Par Latvijas un Krievijas reģionālās sadarbības padziļināšanu

14.martā Jūrmalā notika otrā Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas Reģionālās sadarbības darba grupas (Darba grupa) sēde, ko no Latvijas puses vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, bet no Krievijas puses – Krievijas Reģionālās attīstības ministrijas Starptautisko sakaru un pierobežu sadarbības attīstības departamenta direktors Jurijs Berestņevs. Sanāksmes laikā puses pārrunāja paveikto reģionālās sadarbības paplašināšanā, kā arī Latvijas un Krievijas reģionu, pašvaldību un uzņēmēju sadarbības paplašināšanas iespējas.

Krievijas delegācijas sastāvā bija gan Pleskavas apgabala vicegubernators G.Bezlobenko un Ļeņingradas apgabala vicegubernators A.Kuzņecovs, gan federālo ministriju pārstāvji, gan reģionālo institūciju pārstāvji no tādiem reģioniem kā Vologdas, Kaļiņingradas, Ņižņijnovgorodas, Ivanovas apgabals un Sanktpēterburgas pilsēta.

Savukārt Latvijas delegācijas sastāvā bija ne tikai ministriju eksperti, bet arī visu piecu plānošanas reģionu pārstāvji un četru lielo Latvijas pilsētu – Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Rēzeknes – domes pārstāvji.

“Lai sekmētu dziļākas sadarbības attīstību, jāveicina Latvijas un Krievijas valsts institūciju, administrāciju, pašvaldību, uzņēmēju, uzņēmēju pārstāvošo organizāciju un nozaru asociāciju tieša kontaktu dibināšana un nostiprināšana,” īpaši uzsvēra Darba grupas līdzpriekšsēdētāji.

J.Pūce ar gandarījumu atzina, ka 2010.gadā Latvijas un Krievijas divpusējais dialogs attīstījās īpaši aktīvi gan uzņēmēju, gan arī augstākajā līmenī un Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera vizīte Krievijā un parakstītie nozīmīgie sadarbības līgumi deva pozitīvu signālu sadarbības padziļināšanai. Vienlaikus Latvija piešķir īpašu nozīmi sadarbības paplašināšanai ar Krievijas Federācijas reģioniem, piemēram, ar Pleskavu, Sanktpēterburgu, Maskavu, Jaroslavļu, Vologdu, Ivanovu u.c.

Sanāksmes laikā puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas reģionālās sadarbības līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu. Latvijas puse informēja Darba grupu, ka ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai Pleskavas pusei darba programmu 2011.–2013.gadam, kas paredz konkrētus pasākumus 2010.gada septembrī Latvijas–Pleskavas apgabala ekonomiskās sadarbības līguma īstenošanai.

Puses vienojās izstrādāt un tuvākajā laikā parakstīt 2008.gada aprīlī noslēgtā Latvijas–Vologdas apgabala ekonomiskās sadarbības līguma realizācijas programmu.

Latvijas puse pauda ieinteresētību jau šogad parakstīt ekonomiskās sadarbības vienošanās ar Kirovas un Jaroslavļas apgabalu, vienlaikus apzinot un sagatavojot konkrētu īstenojamo pasākumu plānu to realizācijai. Puses vienojās turpināt darbu pie ekonomiskās sadarbības līguma projekta ar Ivanovas apgabalu saskaņošanas. Puses pārrunāja Latvijas–Baškortostānas ekonomiskās sadarbības līguma un nodomu protokola saskaņošanas procesu.

Darba grupas pirmajā sēdē puses vienojās sastādīt vienotu atbalstāmo investīciju projektu sarakstu. Šajā sēdē J.Berestņevs informēja, ka Krievijā šobrīd tiek apkopots un saskaņots investīciju projektu saraksts, kuru tuvākajā laikā nosūtīs Latvijas pusei. Pēc tam puses vienojās pārrunāt un lemt par atbalstāmo Latvijas un Krievijas investīciju projektu kopējā sarakstā iekļaujamiem projektiem. Savukārt J.Pūce norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta piesaistīt Krievijas investīcijas farmācijas, biotehnoloģiju, veterinārajā, mašīnbūves, IT un veselības aprūpes jomā. Savukārt Jūrmalas dome sniedza informāciju par pilsētas attīstības plānu tuvākajiem gadiem un investīciju projektiem tūrisma jomā. Puses vienojās nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem investīciju projektiem.

Sēdes laikā tika pārrunāti arī jautājumi par sadarbības veicināšanu un padziļināšanu atsevišķās tautsaimniecības jomās, tostarp lauksaimniecības, rūpniecības (mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, būvniecības, pārtikas pārstrādes, vieglās rūpniecības, kokapstrādes un kokrūpniecības), inovāciju, tūrisma, transporta un loģistikas, sakaru, kā arī zinātnes un izglītības, apkārtējās vides aizsardzības un veselības aprūpes jomā.

Darba grupas dienaskārtībā bija arī jautājumi par pārrobežu sadarbības veicināšanu. Latvijas puse aicināja Krieviju iespējami drīzā laikā ratificēt parakstīto vienošanos par Latvijas un Krievijas pierobežā mītošo iedzīvotāju brīvāku robežšķērsošanu.

Latvijas puse informēja, ka interese par Igaunijas–Krievijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmu, kas tiek īstenota Eiropas kaimiņvalstu partnerības instrumenta ietvaros, ir ievērojama un 2010.gada nogalē noslēdzās pirmā projektu atlases kārta, kopumā programmā tika pieteikti vairāk nekā 200 projektu. Programmas mērķis ir veicināt kopīgas aktivitātes, kas sekmētu pierobežas reģionu konkurētspējas paaugstināšanu un to izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa pilnvērtīgu izmantošanu. Programmas ietvaros ir noteikti trīs prioritārie virzieni – ekonomiskās attīstības sekmēšana, pārrobežu jautājumu risināšana un vietējo kopienu veidošanas sekmēšana. Puses vienojās, ka nākotnē aktīvāk jāizmanto šī programma.

Noslēgumā puses vienojās nākamo Darba grupas sēdi organizēt 2011.gada otrajā pusgadā Krievijas Federācijā.

Darba grupas pirmā sēde notika 2010.gada 3.jūnijā Pleskavā, Krievijas Federācijā, kurā no Latvijas puses piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas plānošanas reģioniem; savukārt no Krievijas puses – Krievijas reģionu un pilsētu administrāciju pārstāvji. Darba grupas sēdē tika pārrunāti jautājumi par sadarbības veicināšanas iespējām gan pierobežu sadarbības programmā “Igaunija–Latvija–Krievija”, gan arī starp Latvijas un Krievijas reģioniem un pašvaldībām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa