Saeimas sēdē 2011.gada 17.martā:

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Godātie Prezidija locekļi!

Dāmas un kungi! Saeimas deputāti!

Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai ir viens no atskaites punktiem ne tikai man kā valdības vadītājam, bet arī visai valdībai un valsts pārvaldei kopumā par gada laikā paveikto, aizsākto un arī iecerēto.

Kas tad ir mainījies Latvijā, kopš laika kad atskaitījos iepriekšējam Saeimas sasaukumam?

Kopš iepriekšējā ikgadējā ziņojuma 2010.gada martā situācija valstī ir būtiski uzlabojusies. Kaut arī apstākļi šobrīd vēl aizvien ir smagi, salīdzinot ar situāciju pirms gada, esam daudz paveikuši, un tas atspoguļojas arī objektīvos rādītājos. Ja pirms gada finansiālā un ekonomiskā situācija bija tik tikko stabilizējusies, tad šobrīd varam runāt par vispārēju izaugsmes atjaunošanos. Iepriekš vērojamā trauslā atlabšana ir nostiprinājusies, un varam pievērsties vidēja termiņa jautājumu risināšanai.

Valsts finanšu sistēma ir stabilizēta, un ekonomika pakāpeniski atjaunojas. Teikto apstiprina arī starptautisko kredītreitingu aģentūru pēdējie lēmumi par Latvijas kredītreitinga un tā nākotnes vērtējuma paaugstināšanu. Nu jau divas no trijām lielākajām kredītreitingu aģentūrām vērtē Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī. Un tas notiek laikā, kad citu Eiropas valstu kredītreitingi tiek samazināti. Tas ir nenoliedzami pozitīvs signāls arī finanšu tirgiem, kas uzlabos kredītu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas arī atvieglos Latvijas valsts atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, pārfinansējot starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ņemtos kredītus.

Pirms gada runājot Saeimas priekšā un atskatoties uz 2009.gada rādītājiem, mums pavērās dramatiska aina – iekšzemes kopproduktu kritums par 18%, straujš bezdarba pieaugums, kritums gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Bijām pārdzīvojuši uzbrukumu nacionālajai valūtai un neuzticību Latvijas finanšu sistēmai. Tas visskaidrāk izpaudās augstajās procentu likmēs, faktiski paralizējot finanšu plūsmas. Tomēr kopš 2009.gada vidus, kad tika veikta budžeta konsolidācija par 500 miljoniem latu, finansiālā situācija tika nostabilizēta, liekot pamatus ekonomikas atjaunošanai un izejai no krīzes.

Atskatoties uz 2010.gadu, varam teikt, ka tas bijis nepārprotami labāks par 2009.gadu. Ekonomikas stabilizācijas programmas konsekventa īstenošana un mūsu iespējām atbilstoša 2010.gada budžeta savlaicīga pieņemšana ir atjaunojusi uzticību finanšu tirgos. Esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru – ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā.

Savā iepriekšējā ziņojumā es iezīmēju trīs galvenos krīzes pārvarēšanas virzienus, kuros strādā valdība – finanšu stabilizācija, ekonomikas sildīšanas pasākumi un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Tagad pievērsīšos katram virzienam.

Finanšu stabilizācija

Valsts finanšu stabilizācija iepriekšējos gados neapšaubāmi bija centrālais valdības darba kārtības jautājums. Šajā laikā tika sagatavoti grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžeti 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Pašreiz valdība strādā pie 2011.gada budžeta grozījumiem, paredzot budžeta deficīta samazināšanu par vēl 50 miljoniem latu. Tādējādi kopbudžeta deficīts pēc EKS95 metodikas šogad būs ap 5% no IKP, kas ir ievērojami zem starptautiskā aizdevuma programmas nospraustajiem griestiem – 6% no IKP. Jau šomēnes minētie budžeta grozījumi tiks iesniegti Saeimā. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta par 2,1 miljardu latu, no kuriem 1,3 miljardi latu ir izdevumu pusē, bet 0,8 miljardi latu ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas tika veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē. Minētais darbs jāturpina arī šogad, un 2012.gada budžetā jāsasniedz Māstrihtas kritērijs – budžeta deficīts zem 3% no IKP. Attiecīgi 2012.gada budžets būs pēdējais, kurā nāksies nodarboties ar fiskālo konsolidāciju. Laikā, kad daudzās ES valstīs finanšu krīzes vēršas plašumā, Latvija aizvien biežāk tiek pieminēta kā pozitīvs paraugs krīzes pārvarēšanā. Finanšu tirgū ir nodrošināta stabilitāte – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valsts vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, uzlabojas Latvijas kredītreitings un tā nākotnes redzējums.

Skaidrs redzējums par finanšu stabilizāciju un aizdevuma līdzekļu nodrošinātā likviditāte ir palīdzējusi atjaunot resursu apriti gan valsts, gan privātajam sektoram. 2010.gada laikā starpbanku procentu likmes ir strauji samazinājušās, un šobrīd ir pat zemākas par pirmskrīzes līmeni. Finanšu tirgu vērtējums par Latvijas kredītrisku, izteikts kā mijmaiņas darījumu likmju starpība, kopš 2009.gada pirmās puses sarucis četrkārt. Valsts kase ir atsākusi izlaist ilgtermiņa valsts parādzīmes, to procentu likmes ir pieņemamas un zemākas nekā dažām eirozonas valstīm. Pamazām atsākas arī jaunu projektu kreditēšana – tikai 2010.gada otrajā pusē komercbankas jaunos kredītos rezidentiem izsniegušas 640 miljonus latu.

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus, lai nākotnē izskaustu iespēju politiskam diletantismam un bezatbildībai no jauna novest valsti bankrota priekšvakarā. Tādēļ valdība strādā pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus un maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu atkarībā no makroekonomiskajiem rādītājiem. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās ES dalībvalstīs, nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti. Esmu aicinājis arī Saeimas deputātus aktīvi iesaistīties šajā darbā, piedāvājot izveidot darba grupu ar valdības un visu Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Ekonomikas atlabšana pēc strauja kritiena, valsts finanšu stabilizācija un sociālās stabilitātes saglabāšana Latvijai ir piesaistījusi arī pasaules uzmanību. Situācijā, kad daudzas ES valstis saskaras ar pārmērīgu budžeta deficītu un finanšu tirgu neuzticību, Latvijas pieredze tiek uztverta kā pozitīvs krīzes pārvarēšanas paraugs.

Ekonomikas sildīšana

Līdz ar valsts finanšu stabilizāciju un uzticības atjaunošanos ir atsākusies ekonomiskā aktivitāte. Ekonomikas pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams jau kopš 2010.gada sākuma, savukārt ekonomikas izaugsme gada griezumā ir atjaunojusies pagājušā gada trešajā ceturksnī. Gadu kopumā esam noslēguši ar 0,3% recesiju, kas ir ievērojami labāk, nekā tika prognozēts, veidojot 2010.gada budžetu. Ekonomikas pieaugums pagājušā gada 4.ceturksnī bija 3,6%, salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni. Šogad plānojam 3,3% ekonomikas pieaugumu. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 14%, bet eksports – par 29,5%.

Kamēr iekšzemes patēriņš vēl ir salīdzinoši zems, par galveno izaugsmes avotu ir nostiprinājies eksports. Eksporta pieaugums bijis pietiekami nozīmīgs, lai kompensētu zaudējumus citās jomās un ekonomiku kopumā “izvilktu” no recesijas.

Atjaunotā izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un izmainītu, ilgtspējīgāku ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientēta ražošana. Tas bija iespējams ne tikai saistībā ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet arī Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanās dēļ, kas panākta gan uz izmaksu samazināšanas, gan uz produktivitātes palielinājuma rēķina. Kā jau minēju, eksports 2010.gadā pieaudzis par 29,5%, sasniedzot vairāk nekā 4,6 miljardus latu un par vairāk nekā vienu miljardu pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Turklāt eksporta apjoms faktiskajās cenās par 5,4% pārsniedz pirms krīzes sasniegto iepriekšējo augstāko līmeni.

Būtiska loma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir arī valdības veiktajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem.

Esam pārdalījuši ES fondu līdzekļus par labu uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam vienkāršojusi ES fondu apguves procedūras un būtiski paātrinājuši līdzekļu apguvi. To skaidri parāda ES fondu apguves dinamika. 2008.gadā finansējuma saņēmējiem tika izmaksāti 90 miljoni lati, 2009.gadā – 388 miljoni lati, bet 2010.gadā – 453 miljoni latu. Finansējuma izmantošana ir kļuvusi mērķtiecīgāka, novirzot papildu līdzekļus augstākas pievienotās vērtības ražotnēm un jaunu produktu izstrādei, inovācijām un ražošanas pilnveidošanai, kas būtu par pamatu jaunu darba vietu radīšanai. Arī 2011.gadā plānojam maksimāli izmantot ES fondu dotās iespējas, paredzot rekordlielu piešķīrumu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanai.

ES fondi nav vienīgais ekonomikas stimulēšanas instruments. Ir paplašināta eksportkredītu garantiju sistēmas darbība, turpinās administratīvā sloga samazināšana, ir ieviesta mikrouzņēmumu atbalsta pakete. Mazā biznesa uzsākšanai ir izveidotas trīs jaunas uzņēmējdarbības formas – patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji un mazkapitāla SIA. Gada laikā ir izveidojušies 6000 mikro un mazo uzņēmumu un ir reģistrējušies 1200 amatnieku un dažādu pakalpojumu sniedzēju. Laika periodā kopš mikrouzņēmumu programmas ieviešanas ir radīts vairāk nekā 3000 jaunu darba vietu.

Nedaudz vēlos pakavēties pie tā, ko tad konkrēti nozīmē administratīvā sloga samazināšana. Pamatā tās ir prasības uzņēmējiem un privātpersonām, kuru pārskatīšana ir ļāvusi ietaupīt laiku un līdzekļus. Aizvadītajos divos gados ir samazināts uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju skaits, atlikušajām atļaujām samazināti izsniegšanas termiņi, vienkāršots saskaņošanas process un samazināts iesaistīto institūciju skaits. Tāpat ir atceltas vairāku paziņojumu vai informācijas izvietošanas prasības, samazinot atļauju saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaitu. Lai minimizētu to, cik bieži uzņēmējiem jāvēršas valsts iestādēs, atlikušajām atļaujām pagarināts to derīguma termiņš, dažos gadījumos nosakot beztermiņa atļaujas.

Paralēli turpinās elektroniski iesniedzamo pieteikumu, atskaišu un citu dokumentu izmantošanas paplašināšana, tiek vienkāršota kārtība, kādā personas vēršas valsts institūcijās. Plašāk ieviests princips, ka valsts iestādes neprasa no uzņēmumiem un iedzīvotājiem ziņas, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcība. Pērn vienkāršota un paātrināta uzņēmēju un fizisku personu maksātnespējas procedūra, būtiski vienkāršota pievienotās vērtības nodokļa deklarēšana, samazinot apliekamo personu skaitu un nosakot retāku deklarāciju iesniegšanu. Izvērsts pārskats par visiem uzlabojumiem ikvienam pieejams elektroniski Ministru kabineta mājaslapā. Tomēr jāatzīst, ka šajā jomā vēl daudz darāmā. Es ceru arī uz aktīvu pašvaldību iesaistīšanos, jo nav noslēpums, ka dažādi birokrātiski šķēršļi joprojām sastopami arī pašvaldību līmenī.

Tomēr ekonomikas atveseļošanai nepietiks vien ar represijām pret pelēko sektoru, ir nepieciešami jauni projekti un jaunas finanšu plūsmas no ārpuses. Tādēļ jaunā kvalitātē sākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju “Polaris”. Šo darbību mērķis ir efektīvi koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju aktivitātes, lai potenciālajam investoram vienkāršotu visu interesējošo jautājumu noskaidrošanu, sekmētu projektu virzību, laikus novērstu radušās problēmas un noskaidrotu investoru apmierinātību projektu realizācijas gaitā un pēc to ieviešanas. Lai skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros definējot investīciju piesaistes stimulus. Šogad ir arī atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem.

Viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana. Jautājums par ēnu ekonomiku bieži tiek minēts arī saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem. Tas regulāri ir bijis arī sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem dienaskārtībā. Lai kā mēs vēlētos ieņēmumu daļā palielināt no ēnu ekonomikas iegūstamās naudas prognozes, ir skaidrs, ka ieskaitīts tiks tikai tas, ko reāli būsim iekasējuši. Šāds nosacījums ir vēl viens nopietns stimuls un priekšnoteikums mērķtiecīgam valdības darbam pie ēnu sektora apkarošanas.

Atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plānu, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas un administrēšanas, administratīvā sloga mazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās. Atbildīgās institūcijas pārskata uzņēmējdarbībai noteiktās prasības, palielinot iespējas atklāt negodīgos uzņēmumus, vienlaikus paredzot administratīvo procedūru ziņā labvēlīgāku darbības režīmu uzņēmumiem, kuri darbojas godīgi. Šādā veidā tiek uzlabota kontroles pārskatāmība, vienkāršota nodokļu nomaksa un palielināta motivācija godīgi pildīt noteiktos pienākumus. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ieviešanā veidojas laba sadarbība ar vairāku nozaru asociācijām, kopīgiem spēkiem izskaužot konkurenci kropļojošu negodīgu praksi. Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina šogad plānojam nodrošināt 60 miljonu latu virsplāna nodokļu ieņēmumus.

Sociālās drošības tīkls

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai pēdējo gadu laikā nozīmīga loma ir 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam. Tas ietver vairākus sociālā nodrošinājuma pasākumus, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu un izmaksas termiņu ierobežojumu atcelšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta līdzfinansējumam pašvaldībām 2010.gada budžetā tika atvēlēts vairāk nekā 13 miljoni latu.

Plašu atpazīstamību ieguvusi darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās, kas pazīstama kā simtlatnieku programma. Šīs programmas finansēšanai piesaistīti Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļi, kas deva iespēju tai 2010.gadā kopumā atvēlēt vairāk nekā 27 miljonus latu. Iesaistīto personu skaits pārsniedza 65 tūkstošus. Gan katram stipendijas saņēmējam, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā šīs programmas īstenošana sniedz būtisku atspaidu sarežģītajā situācijā.

Vēl viens sociālās drošības tīkla kontekstā pieminams valdības paveiktais darbs ir trūcīgas personas statusa iegūšanas nosacījumu pārskatīšana. No 2010.gada aprīļa stājās spēkā grozījumi tiesību aktos, lai vienkāršotu šāda statusa saņemšanu, noteiktu garāku statusa piešķiršanas periodu un ļautu to attiecināt arī uz personām ar parādsaistībām. Trūcīgās personas statusa piešķiršana dod tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kā arī plašāku citu veidu sociālo palīdzību un atvieglojumus. 2010.gadā sociālās drošības tīkla pasākumi sasniedza maksimālo apmēru. Šogad un turpmākajos gados šo pasākumu apmērs pakāpeniski samazināsies.

Viena no būtiskākajām sociālajām problēmām ir vēl aizvien augstais bezdarbs. Kaut arī bezdarba līmenis kopš pagājušā gada martā sasniegtā augstākā līmeņa (17,3%) pakāpeniski samazinās, tomēr tas aizvien saglabājas augstā līmenī – virs 14%. 2010.gadā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 97 tūkstoši cilvēku, tas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gadā.

