai paaugstinātu pH virs 9; veidojas gēls |
| 177.1 5.3. | Gēla veidošana ar ksantāna sveķiem |
Iesver 1,5 g parauga un 1,5 g ksantāna
sveķu un tos samaisa. Šo maisījumu, strauji maisot,
pievieno pie 300 ml ūdens (80 °C) 400 ml tilpuma
vārglāzē. Maisa, līdz paraugs ir pilnībā izšķīdis, un
turpina maisīt vēl 30 min (maisīšanas laikā uztur
temperatūru virs 60 °C). Pārtrauc maisīšanu un ļauj
šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai vismaz
2 h.
Stingrs, elastīgs gēls veidojas, kad paraugs ir atdzisis vismaz līdz 40 °C. Taču šāds gēls neveidojas atsevišķi kasija sveķu vai ksantāna sveķu 1 % kontrolšķīdumā, kas sagatavots pēc līdzīgas metodes |
| 177.1 5.4. | Viskozitāte | Mazāk nekā 500
mPa·s (25 °C, 2 h, 1 %
šķīdums), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 200 000–300 000 D |
| 177.1 6. | Tīrības kritēriji: | |
| 177.1 6.1. | Skābē nešķīstoša viela | Ne vairāk kā 2 % |
| 177.1 6.2. | pH | 5,5–8 (1 % ūdens šķīdums) |
| 177.1 6.3. | Tauki | Ne vairāk kā 1 % |
| 177.1 6.4. | Olbaltumvielas (N x 6,25) | Ne vairāk kā 7 % |
| 177.1 6.5. | Pelni | Ne vairāk kā 1,2 % |
| 177.1 6.6. | Zudumi pēc žāvēšanas | Ne vairāk kā 12 % (105 oC, 5 h) |
| 177.1 6.7. | Šķīdinātāju atlikums – izopropanols | Ne vairāk kā 750 mg/kg |
| 177.1 6.8. | Kopējie antrahinoni | Ne vairāk kā 0,5 mg/kg (kvalitatīvās noteikšanas robeža) |
| 177.1 6.9. | Svins | Ne vairāk kā 1 mg/kg |
| 177.1 7. | Mikrobioloģiskie rādītāji: | |
| 177.1 7.1. | Kopējais mikroorganismu skaits | Ne vairāk kā 5000 koloniju veidojošo vienību/g |
| 177.1 7.2. | Raugi un pelējumi | Ne vairāk kā 100 koloniju veidojošo vienību/g |
| 177.1 7.3. | E.coli | Nekonstatē 1 g paraugā |
| 177.1 7.4. | Salmonella spp. | Nekonstatē 25 g paraugā" |
11. Izteikt 5.pielikuma 206.6.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "206.6. | Pamatviela | Bezūdens viela satur ne vairāk kā 80,5 % hidroksipropoksilgrupu (–OCH2CHOHCH3), kas atbilst ne vairāk kā 4,6 hidroksipropilgrupām vienā bezūdens glikozes grupā" |
12. Izteikt 5.pielikuma 327.7.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
| "327.7.3. | Slāpeklis | Ne vairāk kā 0,07 % v/v" |
13. Papildināt 5.pielikumu ar 352.1 punktu šādā redakcijā:
| "352.1 | E 1203 – polivinilspirts | |
| 352.1 1. | Sinonīmi | Vinilspirta polimērs (Vinyl alcohol polymer), PVOH |
| 352.1 2. | Definīcija | Polivinilspirts ir sintētiskie sveķi, kas iegūti polimerizācijā no vinilacetāta, daļēji hidrolizējot esteri sārmaina katalizatora klātbūtnē. Produkta fizikālās īpašības ir atkarīgas no polimerizācijas un hidrolīzes pakāpes |
| 352.1 3. | Ķīmiskais nosaukums | Etanola homopolimērs |
| 352.1 4. | Ķīmiskā formula | (C2H3OR)n, kur R=H vai COCH3 |
| 352.1 5. | Ārējais izskats | Caurspīdīgs, balts vai krēmkrāsas granulēts pulveris bez aromāta un bez garšas |
| 352.1 6. | Identitātes pierādīšana: | |
| 352.1 6.1. | Šķīdība | Šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā |
| 352.1 6.2. | Izgulsnēšana | 0,25 g parauga izšķīdina 5 ml ūdens, to sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Ja šim šķīdumam pievieno 10 ml etanola, parādās baltas duļķes vai pārslainas nogulsnes |
| 352.1 6.3. | Krāsu reakcija |
Izšķīdina 0,01 g parauga 100 ml ūdens, to
sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Pie
5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda testa šķīduma
un dažus pilienus borskābes šķīduma. Veidojas zils
krāsojums.
