• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
NATO durvis paliks atvērtas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.1999., Nr. 75/78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22735

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atbalstu mūsu valstij

Vēl šajā numurā

12.03.1999., Nr. 75/78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Jānis Ūdris — no NATO mītnes Briselē:

NATO durvis paliks atvērtas

"Mēs pavisam droši varam sagaidīt, ka NATO valstu sanāksmē aprīlī Vašingtonā nevienai konkrētai valstij netiks izteikts uzaicinājums iestāties NATO," tā vakar, 11.martā, Briselē teica NATO Politiskās direkcijas direktors, vēstnieks Donalds Makkonels ( Donald J.McConell ), tiekoties ar Latvijas žurnālistiem. Donalds Makkonels (kurš ir arī NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas palīgs) uzsvēra, ka šādai prognozei ir objektīvs raksturs.

Donalds Makkonels Latvijas žurnālistiem pirmajiem pavēstīja, ka NATO oficiālajā paziņojumā sakarā ar Čehijas, Ungārijas un Polijas uzņemšanu šodien, 12.martā, šajā organizācijā ir atkārtoti apliecināta NATO apņēmība arī turpmāk saglabāt atvērto durvju principu jaunām dalībvalstīm. "Tā nav vienkārša Madrides sanāksmes deklarācijas atkārtošana," teica NATO Politiskās direkcijas vadītājs Donalds Makkonels. "Atkārtojot Madrides sanāksmē deklarētās saistības, mēs kandidātvalstīm dodam papildu apliecinājumu, ka NATO durvis tām joprojām ir atvērtas. Jautājums nav "vai?", jautājums ir "kad?"", teica NATO ģenerālsekretāra palīgs, analizējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izredzes iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

Donalds Makkonels arī atzina Krievijas lielo ietekmi Latvijas virzībā uz NATO, jo ģeopolitiskais faktors nosaka, ka Eiropas drošība nav iedomājama, ignorējot Krieviju. Taču NATO Politiskās direkcijas vadītājs atgādināja, ka nevienai valstij, arī Krievijai, nav veto tiesību NATO paplašināšanās norisē.

Par interesantu vēstnieks Makkonels atzina "Latvijas Vēstneša" hipotētisko jautājumu: kāda būtu NATO reakcija, ja arī Krievija izteiktu vēlēšanos iestāties šajā organizācijā? "Pāris reizes mums jau nācies atbildēt uz šo jautājumu," teica NATO ģenerālsekretāra palīgs. "Tiesa, mēs gan šobrīd nevaram iedomāties Krieviju NATO, bet arī nesakām "nē". Diemžēl Krievijā joprojām valda vecā domāšana. Atbilstoši tai ikviena valsts, kas iestājas NATO, tiek uzskatīta par zaudējumu Krievijai. Taču patiesībā NATO neiet uz Austrumiem, bet Austrumi iet uz Rietumiem. Tas ir objektīvs process, un Krievijas pašas interesēs ir šo procesu apzināties," teica NATO Politiskās direkcijas vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka NATO interesēs, bet vispirms jau pašas Krievijas interesēs ir atjaunot politisko un ekonomisko stabilitāti un nostiprināt demokrātiju savā valstī.

Donalds Makkonels noraidīja Krievijas propagandistiskos apgalvojumus, ka visi atbildīgie NATO lēmumi tiek pieņemti atbilstoši Vašingtonas viedoklim. "Es pats vadu NATO Politisko komiteju un varu apliecināt, ka ir ārkārtīgi grūti panākt visu 16 NATO dalībvalstu kopējo viedokli. Pēc dienas NATO dalībvalstu skaits būs jau 19, un tad konsensu panākt būs vēl grūtāk."

NATO mītnē Briselē šajās dienās valda lietišķa darba noskaņa, gatavojoties Vašingtonas sanāksmei. Svinīgā jauno dalībvalstu karogu pacelšanas ceremonija šeit tiek plānota 16.martā. NATO mītnē arī joko, ka lielākās raizes Čehijas, Ungārijas un Polijas uzņemšana sagādājusi Briseles dārzniekiem, kam tagad jāpārveido grandiozā puķu dobe pie ieejas NATO galvenajā mītnē, kurā ar ziediem atveidoti visu NATO dalībvalstu karogi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!