Turpmākai bezdarba mazināšanai ir nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Jau veiktās politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes.

Plānojam arī uzlabot sasaisti starp dažādu jomu priekšlikumu ieviešanu – ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir cieši saistīts ar kritērijiem bezdarbnieku pabalstu saņemšanai un motivāciju atgriezties legāli nodarbinātas personas statusā. Līdzīgi raugāmies arī uz pagaidu nodarbinātības pasākumiem – tie ir labi un noderīgi, tomēr tiem nevajadzētu radīt deformācijas darba tirgū.

Tomēr tikai ar sociālajiem pasākumiem bezdarba problēmu atrisināt nevarēs – risinājuma pamatā ir ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu darba vietu radīšana.

Godātie klātesošie!

Tagad pieskaršos sociālā budžeta ilgtspējas jautājumam. Vispirms vēlos noraidīt jebkādas publiski izskanējušas spekulācijas par pensiju griešanām 20–50% apmērā vai pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 70 gadiem. Šādiem apgalvojumiem nav pamata, un visticamāk tie ir saistīti ar vēlmi priekšlaikus radīt sabiedrībā pretestību jebkādam piedāvājumam, kas būtu vērsts sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas virzienā.

Tomēr ir skaidrs, ka bez reformām neiztikt. Ja politiķi vai juristi mēģina ignorēt finanšu jautājumus, tie diemžēl par sevi atgādina paši. Aprēķini liecina, ka sociālā budžeta izveidotais uzkrājums izsīks 2012.gadā.

Saglabājoties nelabvēlīgām demogrāfiskām tendencēm, aizvien mazākam skaitam nodarbināto jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Tas liek izšķirties vai nu par pieaugošu nodokļu slogu un konkurētspējas zudumu, vai arī par mazāku ienākumu aizvietojuma līmeni. Lai meklētu risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, veidosim Demogrāfisko jautājumu padomi, tomēr ar līdzīgu situāciju un izvēlēm saskaras vairums ES valstu. Nelabvēlīgu iespaidu uz sociālo budžetu atstāj arī pašreizējā ekonomiskā krīze, pieaugot bezdarbam un samazinoties algām, sociālā budžeta ieņēmumi ir strauji kritušies. Tas viss liek domāt gan par sociālā budžeta ilgtspēju, gan par īstermiņa problēmu pārvarēšanu.

2010.gada vasarā valdībā tika apstiprināta Labklājības ministrija koncepcija par sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu. Tajā ir skaidri pateikts, ka radikālas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina. Tomēr ir jāveic nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējā stāvokļa uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu relatīvi dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās tendences. Valdības atbalstītie risinājumi paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu. Tie paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus. Līdzās tam tika pieņemti arī vairāki citi lēmumi saistībā ar izdienas pensiju vecuma paaugstināšanu, piemaksu pie jaunpiešķirtajām pensijām atcelšanu, apdrošināšanas stāža paaugstināšanu, pensiju indeksācijas iesaldēšanu uz laiku un citi.

Esam veikuši pasākumus arī sociālā budžeta ieņēmumu daļas paaugstināšanai – ir samazināts iemaksu apjoms fondēto pensiju shēmā, lielākus līdzekļus novirzot paaudžu solidaritātes sistēmai, kā arī paaugstināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme. Vēlreiz jāmin arī cīņa ar ēnu ekonomiku, t.sk. ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību, kas vistiešāk ietekmē sociālo budžetu.

Līdz ar to šobrīd, kad jāsāk apzināt nākamo gadu budžeta aprises, viens no valdības uzdevumiem ir dialogā ar nozares speciālistiem un Pensionāru federāciju pārrunāt visas iespējas un risinājumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Tas ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas mums jāatrisina ne tikai esošās pensionāru saimes labā, bet arī domājot par nākotnes pensionāriem, kas šobrīd vēl ir darba tirgū un maksā nodokļus.

Ārpolitika

Ar galveno mērķi sekmēt eksportu un piesaistīt investīcijas strādājam arī pie ārējās ekonomiskās sadarbības. Piemēram, 2010.gadā ir noslēgts divpusējās ekonomiskās sadarbības līgums ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala administrāciju, kā arī parakstīta Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2010.–2011.gadam. Nozīmīgi ir 2010.gadā sagatavotie un decembrī ar Krieviju parakstītie līgumi par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par sadarbību tūrisma jomā.

2010.gadā notika arī četru iepriekš noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju sēdes par ekonomiskās sadarbības jautājumiem – aprīlī ar Kazahstānu, jūnijā ar Krieviju, jūlijā ar Ukrainu un septembrī ar Baltkrieviju.

Ir sākts darbs pie Latvijas pozīcijas skaidrošanas saistībā ar Eiropas Savienības finanšu ietvara 2014.–2020.gadam sagatavošanu. Latvijas prioritātes ir atbalsts kohēzijas politikai un kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Latvija sarunās ar starptautiskajiem partneriem uzsver nepieciešamību saglabāt kohēzijas politikas sākotnējo mērķi – stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot attīstības līmeņa atšķirības starp Eiropas reģioniem. Attiecībā uz lauksaimniecības politikas reformu, Latvija iestājas par tiešmaksājumu sistēmas reformu, padarot tos taisnīgākus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

Vēl viens būtisks valdības uzdevums ir uzsākt gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusgadā. Šogad pie Ārlietu ministrijas tiks izveidots prezidentūras sekretariāts, kura darba nodrošināšanai jau sākts sagatavošanās darbs.

Godātā Saeima!

Darbā pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas 2010.gadā esam pietuvojušies noteiktajam mērķim, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits nedrīkst pārsniegt 8% no nodarbinātajiem. Turpinājusies arī iepriekšējos gados sāktā izmaksu samazināšana. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 63 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā. Valsts budžeta iestādēs strādājošo vidējais atalgojums ir samazināts no 585 latiem 2008.gadā uz 458 latiem 2010.gadā jeb par 28%.

Vienlaikus ar efektivitātes uzlabošanu vairākās jomās darbs bija vērsts arī uz skaidrāku rezultātu sasniegšanu un kvalitātes uzlabošanu. 2010.gadā turpinājās vairāku pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti, optimizētu esošo resursu izlietošanu un paaugstinātu visu līmeņu izglītības kvalitāti. Pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2009.gadā tika uzsākts un 2010.gadā ieviests finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”.

Profesionālajā izglītībā 2010.gadā ir sākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas īstenošana. Attiecībā uz 59 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālajām izglītības iestādēm plānots optimizēt to skaitu (līdz 29) un izvietojumu reģionos, nododot profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei. Mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes modernizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, labāku kvalificēta darbaspēka iekļaušanos darba tirgū, tā konkurētspēju un iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.

2010.gada laikā turpināta iestāžu reģionālo tīklu optimizācija. Kā uzskatāmu piemēru var minēt arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju: apvienojot 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs, kas savu darbu sāka 2011.gada 1.janvārī. Savukārt veselības aprūpes jomā 2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde.

Ikdienas steigā sastopoties ar aizvien jauniem izaicinājumiem, bieži vien nepamanām, cik daudz jau esam paveikuši. No pirmskrīzes nesabalansētās ekonomikas struktūras un nesaprātīgās burbuļu pūšanas esam atbrīvojušies diezgan sāpīgā veidā. Ne viss ir bijis gludi un vienkārši, tomēr šobrīd esam nostājušies uz noturīgas izaugsmes ceļa. Atskatoties uz šo periodu ar laika perspektīvu, varēsim teikt, ka tas ir paliekošs ieguvums. Līdzīgi kā kokam skatoties gadskārtu gredzenu rakstus – labos apstākļos tie plešas resnumā straujāk, tomēr koks ir mīksts un neizturīgs. Turpretī augot cauri grūtībām, gredzeni ir ciešāk viens pie otra un koks veidojas blīvs un izturīgs. Kārtīgs meistars zina, ka tieši blīvais ir īstais lietaskoks.

Dāmas un kungi!

Savas atskaites otrajā daļā iezīmēšu būtiskākos nākotnes plānus un uzdevumus.

Lai uzturētu valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, ir jāturpina reformu īstenošana. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie problēmu apzināšanas un risinājumu meklēšanas. Reformu vadības grupā esam panākuši vienošanos par tālāko strukturālo reformu principiem un virzieniem, atbilstoši kuriem ministrijas sniedza savus priekšlikumus. Šonedēļ notikušajā Reformu vadības grupas sēdē tos izvērtējām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, pārrunājot arī kārtību un atskaites mehānismu konkrēto reformu pasākumu ieviešanai. Izskatot ministriju apkopotos priekšlikumus, iezīmējas vairāki reāli tālāko reformu virzieni un konkrēti uzdevumi. Vairākās jomās esam uzdevuši konkretizēt priekšlikumus, izmērāmākus rezultātus un termiņus reformu pabeigšanai.

Darbs pie strukturālajām reformām līdz šim bija vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu. Tagad sākts strukturālo reformu otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ilgspējīgu ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti.

Strukturālās reformas ir īstenojamas, ievērojot vairākus principus – vispārīguma, mērķtiecīguma, prioritāšu, neatgriezeniskuma, ekonomijas, koordinācijas un izvērtēšanas principu. Šie principi paredz veicamo reformu attiecināšanu uz visām jomām un nozarēm, panākot reformu savstarpēju savietojamību un papildināmību, koncentrēšanos uz būtiskām reformām, ievērojot secību un pēctecību, skaidru uzraudzību pār sasniegto progresu un rezultātu izvērtēšanu, panākot lielāku izmantoto resursu efektivitāti. Galvenais strukturālo reformu paredzētais rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Atkārtošu jau iepriekš reformu vadības grupā teikto – reformas var nest rezultātus tikai tad, kad par tām katrs ministrs uzņemsies ne tikai politisku, bet arī personisku atbildību, rosinot aptverošas diskusijas ar nozares ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, tādējādi nodrošinot izsvērtu un profesionālu lēmumu pieņemšanu.

Plānoto reformu kopumu var iedalīt trīs virzienos: valsts konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības sistēmas attīstība un sabalansētas sociālās sistēmas izveide.

Turpmākam darbam pie konkurētspējas palielināšanas plānots veikt visaptverošu novērtējumu par tiem rādītājiem un darbības aspektiem, kas svarīgi investoriem un biznesa videi kopumā. Kopā ar konsultantiem ir sākta konkurētspējas ziņojuma izstrāde, kas pēc starptautiski atzītas metodikas novērtēs biznesa vides jomas, kurās atpaliekam no citām valstīm un kur iespējami vislielākie uzlabojumi, sniedzot konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes, infrastruktūras un komercprakses uzlabošanai. Ceru, ka konkurētspējas novērtējums kalpos kā precīzs diagnostikas rīks, kas uzrādīs gan mums labi zināmas, gan varbūt apslēptas problēmas. Turklāt starptautiskas novērtējuma pieejas izmantošana dos iespēju vienkārši salīdzināt situāciju ar citām valstīm, kā arī parādīs labāko praksi konkrētu jautājumu risināšanā citviet.

Konkurētspējas veicināšanai plānots arī turpināt darbu pie birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga mazināšanas. Šajā jomā vēl ir lielas iespējas uzlabojumiem. Piemēram, 2011.gada laikā plānojam pārskatīt būvniecības procesa tiesisko regulējumu, samazinot atļaujās nepieciešamo saskaņojumu skaitu, uzlabojot procesu caurskatāmību un palielinot sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

Godātie deputāti!

Viens no iecerētajiem konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem ir izglītības sistēmas reforma. Valdības neatliekams uzdevums ir izveidot uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un optimizējot nozares pārvaldības procesus. Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanas pasākumi ir ietverti Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Reformas mērķis ir paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī novērst valsts budžeta vietu apmaksāto programmu dublēšanos.

Attiecībā uz izglītības, zinātnes un praktiskās komercdarbības sasaisti ir sākta kompetences centru programmas īstenošana. Atbalstītie kompetences centri ir nozīmīgs solis, lai veidotu efektīvu zinātnieku un privātā sektora sadarbības platformu – ar ES fondu palīdzību plānots nodrošināt akadēmiskā personāla ikdienas iesaistīšanos komercdarbībai nepieciešamu pētījumu veikšanā, jaunu produktu un metožu izstrādē.

Attiecībā uz valsts pārvaldības sistēmas attīstību plānojam paplašināt e-pārvaldes un e-pakalpojumu izmantošanu. Tikko bijām liecinieki aktīvai tautas skaitīšanas anketu aizpildīšanai internetā, kas parādīja, ka cilvēki ir atsaucīgi un gatavi jauno tehnoloģiju izmantošanai. Problēmas drīzāk bija ar valsts iestāžu darbiniekiem, kas nebija gatavi tik lielai atsaucībai, nedz arī pilnībā bija izvērtējuši datu drošības jautājumus. Esam guvuši skaidras norādes, kādiem aspektiem turpmāk pievēršama lielāka vērība.

Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana, lai sakārtotu valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabotu pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Atbalsta funkciju nodrošināšanas novērtēšanā svarīga ir spēja paskatīties ārpus tradicionālajiem ministriju un nozaru rāmjiem, atvērti izvērtējot līdzīgo un atrodot iespējas uzlabojumiem. Kā pozitīvu paraugu vēlos minēt Tieslietu un Iekšlietu ministriju sadarbību, sākot apvienot resursus ekspertīžu veikšanai. Tas ļaus koncentrēt vienā institūcijā attiecīgās jomas speciālistus, nodrošinās labāku noslodzi izmantotajām iekārtām, ļaus kāpināt apkalpošanas laiku un sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus panākot arī finanšu līdzekļu ekonomiju. Pozitīvi vērtējama arī Labklājības ministrijas iecere uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, lai palielinātu sociālās palīdzības pasākumu mērķtiecību.

Pagājušajā gadā sākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas. Šogad to turpināsim, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un atskaitīšanos par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošo personu atlasi un ierobežojot politisko ietekmi.

Potenciālu uzlabot valsts pārvaldības sistēmu redzam arī pašvaldību līmenī. Aizvadītie divi gadi pagājuši, iedzīvinot pārmaiņas, ko noteikusi administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd sagaidām aktīvāku pašvaldību sadarbību kopīgā pakalpojumu nodrošināšanā, reģionālo centru izaugsmē un izteiktā virzībā uz policentrisku attīstību. Līdz nākamajam Eiropas Savienības finanšu ietvaram 2014.gadā ceram ieraudzīt izstrādātus konkrētus projektus reģionu attīstībai, valsts un pašvaldību nodrošināto pakalpojumu klāsta uzlabošanai, kā arī lielākai pašvaldību motivācijai investīciju piesaistes aktivizēšanā.

Godātie Saeimas deputāti!

Pragmatiska diskusija un reformu politika ir vienīgais ceļš uz valsts efektivitāti, starptautisku konkurētspēju un ilgtspēju, uz iespēju līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē. Tas ir politiskās atbildības jautājums – spert tālākos reformu soļus. Veidojot valdību, esam apņēmušies strādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, turpinot iesākto un izpildot to, kas sabiedrībai solīts, ko tā visvairāk gaida no valdības – stabilitāti, drošību par savu nākotni, darbu un labklājības pieaugumu!

Pateicos par uzmanību!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska runa 2011.gada 17.marta Saeimas sēdē, iesniedzot ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbu (2011.gads)