Izšķīdina 0,5 g parauga 10 ml ūdens, to sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Pie 5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda testa šķīduma. Veidojas tumši sarkans līdz zils krāsojums |
| 352.1 6.4. | Viskozitāte | 4,8–5,8 mPa·s (4 % šķīdums 20 °C), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 26 000–30 000 D |
| 352.1 7. | Tīrības kritēriji: | |
| 352.1 7.1. | Ūdenī nešķīstošās vielas | Ne vairāk kā 0,1 % |
| 352.1 7.2. | Esteri | 125–153 mg KOH/g |
| 352.1 7.3. | Hidrolīzes pakāpe | 86,5–89,0 % |
| 352.1 7.4. | Skābes skaitlis | Ne vairāk kā 3 |
| 352.1 7.5. | Šķīdinātāju atlikums: | |
| 352.1 7.5.1. | Metanols | Ne vairāk kā 0,1 % |
| 352.1 7.5.2. | Metilacetāts | Ne vairāk kā 0,1 % |
| 352.1 7.6. | pH | 5,0–6,5 (4 % šķīdums) |
| 352.1 7.7. | Zudumi pēc žāvēšanas | Ne vairāk kā 5 % (105 °C, 3 h) |
| 352.1 7.8. | Zudumi pēc dedzināšanas | Ne vairāk kā 1 % |
| 352.1 7.9. | Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg" |
14. Izteikt 5.pielikuma 369.punktu šādā redakcijā:
| "369. | E 1521 – polietilēnglikols | |
| 369.1. | Sinonīmi | PEG, makrogols, polietilēnoksīds (polyethylene oxyde) |
| 369.2. | Definīcija | Etilēnoksīda polimērs un ūdens aditīvs polimērs, ko parasti apzīmē ar skaitli, kas aptuveni atbilst molekulmasai |
| 369.3. | Ķīmiskais nosaukums | Alfa-hidro-omega-hidroksipoli(oksi-1,2-etāndiols) (alpha-Hydro-omega-hydroxypoly (oxy-1,2-ethanediol)) |
| 369.4. | Ķīmiskā formula | HOCH2-(CH2-O-CH2)n-CH2OH |
| 369.5. | Vidējā molekulmasa | 380–9000 D |
| 369.6. | Pamatviela |
PEG 400: ne mazāk kā 95,0 % un ne vairāk kā 105,0
%
PEG 3000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 3350: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 4000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 6000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 8000: ne mazāk kā 87,5 % un ne vairāk kā 112,5 % |
| 369.7. | Ārējais izskats |
PEG 400 ir dzidrs, viskozs, bezkrāsains vai gandrīz
bezkrāsains higroskopisks šķidrums.
PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000, PEG 8000 ir balta vai gandrīz balta cieta viela, kas līdzīga vaskam vai parafīnam |
| 369.8. | Identitātes pierādīšana: | |
| 369.8.1. | Kušanas temperatūra |
PEG 400: 4–8 oC
PEG 3000: 50–56 oC PEG 3350: 53–57 oC PEG 4000: 53–59 oC PEG 6000: 55–61 oC PEG 8000: 55–62 oC |
| 369.8.2. | Viskozitāte |
PEG 400: no 105 līdz 130 mPa·s (pie 20 oC)
PEG 3000: no 75 līdz 100 mPa·s (pie 20 oC) PEG 3350: no 83 līdz 120 mPa·s (pie 20 oC) PEG 4000: no 110 līdz 170 mPa·s (pie 20 oC) PEG 6000: no 200 līdz 270 mPa·s (pie 20 oC) PEG 8000: no 260 līdz 510 mPa·s (pie 20 oC) Polietilēnglikoliem, kuriem vidējā molekulmasa ir lielāka par 400, viskozitāti nosaka 50 % m/m kandidātvielas šķīdumam ūdenī |
| 369.8.3. | Šķīdība |
PEG 400: viegli šķīst ūdenī, ļoti labi šķīst acetonā,
etilspirtā un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst taukskābēs un
minerāleļļās.
PEG 3000 un PEG 3350: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, vāji šķīst etilspirtā, gandrīz nešķīst taukskābēs un minerāleļļās. PEG 4000, PEG 6000 un PEG 8000: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst etilspirtā, taukskābēs un minerāleļļās |
| 369.9. | Tīrības kritēriji: | |
| 369.9.1. | Skābums vai bāziskums | Izšķīdina 5,0 g parauga 50 ml ūdens, kas nesatur oglekļa dioksīdu, un pievieno 0,15 ml bromtimola zilā šķīduma. Šķīdums ir dzeltenā vai zaļā krāsā. Ir vajadzīgs ne vairāk kā 0,1 ml 0,1 M nātrija hidroksīda šķīduma, lai indikatora krāsa kļūtu zila |
| 369.9.2. | Hidroksilskaitlis |
PEG 400: 264–300
PEG 3000: 34–42 PEG 3350: 30–38 PEG 4000: 25–32 PEG 6000: 16–22 PEG 8000: 12–16 |
| 369.9.3. | Pelni (sulfātu veidā) | Ne vairāk kā 0,2 % |
| 369.9.4. | 1,4-dioksāns | Ne vairāk kā 10 mg/kg |
| 369.9.5. | Etilēnoksīds | Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
| 369.9.6. | Etilēnglikols un dietilēnglikols | Ne vairāk kā 0,25 % w/w atsevišķi vai kopā |
| 369.9.7. | Svins | Ne vairāk kā 1 mg/kg" |
15. Papildināt 6.pielikumu ar 129.1 punktu šādā redakcijā:
| "129.1 | E 392 | Rozmarīna ekstrakti | Extracts of rosemary | antioksidants" |
16. Papildināt 6.pielikumu ar 151.1 punktu šādā redakcijā:
| "151.1 | E 427 | Kasijas sveķi | Cassia gum | dažādas" |
17. Izteikt 6.pielikuma 290.1 punktu šādā redakcijā:
| "290.1 | E 961 | Neotams | Neotame | saldinātājs, dažādas" |
18. Papildināt 6.pielikumu ar 301.1 punktu šādā redakcijā:
| "301.1 | E 1203 | Polivinilspirts | Polyvinyl alchocol | dažādas" |
19. Izteikt 6.pielikuma 320.punktu šādā redakcijā:
| "320. | E 1521 | Polietilēnglikols | Polyethylene glycol | dažādas" |
20. Papildināt 7.pielikumu ar 180.1 punktu šādā redakcijā:
| "180.1 | E 427 | Kasijas sveķi | Cassia gum | dažādas" |
21. Izteikt 7.pielikuma 252.1 punktu šādā redakcijā:
| "252.1 | E 961 | Neotams | Neotame | saldinātājs, dažādas" |
22. Izteikt 7.pielikuma 309.punktu šādā redakcijā:
| "309. | E 1521 | Polietilēnglikols | Polyethylene glycol | dažādas" |
23. Papildināt 7.pielikumu ar 317.1 punktu šādā redakcijā:
| "317.1 | E 1203 | Polivinilspirts | Polyvinyl alchocol | dažādas" |
24. Papildināt 7.pielikumu ar 324.1 punktu šādā redakcijā:
| "324.1 | E 392 | Rozmarīna ekstrakti | Extracts of rosemary | antioksidants" |
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 15.marta
noteikumiem Nr.189
„1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra
noteikumiem Nr.146
Aprēķinot pārtikas piedevu lietojamo daudzumu pārtikas produktos, kas minēti šajā pielikumā, ņem vērā šādas pie pārtikas piedevu nosaukuma norādītās piezīmes:
1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot:
1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā;
1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums;
1.3. jebkuru produktu, kam ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338- 341, E 343 un E 450- 452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums.
2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts).
3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas:
3.1. pārtikā, ko izplata tirdzniecībā;
3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām:
3.2.1. pārtikas piedevām, ko pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai;
3.2.2. krāsvielām;
3.2.3. saldinātājiem;
3.2.4. dažādām pārtikas piedevām – E 200- 219, 297, 353- 363, 385, 392, 405, 416, 420- 421, 425, 427, 431- 436, 442- 445, 468, 473- 495, 512, 520- 523, 535- 556, 559, 579- 635, 900- 927 b, 950, 951, 953, 957, 959, 961, 965- 967, 999, 1201, 1202, 1203, 1505, 1518, 1521.
4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā.
5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā.
6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā.
7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.
8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā.
9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klātneesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg.
10. Maksimālā deva aspartāma-acesulfāma sālim 1 noteikta, rēķinot pēc acesulfāma K (a) vai aspartāma (b) satura sālī. Izmantojot aspartāma-acesulfāma sāli 1, nedrīkst pārsniegt acesulfāma K un aspartāma maksimālo devu attiecīgajā pārtikas produktā.
11. Maksimālā deva rozmarīna ekstraktiem noteikta, rēķinot kā karnozola un karnozolskābes summu produktā.
| Tabula WORD formātā |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs